Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs un Biznesa attīstības vadītājs Baltijas reģionā un Polijā Valdis Siksnis 1. oktobrī pārtrauks darbu Nordea, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi turpmāk Nordea bankas Latvijas filiāles vadību pilnībā pārņems līdzšinējais Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

V. Siksnis banku sektorā darbojas 19 gadus. 2003. gadā viņš kļuva par Nordea Latvijas filiāles vadītāju, 2011. gadā pārņemot arī Nordea attīstības vadību, klientu segmentu stratēģiju izstrādi un mārketinga komunikāciju Baltijas valstīs un Polijā, saglabājot Nordea Latvijas filiāles vadītāja amatu.

V. Siksnis atklāj, ka turpmāk viņš «pārbaudīs spēkus privātā biznesā».

Ekonomikas izaugsme paātrinās un kļūst līdzsvarotāka visās trīs Baltijas valstīs, norāda Nordea bankas ekonomisti.

Pateicoties straujākai cikliskajai izaugsmei eirozonā, nekā tika gaidīts, un pašreizējās politiskās nenoteiktības visai ierobežotajai ietekmei uz pasaules ekonomikas izaugsmi, Nordea bankas ekonomisti paredz 3 % lielu izaugsmi Lietuvā un Latvijā, bet 2,5 % – Igaunijā.

Ekonomikas izaugsme kļūst līdzsvarotāka. Privātais patēriņš, kas pēdējo trīs gadu laikā bija ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, piebremzēsies, jo aizvien augošā inflācija mazinās mājsaimniecību reālo ienākumu pieaugumu, savukārt eksports un investīcijas palielināsies, pateicoties labākiem ārējiem apstākļiem un lielākai investoru uzticībai. Arī fiskālā politika būs atbalsts izaugsmei, jo Baltijas valstīs jau patlaban ir viens no viszemākajiem valsts parāda un budžeta deficīta līmeņiem, un galvenā uzmanība aizvien vairāk tiek pievērsta ekonomikas izaugsmes stimulēšanai, nevis budžeta līdzsvarošanai. Arī lielāks ES līdzekļu pieplūdums palīdzēs palielināt valdības tēriņus un investīcijas.

Turpmāk Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāli pārstāvēs arī Kredītu departamenta vadītājs Rasmuss Pētersons, kurš varēs pārstāvēt bankas filiāli kopā ar vēl vismaz vienu pilnvaroto personu, liecina Lursoft dati.

Ar pārstāvniecības tiesībām pilnvaroto personu sarakstā ir arī Finanšu departamenta vadītāja Ivita Asare, Biznesa attīstības departamenta vadītājs Jānis Asaris, Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks, Administratīvā departamenta vadītājs Anatolijs Peškovs, Personāla vadības departamenta vadītāja Helma Purvinska, Mazo un vidējo uzņēmumu departamenta vadītāja Guna Riekstiņa, Biznesa attīstības vadītājs Polijā un Baltijas valstīs Valdis Siksnis un Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Jana Strogonova.

Vērtējot pēc apgrozījuma 2011. gadā, Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāle ir 65. lielākais uzņēmums Latvijā. 2011. gadā filiāle apgrozīja 52 miljonus latu, un peļņa veidoja 10,4 miljonus latu, liecina informācija žurnālā TOP 500.

Viena no Polijas lielākajām komercbankām - «PKO Bank» - aktīvi interesējas par iespējām uzsākt darbību Lietuvā, liecina ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija.

Pirmdien Lietuvā ieradīsies «PKO Bank» valdes priekšsēdētājs Rafals Kozlovskis, kam paredzēta tikšanās ar finanšu ministru Viļu Šapoku un Lietuvas Bankas pārstāvjiem.

«Šobrīd tiek saskaņoti jautājumi par šo tikšanos, bet vairāk informācijas, domājams, varēsim sniegt pēc tās,» aģentūrai sacījusi Finanšu ministrijas pārstāve Kristina Malevskiene.

Pērnruden, kad «Nordea Bank» un DNB paziņoja par plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs, Polijas PKO medijos tika minēta kā iespējamā apvienotās bankas «Luminor Bank» pircēja.

2013.gadā PKO par 694 miljoniem eiro iegādājās «Nordea» biznesu Polijā. Iespējamā paplašināšanās ārvalstīs pieminēta arī jaunajā PKO darbības stratēģijā, kas tika nodota atklātībai 2016.gada novembrī.

Bijusī Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa un bijušais žurnāla Klubs galvenais redaktors Juris Šleiers nodibinājuši kopuzņēmumu SIA Lejiņa un Šleiers, kas sniegs reputācijas menedžmenta pakalpojumus.

Kā atklāja D. Lejiņa, pamatā uzņēmums orientēsies uz premium klientiem, nodrošinot komunikācijas vadības pakalpojumus - reputācijas vadības stratēģijas un ieviešanu, ilgtspējīga biznesa pārvaldes konsultācijas, kā arī dažādas ikdienas komunikācijas konsultācijas. «Mēs strādāsim ar klientiem, kuri saprot reputāciju kā ilgtermiņa ieguldījumu un kuriem tikpat svarīgi kā labi biznesa rezultāti ir arī tas, kā tos sasniedz.»

Uzņēmums palīdzēšot klientiem izveidot un uzturēt attiecības gan ar saviem darbiniekiem, gan klientiem, gan arī ar investoriem vai piegādātājiem, gan sabiedrību kopumā, norāda D. Lejiņa.

"Luminor Bank" valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā piektdien darbu sācis Osi Leikola, informē bankas pārstāvji.

Leikola vadīs struktūrvienību transformāciju procesus, kā arī ārējo trešo pušu attiecību pārvaldību.

Leikola uz "Luminor Bank" pārnācis no bankas "Nordea", kur viņš ieņēma operacionālās darbības vadītāja amatu. Savukārt pirms tam viņš bija arī "Nordea" vadītājs Polijā un Baltijas valstīs.

Leikolas pamata darba vieta būs Tallinā, Igaunijā.

Latvijā strādā "Luminor Bank" filiāle. Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".

Kopš pagājušā gada decembra eksporta dinamikā vērojama stagnācija – bez būtiskiem kāpumiem vai kritumiem, norāda Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs.

Tas netieši norāda uz situāciju Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā un Polijā, kur ekonomikas attīstība patlaban ir lēnāka nekā pie mums.

Turpretī importa pieaugums norāda, ka pieprasījums vietējā tirgū ir augsts, un tas ir galvenais pašreizējās izaugsmes dzinulis, saka eksperts.

Jūlijā preču eksporta vērtībai pēdējo trīs gadu laikā pirmo reizi fiksēts kritums gada izaugsmē - attiecīgi par 2,4%, saka Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce. Gada izaugsmi, kā varēja gaidīt, negatīvi ietekmēja parastā metāla eksporta samazināšanās, kā arī satiksmes līdzekļu eksporta kritums, kas varētu būt saistīts ar reeksporta samazināšanos. Pozitīvs gada pieaugums saglabājās lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā, tāpat koksnes, celtniecības materiālu, tekstila izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu eksportā. Ievērojamu kāpumu jūlijā gan mēneša, gan gada griezumā uzrādīja piena pārstrādes produktu (piens, krējums, sviests, piena tauki) un medus (4 reizes lielāks nekā vidēji citos mēnešos) eksports uz Lietuvu, Vāciju un Krieviju.

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošā presētu koka bloku ražotne SIA Baltic Block pusgadu pēc atklāšanas augstā produkcijas pieprasījuma dēļ jau pārsniegusi ražošanas jaudas un 2013.gadu noslēgusi ar 4 981 641 eiro apgrozījumu, informēja Baltic Block pārstāve Ligita Brodiņa.

Uzņēmumam reģionā nav konkurentu, eksporta tirgos tas piedāvā līdz šim neražotu produktu - presētus koka blokus no mazkvalitatīvās dedzināmās koksnes, skaidroja Brodiņa.

Vairāk nekā 90% Baltic Block produkcijas tiek eksportēti, jo pieprasījums vietējā tirgū ir daudz zemāks nekā ražotnes rūpniecības jaudas. Patlaban Baltic Block ir partneri desmit pasaules valstīs - Lietuvā, Nīderlandē, Beļģijā, Itālijā, Izraēlā, Ķīnā, Lielbritānijā, Vācijā, Polijā un Somijā.

«Lielākie mūsu eksporta partneri atrodas Vācijā. Eksports uz Vāciju veido 53% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Nākotnē lielāku uzmanību veltīsim jaunu eksporta tirgu apgūšanai ārpus Eiropas. Koncentrēsimies uz Āzijas un Ķīnas eksporta tirgiem. 2014.gadā plānojam kāpināt apgrozījumu par vidēji 70% un gadu noslēgt ar 8,5 miljonu eiro apgrozījumu,» norāda Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle.

Atšķirībā no 2015.gada, kad Latvijas apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgū vērā ņemama aktivitāte sākās tikai pavasarī, pērn tā visa gada garumā bija salīdzinoši vienmērīga, jaunākajā Murinus Advisers apskatā norāda uzņēmuma eksperti.

Kopumā publiski izziņoti tika aptuveni 50 darījumi - aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš. Augstākā darījumu aktivitāte gada garumā acīmredzami koncentrējās trīs nozarēs. Veselības aprūpes sektorā biržā kotētais farmācijas uzņēmums Olainfarm AS kļuva par gada darbīgāko pircēju, iegādājoties četrus uzņēmumus, tostarp organiskās kosmētikas un medicīnas piederumu ražotājus, kā arī privātu medicīnas klīniku.

Pēdējais no tiem - Klīnika DiaMed SIA - vienlaikus bija arī viena no gada ievērojamākajām privātā kapitāla ieguldījumu realizācijām; 74,98% uzņēmuma kapitāla daļu Olainfarm AS iegādājās no Eko Investors pārvaldītā Otrā Eko Fonda.

Papildus šiem darījumiem, vairāki briļļu, lēcu un optometrijas instrumentu tirgotāja Optometrijas Centrs SIA vadības komandas dalībnieki iegādājās uzņēmuma kontrolpaketi darījumā, ko finansēt palīdzēja mezanīna kapitāla fonds BPM Capital, kas iegulda Baltijas valstīs un Polijā.

Šā gada 4. oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā tiek izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Baltijas M&A (uzņēmumu apvienošanas un iegādes) nozares sasniegumu svinēšana ir tradīcija, kas uzturēta jau četrus gadus.

Balvas tiek piešķirtas četrās kategorijās:

M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa profesionāļu un tirgus ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarošos darījumus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana.

Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green uzsācis sagatavošanās darbus uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un to iekļaušanai Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā.

Precīzais akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma laiks tiks paziņots pēc sagatavošanās darbu noslēguma.

Eesti Energia valdes un Enefit Green uzraudzības padomes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Eesti Energia ir kompānija, kas pieder Igaunijas iedzīvotājiem, bet ar Enefit Green IPO procesu ikvienam būs iespēja kļūt par īpašnieku daļai no Eesti Energia.

“Enefit Green akciju piedāvājums ir pirmā iespēja Baltijas iedzīvotājiem investēt un iesaistīties reģionā vadošās energokompānijas attīstībā. Ieguldījums Enefit Green, kas ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā un viens no līderiem atjaunīgās enerģijas jomā ar izvērstu ražošanas jaudu portfeli Baltijas jūras reģionā, tā ir iespēja sniegt savu pienesumu videi draudzīgā enerģijas ražošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” skaidro Hando Suters.