Norvēģu uzkrājumi pārsit triljonu 

Pasaulē jau tā lielākais valsts ieguldījumu fonds šodien ir paziņojis, ka tā uzkrājumi ir vēsturiski augstākajā punktā un pārsnieguši zīmīgo viena triljona ASV dolāru robežu.

Didzis Meļķis, 2017. gada 19. septembris plkst. 16:59

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Norvēģijas Valdības pensiju fonds, kas savas no naftas industrijas gūtās bagātības izvieto obligācijās, akcijās un aizvien vairāk arī nekustamajos īpašumos, naktī uz otrdienu, 19. septembri, ir pārsniedzis triljonu ASV dolāru vērtību, ir paziņojis Norvēģijas centrālās bankas vadītājs Ingve Slingstads (Yngve Slyngstad), kas ir arī fonda izpilddirektors. «Triljons dolāru ir zīmīgs atskaites punkts,» centrālo baņķieri citē portāla Business Insider Ziemeļvalstu redakcija, «un fonda tirgus vērtības izaugsme ir bijusi satriecoša.» Fonda vērtības pēdējā laika uzrāviena iemesls ir gan augošais akciju tirgus, gan vājāks ASV dolārs.

Desmitgadēm ilgā ekonomiskā izaugsme, kuras dzinējspēks ir bijusi naftas un gāzes industrija, komplektā ar pretciklisku fiskālo politiku un obligātu valsts ieņēmumu pārpalikuma uzkrāšanu 5,2 miljonu iedzīvotāju lielajai Norvēģijai ir ļāvis kļūt par nozīmīgu spēlētāju globālajā investīciju arēnā. Norvēģijas valsts ieguldījumu jeb pensiju fondam patlaban pieder vidēji 1,3% akciju jebkurā no pasaules biržām kotētajā kompānijām. Saprotams, ka aktīvu izvietojums ir par labu ienesīgākajām akcijām plašā industriju spektrā no IT granda Alphabet līdz tiešsaistes brīnumam Facebook un farmācijas flagmanim Roche.

«Nedomāju, ka tolaik, kad mēs 1996. gadā pirmo reizi fondā ieskaitījām ieņēmumus no naftas, kāds būtu domājis, ka fonda vērtība pārsniegs triljonu dolāru,» Bloomberg citē I. Slingstadu. Šiem panākumiem gan ir blakne – sava milzīgā apjoma dēļ fondam ir grūtības atrast savām interesēm pietiekami lielus tirgus. I. Slingstads ir sacījis, ka fondam ir lielā mērā bezjēdzīgi investēt jaunās aktīvu klasēs, piemēram, infrastruktūrā, jo tie būtu augstu izmaksu projekti ar niecīgu atdevi. Bloomberg ziņo, ka fonds ir samazinājis arī savu parādu vērtspapīru ekspozīciju, no 23 dažādu valūtu vērtspapīriem reducējoties līdz ASV dolāros, eiro un britu mārciņās nominētajām obligācijām. Tam iemesls – cenu un likmju pārlieka izlīdzināšanās pasaulē, sevišķi izvērstai dažādošanai zaudējot jēgu.

Saprotams kārdinājums izmantot melnā zelta dzīslu savu politisko ambīciju vajadzībām un ne vien uzkrājumiem nākotnei ir Norvēģijas politiķiem. 11. septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās varu ir paturējusi Konservatīvās partijas premjeres Ernas Solbergas centriski labējā koalīcija, kas pēdējos gados, par spīti krītošajai naftas cenai un līdz ar to arī pensiju fonda ieņēmumiem, ir tērējusi rekordlielas summas no naftas nestās peļņas, lai balstītu salīdzinoši sabremzējušos ekonomiku. E. Solberga ir pirmā premjere, kas valsts budžetam un stimulējošiem pasākumiem ir izmantojusi resursus tieši no valsts pensiju fonda uzkrājumiem.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2017. gada 02. janvāris plkst. 15:02

2016. gads naftas cenai un tās ieguvējiem bija dramatisku pārmaiņu pilns, norāda...

2016. gada 09. novembris plkst. 10:50

Trešdien, reaģējot uz Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, naftas cena...

2016. gada 08. novembris plkst. 17:52

Kamēr analītiķi patlaban lielāko uzmanību velta akciju, obligāciju, valūtu un citu aktīvu...

2016. gada 20. oktobris plkst. 10:27

Ceturtdien naftas cena Ņujorkas biržā sasniedza 15 mēnešu augstāko līmeni, reaģējot uz...

2016. gada 27. septembris plkst. 16:10

Otrdien naftas cena strauji saruka pēc tam, kad Irāna un Saūda Arābija...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2017. gada 19. septembris plkst. 14:44

Pēc ikgadējās apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus – malus (BM) klašu pārrēķina,...

2017. gada 19. septembris plkst. 12:25

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu...

2017. gada 19. septembris plkst. 9:34

Pāris gados Baltijas riska kapitāla tirgus ievērojami pieaugs, un labāk ir tam...

2017. gada 19. septembris plkst. 6:39

Ziemeļeiropā cilvēki biežāk lieto bezskaidru naudu, bet joprojām daudzviet Eiropā dominē skaidra...

2017. gada 18. septembris plkst. 16:20

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 82 komercķīlas, bet 71 tika dzēsta, liecina...

2017. gada 18. septembris plkst. 16:17

Veselības inspekcija (VI) Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā...

2017. gada 18. septembris plkst. 13:04

Pirms deviņiem gadiem, 2008.gada 15.septembrī, tika paziņots par Lehman Brothers bankrotu. Tajā...

2017. gada 18. septembris plkst. 12:00

Stabilā ekonomiskā situācija un uzņēmumu peļņas pieaugums ir labs iemesls, lai padomātu...

2017. gada 18. septembris plkst. 10:41

Latvija var piesaistīt ārvalstu investorus, taču, tāpat kā tas notiek visā pasaulē,...

2017. gada 18. septembris plkst. 10:16

Nasdaq šodien paziņoja par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centrālo vērtspapīru depozitāriju pārrobežu...