Jaunākais izdevums

Tūristi un asu izjūtu cienītāji var gatavoties kārtīgai adrenalīna devai – šonedēļ Norvēģijā, Nordfjordā, tiks atklāts Eiropā garākais gājēju tiltiņš, vēsta thelocal.se.

Tiltiņš, kas atradīsies aptuveni 160 metru augstumā no zemes, paredzēts tiem, kas būs pievarējuši aptuveni divu stundu ilgu kāpienu augšup pa 118 metrus dziļu aizu, kas šķir divas kalnu virsotnes.

Šomēnes vēl pirms atklāšanas tiltiņu pievarējusi vietējā – Loenas viesīcas Hotell Alexandra administratore Joanna Hegheima (Johanna Heggheim). «Sākotnēji tas bija baisi, tomēr man tiešām patika,» J. Hegheima dalās iespaidos. «Pagriežoties pa kreisi, jūs redzēsiet kalnu, pagriežoties pa labi – ieleju, Nordfjorda aizu un ledāju. Tas ir ļoti, ļoti skaisti. Patiesībā – satriecoši,» stāstīja viesnīcas administratore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ieguldot 13,5 miljonus eiro, Ganību dambī uzsāk jauna dzīvojamo namu projekta būvniecību

Žanete Hāka, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā “Bonava Latvija” Rīgā, Pētersalas-Andrejsalas apkaimē, uzsācis jaunā daudzdzīvokļu namu projekta ”Fjordi” būvniecību.

Projektam noslēdzoties, jaunas dzīvesvietas trīs dzīvojamos namos tiks nodrošinātas 300 iedzīvotājiem. Kopējais investīciju apjoms šajā projektā sasniegs 13,5 miljonus eiro.

Projektu veidos trīs sešu stāvu nami, kuros kopumā tiks izbūvēti 150divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi platībā no 49 līdz 88 kvadrātmetriem. Ēkās tiks ierīkoti lifti, katram dzīvoklim paredzēts balkons un individuāla noliktavas telpa mantu glabāšanai mājas pagrabstāvā.

Projekts “Fjordi” atradīsies Ganību dambī 11 un tā ietvaros tiks sakārtota un labiekārtota projektam piegulošā teritorija. Pagalmā tiks izveidotas atpūtas zonas ar lapeni, grila vietām un bērnu rotaļu laukumiem, kā arī paredzēta vieta 133 automašīnām. Tiks izbūvētas arī vairākas velo novietnes, bet iebraukšana no Ganību dambja ielas līdz pat daudzdzīvokļu namu autostāvvietām būs bruģēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota viena no trim "Bonava Latvija" projekta "Fjordi" dzīvojamām mājām Rīgā, netālu no Klusā centra.

Līdz ar šīs mājas nodošanu ekspluatācijā rīdziniekiem papildus ir pieejamas 60 jaunas mājvietas. Kopumā projektā plānots investēt 13,5 miljonus eiro.

"Fjordi" ir projekts, kurā īpaši domāts par ilgtspēju un atbildīgu saimniekošanu. Viens no jauninājumiem, piemēram, ir ventilācijas sistēma ar rekuperāciju.

"Pieprasījums pēc labiem, kvalitatīviem mājokļiem Rīgas centrā ir liels, taču cenu līmenis labākajos centra namos radījis priekšstatu par šo apkaimi kā par vietu, kur mājokli var atļauties tikai ierobežots cilvēku loks. Ekspluatācijā nodotajā mājā patlaban jau ir izpirkti 65% dzīvokļu," stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

"Bonava Latvija" īsteno ekonomiskā segmenta un biznesa klases mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā, attīstot projektus tādos Rīgas mikrorajonos kā Purvciems, Teika, Ķengarags, Šampēteris, Rīgas klusais centrs un Krasta ielas rajons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Paviesoties dabas brīnumu «Disnejlendā»

Līva Melbārzde, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē.

Tā secinājis nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”, kura pārdoto dzīvokļu skaits šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 117 %. Lai gan Covid-19 uzliesmojuma sākumposmā daļa potenciālo klientu bija piesardzīgi, patlaban aktivitāte ir krietni pārsniegusi pirmskrīzes laiku.

“Covid-19 laiks ne tuvu nav beidzies, ienesot ikdienā arvien jaunus izaicinājumus un mācības. Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē. Jāņem vērā, ka dzīvojamais fonds noveco, tāpēc vēlme pēc jauna mājokļa pieņemas spēkā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pandēmija nav ne pirmā, ne pēdējā, tāpēc vajadzība pēc mājokļiem saglabāsies, tie kļūs arvien svarīgāki, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA rīkotajā vebinārā pauda "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Būtisku nekustamā īpašuma cenu kritumu, kāds bija novērots iepriekšējā krīzē, attīstītāju un banku pārstāvji nesagaida.

"Visi četri projekti, kas mums bija ražošanā, – Krasta kvartāls, Dreilinga mājas, Pagalms 0.2 Turaidas ielā, Fjordi Ganību dambī – tiek turpināti. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas bija kritums, intereses zudums, bet aprīļa beigās novērojām strauju kāpumu, jo visi gaidīja zīmīgo 12. maiju ar cerību, ka viss varētu beigties. Pēc tam interese nedaudz noplaka. Protams, ir piesardzība. Vajadzība, "sāpe" pēc jaunā mājokļa šobrīd ir daudz spilgtāka šobrīd, droši vien tāpēc interese maija sākumā iezīmējās," viņš stāstīja.

"Bonavai" ir pārdošanas darījumi arī tagad, skaits gan nav tik liels, kāds tas bija, tomēr M. Kļaviņš ir pārliecināts, ka ritms atgriezīsies, jautājums ir – cik liela būs sabremzēšanās inerce. Viņš gan piebilst, ka vairāk nekā puse dzīvokļu projektos, kas tiek īstenoti, ir pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maxima traģēdija nav iedragājusi Latvijas būvnieku reputāciju ārvalstīs

Lāsma Vaivare, 22.01.2014

Skonto grupas uzņēmumi šobrīd piedalās vairāk dzīvojamo ēku projektu realizācijā Londonā, starp kuriem ir arī Dickens Yard.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgales uzņēmēji Norvēģijā veido sadarbības kontaktus

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 7. oktobrim Oslo uzturējās Latgales uzņēmēji, lai veidotu ciešākus biznesa kontaktus Norvēģijā būvniecības un rūpniecības nozarēs, informē Latvijas vēstniecībā Norvēģijā.

Latvijas uzņēmējus savā rezidencē uzrunāja arī vēstnieks Indulis Ābelis, izsakot gandarījumu par Latgales biznesa pārstāvju vizīti Norvēģijā. Viņš tāpat pauda cerību, ka šī vizīte būs pamats veiksmīgai sadarbībai nākotnē.

Vizītes laikā uzņēmēji piedalījās seminārā Oslo, kurā diskutēja par uzņēmējdarbības specifiku Norvēģijā, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības iespējām būvniecības un pakalpojumu nozarēs. Ar Norvēģijas būvniecības nozares kvalitātes standartiem klātesošos iepazīstināja Norvēģijas uzņēmuma Nordhus AS pārstāvis Edgars Bredovskis, savukārt ar savu pieredzi pakalpojumu sektorā dalījās uzņēmuma VISMA AS pārstāvis Martins Vikborgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ārzemēs dzīvojoša latviete: dzīve Latvijā pat ar Norvēģijas algu nav lēta

Dienas Bizness, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gunda Kārkliņa, kura sevi uzskata par tirzmalieti, jau trešo gadu dzīvo un strādā Norvēģijā. Tirzā pagājusi Gundas bērnība un skolas gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Kamēr mamma ar tēti dzīvoja Tirzas baznīcas pakājē, es ciemos braucu bieži gan vasaras, gan ziemas brīvdienās, tagad labi ja reizi gadā aizbraucu,» saka Gunda.

Gunda ir pirms diviem gadiem dibinātās Bergenas Latviešu biedrības Norvēģijā valdes locekle.

Bergenā latviešu ģimenes ir adaptējušās, vecāki strādā, bērni apmeklē skolu vai bērnudārzu. Runas par atgriešanos Latvijā reizēm pavīd, bet ar piebildi, ka tikai tālākā nākotnē. Tas nozīmē, ka cilvēki par to domā. «Šobrīd sociālās garantijas, labāka izglītība, labāk apmaksāts darbs un drošība par rītdienu ir tas, kas attur cilvēkus atgriezties. Jāatzīst, ka dzīve Latvijā pat ar Norvēģijas algu nav lēta. Kur nu vēl nestabilitāte par rītdienu! Tiem, kas maksā kredītus, vispār pārcelšanās jāatliek, jo ar Latvijas algām tos mūžam nesamaksāt. Tāpēc nav brīnums, ka cilvēki dzīvo un strādā ārzemēs, bet Latvija ir kā atvaļinājumu vieta. Jūra mums ir fantastiska, Latvijas lauki, meži un pļavas - kā nekur citur pasaulē! Ja man jautā, vai atgriezīšos Latvijā, saku, ka šobrīd nav zīmju, lai to darītu. Tikko esmu atgriezusies no vasaras atvaļinājuma, kuru pavadīju Latvijā, un redzēju mūsu bērnu radošo veikumu Dziesmu un deju svētkos. Uz Ziemassvētkiem atkal būšu mājās. Galvenais, lai nenosodām un neskaužam tos latviešus, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas robežām. Katram arī Norvēģijā ir savi prieki un bēdas, izaicinājumi un veiksmes,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecībā rosina ieviest citu minimālo algu

Uldis Andersons, 
 Māris Ķirsons, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā, Latvijā šajā jomā strādājošajiem būtu jāievieš īpašs – augstāks – minimālās algas līmenis, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi

«Tas nav nekas revolucionārs Eiropas Savienībā, jo tāda kārtība pastāv, piemēram, Beļģijā. Kāpēc gan šo pieredzi nevarētu izmantot Latvijā?» savu pozīciju skaidro būvniecības eksperts, vairāku ar būvniecību saistītu likumdošanas izmaiņu līdzautors un bijušais būvkompānijas valdes priekšsēdētājs, kā arī ilggadējs LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītājs Normunds Štāls. Viņš norāda, ka būvniecību ne tikai Latvijā uzskata par vienu no nozarēm, kurās pastāv ēnu ekonomika, kas nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālām nodokļus maksājošām būvkompānijām, kuras izmaksu jomā nevar sacensties ar tām, kuras nodokļus maksā daļēji. «Latvijā publiskajos iepirkumos ar dažiem izņēmumiem par uzvarētāju atzīst zemākās cenas piedāvātāju, tādējādi priekšrocība ir tiem, kuri maksā minimālās algas un pārējo aploksnēs,» skaidro N. Štāls. Viņš norāda, ka atšķirībā no Latvijas jau minētajā Beļģijā un arī Norvēģijā faktiski ir ieviesta cita minimālā alga, no kuras obligāti jāmaksā nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksportspēja: Atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā

Linda Zalāne, speciāli DB, 21.05.2019

“Pitstop” ir Azerbaidžānas ceļu infrastruktūras projekts, kura ietvaros tiks izvietoti 52 apstāšanās punkti, kuros iespējams atpūsties, paēst un iegūt tūrisma informāciju. Šādi paviljoni izvietoti uz četrām noslogotākajām automaģistrālēm Azerbaidžānā, kuras ved uz Gruziju, Krieviju, Irānu kā arī tūristu apmeklēto atpūtas vietu Gabala Azerbaidžānas Ziemeļos.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union iegādājas Norvēģijas trešo lielāko saldējuma ražotāju

Lelde Petrāne, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādātājs un saldējuma ražotājs Food Union ir parakstījis iegādes līgumu ar Norvēģijas trešo lielāko saldējuma ražotāju Isbjørn Is, tādējādi nostiprinot savu klātbūtni un saldējuma tirgus pozīcijas Ziemeļvalstīs, kas ir daļa no Food Union grupas stratēģiskā izaugsmes plāna.

Food Union uzņēmumu grupā ietilpst seši uzņēmumi: Rīgas piena kombināts, Rīgas piensaimnieks un Valmieras piens Latvijā, Premia Igaunijā, Premier Is Dānijā un Isbjørn Is Norvēģijā.

«Isbjørn Is ir tradicionāls Norvēģijas saldējuma ražotājs, kurš lepojas ar Norvēģijā iecienītiem produktu zīmoliem. Mēs saredzam potenciālu Isbjørn Is izaugsmei Norvēģijā un pie tā arī strādāsim,» skaidro Food Union dibinātājs un īpašnieks Andrejs Beshmeļņickis.

Isbjørn Is ražo un piegādā dažādus saldējuma un saldēto desertu produktus visā Norvēģijā, koncentrējoties uz to tiešo pārdošanu, kā arī pārtikas veikalu ķēdēm visā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Intervija: Mēs neapzināmies digitalizācijas riskus

Didzis Meļķis, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju industrija klientiem lielākoties ļauj gulēt uz lauriem, pieļaujot ilūziju par digitālo drošību.

«Būs daži nejauki, tiešām nejauki datu drošības pārkāpumi,» par globālās digitalizācijas paredzamo trauksmes zvanu saka IT infrastruktūras un pakalpojumu grupas ATEA vadītājs Steinars Sonstebijs.

Kādi ir jūsu attīstības plāni Latvijā – programmizstrāde vai IT infrastruktūra un biznesa atbalsta pakalpojumi?

Mūsu biznesa kodolam ir jābūt tādam pašam ikvienā valstī, kurā strādājam, tāpēc Latvijā mums nav citu ambīciju kā Norvēģijā vai Dānijā, un ilgtermiņa mērķis ir visās zemēs sasniegt vienādi augstu veiktspēju, un tas nozīmē IT infrastruktūru. Tas gan nenozīmē, ka mēs nepiestrādātu pie programmām kā šīs infrastruktūras daļas. Proti, tā ir specifiskas, mūsu infrastruktūrai atbilstīgas programmatūras attīstīšana. Tāda ir tendence industrijā vispār – mūsu problēmu risinājums vairs nav aizvien ātrākos datoros, bet gudrākā programmatūrā. Interesantā kārtā lielākā daļa mūsu programmēšanas notiek tieši Baltijā un visvairāk – Latvijā un ne, piemēram, Norvēģijā. Tāpēc tagad mēs gribam šīs jūsu zināšanas eksportēt uz Ziemeļvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau ar ļoti konkrētu mērķi

(Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnāls elektroniski nopērkams, klikšķinot šeit.)

Bioloģiskā putnkopība ir laba ādere lauku biznesam – veselīgas olas, kas dētas ārpus «kombinātiem», prom no antibiotikām, hormoniem un ĢMO saturošas barības, kas daudziem ēdējiem par pārsteigumu tiek izmantota visās vistu kūtīs Latvijā un jebkurā citā valstī Eiropā. Izņēmums ir bioloģiskās saimniecības.

350 vistas tikai izklausās daudz, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības Dzirnas saimniece Jana Štūlberga. Saimniecība Alsungas novadā turas uz olām, bet audzē arī ogas un dārzeņus. Jana ir piecu bērnu mamma, kura nesen atgriezusies uz savu bērnības zemi no Norvēģijas. Tomēr Štūlbergu ģimenes piemērs nav klasisks atgriešanās vai, izsakoties politiķu jēdzieniem, reemigrācijas veiksmes stāsts. Jo tas ir vēl labāks. Puse ģimenes palikusi strādāt Norvēģijā, kur Janas vīrs Guntars nodibinājis celtniecības firmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Pasaulē vērojama tendence samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad turpināsies tendence pasaules valstu ekonomikām nedaudz samazināt uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, bet netiešo nodokļu (piemēram, PVN) likmes saglabāsies lielā mērā nemainīgas, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) nodokļu apskats The Outlook for Global Tax Policy in 2016, kas salīdzina 38 pasaules ekonomiski nozīmīgu jurisdikciju izlases nodokļu politiku.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā manāma tendence nedaudz palielināt likmes, atsevišķām valstīm atgūstoties pēc finanšu krīzes.

Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) jomā šogad lielo ekonomiku vidū gaidāmas būtiskākās pārmaiņas, septiņām no apskatītajām 38 jurisdikcijām samazinot standarta UIN likmi. Piemēram, UIN likme šogad Norvēģijā samazināsies no 27% uz 25%, Izraēlā - no 26,5% uz 25%, Dānijā - no 23,5% uz 22%, bet Spānijā gaidāms straujākais likmes kritums – no 28% uz 25%. Tikai viena no pētijumā iekļautajām valstīm – Indija šogad plāno palielināt UIN likmi no 33,99% uz 34,608%.

«Redzam, ka attīstītās ekonomikas joprojām vienlaicīgi vēlas veidot uzņēmējdarbībai konkurētspējīgu nodokļu sistēmu un saglabāt nodokļu ienākumus – vērojama tendence nedaudz mazināt UIN likmes un kopējo slogu, vienlaicīgi paplašinot ar nodokļiem apliekamo ienākumu bāzi. Latvijas gadījumā gan jāņem verā, ka mūsu 15% UIN likme jau tā ir zemāka nekā vairumā attīstīto ekonomiku. Tāpat lielo ekonomiku vidū šogad nav vērojama jūtama tendence mazināt netiešos vai iedzīvotāju ienākumu nodokļus,» saka EY partnere Latvijā Ilona Butāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas programmētāji ievieš biznesa inteliģences programmas Norvēģijas pašvaldībās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) jaunie īpašnieki Norvēģijā uzvarēja iepirkumu, kura ietvaros jāievieš biznesa inteliģences programmas 424 Norvēģijas pašvaldībās un daļu no projekta izstrādā Latvijas uzņēmums. «Kopš esam daļa no lielā Visma koncerna, mūsu kompetences biznesa inteliģences risinājumos tiek novērtētas ne tikai Latvijā, bet arī grupas ietvaros,» stāsta Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise valdes locekle. Uzņēmums izstrādā, ievieš un atbalsta resursu vadības sistēmu Horizon, veic IT sistēmu integrāciju un programmatūras izstrādi, kā arī veido dažādus datu analīzes un finanšu plānošanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starpības palielināšanās starp mājokļu cenām un nomas maksu varētu būt pazīme, ka tirgū tuvojas korekcija, raksta Bloomberg.

Patlaban lielākā starpība vērojama Norvēģijā, liecina Moody’s Investors Service veiktais pētījums, kurā apkopota informācija par 20 attīstīto ekonomiku mājokļu cenām.

Tendence, ka augošās mājokļu cenas neveicina īres mājokļu pieprasījumu, var liecināt, ka mājsaimniecībām ir utopiskas cerības par tālāku cenas pieaugumu, kas ir izteikts cenu burbuļa signāls, norāda aģentūras eksperti.

«Valstīs, kurās mājokļu un īres cenas nav sabalansētas un lēnām koriģējas, pastāv lielākais risks, ka augstās mājokļu cenas var negatīvi ietekmēt ekonomiku,» norāda eksperti.

Norvēģijā mājokļu cenas pēdējo gadu laikā ir strauji augušas, ko veicinājušas zemās procentu likmes un aktīvie fiskālie stimulēšanas pasākumi no valdības puses. Tādējādi šīs valsts tirgus ir visvairāk pārvērtēts, un tai seko Beļģija, Vācija un Francija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Piektdienas intervija ar Gjensidige Baltic ģenerāldirektoru Aleksandru Rjabovu

Lelde Petrāne, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ (sakarā ar gaidāmajām brīvdienām - ceturtdienā) atbild Aleksandrs Rjabovs, apdrošinātāja Gjensidige Baltic ģenerāldirektors:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 20 gadiem, kad es beidzu studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, sāku strādāt par juristu Parex bankā, un man kopā ar manu kolēģi Sergeju Savradimu, kas joprojām ir arī mans kolēģis Gjensidige Baltic, ienāca prātā ideja piedāvāt bankas vadībai izmantot milzīgo klientu datu bāzi un piedāvāt viņiem arī apdrošināšanas pakalpojumus. Viss bija jāsāk no nulles, un man ir liels prieks, ka tagad, pēc 20 gadiem, mēs varam lepoties ar to, kas ir paveikts un cik daudz ir sasniegts – esam viens no līderiem apdrošināšanas nozarē Latvijā. Tāpēc varu teikt, ka esmu audzis un pilnveidojies kopā ar kompāniju. Kopā ar kolēģiem ir pārdzīvotas gan veiksmes, gan neveiksmes, izturēts krīzes laiks, pirktas kompānijas un atvērtas filiāles Baltijas valstīs. 1994.gadā mēs bijām tikai 5, bet tagad Gjensidige Baltic ir daļa no starptautiskas grupas un viens no lielākajiem apdrošinātājiem Baltijā ar vairāk nekā 600 darbiniekiem. Un galvenais – mēs turpinām attīstīties, mums ir grandiozi plāni un izaicinājumi. Tāpēc man joprojām ir interesanti strādāt un kopā ar maniem kolēģiem pieņemt jebkurus ambiciozus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc lašiem pārsniedz piedāvājumu, kas nozīmē cenu palielināšanos, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lašu cienītājiem nākotnē savu gastronomisko prieciņu apmierināšanai, visticamāk, nāksies atvēlēt arvien lielākas summas. Pieejamā Fish Pool (birža Norvēģijā, kur tiek tirgoti lašu nākotnes piegāžu līgumi) informācija liecina, ka kopš 2014. gada rudens lašu cena Norvēģijas kronās tūlītējām piegādēm pieaugusi par 150% un sasniegusi gandrīz 80 kronu atzīmi par kilogramu (aptuveni 8,84 eiro par kg). Savukārt pagājušā gada skatījumā tie bija 60%.

Tādas nozīmīgas lašu eksportētājas kā Norvēģija un Skotija cīnās ar parazītisku jūras utu epidēmiju, kuras piesūcas šīm zivīm un barojas ar to asinīm un ādu, kas galu galā noved pie priekšlaicīgas to nāves. Šīs problēmas iespaidā Norvēģijā pērn lašu «raža» ir sarukusi par 6%, ziņo Financial Times. Savukārt Čīlē, kas ir pasaules otra lielākā lašu eksportētāja, vērojama toksisku aļģu izplatība, kas atbildīga par miljoniem šo zivju ar iesārto gaļu, iznīcības. Nordea aplēses liecina, ka pērn Čīles lašu produkcijas apjomi sarukuši aptuveni par 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomists: Ēnu ekonomika ir kā vēzis

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sodam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir jābūt lielākam nekā ieguvumam no tās. Sodiem ir jābūt tādiem, kas risku neattaisno, ja nepieciešams, tas var būt arī cietumsods. Ēnu ekonomika un korupcija ir kā vēzis, kas saēd sabiedrību, tā rezultātā trūkst naudas izglītībai, veselībai, ceļiem, tam, kas nepieciešams normālai sabiedrības funkcionēšanai, intervijā laikrakstam Diena norāda Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreasens.

Fragments no intervijas

Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas. Kā Latvija var būt interesanta investoriem, kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai ārvalstu uzņēmēji vēlētos investēt Latvijā?

Tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad Baltijas valstis atguva savu neatkarību, ļoti daudzi ārvalstu uzņēmēji šeit saskatīja biznesa iespējas un vēlējās investēt. Tagad visās trīs Baltijas valstīs ir redzami vieni un tie paši investori, piemēram, banku sektorā un mazumtirdzniecībā, kas šajā reģionā ienāca pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, – Statoil, Rimi, Swedbank un citi. Tad sekoja finanšu krīze un nekustamā īpašuma burbuļa plīšana, kas neveicināja jaunu investīciju pieplūdumu. Tagad no krīzes jūs esat atguvušies un ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, kas atkal var piesaistīt ārvalstu investorus. Galvenais izaicinājums visām trim Baltijas valstīm manā skatījumā ir apturēt emigrāciju – darbaspēka aizplūšanu. Jāpiebilst, ka daudzi strādnieki no Baltijas strādā arī Norvēģijā, īpaši būvniecībā, un veic ļoti labus darbus. Taču jūsu ekonomikai ir svarīgi, lai būtu pieejami jauni, strādīgi darbinieki. Ļoti svarīgi ir izveidot labu izglītības sistēmu, lai ārzemju uzņēmumi zinātu, ka šeit ir pieejams izglītots un gudrs darbaspēks. Jums Rīgā un Pierīgā vēl ir gana daudz vietu, kur var būvēt gan birojus, gan rūpnīcas, kur investori var izvērsties. Taču jābūt darbaspēkam. Baltijas valstīs arī algu līmenis ir daudz pievilcīgāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Protams, konkurēt ar zemām algām nav pašmērķis, taču ārzemju kompānijām, kuras domā par eksportu, tas ir nozīmīgs faktors. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu investori vairāk orientējās uz vietējo tirgu, bet tagad pārsvarā uz eksportu, kur izmaksas ir svarīga konkurētspējas sastāvdaļa. Taču jāteic, ka pēckrīzes periodā investīciju apjomi ir sarukuši visā eirozonā, ne tikai Baltijā, bet es paredzu, ka jau drīzumā gaidāms to pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru