Valūtu tirgus Lats šogad turpināja sagādāt galvassāpes eksportētāju grāmatvežiem. Par realizēto produkciju saņemtā valūta lielākoties izrādījās mazāk vērtīga nekā to rādīja Latvijas Bankas noteiktais grāmatvedības kurss. Sāpe joprojām tā pati vecā, grāmatvedības kurss (zaļā vidus līnija) ir tikai pieļaujamo svārstību koridora vidus atzīme, plus Latvijas Banka grāmatvedības kursu konkrētai dienai nosaka agri no rīta iepriekšējā darba dienā, bet tirgus nesnauž un situācija pēc kursa fiksēšanas līdz tā stāšanās spēkā brīdim bieži vien krasi izmainās, kas vieniem nes papildus grāmatvedības peļņu, bet citiem zaudējumus. Eiro ir šā gada veiksminieks. Pateicoties ASV ekonomikas vājumam, kas protams bremzēja arī globālās ekonomikas attīstību, eiro tomēr spēja piesaistīt investorus. Joprojām interesants ir fakts, ka ne jau eiro ir tas kuru visi tagad mīl (eiro zonas ekonomikas stāvoklis nav neko labāks par situāciju ASV), bet gan ASV dolārs ir nokļuvis nežēlastībā. Gada sākumā, kamēr vēl tirgū valdīja optimisms par ASV ekonomikas attīstību eiro bija vājš. Situācija mainījās ar ekonomikas datu apkopošanu par 1 ceturksni. Daudz krasākas izmaiņas sekoja pēc pirmā pusgada rezultātiem. Dolāram šis bija raibs gads. Lielas cerības gada sākumā beidzās ar vispārēju vilšanos par ASV ekonomikas attīstību un kārtējo, šogad gan vienīgo, dolāra bāzes procentu likmju samazināšanu. Gada beigās Irākas konflikts ir galvenais, kas izdara spiedienu uz dolāra vērtību. Paredzamie kara izdevumi iecirtīs krietnu robu ASV budžetā un nāksies rēķināties ar ASV iekšējās un ārējās drošības uzlabošanu, kas arī prasīs milzīgus papildlīdzekļus. Tieši tādēļ nākamā gada pirmais ceturksnis dolāram solās būt ļoti smags. Dolāru glābt var ātrs un mierīgā ceļā rasts konflikta risinājums. Uzmanība jāpievērš arī situācijas attīstībai Ziemeļkorejā. Kodolieroči nav joka lieta un izskatās ka pamazām veidojas Irākai līdzīgs scenārijs. Mārciņa uzvedas līdzīgi eiro, vienīgi diskusijas par mārciņas pievienošanos eiro zonai gremdēja tās vērtību pret eiro. Tieši tādēļ mārciņas vērtības kāpums pret latu nav tik liels kā eiro. Mārciņas nākotnes izredzes ir miglā tītas. Vieni mārciņu uzskata par drošu investīciju kamēr neatrisinās Irākas jautājums, citi jau tagad rēķina ka mārciņas vērtībai jābūt krietni zemākai pirms pievienoties eiro. Joprojām atklāts ir jautājums vai mārciņa vispār pievienosies eiro. 3 mēnešu procentu likmes (starpbanku tirgus depozītu puse) Latu 3 mēnešu procentu likmēm visu gadu bijusi tendence samazināties. Daļēji tās ir sekas virzībai uz ES. 5. decembrī no ECB beidzot tika sagaidīta rīcība uz kuru tirgus cerēja jau kopš vasaras. ECB pēc nedaudz vairāk kā gada pārtraukuma samazināja eiro bāzes procentu likmes, šoreiz par 0.5%. olāra procentu likmes joprojām pēdējo 40 gadu zemākajā līmenī. Šā gada vilšanās – likmju kritums (bāzes procentu likmju samazinājums par 0.5% 5. novembrī) pretēji gada sākumā prognozētajam likmju kāpumam. Akciju indeksiem viena vienīga lejupslīde: globālās ekonomikas attīstības tempa zuduma sekas, grāmatvedības skandāli, peļņas samazināšanās, izaugsmes prognožu korekcijas uz slikto pusi utt. Tādas bija pārsvarā masu medijos valdošās ziņas. Nedaudz eksotikas: Zelts arī viens no šā gada lielākajiem ieguvējiem. Gada nogalē ASV un Irākas konflikta saasināšanās krietni uzlaboja zelta cenu. Pagājušā gada beigās un šā gada sākumā jēlnaftas cena svārstījās ap 20 dolāriem par barelu, bet situācija pasaulē un it īpaši kara draudi Irākā pacēluši jēlnaftas cenu līdz 31.7 dolāriem par barelu. Veiksmīgu un panākumiem bagātu Jums 2003. gadu!!! NORDEA MARKETS Finašu nodaļas vadītājs: Uldis Zelmenis Valūtu tirgus: Andris Lāriņš Naudas un aizņēmuma kapitāla tirgus: Ģirts Polis Akciju tirgus: Jānis Ogsts Akciju tirgus: Linda Veite