Pasaulē

Norvēģijā varētu tapt pasaulē pirmais tunelis kuģiem

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Vairāk nekā 24 kilometrus garais Norvēģijas Lerdāles tunelis kopš tā būvniecības 1990.gados ir garākais autotunelis pasaulē, raksta Business Insider.

Tagad valsts iecerējusi izveidot pasaulē pirmo tuneli kuģiem, kuru ik dienas šķērsotu 70-120 kuģu.

Par tuneli ik pa laikam uzvirmojušas runas jau kopš 1980.gadiem, un Norvēģijas Krasta administrācija kopš tā laika veikusi vairākus pētījumus par to, kā šo ideju varētu realizēt.

Tuneļa projektu menedžeris Terje Andresens norāda, ka administrācija sniegs savus secinājumus Norvēģijas Transporta departamentam šā gada maijā, un projektu pilnībā visdrīzāk būs jāfinansē Norvēģijas parlamentam, kurš piešķīris jau aptuveni 117 miljonus dolāru izpētei.

Ja plāni tiks apstiprināti, tuneļa būvniecība tiks sākta 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tuneļa izbūve starp Helsinkiem un Tallinu izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro

LETA, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumā par dzelzceļa tuneļa būvi starp Helsinkiem un Tallinu aplēsts, ka tuneļa izbūve izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro un ilgs 15 gadus, sākot no 2025.gada.

Eiropas Savienības (ES) programmas Central Baltic daļēji finansētā projekta FinEst Link pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija paziņojusi par plāniem uzbūvēt pasaulē pirmo jūras tuneli cauri kalnam, izvairoties no bīstamiem ūdeņiem, kas biedēja pat vikingus, vēsta thelocal.no.

Tunelis tiks būvēts, lai apietu Stadlandetas pussalu. Tas būs 1,7 kilometrus garš un 36 metrus plats, padarot braucienus drošākus.

Tuneļa būvniecība iekļauta valsts transporta attīstības plānā 2018.-2029. gadam.

Pie pussalas bieži ir brāzmaini vēji, tādēļ kuģi mēdz gaidīt piemērotus laikapstākļus, lai turpinātu ceļu. Pat vikingi, kas bija talantīgi jūrnieki, izvairījās no šīs vietas, dodot priekšroku sauszemei.

Citviet pasaulē jau ir izbūvēti tuneļi laivām, bet šis būs pirmais tunelis, kas būs piemērots kravu un pasažieru kuģiem.

Projekta paredzamās izmaksas ir 2,7 miljardi kronu (295 miljoni eiro). Īstenošana aizņems trīs līdz četrus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sniega krabju zvejas kuģa lietu Latvija cer atrisināt diplomātiskā ceļā

Zane Atlāce - Bistere, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijā arestētā sniega krabju zvejas kuģa no Latvijas lietā mūsu valsts cer rast risinājumu diplomātiskā ceļā. informē Saeimas Preses dienestā.

Taču iespējama arī starptautiska tiesvedība - as izskanēja Saeimas Ārlietu komisijas 16.februāra sēdē, kurā Norvēģijā arestētā Latvijas zvejas kuģa jautājumu deputāti pārrunāja ar Zemkopības ministrijas (ZM), Ārlietu ministrijas (ĀM) un Eiropas Savienības (ES) Krabju zvejas asociācijas pārstāvjiem.

Ārlietu komisija jau tuvākajā laikā uz sarunu plāno aicināt Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen), informē komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

ZM pārstāvji deputātiem sacīja, ka situācija ar arestēto kuģi nav mainījusies, proti, tas ir arestēts kopš 16.janvāra un tam ir uzlikta soda nauda, kuru īpašnieki atsakās maksāt. Latvija Norvēģijai ir nosūtījusi divas notas ar lūgumu kuģi atbrīvot, jo tas Svalbāras ūdeņos zvejojis saskaņā ar 1920.gada Parīzes līgumu un decembrī pieņemtu ES regulu. Tāpat Latvijas Zemkopības ministrs nosūtījis vēstuli ES zvejniecības komisāram ar aicinājumu iesaistīties. Patlaban tiek gatavota Eiropas Komisijas nota, un Latvija cer, ka arī tajā tiks iekļauta prasība kuģi nekavējoties atbrīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā ātrāk nonākt vadošos amatos?

Aiga Ārste – Avotiņa, personāla atlases uzņēmuma “Amrop” vadošā partnere, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nonākšana vadošos amatos Latvijā ir viena no mītiem un aizspriedumiem apvītākajām tēmām, domājot par līderību un profesionālās izaugsmes ceļu. Stereotipi un realitāte ir tik atšķirīga, ka nolēmu apkopot savus novērojumus par to, kāds ir ātrākais ceļš, lai nonāktu kārotajā vadības līmeņa pozīcijā.

Viens no izplatītākajiem priekšstatiem par drošu ceļu uz karjeras virsotnēm ir aptuveni šāds – nepieciešams absolvēt prestižu biznesa vadības programmu, tad jāuzsāk darbs lielā, stabilā, labi zināmā uzņēmumā un lēnām, pacietīgi, bez lieliem satricinājumiem jāvirzās augšup pa karjeras kāpnēm. Nenoliedzami, laba izglītība ir pareizais atspēriena punkts karjeras izaugsmei. Tomēr tā nav katapulta uz vadītāja krēslu. Arī vieta lielā, stabilā korporācijā vēl negarantēs, ka pēc pāris pacietīga darba gadiem būs iespēja darboties augstākajā vadības līmenī.

Mūsu pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē rāda, ka straujākais ceļš uz tā dēvētajām C Suite pozīcijām ir, pieņemot izaicinājumus, kas no malas var šķist nepievilcīgi un pat riskanti. Piemēram, ja esi nodaļas vadītājs lielā uzņēmumā, pārej uz tās pašas nozares mazāku uzņēmumu kā vadītājs un palīdzi uzņēmumam "izķepuroties" no zaudējumiem, sakārto problemātisku uzņēmumu vai sāc attīstīt biznesu jaunā tirgū. Tā būs iespēja parādīt, ko patiešām spēj, un tādējādi tapt pamanītam plašākā mērogā. Vadītāja potenciālu iespējams atraisīt, uzsākot savu uzņēmumu vai mainot darbības jomu. Vārdu sakot – pašam radot izdevību sava līdera potenciāla atraisīšanai un pārbaudot to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik arī Latvijā tiek veikts lidmašīnās «Airbus A220» izmantoto dzinēju monitorings, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs.

Viņš norādīja, ka CAA pastiprināti seko līdzi situācijas attīstībai saistībā ar «Airbus A220» gaisa kuģu dzinēju problēmām, par ko ziņojusi Šveices aviokompānija «Swiss International Air Lines» ("Swiss").

Saistībā ar to ASV Nacionālā transporta drošības pārvalde ir uzsākusi izmeklēšanu, lai konstatētu «Swiss» gaisa kuģu dzinēju darbības atteikumu iemeslu. Aviokompānija «Swiss» lidojumus ar «Airbus A220» gaisa kuģiem veic pēc to rūpīgas pārbaudes.

Vienlaikus CAA norāda, ka «Swiss» gaisa kuģiem, atšķirībā no aviokompānijas «airBaltic» gaisa kuģiem, tika izmantoti nedaudz citas modifikācijas dzinēji. Vienlaikus gan CAA seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar šo dzinēju ekspluatācijas drošību. Pašlaik tiek veikts Latvijā reģistrēto gaisa kuģu dzinēju pastiprināts tehniskā stāvokļa monitorings, informēja Vincevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksportspēja: Atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā

Linda Zalāne, speciāli DB, 21.05.2019

“Pitstop” ir Azerbaidžānas ceļu infrastruktūras projekts, kura ietvaros tiks izvietoti 52 apstāšanās punkti, kuros iespējams atpūsties, paēst un iegūt tūrisma informāciju. Šādi paviljoni izvietoti uz četrām noslogotākajām automaģistrālēm Azerbaidžānā, kuras ved uz Gruziju, Krieviju, Irānu kā arī tūristu apmeklēto atpūtas vietu Gabala Azerbaidžānas Ziemeļos.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 7.maijā robežkontroli Ostendē, Beļģijā sasniedza sūtījums no Lielbritānijas, kuru pieveda 12m garš alumīnija kuģītis, kas tikko bija šķērsojis Lamanša šaurumu bez neviena cilvēka uz klāja, ziņo BBC. Tas liek uzdot jautājumu, vai tā ir kuģniecības nākotne?

Bez apkalpes vadāmā kuģa dizainu izstrādāja un attīstīja uzņēmums «Hushcraft». To izgatavoja uzņēmums «SaeKIT», kurš par paveikto darbu ieguva 4 miljonu dolāru balvu, piedaloties Japānas organizācijas Nippon Foundation rīkotajā konkursā. Kuģis tika nominēts par sasniegumiem autonomā jūras izpētē un kartēšanā.

Pirmajā veiksmīgi piegādātajā sūtījumā atradās 5kg smaga kaste ar vietējām delikatesēm - austerēm, un tas bija pasaulē pirmais komerciālais sūtījums bez cilvēku tiešas piedalīšanās. Kamēr kuģis atradās jūrā, to no krasta kontroles dienesta Tollesburijā, Eseksā novēroja četri cilvēki.

«Hushcraft» saredz, ka šādi kuģi varētu kļūt par kuģniecības nākotni. Tie būs izdevīgāki, jo samazināsies ne tikai tiešās izmaksas, bet tiek ietaupīta vieta arī uz klāja, kas nozīmē - paliek vairāk vietas kravai. Jaunie kuģi ir dabai draudzīgi, jo izmanto elektrisku piedziņu, kā arī, pateicoties mazajam izmēram, var tikt apkalpoti mazās ostās. Iespējams kādu dienu tie varētu aizvietot ceļa transportu kā videi draudzīgāka alternatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Žila Verna vēja tunelis spēj atveidot visus klimatiskos apstākļus

Lelde Petrāne, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas pilsētā Nantē esošais Žila Verna vēja tunelis ir unikāls pasaulē, ņemot vērā tā mērogu un iespējas.

Marta beigās svinīgi atklātā objekta modernizācija ilgusi gandrīz gadu. Tā īpašnieks ir zinātnes un tehnoloģiju centrs CSTB.

6000 m2 plašais Žila Verna vēja tunelis spēj reproducēt visus klimatiskos apstākļus, sākot no visbiežāk sastopamajiem - vējš, sniegs, ledus, līdz visekstremālākajiem – cikloni, smilšu vētras, putenis, mīnus 32 grādu aukstums vai 55 grādu karstums, tādējādi dodot iespēju pārbaudīt klimatisko apstākļu ietekmi.

Galvenie klienti ir automašīnu, kravas automobiļu, lidaparātu un vilcienu ražotāji, kā arī būvnieki un dažāda aprīkojuma ražotāji.

Vēja tuneļa modernizācijas darbi izmaksājuši 8,5 miljonus eiro un paplašinājuši tā darbības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu regulāru ielu lāpīšanu, mainot vai labojot apakšzemes inženierkomunikācijas, Rīgas dome vēlas panākt to pārvietošanu vienotā šahtā; komunikāciju valdītāji pagaidām komentāros skopi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Haotiski izvietoti komunikāciju aku vāki, regulāri asfalta ielāpi, aizlāpot ne tikai laika apstākļu un ilgstošas ceļa lietošanas radītās bedres, bet arī caurumus, kas veidojušies, remontējot apakšzemes komunikācijas pēc avārijas vai veicot to plānveida nomaiņu, kas turklāt, reizēm notiek pavisam drīz pēc ielas seguma atjaunošanas. Tā ir diezgan tipiska Rīgas ielu aina. Viens no pēdējiem tādiem gadījumiem bija pērn, kad daudz kritizētās Kr. Barona ielas remontā nesen kā uzliktais jaunais bruģis tika ņemts ārā, lai veiktu inženierkomunikāciju nomaiņu. Kā toreiz skaidroja pašvaldībā – nebija iespējams prognozēt precīzus komunikāciju būvdarbu grafikus, jo tos ietekmē gan izvēlētie risinājumi, gan būvprojektu izstrādes gaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Investēs 15 miljardus eiro zemūdens tuneļa būvniecībā no Tallinas uz Helsinkiem

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas fonds Touchstone Capital Partners plāno ieguldīt 15 miljardus eiro zemūdens tuneļa būvniecībai, kas savienos Tallinu un Helsinkiem, raksta Helsingin Sanomat.

Touchstone un projekta attīstītājs FinEst Bay Area Development, ko vada uzņēmējs Pēters Vesterbacka, ceturtdien parakstīja memorandu par 15 miljardiem eiro, un ziņoja, ka sīkāka vienošanās par finansēm tiks panākta tuvāko sešu mēnešu laikā.

Viena trešdaļa no finansējuma būs privātās investīcijas, bet divas trešdaļas – parāda finansējums. Fonds tuneļa finansēšanai plāno izmantot Ķīnas infrastruktūras projektu One Belt One Road.

Finanšu struktūra izveidota tā, lai arī citi investori varētu pievienoties tuneļa projektam.

Dzelzceļa tunelis starp Somiju un Igauniju ir jauns un ambiciozs projekts, kurā esam gandarīti piedalīties,» saka Touchstone Capital Partners. «Tunelis radīs vienotu metropolītisku teritoriju no Helsinku un Tallinas reģioniem, tādējādi radot lielisku iespēju kļūt par centru, savienojot Āziju un Eiropu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Brīvostas pārvalde ir sākusi darbu pie ostas kuģošanas kanāla tīrīšanas projekta, lai jau tuvākajā laikā Rīgas ostā nodrošinātu arī capesize (ar kravnesību virs 150 000 tonnu) kuģu pieņemšanu.

Šobrīd šāda izmēra kuģi Baltijas jūras austrumu krasta ostās praktiski netiek apkalpoti, līdz ar to iespēja to darīt Rīgā sniegtu būtiskas tirgus priekšrocības ne vien salīdzinājumā ar Baltijas valstu, bet arī Krievijas ostām.

“Pasaulē kravu pārvadājumos pa jūru tiek izmantoti arvien lielāki kuģi. Galvenais iemesls kuģu gabarītu pastāvīgam pieaugumam ir kravu pārvadātāju vēlme samazināt pārvadājumu izmaksas. Īpaši svarīgi tas ir apjoma beramkravu, piemēram, ogļu un metāla rūdu, segmentā, kur lielāku kuģu izmantošana dod iespēju nodrošināt krietni izdevīgāku kuģa frakta likmi uz katru pārvadāto tonnu. Spēja uzņemt ostā lielos capesize klases kuģus sekmētu pieeju jaunām kravām un tālākiem tirgiem salīdzinājumā ar šābrīža iespējām, izmantojot Panamax izmēra kuģus, tādējādi veicinot arī kravu apgrozījuma pieaugumu,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tallink sācis kolektīvās atlaišanas procesu 550 darbiniekiem Latvijā

Lelde Petrāne, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Tallink Latvija" šodien informējusi Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūru, kuģu apkalpes locekļus un krasta personālu par to, ka uzsāk kolektīvās atlaišanas procesu 550 darbiniekiem Latvijā.

Atlaišanas process skars apkalpes locekļus uz kuģiem "Isabelle" un "Romantika", kuri kursē zem Latvijas karoga, kā arī uzņēmuma krasta darbiniekus Latvijā, taču vairākums darbinieku, uz kuriem attieksies atlaišana, ir kuģu apkalpojošais personāls.

Izsludinātā ārkārtas stāvokļa un noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ maršrutu Rīga-Stokholma apkalpojošie "Tallink" kuģi "Isabelle" un "Romantika" ir bijuši spiesti pārtraukt reisus un kopš marta vidus atrodas Rīgas ostā. Šobrīd nav zināms, kad šajā maršrutā varētu atsākties satiksme, norāda uzņēmumā. Saskaņā ar kuģošanas noteikumiem šobrīd uz abiem kuģiem ir minimāli nepieciešamais tehniskais personāls, bet visi pārējie darbinieki, kuri strādāja uz kuģiem, atrodas mājās un saņem samazinātas algas, kuras maksā uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga

Armanda Vilcāne, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga – finanšu rādītāji krietni pārspējuši prognozes.

Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga – finanšu rādītāji krietni pārspējuši prognozes

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Lattelecom 2017. gadā strādājis ar peļņu 40,7 miljonu eiro apmērā un par 2,4 miljoniem eiro audzējis apgrozījumu, tam sasniedzot 195,67 miljonus eiro, liecina uzņēmuma dati. Audzēt ieņēmumus palīdzējusi arī Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū – nepilna gada laikā sasniegts divreiz lielāks klientu skaits par prognozēto.

Aizvadītais gads bijis izmēģinājumu un pārmaiņu gads, kas ļāvis identificēt galvenos uzņēmuma fokusa virzienus – izklaide un gudrie risinājumi mājai un biznesam, norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atgādinot, ka pērn uzņēmums veiksmīgi iesaistījies arī elektroenerģijas tirgū, rosinot diskusiju par biržai piesaistīta tarifa ieguvumiem. Lattelecom Biznesa attīstības direktors Artūrs Pielēns-Pelēns DB uzsver, ka ideja par iesaisti elektroenerģijas tirgū neesot bijusi spontāna un apsvērta jau sen. «Pēc būtības elektroenerģija ir servisa pakalpojums, līdzīgi kā internets un televīzija. Ņemot vērā mūsu zināšanas par tehnoloģijām un uzņēmuma klientu bāzi, mēs redzējām, ka spējam dažādus vienkāršus pakalpojumus padarīt gudrākus un ērtākus gala lietotājiem,» pauž A. Pielēns-Pelēns, atklājot, ka šobrīd Lattelecom elektroenerģiju piegādā apmēram 26 tūkstošiem klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināts - Tramps: Ķīna ļauj naftai iekļūt Ziemeļkorejā

LETA/AFP, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, kas bieži cildinājis Ķīnu par spiediena vēršanu pret Ziemeļkoreju, ceturtdien kritizēja Pekinu par naftas piegādēm Phenjanai.

«Pieķerti ar pierādījumiem! Esmu ļoti vīlies, ka Ķīna ļauj naftai iekļūt Ziemeļkorejā,» tviterī atzina Tramps. «Ja tas tā turpināsies, Ziemeļkorejas problēmai nebūs draudzīga atrisinājuma.»

No ASV satelītiem uzņemtie attēli liecina, ka kopš oktobra no Ķīnas kuģiem uz Ziemeļkorejas kuģiem vairākas reizes nogādāta nafta, atsaucoties uz valdības avotiem Seulā, šonedēļ ziņoja Dienvidkorejas laikraksts «Chosun Ilbo».

Pagaidām nav skaidrs, vai Tramps savā tvītā atsaucās uz ASV izlūkdienestu ziņojumiem, vai arī apsūdzēja Ķīnu par tiešu Phenjanai noteikto sankciju pārkāpšanu.

ASV Valsts departamenta amatpersona vēlāk atzina - ASV ir informētas, ka «zināmi kuģi ir iesaistīti ANO aizliegtās aktivitātēs, arī rafinēta benzīna nogādāšanā uz kuģiem, kā arī Ziemeļkorejas ogļu transportēšanā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Apstiprināti noteikumi par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» pagājušā nedēļā veikusi dzinēju ražotāja «Pratt & Whitney» rekomendētās lidmašīnu «Airbus A220-300» pārbaudes, problēmas nav konstatētas.

Jau ziņots, ka ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) pagājušajā mēnesī deva rīkojumu veikt pārbaudes «Pratt & Whitney» ražotajiem dzinējiem, ar kuriem aprīkotas «Airbus A220» lidmašīnas.

Savukārt Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs 16.oktobrī informēja, ka arī Latvijā pašlaik tiek veikts lidmašīnās «Airbus A220» izmantoto dzinēju monitorings. Viņš norādīja, ka CAA pastiprināti seko līdzi situācijas attīstībai saistībā ar «Airbus A220» gaisa kuģu dzinēju problēmām, par ko ziņojusi Šveices aviokompānija «Swiss International Air Lines» («Swiss»).

CAA gan norāda, ka «Swiss» gaisa kuģiem, atšķirībā no aviokompānijas «airBaltic» gaisa kuģiem, tiek izmantoti nedaudz citas modifikācijas dzinēji. Vienlaikus gan CAA seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar šo dzinēju ekspluatācijas drošību. Pašlaik tiek veikts Latvijā reģistrēto gaisa kuģu dzinēju pastiprināts tehniskā stāvokļa monitorings, informēja Vincevs.

Komentāri

Pievienot komentāru