VAS «Latvijas pasts» par 4,5 miljoniem eiro uz trīs gadiem plāno nomāt smagās automašīnas ar šoferi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

«Latvijas pasts» izsludinājis iepirkuma konkursu par komerckravu un pasta sūtījumu pārvadāšanas pakalpojuma iegādi. Līgumi paredz kravas pārvadājumu veikšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajos maršrutos. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 4,5 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa un līguma termiņš plānots 36 mēneši. Līgumam noteiktas divas daļas - regulārie ikdienas maršruti kravu pārvadāšanai un kravu ikdienas pārvadāšana atbilstoši pasūtījumiem. Pieteikšanās konkursam noslēgsies 27.septembrī.

«Latvijas pasta» pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka uzņēmuma autoparks, kuru veido 249 vienības, pamatā sastāv no kravas mikroautobusiem un tiek izmantots nepārtrauktai pasta pakalpojumu, eksprespasta pakalpojumu un uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tajā skaitā universālā pasta pakalpojuma sniegšanai.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

Krāslavas novada uzņēmums SIA Varpa pārjaunojis 2014. gada nogalē reģistrētu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas pieejamā izziņa rāda, ka uzņēmums par labu AS Swedbank ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Lursoft dati rāda, ka nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,03 miljoni eiro.

Galdniecības izstrādājumu ražotājs Varpa 2014. gadā apgrozīja 9,459 miljonus eiro, kas bija vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas aizvadītajā gadā bija 183,034 tūkstoši eiro. Varpa pagājušajā gadā nodarbināja vairāk nekā simts darbinieku.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 99,97% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Edvardam Baranovskim, savukārt atlikušie pieder Bernardam Baranovskim.

Labklājības ministrija (LM) rosina nodot Privatizācijas aģentūrai pārvaldīšanai atlikušās valstij piederošās un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas, kuru turētāja pašlaik ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), informē LM.

Plānots, ka VSAA rīcībā esošās akcijas līdz 2015.gada 31.decembrim nodos Privatizācijas aģentūrai, tādejādi nodrošinot efektīvāku valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanu, atsavināšanu, un lietderīgāk izmantotu VSAA administratīvos resursus. Lielākā daļa no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotām valsts kapitāla daļām jau ir Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā.

Attiecībā uz kapitāldaļu atsavināšanu paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību. Proti, kapitālsabiedrību kapitāla daļu sākotnējās vērtības noteikšanas kārtību un pārdošanas nosacījumus, tāpat kā līdz šim, apstiprinās Ministru kabinets. Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.

Saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu daļa VAS "Latvijas pasts" Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku identificētas kā kontaktpersonas un atrodas karantīnā, pauda uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Kuldīgā fiksētā Covid-19 uzliesmojuma dēļ "Latvijas pasts" nekavējoši veica nodaļas īslaicīgas strukturālās izmaiņas ar mērķi preventīvi pasargāt klientus un turpināt nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka daļa uzņēmuma darbinieku identificēti kā kontaktpersonas pilsētā, kurā konstatēta pastiprināta vīrusa izplatīšanās, un patlaban atrodas karantīnā atbilstoši gan normatīvajām prasībām, gan elementārām drošības normām attiecīgajos epidemioloģiskajos apstākļos.

Uz karantīnas un Kuldīgā noteikto pastiprināto drošības pasākumu periodu nomainīts Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku sastāvs - nodaļas darbības nodrošināšanai atbilstoši klientu pieprasījumam no "Latvijas pasta" puses rasta iespēja piesaistīt papildu resursus un darbiniekus, kas drošības apsvērumu dēļ var nomainīt cits citu.

Šovakar Rīgā aplaupīta 45.pasta nodaļa, aģentūru LETA informēja VAS Latvijas Pasts pārstāve Gundega Vārpa.

Viņa norādīja, ka laupīšanas laikā pasta nodaļā atradās daži cilvēki, taču neviens nav cietis. Sīkāku informāciju par notikušo pasta pārstāve pagaidām nesniedza.

Uzbrukums noticis pēc plkst.18 Rīgas 45.pasta nodaļai, kas atrodas Katrīnas dambī 22. Nolaupīti vienā kasē esošie naudas līdzekļi.

Vārpa norādīja, ka pasta darbinieki šajā situācijā rīkojās precīzi atbilstoši noteiktajām procedūrām, ar trauksmes pogu izsaucot apsardzi, kā arī Valsts policiju, kas notikuma vietā ieradās nekavējoties.

Pasta pārstāve izteica pateicību darbiniekiem par operatīvo rīcību.

Notikuma vietā strādā Valsts policija.

Policijas pārstāve Simona Grāvīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka iespējamais laupītājs vai laupītāji pagaidām nav aizturēti. Tiek skaidroti notikušā apstākļi.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi papildu finansējuma pieprasījumu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, gadījumam, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinās VAS "Latvijas pasts" iesniegto abonēto preses izdevumu piegādes tarifu projektu, pavēstīja SM pārstāvji.

Papildu finansējuma pieprasījums nosūtīts saskaņošanai Kultūras ministrijai, kā atbildīgai ministrijai par mediju politiku. Pēc saskaņošanas pieprasījums attiecīgi tiks iesniegts Finanšu ministrijai.

Aicina nepieļaut Latvijas pasta novēloto preses piegādes tarifu apstiprināšanu 

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas...

Atbilstoši tarifu plānam, kas iesniegts SPRK apstiprināšanai, un procentu likmēm, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nemainot tās, aptuvenais tarifa maksājumu sadalījums būtu 77,77% valsts daļa un 22,23% izdevēju daļa, kas ir atbilstoši ar Ministru kabineta 2020.gada 17.jūlija rīkojumu apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" norādītajam, pauž SM pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka "Latvijas pastam", tāpat kā jebkurā nozarē strādājošam uzņēmumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, ir jārēķinās ar būtisku energoresursu, degvielas un citu izmaksu būtisku pieaugumu.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Atbilstoši Pasta likumam no 2023.gada abonēto preses izdevumu piegāde ir pilnvērtīga universālā pasta pakalpojuma komponente, kas sniedzama atbilstoši SPRK apstiprinātajiem tarifiem. Tāpat Pasta likums nosaka, ka SPRK apstiprina tarifus atbilstoši likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Minētais likums nosaka, ka universālā pasta pakalpojuma tarifiem ir jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

SM pārstāvji skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām. Līdz ar to SPRK izvērtēs "Latvijas pasta" iesniegtā tarifu izmaiņu projekta pamatojumu un pieņems lēmumu.

Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut "Latvijas pasta" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Vēstulē skaidrots, ka SPRK pērn novembrī pieņēma lēmumu par "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Preses izdevēji norāda, ka, ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris. Projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,2 eiro.

Vienlaikus "Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka "Latvijas pasts" pilnībā noraida LPIA paustos izteikumus par vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Uzņēmums arī pilnībā noliedz "spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ". Tajā pašā laikā "Latvijas pasts" ir vienisprātis ar LPIA, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Vārpa skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus "Latvijas pastam" kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 3000 darbinieku.

Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots.

Šovasar Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiks paplašināts aktīvās atpūtas piedāvājums Daugavā – pa upi varēs braukt ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu, bet Pārdaugavas pusē pie Vanšu tilta ūdenī plānots izveidot piepūšamo atrakciju trasi. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka aktīvās atpūtas iespējas pēdējos gados kļūst daudzveidīgākas, bet piedāvājums varētu būt vēl plašāks. Patlaban Daugavā iespējams braukt ar veikbordu, lidot ar turbīndēli vai doties vairāku kilometru izbraucienā ar laivām, bet pilsētas kanālos atpūtnieki var izvēlēties kaut ko rāmāku – braukt ar katamarānu vai doties pilsētas apskates tūrē ar koka kuģīti.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro iepriekš minēto 46 miljonu eiro vietā, tāpēc jaunā valde izraudzīta ar spēcīgām krīzes menedžmenta zināšanām un tās darbs būs orientēts uz zaudējumu samazināšanu, glābjot to, kas vēl glābjams, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.

Komentējot lēmumu atsaukt PSKUS valdi, viņš norādīja, ka šobrīd ir runa par risku zaudēt tuvu 70 miljoniem eiro. Šādi zaudējumi apdraudētu slimnīcas īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un pacientu drošību.

Kopš oktobra sākuma, kad tika atsaukta vecā un iecelta jaunā pagaidu padome, tā ir sniegusi vairākas rekomendācijas un redzējumu, kā uzlabot slimnīcas A2 ēkas būvniecības projektu un būvuzraudzību, taču nekas no ieteiktā no valdes puses neesot ieviests. Staņēvičs norādīja, ka vairākas reizes notikušas tikšanās ar darbiniekiem - gan individuāli, gan kolektīvi, tika novērots ārkārtīgi liels saspringums kolektīvā, bet no valdes puses neesot sperti nekādi soļi, lai situāciju deeskalētu.

Latvijas pasta kompānijas Latvijas Pasts (LP) sākusi daudzfunkcionālās klientu plūsmas vadības sistēmas In-Out ierīkošanu vēl 20 pasta nodaļās, tādējādi uzlabojot klientu apkalpošanas servisu. Pakalpojumu saņemšanai nodaļās ar klientu plūsmas vadības sistēmu iespējams pieteikties arī attālināti, tālrunī izmantojot LP mobilo lietotni, informē LP Ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

LP uzsācis klientu apkalpošanas servisa uzlabojumu projekta nākamo kārtu, kas līdz 2017.gada oktobra sākumam paredz In-Out klientu plūsmas vadības sistēmas ierīkošanu vēl 20 pasta nodaļās: septiņas no šīm nodaļām atrodas Rīgā, bet trīspadsmit nodaļas – Latvijas reģionu pilsētās – Aizkrauklē, Bauskā, Daugavpilī, Gulbenē, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā (Kauguros), Kuldīgā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē un Smiltenē.

G. Vārpa skaidro, ka mūsdienīgās klientu plūsmas vadības sistēmas rindu mašīnas regulē klientu kustību pasta nodaļā, vienlaikus dodot iespēju klientiem pakalpojumu saņemšanai pieteikties arī attālināti, izmantojot LP mobilo lietotni tālrunī. Tādējādi iespējams iepriekš uzzināt to klientu skaitu, kas arī vēlas izmantot attiecīgo pakalpojumu, ļaujot prognozēt attiecīgo gaidīšanas laiku. Savukārt brīdī, kad pienākusi rinda klientam trīs numurus iepriekš, mobilajā lietotnē parādās atgādinājums, bet, pienākot kārtas numuram, – paziņojums, pie kuras kases jādodas saņemt nepieciešamo pakalpojumu.

Par atsevišķu žanru mikroblogošanas vietnē Twitter kļuvusi sūkstīšanās par VAS Latvijas pasts pakalpojumu un apkalpošanas kvalitāti. Garas rindas nodaļās, lēns serviss, pazudušas vēstules, «iemarinējušies» sūtījumi, vēl kāds lietotājs publicējis fotoattēlu, kurā redzams, ka Latvijas pasta dienesta auto pie lielveikala novietots invalīdu stāvvietā. «Gribi izjust dzīves nesteidzīgo plūdumu? Apciemo @latvijas_pasts 84. nodaļu. Rindā 50 cilvēku, meditatīvā tempā strādā 1,5 lodziņi,» - šādu vēstījumu aizvadītās nedēļas nogalē savā profilā publicēja Dace D. Diena devās uz minēto pasta nodaļu Purvciemā, Ūnijas ielā, lai situāciju novērtētu klātienē.

Vizīte tika iepriekš saskaņota, un, iespējams, šī iemesla dēļ Dienas ierašanās brīdī pa darbiniecei sēdēja aiz visām piecām apkalpošanas letēm. Par spīti tam, izņemtais kārtas numuriņš nostādīja fakta priekšā - rinda pienāks pēc 30 cilvēkiem. Uzņemot laiku, Diena secināja, ka viens klients tiek apkalpots vidēji piecas minūtes, un klātesošie laikrakstam atklāja, ka savu kārtu gaidījuši apmēram pusstundu. Šī iemesla dēļ vērojama tendence, ka ienākušie klienti paņem kārtas numuriņu un uzreiz iziet pa durvīm, lai tuvākajā rādiusā nokārtotu vēl kādas darīšanas vai vienkārši pastāvētu svaigā gaisā.

Bijušo alus darītavu Vārpa Rīgā, Maskavas ielā, iecerēts pārbūvēt par biroju un tirdzniecības ēku, liecina Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegtā būvniecības iecere.

Uz zemesgabala atrodas bijušās alus darītavas Vārpa ražošanas komplekss ar 19.gs. beigās līdz 20.gs. sākumā celtām vēsturiskām ražošanas un administrācijas ēkām. Projekta ietvaros plānots demontēt arhitektoniski mazvērtīgās ēkas un nevajadzīgās inženierkomunikācijas, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Projektētais tirdzniecības un biroja ēkas apjoms tiek paredzēts zemesgabala centrālajā daļā. Ēkas apjomu veido 4 stāvu iegarens lauzīts pamatapjoms, virs kura izvietoti divi troņveida apjomi. Ēkas pirmajos divos stāvos izvietotas tirdzniecības platības, bet pārejos – biroju telpas. Pamatapjoma fasādēs plānots izmantot rūsinātas metāla plāksnes ar regulāru logu dalījumu un minimālām arhitektoniskajām detaļām. Savukārt 8 stāvu apjoma fasādes veidotas kontrastējošas salīdzinājumā ar esošo apbūvi, neregulāru logu dalījumu un atšķirīgu apdares krāsu risinājumu.

Šorīt aplaupīta Kauguru pasta nodaļa, aģentūru LETA informēja VAS «Latvijas pasts» Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Laupīšana notikusi pirms plkst.7.

Vārpa norādīja, ka cietušo laupīšanā neesot. «Patlaban mums nav ziņu par notikuma apstākļiem, izmeklēšanu veic Valsts policija. Latvijas pasts no savas puses sniedz policijai visu nepieciešamo informāciju,» piebilda pasta pārstāve.

VP pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdienas rītā plkst.6.30 notikusi laupīšana «Latvijas pasts» nodaļā Kauguros. Viņa norādīja, ka laupīšanā nav cietušo un ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 176.panta pazīmēm.

Gžibovska uzsvēra, ka patlaban norisinās izmeklēšana un tās interesēs plašāku informāciju viņa nevar sniegt. Vaicāta par aizdomās turamajiem vai aizturētajiem šajā lietā, VP pārstāve atturējās sniegt komentārus.

Deglava tilta slēgšana un remontdarbi citās svarīgās galvaspilsētas satiksmes artērijās, protams, ietekmē visu kopējo satiksmes plūsmu un tās dalībniekus, tātad arī Latvijas Pastu, portālam DB pastāstīja VAS Latvijas Pasts ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

«Taču Latvijas Pastam atšķirībā no sabiedriskā transporta, kam būtiski braukt pa konkrētām ielām un apstāties noteiktās pieturās, svarīgākais ir sasniegt attiecīgu galamērķi – un to var darīt pa dažādiem ceļiem. Mūsu šoferi maksimāli izmanto mobilo lietotņu piedāvātās iespējas, lai šo mērķi sasniegtu iespējami ātrāk un pa ielām, kur sastrēgumi ir mazāki,» viņa skaidro.

«Tajā pašā laikā ir saprotams, ka tādējādi neizbēgami palielinās gan nobraukto kilometru skaits, gan arī izmaksas, ko rada sastrēgumos papildus notērētā degviela un tajos pavadītais laiks,» viņa piebilst. Fiksētu nopietnu piegādes kavējumu patlaban nav, taču detalizēta skaidrība par reālo ietekmi varētu būt kalkulējama, agrākais, nedēļas un vēlāk jau mēneša griezumā, skaidroja G. Vārpa.

Latvijas Pasta padome no 2016.gada 1.augusta uz piecu gadu pilnvaru termiņu iecēlusi uzņēmuma valdi, kurā strādās līdzšinējais pagaidu valdes vadītājs Mārcis Vilcāns, Dairis Kārkliņš, Kristaps Krūmiņš un Anda Ozola, informē uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

M.Vilcāns un K. Krūmiņš kopš šā gada 22.aprīļa darbojās Latvijas Pasta pagaidu valdē, kas tika iecelta pēc iepriekšējās valdes atlūgumu iesniegšanas un tās darbā atklātajiem pārkāpumiem. M.Vilcāns, kurš vadīja pagaidu valdes darbu, iecelts arī pastāvīgās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja amatā.

Trīs no valdes jaunajiem locekļiem ir vadoši Latvijas Pasta darbinieki. M.Vilcāns ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Banku augstskolā, un viņam ir būtiska darba pieredze pasta nozarē, organizējot un vadot reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus IT un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus un vadot skaita ziņā lielus darba kolektīvus. Vadījis loģistikas kursu biznesa augstskolas Turība studentiem un kā eksperts darbojies dažādās nozares padomēs saistībā ar loģistiku. M.Vilcāns Latvijas Pastā strādā kopš 2005.gada, iepriekš vadījis Latvijas Pasta Tirdzniecības, Sūtījumu apstrādes un piegādes un Eksprespasta departamentu.

Ceturtdien, 7. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Brīvības cīņas (1918–1920)», kas veltīta Latvijas Neatkarības karam un visiem, kas palīdzēja izcīnīt neatkarību un turēt godā brīvību, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas «Brīvības cīņas (1918–1920)» grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors ir mākslinieks Andris Vārpa. Monētas priekšpusē kubisma manierē stilizēti atveidots cīnītāju gājiens un karavīra atvadas no līgavas.

Monētas aizmugurē redzams sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs, tam abās pusēs – pārrauti ierakumu nožogojumi. Monēta veidota no sudraba, Latvijas karoga attēlošanai izmantojot divu krāsu uzdruku.

Jauno monētu no 7. novembra plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 50.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas.

Šogad tradicionālo gada nogales kravu plūsmas pieaugumu pastiprināti ietekmē arī ierobežotās aviotransportēšanas iespējas, tāpēc vērojama starptautisko sūtījumu piegāžu kavēšanās, īpaši virzienā uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), informē VAS "Latvijas pasts" pārstāve Gundega Vārpa.

Uzņēmumā skaidro, ka gada nogale tradicionāli ir noslogotākais darba periods pasta iestādēm visā pasaulē, bet šogad būtisks sūtījumu piegādes ietekmes faktors ir arī Covid-19 izplatība, kas atstāj negatīvu iespaidu uz transportēšanas iespējām un piegādes laikiem.

Jo tālāk no Latvijas atrodas galamērķa valsts, jo sūtījums ilgāku laiku var kavēties ceļā, īpaši gadījumos, kad starp valstīm vispār nav tiešās aviosatiksmes un sūtījumi ceļo tranzītā starp dažādām valstīm.

Patlaban lielākie sastrēgumi vērojami piegādēs uz ASV, jo starpkontinentālo pārvadājumu reisos pasta sūtījumu kravām atvēlēto vietu skaits ir nepietiekams, tāpēc izveidojusies Eiropas pasta sūtījumu rinda, gaidot vietu lidmašīnās.

Latu maiņa pret eiro rit visā Latvijā. Visintensīvāk jauno valūtu savā īpašumā iedzīvotāji iegūst pasta nodaļās. Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Pasts» ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa informējusi, ka šā gada pirmajā darbdienā, 2. janvārī, Latvijas 302 pasta nodaļās pret eiro samainīts vairāk nekā viens miljons latu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pasta nodaļās valsts reģionos, kur nav pieejami banku pakalpojumi un bankomāti, latus pret eiro bez maksas mainīs līdz 31. martam.

«Bauskas Dzīve» noskaidrojusi, ka daudz darba ir arī pastniekiem. Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras pasta nodaļas operatore Nadežda Mereščenkova atteikusi, ka nav laika runāt, jo jāapkalpo rindā stāvošie klienti. Pensionāre no Gailīšu pagasta Aļina Mūrniece skaidrojusi, ka degošas vajadzības pēc eiro neesot. Atnākusi uz pastu samainīt latus pret eiro, lai redzētu, kāda izskatās jaunā nauda.

Arī Vecumnieku novada Stelpes pasta nodaļas vadītāja Rudīte Pelūde sacījusi, ka esot daudz darba, iedzīvotāji nākot cits pēc cita, taču maiņas naudas pietiekot.

No 2014.gada 2. līdz 7.janvārim Latvijas Pasta 302 pasta nodaļās, kurās notiek latu maiņa pret eiro, apmainīti 6 551 132 lati, informēja Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa. Savukārt kopumā visās 618 Latvijas Pasta pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, izmantojot eiro, līdz 7.janvārim veiktas pakalpojumu operācijas par vairāk nekā 885 tūkstošiem eiro.

Izvērtējot latu maiņas līdzšinējos rezultātus Latvijas Pasta nodaļās un faktu, ka naudas maiņa pasta nodaļās iespējama līdz pat 31.martam, pieņemts lēmums, ka šajā sestdienā, 11.janvārī, kas parasti ir brīvdiena lielākajai daļai lauku reģionu pasta nodaļu, strādās 41 no 302 pasta nodaļām, kurās ir aktīvākā klientu plūsma.

Līdz 2014.gada 31.martam Latvijas Pasts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nodrošina latu bezmaksas maiņu pret eiro 302 pasta nodaļās valsts reģionos - vietās, kur nav pieejami banku pakalpojumi un bankomāti. Savai dzīvesvietai tuvāko naudas maiņas nodaļu iespējams noskaidrot Latvijas Pasta īpaši izveidotajā tīmekļa vietnē eiropasts.lv.

Latvijas pasta kompānijas Latvijas Pasts (LP) neto apgrozījums 2016.gadā sasniedzis 62,7 miljonus eiro, savukārt neto peļņa - 3,6 miljonus eiro. Finansiāli ekonomiskie rādītāji ir auguši salīdzinājumā ar uzņēmuma darbības rezultātiem 2015.gadā, informē LP Ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

Būtiskākais sniegto pakalpojumu pieaugums vērojams tādās jomās kā vēstuļu korespondence, kas ietver arī sīkpaku sūtījumus no interneta veikaliem, un eksprespasta sūtījumi.

LP neto apgrozījums 2016.gadā ir par 2 miljoniem eiro lielāks nekā iepriekšējā pārskata periodā, bet neto peļņa - par 0,4 miljoniem eiro lielāka nekā 2015.gadā. Būtiskākais ieņēmumu pieaugums sasniegts tādos pakalpojumu segmentos kā eksprespasta pakalpojumi - kurjera sūtījumi no rokas rokā - un vēstuļu korespondence, kurā statistiski uzskaita arī interneta komercijas sīkpaku sūtījumus no Austrumāzijas, pamatā Ķīnas.

LP eksprespasta sūtījumu skaits 2016.gadā veidoja 1 miljonu vienību jeb par 65 000 sūtījumu vairāk nekā 2015.gadā. Eksprespasta sūtījumu apjoms, ko klienti izvēlējās saņemt LP sadarbības partnera Statoil (Circle-K) degvielas uzpildes stacijās, palielinājās par gandrīz 1000%. 2016.gads iezīmējās ar aktīvu LP rīcību, atsākot, turpinot vai uzsākot sadarbību ar Latvijas un Baltijas reģiona e-komercijas nozares līderiem - piemēram, ar internetveikaliem 220.lv, 1A.lv, no 2017.gada - arī ar Membershop.

Latvijas pasta kompānija Latvijas Pasts (LP) bojātā veidā saņēmusi 63 pasta sūtījumu maisus no Lielbritānijas, kas piegādāti ar aviosatiksmi. Maisos ievietotie sūtījumi ir samirkuši, daļa no tiem mitruma dēļ izjukuši, tāpēc ne visiem sūtījumiem iespējams noteikt adresātu, informē LP Ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

Bojātie maisi saņemti ar avioreisiem 2017.gada 24.jūlija vakarā. Katrā no 63 maisiem ievietoti vairāki desmiti sūtījumu - visi sūtījumi ir samirkuši, un daļa no tiem mitruma rezultātā pat pilnībā izjukuši, neļaujot noteikt adresātu, kam sūtījums bijis paredzēts.

LP sūtījumi no ārvalstīm nereti tiek saņemti bojātā veidā, taču tradicionāli tas notiek rudens un pavasara sezonā. Tomēr tik liela apjoma sūtījumu saņemšana bojātā veidā ir retums.

LP darbinieki pašlaik aktīvi strādā, pārpakojot bojātos sūtījumus, lai vispār varētu nodrošināt piegādi tiem adresātiem, kam tas iespējams. Katrs šāds sūtījums tiek attiecīgi marķēts ar norādi par saņemšanu mitrā/bojātā veidā, un katram sūtījumam tiks pievienota arī Latvijas Pasta informatīvā vēstule. No savas puses LP jau sagatavojis aktu par sūtījumu saņemšanu bojātā veidā, ko šādiem gadījumiem nosaka starptautiskie pasta nozari regulējošie tiesību akti un kas tiks iesniegts Lielbritānijas pasta operatoram Royal Mail.

No 2014.gada oktobra vēl trīs mēnešus apgrozībā būs Latvijas Pasta emitētās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Klienti tās sūtījumu apmaksai varēs lietot līdz pat 2014.gada 31.decembrim. Savukārt pastmarkas ar dubulto - lata un eiro nominālvērtību, kas tika izdotas 2013.gadā, - būs izmantojamas arī turpmāk bez termiņa ierobežojumiem, informēja Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa.

Atbilstoši Eiro ieviešanas kārtības likuma normām Latvijas Pasta izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību no apgrozības tiks izņemtas 2015.gada 1.janvārī, bet klientiem tiks piegādāti visi sūtījumi, kuru apmaksai līdz pat 2014.gada 31.decembrim būs lietotas lata nominālvērtības pastmarkas. Savukārt to pastmarku apgrozības un izmantošanas termiņš, kurās nominālvērtība attēlota gan latos, gan eiro, nav ierobežots. Kopš 2014.gada 2.janvāra līdz ar valsts iestāšanos eirozonā Latvijas Republikā tiek emitētas pastmarkas ar eiro nominālvērtību.

Pastmarkas ar lata nominālvērtību Latvijas Pasts izdeva no 1993. līdz 2013.gadam, kad atjaunotajā Latvijas Republikā nacionālās valūtas statusā atkārtoti tika izmantots lats. 20 gadu laikā Latvijas Pasts izdevis kopumā 533 dažādas pastmarkas miljoniem eksemplāru tirāžā ar atšķirīgu lata nominālvērtību, un liela daļa no tām ne tikai izmantotas sūtījumu apmaksai, bet arī kļuvušas par filatēlistu kolekciju retumiem dažādās pasaules valstīs. Pastmarkas vērtību filatēlistu aprindās nosaka gan to nominālvērtība, gan tirāža, gan tematika un arī pieejamība tirgū.