Eiropas Komisija ir norādījusi, ka 21 dalībvalsts, tostarp Latvija, nav pilnībā īstenojusi dzelzceļa pārvadājumu tirgus liberalizāciju. Latvija norāda uz īpašo situāciju saistībā ar Krievijas dzelzceļa sistēmu.
Dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus Latvijā un pārējās Baltijas valstīs atrodas īpašā situācijā, jo dzelzceļš ir cieši sasaistīts ar dzelzceļa sistēmu un kravu plūsmu no Krievijas, tāpēc Krievijas stingri kontrolētais tirgus kavē dzelzceļa pārvadājumu liberalizāciju Latvijā. Šoruden gaidāmajā Direktīvu pārskatīšanā Eiropas Komisijai jāņem vērā šī situācija, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, ECR). Tā sauktā Dzelzceļa 1. pakete, kas paredz starptautisko dzelzceļa pārvadājumu tirgus atvēršanu brīvai konkurencei un nosaka valsts, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un kravu operatoru attiecības, tika pieņemta 2001. gadā un to ieviešanas termiņš bija 2003. gada marts.
R. Zīle norāda arī uz to, ka ir virkne ES prasību, kas neattiecas uz starptautiskās dzelzceļa satiksmes koordinēšanu ar trešajām valstīm un Latvijā vilcienu kustības grafiki tiek koordinēti faktiski tikai ar Krieviju. Kā zināms, Baltijas valstīm nav dzelzceļa savienojumu ar pārējo ES, vienīgais projekts Rail Baltica uz priekšu virzās lēni, atzīst R. Zīle, norādot, ka tirgus liberalizācija Latvijā nedarbosies, jo jauniem pārvadātājiem joprojām ir niecīgas iespējas noslēgt līgumus un veidot kopīgas pārvadājumu ķēdes ar Krievijas dzelzceļa kompānijām, kas vēsturiski sadarbojas tikai ar tradicionālajiem dzelzceļa operatoriem.