Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Aviokompānija "Norwegian" saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju ir pieņēmusi lēmumu centralizēt savu darbību un izveidot starptautisko pakalpojumu centru Rīgā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

"Norwegian Air Resources Latvia" birojs apkalpos aviokompānijas darbību visā pasaulē, atsakoties no ārpakalpojumiem, ar kuriem līdz šim tika nodrošinātas vairākas uzņēmuma funkcijas.

Kompānija "Norwegian" jau šobrīd ir izsludinājusi pirmās vakances darbam jaunajā birojā. Darbinieku piesaistīšana turpināsies gan šogad, gan arī nākamgad. Kopējais nepieciešamo darbinieku skaits būs atkarīgs no situācijas nozarē.

"Pasaulē atpazīstamais "Norwegian" ir novērtējis Latviju kā piemērotu vietu savam biznesa pakalpojumu centram. Biznesa pakalpojumu centri ir viena no mūsu investīciju prioritātēm, jo nozarei ir liels izaugsmes potenciāls, uzņēmumi gandrīz pilnībā nodarbojas ar pakalpojumu eksportu, kā arī nodrošina daudz augsti kvalificētas un labi apmaksātas darba vietas. Latvija investoriem spēj piedāvāt labi izglītotus darbiniekus ar labām valodu zināšanām, tādēļ arī uzņēmumi izvēlas atvērt savus biznesa pakalpojumu centrus Latvijā. Šī "Norwegian" izvēle dod mums papildus stimulu turpināt darbu pie biznesa vides uzlabošanas un jaunu darba vietu radīšanas Latvijā," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle dibina Norwegian Air Resources Latvia atbalsta centru Rīgā, izveidojot biroju biznesa centrā "Jaunā Teika".

Uzņēmums 2020. gada novembrī plāno izveidot 800 m 2 lielu atbalsta biroju Jaunajā Teikā, plānojot ar laiku telpas paplašināt līdz 3000 m 2 .

Aviokompānija Norwegian atver biroju Rīgā un uzsāk darbinieku atlasi 

Aviokompānija "Norwegian" saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju ir pieņēmusi lēmumu...

"Esmu pārliecināts, ka Norwegian Air Resources Latvia birojs būs lielisks papildinājums Jaunās Teikas kopienai. Norwegian atbalsta centra dibināšana Rīgā kļuva iespējama, pateicoties milzīgajām LIAA komandas pūlēm, kas daudz strādāja arī pandēmijas laikā, neskatoties uzceļošanas un komunikācijas ierobežojumiem, kā arī neskaidro situācijā visā pasaulē, spēja piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darba vietas Latvijā," komentē Ēriks Bergmans, Colliers International partneris, aģentūras vadītājs.

"Mēs priecājamies par Norwegian zīmola uzņēmumu atbalsta biroja izveidi Rīgā, kas ir daļa no mūsu stratēģijas, lai centralizētu svarīgas funkcijas un pārietu no ārpakalpojumiem uz pakalpojumiem uzņēmuma ietvaros. Ar nepacietību gaidām, kad varēsim uzņemt savus jaunos kolēģus Jaunās Teikas birojā," piebilst Knuts Ūlafs Hjogs (Knut Olav Høeg), Norwegian Air Shuttle IT un procesu uzlabošanas vadītājs.

"Priecājamies, ka tik ievērojama starptautiska kompānija kā Norwegian Air Resources Latvia redz un tic Jaunās Teikas koncepcijai. Esam pārliecināti, ka tas dzīvesveids, ko mēs piedāvājam, un novatoriskā vide, kuru veicina VEFRESH kustība, sekmēs Norwegian Air Resources Latvia attīstību," saka Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), HANNER grupas valdes loceklis.

Grūtībās nonākusī Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") ceturtdien iepazīstinājusi ar savu glābšanas plānu, kuru īstenojot, tā paredzējusi izvairīties no bankrota.

Starp glābšanas programmā ietvertajiem pasākumiem ir lidmašīnu skaita samazināšana, parāda pārvēršana akcijās un akciju emisija ar pirmpirkuma tiesībām akcionāriem līdz četru miljardu kronu (374,5 miljonu eiro) apmērā.

Eiropā trešā lielākā zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian" 17.decembrī sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci, kurā paredzēts lemt par šī plāna apstiprināšanu.

Līdzīgi kā citām lidsabiedrībām, arī "Norwegian" darbību negatīvi ietekmējusi koronavīrusa pandēmija.

Aviokompānija gada sākumā nodarbināja 10 000 cilvēku un veica lidojumus ar 140 lidmašīnām, taču tagad tai ir vien 600 darbinieku un lidojumus veic sešas lidmašīnas.

9.novembrī Norvēģijas valdība atteicās sniegt papildu finanšu palīdzību "Norwegian".

Grūtībās nonākusī Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") pēc vērienīgas restrukturizācijas īstenošanas izkļuvusi no bankrota aizsardzības, trešdien paziņoja aviokompānija.

"Norwegian" aizsardzība pret bankrotu Īrijā, kur bāzētas vairākas tās struktūrvienības, un Norvēģijā tika noteikta decembrī.

Sarunās ar kreditoriem un lidmašīnu nomas uzņēmumiem aviokompānijai izdevies vienoties par parādu un finanšu saistību samazināšanu līdz aptuveni 16-18 miljardiem kronu (1,5-1,7 miljardiem eiro).

Tāpat "Norwegian" atteikusies no tālajiem maršrutiem, atcēlusi vairākus lidmašīnu pasūtījumus, samazinājusi lidmašīnu skaitu no 156 līdz 51 un ar jaunu akciju emitēšanu ieguvusi sešus miljardus kronu.

Līdz restrukturizācijas programmas noslēgumam aviosabiedrība arī būs samazinājusi darbinieku skaitu no aptuveni 10 200 pirms trīs gadiem līdz apmēram 3300.

Ķīnas valsts kontrolēts lidmašīnu nomas uzņēmums "BOC Aviation" kļuvis par ievērojamu Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrības "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") akcionāru, teikts trešdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi, "Norwegian" maija sākumā pieņēma glābšanas plānu, kas paredz vienošanos ar kreditoriem, lai pārvērstu daļu lidsabiedrības finanšu saistību kapitālā.

Šis plāns nodrošināja iespēju aviosabiedrībai stiprināt savu kapitāla stāvokli un ievērot Norvēģijas valsts noteikumus, lai iegūtu garantijas 2,7 miljardu norvēģu kronu (247 miljonus eiro) vērtu aizdevumu saņemšanai.

Uzņēmumi, no kuriem "Norwegian" nomā daļu lidmašīnu, iegūs ievērojamas lidsabiedrības akciju daļas.

Īrijas "AerCap Holdings" ar 15,9% akciju kļūs par lielāko akcionāru, bet "BOC Aviation" iegūs 12,67% akciju.

Norvēģija pašreiz ir astotais lielākais ārvalstu investors Latvijā ar tiešo investīciju apjomu, kas pārsniedz 350 miljonus eiro, informē Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā.

Viesojoties Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" jaunizveidotajā birojā Jaunās Teikas kvartālā, Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā aizvadītajā nedēļā atklāja savu aktīvo sezonu, atzīmējot pēdējā laika nozīmīgākos norvēģu investīciju projektus Latvijā un apspriežot plānus nākotnei.

Norvēģu kapitāla uzņēmumos Latvijā, kuru kopējais apgrozījums saskaņā ar "Lursoft" datiem 2020.gadā pārsniedza 1,15 miljardus eiro, pašreiz strādā ap 6200 darbinieku.

Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā izcēla četrus pēdējā laika lielākos norvēģu investīciju projektus Latvijā, kā pirmo minot "Norwegian" lēmumu par starptautisko pakalpojumu centra izveidi Rīgā.

Aviokompānija “Norwegian” no 1.jūnija uzsāks regulārus lidojumus līdz trīs reizēm nedēļā maršrutā Rīga – Tronheima.

Lidojumi tiek plānoti visas vasaras sezonas garumā.

“Norwegian” strādā lidostā “Rīga” kopš 2005. gada nogales un pašlaik no Rīgas piedāvā lidojumus uz Oslo piecas līdz deviņas reizes nedēļā, uz Stokholmu trīs līdz sešas reizes nedēļā un uz Kopenhāgenu divas līdz četras reizes nedēļā.

“Pievienojot šiem trim esošajiem galamērķiem Tronheimu, aviokompānija Rīgā atgriežas pie tā galamērķu skaita un lidojumu biežuma, kāds tas bija pirms pandēmijas 2019. gadā. Pasažieriem būs pieejami četri lidojumu maršruti, kas Baltiju savieno ar svarīgiem tūrisma un darījumu braucienu virzieniem Skandināvijā,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Biļešu cenas lidojumiem jūnijā un jūlijā ir par vismaz 30% augstākas nekā attiecīgā periodā 2019.gadā, teica aviokompānijas "Norwegian" valdes priekšsēdētājs Geirs Kārlsens.

Viņš stāstīja, ka degvielas cenas pašlaik ir problēma ļoti daudzām aviokompānijām - degvielas cenas aug kopš februāra sākuma, un tās sāk ietekmēt arī biļešu cenas.

"Piemēram, ja mēs šodien salīdzinām biļešu cenas lidojumiem jūnijā un jūlijā, tad tās ir par vairāk nekā 30% augstākas nekā šajā periodā 2019.gadā. Šis pieaugums gan pilnībā nekompensē degvielas cenu kāpumu," teica Kārlsens, piebilstot, ka, degvielas cenām saglabājoties šī brīža augstajā līmenī, nākotnē lidojumiem cenas būs vēl augstākas.

Jautāts, vai ar 30% pieaugumu būs gana, Kārslens atbildēja, ka ideālā pasaulē, protams, biļešu cenai būtu jāsedz viss degvielas cenu pieaugums, bet realitātē tā, visdrīzāk, nenotiks un aviokompānijas strādās ar zemāku rentabilitātes līmeni.

Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" Maršrutu tīkla pārvaldes vadošo viceprezidentu iecelts Tomass Ramdāls, informē "airBaltic" pārstāvji.

Ramdāls būs atbildīgs par "airBaltic" tīkla stratēģijas izstrādi un ieviešanu, kā arī uzraudzīs tīkla pārvaldību, partnerattiecību pārvaldību, pārdošanas, kravu un aviopolitiskos jautājumus.

Attiecīgajā amatā Ramdāls nomainīs Volfgangu Reisu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2015.gada.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka Ramdāls ir pieredzējis nozares profesionālis, kurš palīdzēs stiprināt un attīstīt lidsabiedrības tīkla stratēģiju.

Gauss pauž pārliecību, ka Ramdāla pieredze, prasmes un līderība uzlabos uzņēmuma kopīgos nākotnes plānus, izaugsmi un darbības izvēršanu jaunos tirgos.

Ramdāls ir bijis "Flyr" un "Norwegian Air Shuttle" komercdirektors un "Norwegian Air Shuttle" maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents, vadot komerciālās un darbības stratēģijas un biznesa attīstību. Viņš ieņēmis arī "SAS Leisure" direktora un "Hoegh Autoliners" pārdošanas direktora amatus, atbildot par pārdošanu un klientu apkalpošanu 13 valstīs.

Eksperti pasludinājuši aviokompānijas "British Airways" izpildīto reisu par ātrāko zemskaņas ātruma lidojumu no Ņujorkas uz Londonu, ziņo BBC.

Izmantojot vētras Kiara radīto gaisa plūsmu, gaisa kuģis "Boeing 747-436" sasniedzis ātrumu 1 327 km/h.

Lidmašīna lidojusi četras stundas un 56 minūtes, svētdienas rītā ierodoties Hītrovas lidostā 80 minūtes pirms grafika.

Saskaņā ar tiešsaistes lidojumu izsekošanas pakalpojuma "Flightradar24" datiem tas pārspēj iepriekšējo piecu stundu un 13 minūšu rekordu, kas piederēja lidsabiedrībai "Norwegian".

Aviācijas konsultants un bijušais "British Airways" pilots Alasters Rosenšeins BBC sacījis, ka lidmašīna sasniegusi "fenomenālu ātrumu".

Aviokompānija "British Airways", komentējot veikto reisu, akcentējusi: "Mēs vienmēr par prioritāti uzskatām drošību, nevis ātruma rekordus. Mūsu labi apmācītie piloti maksimāli izmantoja apstākļus, lai klienti atgrieztos Londonā krietni pirms paredzētā laika."

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

Četras Skandināvijas aviokompānijas no pirmdienas vairs neprasīs pasažieriem valkāt maskas lidmašīnās reisos starp Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju.

Aviokompānijas SAS, "Norwegian", "Wideroe" un "Flyr" atcels prasību pasažieriem obligāti valkāt maskas, jo vakcinācijas līmenis Skandināvijā ir viens no augstākajiem pasaulē.

"Norvēģijas infekciju kontroles vadlīnijas vairs neprasa iekšzemes pasažieriem valkāt maskas, tāpēc šī prasība vairs nebūs spēkā" Wideroe" reisu lidmašīnās," Norvēģijas radio pavēstīja kompānijas preses pārstāve.

Tomēr maskas joprojām būs jāvalkā reisos uz valstīm ārpus reģiona.

Piektdien prasība valkāt maskas tika atcelta Oslo Gardermūenes lidostā, kas ir Skandināvijas otrā lielākā pēc Kopenhāgenas lidostas.

Pasaules ražošana jau bez visa koronavīrusa bija iebuksējusi. Ekonomiku gan daudzviet izvilka spēcīgs patēriņš, kas nu arī, šķiet, diemžēl virzās uz grāvja pusi.

Bailes no vīrusa nozīmē, ka cilvēki atliek tēriņus, neceļo, neiet uz kino, restorāniem, tiek atcelti publiski pasākumi utt. Tas arī biznesa vides pārstāvjiem uz neskaidrības fona liks atlikt investīcijas un, ja tas turpināsies ilgāk, lemt, piemēram, par darbinieku skaita samazināšanu.

Pa vīrusa panikas smagās dūres sitienam pirmā nonākusi tūrisma industrija un, piemēram, aviokompānijas. Valdot šādam fonam, britu reģionālā aviokompānija "Flybe" nupat paziņojusi par bankrotu un norādījusi, ka tieši koronavīruss bija pēdējā nagla tās zārkā.

Šī ir pirmā aviokompānija, ko var uzskatīt par koronavīrusa epidēmijas upuri, ziņo "The Wall Street Journal". Jāteic, ka šīs kompānijas ne tikai ietekmē lidojumu atcelšana, bet patērētāju pieņēmumi par ekonomikas nosacījumu pasliktināšanos, kas droši vien paši par sevi pie tā arī novedīs.

Šobrīd vairāk nekā 50 starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros (SBPC) Latvijas galvaspilsētā strādā apmēram 15,5 tūkstoši cilvēku, 2030. gadā šis skaitlis varētu sasniegt pat 38 tūkstošus, liecina SIA Colliers International Advisors dati.

Starptautiskā komunikācija un starptautisku biznesu piesaiste pašlaik ir viena no Rīgas galvenajām prioritātēm, stāsta Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (Live Riga) direktora p.i. Rolands Bogdanovs. Viņš atzīmē, ka pašlaik Live Riga kopā ar Colliers strādā pie kopīgas stratēģijas izveides, lai tuvāko gadu laikā galvaspilsētai piesaistītu pasaules līmeņa spēlētājus, kas uzlabotu gan kopējo dzīves līmeni, gan Rīgas pievilcību citu investoru acīs.

Maina prioritātes

Rīga starptautiskā mērogā joprojām ir kā apslēptais dārgums, jo līdz šim mums vēl nav izdevies izmantot visu pilsētas potenciālu ārvalstu investīciju piesaistē, atzīst R. Bogdanovs. “Tas ir stāsts par attieksmi, proaktivitāti un prioritātēm, kas iepriekšējā RD sasaukuma laikā nebija saistītas ne ar starptautisko investoru piesaisti, ne ar pilsētas starptautisko pozicionēšanu. Rīgas oficiālā mājaslapa pat nebija pieejama angļu valodā, arī komunikācija sociālajos tīklos nebija uz biznesu orientēta, turklāt galvenokārt notika tikai latviešu un krievu valodā. Bija citi prioritārie tirgi un nozares, kā rezultātā Rīgas vārds globālā mērogā neizskanēja tik skaļi, cik gribētos. Šobrīd Rīgas starptautiskā komunikācija ir mūsu prioritāte,” skaidro RD pārstāvis.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No ceturtdienas, 16.jūlija, regulāros starptautiskos lidojumus no un uz lidostu "Rīga" atsāk Polijas aviokompānija "LOT Polish Airlines".

Ar aviokompānijas gaisa kuģiem četras reizes nedēļā - otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās - būs iespējams doties uz Polijas galvaspilsētu Varšavu.

Kopumā no šīs nedēļas no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 49 galamērķiem un regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumus no Rīgas atsākušas septiņas aviokompānijas - nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa", Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair", Īrijas zemo cenu pārvadātājs "Ryanair", Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air", Norvēģijas pārvadātājs "Norwegian" un "LOT".

airBaltic jūnijā pārvadājusi 60 000 pasažieru 

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2020. gada jūnijā no visām trīs Baltijas valstu galvaspilsētām pārvadājusi...

Lidosta atgādina, ka uzturoties lidostā "Rīga", pasažieriem obligāti jānēsā sejas maska. Ieeja terminālī atļauta tikai pasažieriem ar iekāpšanas kartēm – sagaidītāji un pavadītāji terminālī uzturēties nevar. Lidosta arī aicina pasažierus ievērot distancēšanos tur, kur tas ir iespējams, kā arī regulāri mazgāt un dezinficēt rokas. Lai palīdzētu pasažieriem ievērot šīs prasības, lidostas terminālī ir izvietotas distancēšanās atzīmes, kā arī roku dezinfekcijas aparāti.

Plānojot ceļojumu, lidosta aicina pasažierus rūpīgi iepazīties gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru. Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 62,9%.

Pakāpeniski pieaugot ceļotāju un lidojumu skaitam, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" jūlijā sasniedzis 23% no pagājušā gada apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada septiņos mēnešos.

Jūlijā lidostā apkalpoti 187,4 tūkstoši pasažieru - par 132 tūkstošiem ceļotāju vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr kopumā, salīdzinot ar pērno gadu, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir ievērojami sarucis: 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos apkalpoti vien 1,5 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā 65% kritums pret pērnā gada attiecīgu periodu.

Lielāko daļu jeb 66% no jūlijā apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 13% - Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 11% - Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir".

Pakāpeniski pieaug to pasažieru skaits, kuri lidostu "Rīga" izmanto kā pārsēšanās punktu tālākam ceļojumam: tranzīta un transfēra pasažieru skaits jūlijā veidoja 24% no kopējā pasažieru skaita. Populārākie galamērķi no Rīgas jūlijā bija Oslo, Londona, Helsinki, Frankfurte un Tallina, bet vispiepildītākie gaisa kuģi bija brīvdienu maršrutos uz Grieķiju, Kipru un Francijas dienvidiem.

Lidosta "Rīga" ziemas sezonā, kas sāksies 30.oktobrī, piedāvās tiešos lidojumus uz 74 galamērķiem, informēj VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Visplašāko galamērķu klāstu no lidostas "Rīga" nodrošinās nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas plāno lidojumus 45 tiešajos maršrutos. To vidū būs arī divi īpaši jaunumi - Marrākeša Marokā un Grankanārija Kanāriju salās.

Līdz ar šo maršrutu atklāšanu 31.oktobrī un 1.novembrī "airBaltic" nodrošinās tiešu regulāro aviosatiksmi starp Latviju un Āfriku. Lidojumi abos jaunajos maršrutos plānoti līdz nākamā gada marta beigām.

Vairākos "airBaltic" maršrutos, tai skaitā uz Tallinu, Helsinkiem, Stokholmu un Briseli lidojumu biežums ziemas sezonā būs lielāks nekā iepriekšējā ziemā. Tāpat pasažieri varēs doties uz ziemas atpūtas galamērķiem Zalcburgā un Veronā, četras reizes nedēļā notiks lidojumi uz Dubaiju un sešas reizes nedēļā - uz Tenerifi.

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" vairs nav neviena darbinieka, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka "airBaltic" pašreiz ir labākā situācijā nekā citas lidsabiedrības. "Kad mēs pārtraucām lidojumus, mēs pilnībā pārskatījām savu biznesa modeli, mēs vienkāršojām savu lidmašīnu floti, mēs nodrošinājāmies ar finansējumu, mēs veicām jaunas pārrunas par saviem līzinga līgumiem. Diemžēl mēs atlaidām arī darbiniekus, kas ir skumjākais punkts šajā sarakstā," stāstīja Gauss, uzsverot, ka tagad uzņēmumā nav vairs neviena, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu.

Viņš pauda, ka pašlaik daudzas citas Eiropas aviokompānijas rīko sarunas par masveida atlaišanām, bet "airBaltic" tas viss jau ir aiz muguras un lidsabiedrība var pilnībā koncentrēties uz to, kā veikt savu darbu turpmāk.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Jau sesto gadu pēc kārtas aviosabiedrība Ryanair pasažieru aptaujā Which saņēmusi sliktākās kompānijas titulu īsajos lidojumos, raksta BBC.

Pasažieri kopumā vērtēja 19 aviokompānijas, un Ryanair ierindota pēdējā vietā. Pirmajās piecās vietās ierindojušās Aurigny Air Service, Swiss Airlines, Jet2, Norwegian un KLM.

Ryanair darbību 2018.gadā pasliktinājuši streiki, kuru dēļ reisi kavējās, taču kompānija atteicās piešķirt pasažieriem kompensācijas un trīsreiz mainīja bagāžas noteikumus.

Tāpat pasažieri ir neapmierināti ar iekāpšanas procesu, sēdvietām, ēdienu un dzērienu piedāvājumu, kā arī lidmašīnas iekšējo vidi.

Ryanair šogad plāno pārvadāt 141 miljonu pasažierus.