Deputāti noraidījuši likumprojekta, kas paredz termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai noteiktās ieguldījumu summas latos pārrēķināt eiro, izskatīšanu Saeimas komisijās.
Jānorāda, ka likumprojekts, kas saistīts ar Latvijas pāreju uz eiro, iepriekš valdībā tika atbalstīts bez diskusijām. Vēlāk Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA), kas jau iepriekš paudusi iebildumus pret uzturēšanās atļauju «tirgošanu», paziņoja , ka vienošanās pakāpeniski pārtraukt piešķirt uzturēšanās atļaujas, iegādājoties nekustamo īpašumu, ir viens no priekšnoteikumiem 2014. gada budžeta atbalstīšanai.
Sagatavotie grozījumi paredzēja – lai trešo valstu pilsoņi varētu saņemt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, nekustamā īpašuma iegādes darījuma summai no 2014. gada 1. janvāra būtu jāsasniedz 142,3 tūkstošus eiro, ja īpašums atrodas Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, vai 71 150 eiro – pārējā Latvijas teritorijā. Īpašuma kadastrālajai vērtībai jābūt attiecīgi 42 690 eiro vai 14 230 eiro. Salīdzinot ar pašlaik noteikto, investīciju apmērs, kas ārvalstniekiem jāiegulda, būtiski nemainītos.
Tāpat atļaujas būtu iespējams saņemt, ieguldot vismaz 35 580 eiro kapitālsabiedrības pamatkapitālā, ja kompānijā netiek nodarbināti vairāk par 50 darbiniekiem un kuras apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro, bet gada laikā nomaksāto nodokļu apjoms sasniedz 28 460 eiro, vai ieguldot 142 300 eiro.
«Šo likumu tālāk virzīt nebūtu lietderīgi, ņemot vērā, ka šajā sistēmā ir nepieciešams veikt būtiskas pārmaiņas, kas nav tikai tehniskas pārmaiņas, ko nozīmētu pāreja uz eiro,» sacīja NA frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Likumā būtu jāparedz uzturēšanās atļauju par nekustamo īpašumu iegādi pakāpeniska izbeigšana, iespējams, arī pārskatot citas normas, viņš klāstīja, norādot, ka diskusijas par to jāturpina gan valdībā, gan arī Saeimā.
Par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās balsoja 34 deputāti, tikpat bija pret (opozīcijas partijas un NA), 17 tautas kalpi nebalsoja, bet četri atturējās.