Ventspils tranzītbiznesa pārstāvim Oļegam Stepanovam piederošais Topmar Holding uzrakstījis iesniegumā Iekšlietu ministrei, kurā lūdz pārbaudīt Ekonomikas policijas inspektora Raita Kalnača darbībās.

Topmar Holdings nosūtītajā iesniegumā uzņēmums lūdz izvērtēt Kriminālprocesa pārkāpumus Raita Kalnača pieņemtajā lēmumā par LSF Holdings 100% daļu arestu (šis uzņēmums pieder Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem Līgai un Anrijam - katram pa 25%, un Topmar Holding - 50%). LSF Holdings šo darbību vērtē kā spiediena izdarīšanu uz policijas darbu.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka LSF Holdinga 50% akcionāram Topmar Holding neizdevās panākt holdinga likvidāciju, jo Ekonomikas policijā holdingam tika uzlikts arests, un līdz ar to aizliegums veikt jebkādas darbības saistītas ar uzņēmuma pārreģistrāciju. Dēļ šiem notikumiem izcēlies skandāls starp Topmar Holding un LSF Holdinga pārstāvjiem. Topmar Holdings iesniegumā norāda, ka inspektora lēmums esot neprofesionāls un paviršs, un «sastādīts pēc likvidējamās SIA LSF Holdings bijušā valdes priekšsēdētāja Edgara Jansona diktāta». Iesniegumā AS Topmar Holdings raksta, ka «uzskata par nepieciešamu lūgt uzsākt iespējamo dienesta pārkāpumu pārbaudi un izvērtēt, vai Raitis Kalnačs ir tiesīgs turpināt savu darbību Jūsu pārraudzītajā institūcijā. Pat viens tas fakts, ka Edgars Jansons ierodas Raita Kalnača kabinetā un dod viņam rīkojumus kriminālprocesuālu darbību laikā un liecinieku klātbūtnē, liek apšaubīt inspektora objektivitāti un morāli. Šāds lēmuma pieņemšanas veids liek domāt, ka inspektors šādi rīkojas, nevis lai aizsargātu sabiedrības intereses un panāktu Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā noteiktos mērķus, bet lai ar prettiesiskiem līdzekļiem, pārkāpjot likumu, aizsargātu atsevišķu personu savtīgās ekonomiskās intereses.»

Nīderlandē reģistrētā un vairāku Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu īpašniece Beleggingsmaatschappij Geit B.V varētu piedzīt no Latvijas 100 milj. eiro.

Db rīcībā nonākusi informācija, ka šodien Beleggingsmaatschappij Geit B.V (Geit B.V.) un Transfides B.V. (vēl viens uzņēmums ar daļām Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos) grasās sūtīt vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam, kurā izklāstītu argumentus un iemeslus iespējamai tiesvedībai ar Latviju.

Geit B.V. ir akcionāre uzņēmumos Kālija parks un Ventspils tirdzniecības osta (VTO), bet šie uzņēmumi, kas arī paši kvalificējas kā investori noslēgtā starptautiskā ieguldījumu aizsardzības līguma izpratnē, ir iesaistīti vairākās tiesvedībās, kas pēdējā laikā esot krietni mazinājušas uzņēmumu vērtību. Tāpat Geit B.V. ir akcionāre uzņēmumos Seestar, Mineral-trans-serviss. Geit B.V. ir pārliecināts, ka notiekošais ir vērsts uz Kālija parka un VTO biznesa iznīcināšanu, savukārt Latvijas valsts neko nedarot, lai aizsargātu investīcijas - tas esot pārkāpums Nīderlandes - Latvijas līgumam par ieguldījumu savstarpējo veicināšanu un aizsargāšanu.

SIA LSF Holdings ir noslēdzis līgumu par sev piederošo graud pārkraušanas termināļa AS Ventspils Grain Terminal akciju pārdošanu Latvijā reģistrētai Krievijas kompānijai.

Nav izslēgts, ka daļu no vairāku miljonu vērtās summas SIA LSF Holdings ir jau saņēmis, paziņojumā presei norāda Topmar Holdings, kas ir viens no LSF Holdinga akcionāriem.

«a/s Topmar Holdings pievērš uzmanību tam, ka SIA LSF Holdings turpina uzņēmuma mantas izšķērdēšanu, tā nodarot kaitējumu uzņēmuma dalībniekiem,» uzsver kompānijas pārstāvji. «SIA LSF Holdings valde Edgara Jansona vadība, neatskaitoties dalībniekiem, turpina tērēt uzņēmuma līdzekļus, nosakot nesamērīgi augstas un darba tirgū līdz šim vispār nesastopamas atlīdzības likmes sev un sev uzticamiem darbiniekiem, uzpērkot apšaubāma satura prasījumus un apmaksājot nesamērīgi augstus advokātu rēķinus nepamatotos tiesvedību procesos pret dalībniekiem vai ar tiem saistītajām komercsabiedrībām,» teikts paziņojumā.

LSF Holdinga akcionāru sapulcē tika nolemts uzņēmumu likvidēt – šis lēmums izraisīja kautiņu, kurā iesaistīts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons.

Par to Db pastāstīja viena no LSF Holdinga akcionāra pārstāvjiem Mārtiņš Kvēps. Lēmumu likvidēt LSF Holdingu M. Kvēps skaidroja ar to, ka kompānijas 2 gadus faktiski nenodarbojas ar komercdarbību, bet kompānijas naudu «dedzina» dažādās tiesas prāvās un honorāros. «2 miljoni latu veido algas un advokātu honorāri. Aizgāja tik tālu, ka valde atsakās kompānijas īpašniekiem atklāt, ar ko nodarbojas, jo mēs esot kaitnieki,» pastāstīja M. Kvēps. Viņš arī prognozēja, ka pēc šīs akcionāru sapulces, visticamāk, sāksies tiesu darbi.

LSF Holdings uzsver, ka bijušie valdes locekļi ir ignorējuši statūtos noteikto, ka sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir dalībnieku sapulce un ir patvaļīgi uzurpējuši tās funkcijas, tajā skaitā, lai pieņemtu nelikumīgus lēmumus par viena no dalībniekiem izstumšanu no sabiedrības, prasības celšanu pret visiem dalībniekiem, kā arī atņemot iespējas dalībniekiem izlietot savas ar dalībnieku sapulci saistītās tiesības un noskaņojot dalībniekus vienu pret otru, īpaši ļaunprātīgi izmantojot apstākli, ka katrai no abām dalībnieku grupām pieder 50 % sabiedrības.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Kurzemes apgabaltiesa šodien, 7. aprīlī, lems par to, vai pārtraukt tiesvedību SIA LSF Holdings prasībā pret a/s Kālija parks par 2.46 miljonu latu piedziņu.

Lūgumu pārtraukt tiesvedību iesniedza atbildētājs - a/s Kālija parks un atbildētāja pusē pieaicinātās trešās personas Valērija Godunova pārstāvis. Lūgums pamatojās uz to, ka pret trešo personu - Valēriju Godunovu sākts kriminālprocess, kā arī uz to, ka Rīgas apgabaltiesa skata prasītāja pusē pieaicinātās trešās personas - SIA LSF Trans prasību pret vairākiem atbildētājiem, tajā skaitā a/s Kālija parks. Atbildētājs uzskata, ka visi trīs procesi ir savstarpēji saistīti pēc būtības, turklāt kriminālprocesā ir plašākas iespējas gūt pierādījumus, kas var ietekmēt tiesas spriedumu. Tāpēc lūgts tiesvedību pārtraukt, līdz būs iztiesāts kriminālprocess. Savukārt LSF holdinga un LSF Trans pārstāvji uzskata, ka nav pamata pārtraukt tiesvedību, jo juridiski katra lieta ir patstāvīga.

Šodien notikusi tranzītbiznesa uzņēmuma SIA LSF Holdings atkārtotā kārtējā dalībnieku sapulce, kurā tika pieņemts lēmums apstiprināt LSF Holdings gada pārskatus un ievēlēt revidentu 2009.gadam.

Iepriekš LSF Holdinga sapulces laikā izvērtās liels skandāls, jo viens no holdinga akcionāriem Topmar Holdings (kas pieder uzņēmējam Oļegam Stepanovam) vēlējās uzņēmumu likvidēt.

Maija sākumā gan ar Valsts policijas (VP) lēmumu tika piemērots arests Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem un O. Stepanovam pastarpināti piederošās LSF Holdings 100% kapitāla daļām. Līdz ar to holdinga likvidācija vairs nav iespējama, tomēr skandāla dēļ LSF Holdinga gada pārskats sapulcē netika apstiprināts, tāpēc sapulce bija jāsasauc no jauna.

Uz šo sapulci bija ieradušies SIA LSF Holdinga dalībnieku Anrija Lemberga un Līgas Lembergas pilnvarotie pārstāvji, kas kopā pārstāvēja 50% no SIA LSF Holdings apmaksātā balsstiesīgā pamatkapitāla.

Kurzemes apgabaltiesa 10. februārī nolēma neatjaunot tiesvedību SIA LSF holdings un SIA LSF Trans prasībā pret a/s Ventspils Tirdzniecības osta par 4.34 miljonu eiro zaudējumu piedziņu.

Kurzemes apgabaltiesa noraidīja arī SIA LSF holdings izteiktās piezīmes pie protokola. Tiesvedību lietā par 4.34 miljonu eiro (ap trīs miljonu latu) piedziņu no Ventspils tirdzniecības ostas (VTO) apturēja 20. janvārī, jo ierosināts kriminālprocess.

2007.gada septembrī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atstāja negrozītu Kurzemes apgabaltiesas lēmumu, ka pirms VTO īpašumu apķīlāšanas prasītāja SIA LSF Trans māteskompānijai SIA LSF Holdings būs jāiemaksā drošības nauda 1.5 miljonu latu apmērā. Drošības nauda netika iemaksāta.

Šī ir viena no daudzām lietām, kurās savstarpēji tiesājas ar Ventspils ostu saistītās kompānijas.

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

АS Ventspils Tirdzniecības osta pirmajā 2008. gada pusgadā pārkrāva vairāk kā 2.5 milj. tonnu kravu.

Pēc pirmā 2008. gada pusgada rezultātiem АS Ventspils Tirdzniecības ostas (VTO) kravu pārkraušanas apjoms ir pārsniedzis 2.5 milj. tonnu un sastādīja 2 501 599 tonnas. Šādā pašā iepriekšējā gada periodā kompānija pārkrāva 2.407 milj. tonnu kravu, Db.lv informē АS Ventspils Tirdzniecības ostas Preses dienests.

Tai skaitā jūnijā kompānija pārkrāva 377.01 tūkst. tonnu. Jūnijā atzīmēts arī būtisks ģenerālo kravu apjomu pieaugums.

„VTO pirmā pusgada darbības rezultāti rāda, ka kompānija ir pratusi uzlabot savas pozīcijas tranzīta nozarē. Pirms tam tika secīgi investēti līdzekļi gan VTO infrastruktūras attīstībā, gan arī VTO klientiem tika izstrādāti vismodernākie pakalpojumi loģistikas sfērā. Bez tam mēs apzināmies sociālo atbildību mūsu darbinieku priekšā, garantējot viņiem stabilu stāvokli ne tik vienkāršajā mūsu valsts ekonomiskajā situācijā”, norāda VTO valdes priekšsēdētājs Valērijs Pašuta.

A/s Ventspils tirdzniecības osta (VTO) vēlas turpināt pārkraut akmeņogles, taču pašvaldība iebilst, atsaucoties uz Pārventas iedzīvotāju interesēm.

A/s VTO iesniegusi pieteikumu Ventspils reģionālajā vides pārvaldē (VRVP) B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai. Savukārt Ventspils dome pauž neizpratni par uzņēmējsabiedrības vēlmi atjaunot akmeņogļu pārkraušanu 2.pārkraušanas kompleksā, kas atrodas vistuvāk Pārventas dzīvojamiem rajoniem, no kurienes saņemts lielākais sūdzību skaits.

Atbilstoši Ventspils pilsētas domes prasībai VTO piekrita, ka pirms pieciem gadiem izsniegtajā un šobrīd vēl spēkā esošajā atļaujā iekļauta prasība pakāpeniski samazināt pārkrauto akmeņogļu apjomu šajā pārkaušanas kompleksā, pilnībā pārtraucot līdz 2012.gada beigām. Šo prasību operators arī pildījis, izņēmums bija tikai šā gada sākums, kad janvāra beigās 2. pārkraušanas kompleksā vēl joprojām tika krautas akmeņogles, turklāt par to tika saņemtas sūdzības no iedzīvotājiem. Pēc tam, kad Ventspils pilsētas dome vērsa VRVP uzmanību uz šo faktu, tā veica pārbaudi un ierosināja administratīvo lietvedību par atļaujas nosacījumu neizpildi. Iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai iekļauta informācija par vēlmi atjaunot akmeņogļu pārkraušanu - 2.pārkraušanas kompleksā pārkraut gan akmeņogles (līdz 1, 5 milj. t/gadā) gan arī dzelzsrūdu (līdz 1,5 milj. t/gadā), kura arī ir putoša krava, norāda Ventspils pašvaldība. Savukārt 1.pārkraušanas kompleksā (iepretī Livonijas ordeņa pilij) plānots palielināt pārkrauto akmeņogļu apjomu 1,5 reizes.

Oļegam Stepanovam un Anrijam un Līgai Lembergiem uz pusēm piederošais LSF holdings pārdevis 50% uzņēmuma Ventspils graudu terminālis. To sauc par ģenerālmēģinājumu «lielajam» Ventspils darījumam, vēsta interneta vietne pietiek.com.

Septembra beigās, dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām īstenots viens no tā sauktās Ventspils ostas tranzītuzņēmumu «lielās» pārdošanas darījumiem. Īpašniekus mainījis Ventspils tranzīta karos ilgstoši ierautais uzņēmums Ventspils graudu terminālis (Ventspils Grain terminal). Kazahstānas uzņēmumam Grain Pool of Kazakhstan pārdotas 50% LSF holdings piederošās graudu termināļa daļas, liecinot drošas ziņas, kas ir Pietiek rīcībā.

Uzmanību šis darījums pelnot, jo LSF Holdings uz pusēm pieder Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem un iepriekš ar Lembergu asi karojušajam Ventspils miljonāram Oļegam Stepanovam.

Latvijas skvoša federāciju (LSF) vismaz turpmākos trīs gadus vadīs augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS «HansaMatrix» valdes loceklis, finanšu direktors un aktīvs skvoša spēlētājs Māris Macijevskis, kurš šajā amatā nomainīs Raivi Lucijanovu, kurš LSF vadīja divus pilnvaru termiņus, kopš 2013. gada.

Šā gada 10. novembrī notikušajā LSF biedru un valdes kopsapulcē Raivis Lucijanovs nolika savas pilnvaras valdē tāpat kā vēl divi valdes locekļi - Ilze Pāvulāne un Ginta Krūkle. Valdē tika ievēlēti Māris Macijevskis, kā arī mārketinga speciālists un uzņēmējs Ivars Bērziņš un juriste Edīte Masaļska, savukārt pārvēlēti tika trīs valdes locekļi - uzņēmējs Dimitrijs Bekasovs, žurnāliste Baiba Lulle un IT speciālists Ēriks Tikaiže.

Māri Macijevski jaunā valde uz šo amatu atbalstīja vienprātīgi.

Māris Macijevskis iepriekš strādājis dažādos amatos Latvijas komercbankās, pēdējos gados bijis atbildīgs par lielo uzņēmumu apkalpošanu. Skvošu jaunais LSF vadītājs spēlē astoņus gadus, šogad Latvijas čempionātā ieguva 15.vietu vīriešu elites grupā, savukārt senioru +35 grupā - 3.vietu.

Kurzemes apgabaltiesa turpinās 8. aprīlī skatīt SIA LSF holdings prasību pret a/s Kālija parks par zaudējumu piedziņu.

Db jau ziņoja, ka prasība ir par aizdevumu, ko a/s Kālija parks aizdeva LSF holdingam, bet LSF Trans rīkotājdirektors Valērijs Godunovs aizdevuma summu pārskaitīja pirms termiņa atpakaļ a/s Kālija parks, ar to, pēc prasītāja uzskatiem, radot būtiskus finansiālus zaudējumus LSF holdingam un LSF Trans.

Savukārt SIA LSF Holdings prasību pret a/s Ventspils Tirdzniecības osta par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošināšanu Kurzemes apgabaltiesa šodien neskatīja.

Šodien, dalībnieku sapulces dienā SIA LSF Holdings telpās rīta pusē esot notikusi bruņota ielaušanās.

LSF Holdinga valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons izplatījis arī paziņojumus, kur informē par ārkārtas preses konferences sasaukšanu saistībā ar šo ielaušanos.

Preses paziņojumā viņš informē, ka ielaušanās priekšgalā bija Arnis Nīcgalis, Mārtiņs Kvēps, Aleksejs Ovods un trīs neidentificētas personas melnos uzvalkos ar īsiem matiem un pielietoja fizisku spēku.

Jāatgādina, ka M. Kvēps pārstāv vienu no LSF Holdings 50 % akciju īpašnieku Topmar Holdings, kas šodien nolēma LSF Holdingu likvidēt, jo tas ilgstoši neveica normālu komercdarbību. M. Kvēps Db savukārt ziņoja, ka sapulcē izcēlās kautiņš pēc lēmuma pieņemšanas par kompānijas likvidāciju, kurā iesaistīts E. Jansons.

Kurzemes apgabaltiesa 20. septembrī pasludinās lēmumu lietā, kurā Ventspils tranzītuzņēmumi LSF Trans un LSF Holdings cer atgūt no a/s Kālija parks vairāk nekā divus miljonus latu.

Db lv jau rakstīja, ka prasība ir par līdzekļiem, ko Kālija parks aizdeva LSF Holdingam, bet LSF Trans rīkotājdirektors Valērijs Godunovs aizdevuma summu pārskaitīja pirms termiņa atpakaļ Kālija parkam, ar to, pēc prasītāja uzskatiem, radot ievērojamus finansiālus zaudējumus LSF Holdingam un LSF Trans. Kopējā aizdevuma summa bijusi deviņi miljoni eiro (6,3 miljoni latu).

LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ir pieņēmusi lēmumu aizliegt AS Topmar Holdings izmantot balsstiesības SIA LSF Holdings ārkārtas un kārtējās dalībnieku sapulcēs.

SIA LSF Holdings informē, ka 2009.gada 7.jūlijā LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesis aizliedzis AS Topmar Holdings veikt jebkādas darbības un izmantot jebkādas no normatīvajiem aktiem izrietošās sabiedrības dalībnieka tiesības jautājumos par SIA LSF Holdings darbības izbeigšanu (likvidāciju) un izmaiņu izdarīšanu SIA LSF Holdings izpildinstitūciju sastāvā.

Lēmums nav pārsūdzams, un tas stājās likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī.

Valsts policijā ir uzsākta izmeklēšana par LSF Holdinga dalībnieku sapulces notikumiem.

Izmeklēšanas ietvaros tiesa ir uzlikusi aizliegumu visām pusēm (gan Oļegam Stepanovam piederošajam Topmar Holdings, gan Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem Anrijam un Līgai Lembergiem), kas liedz veikt jebkādas LSF Holdinga pārreģistrēšanas darbības t.s. likvidāciju. Līdz ar to LSF Holdinga likvidācija šobrīd nav iespējama, norāda LSF Holdinga valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons. Tikai pēc izmeklēšanas beigām būs iespējams veikt jebkādas pārreģistrēšanas darbības ap LSF Holdingu.

Līdz maija beigām esot iecerēts sasaukt atkārtotu LSF Holdinga dalībnieku sapulci. Vairāk lasiet rītdienas Dienas biznesā.

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 2010.gada 1.novembrī būtiski samazinājies juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā vienu no galvenajiem cēloņiem Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode norāda juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, jo tā ir būtiski sadārdzinājusi procesa ierosināšanas procedūru.

Šobrīd maksātnespējas procesa depozīts ir 400 Ls, valsts nodeva parādniekam – 50 Ls, bet kreditoriem – 250 Ls. Tātad pašam parādniekam izmaksas, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 450 Ls, bet kreditoriem – 650 Ls. Šādas maksātnespējas procesa pieteikuma izmaksas esot arī gadījumos, kad maksātnespējas pieteikumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienests, un tas tiek segts no valsts budžeta.

Tādēļ Administratoru asociācija ierosina atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta, tā vietā paredzot, ka maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka bieži parādniekam nav nekādu līdzekļu, šādos gadījumos jāparedz parādnieka likumiskajiem pārstāvjiem civiltiesiska atbildība par savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt Olainfarm akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi sešos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, informē "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš norāda, ka BDI sūdzības par Valsts policijas darbu, izmeklējot šo iespējamo noziegumu, seko nu jau kārtējam BDI nelabvēlīgajam tiesas nolēmumam - 2021.gada 30.jūlijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja BDI blakus sūdzību pret SIA Olmafarm, ar kuru BDI centās aizliegt izmaksāt dividendes no Olainfarm un nomainīt uzticību zaudējušo padomi. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

"BDI nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir BDI apgalvojumi par Olainfarm akciju iegādi. Milana Beleviča nekad nav saņēmusi mandātu īstenot akciju pārdošanu BDI, jo tas neatbilst līdzmantinieču gribai. Tieši acīmredzamie likuma pārkāpumi un ar akcionāru interesēm nesavienojami piedāvājumi bija par iemeslu, kādēļ līdzmantinieces vienbalsīgi vienojās par Milanas Belevičas atcelšanu, un 26.jūlijā par to tika informēta arī pati Beleviča, ko viņa cenšas slēpt," norāda P.Rubenis.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.