Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Pirmdien Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprināja Īpašuma departamenta sagatavotos jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par kārtību, kādā pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu Rīgā esošo valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu restaurācijai un konservācijai, informē domes pārstāvji.

Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks: «Rīga ir ne tikai uzsākusi aktīvu cīņu pret graustiem un nelikumīgi būvētām ēkām, bet arī atradusi veidu, kā sadarboties ar privātajiem īpašniekiem, lai vēsturiskās ēkas , kas vietējas nozīmes un valsts nozīmes pieminekļi, saglabātu savu vēsturisko veidolu un skaistumu. Jo tieši valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki, būs šī domes līdzfinansējuma saņēmēji.»

Jaunie saistošie noteikumi paredzēs, ka līdzfinansējumu 50% apmērā no kopējā kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamā budžeta (tāmes), bet ne vairāk kā 14 tūkstošus eiro, kultūras pieminekļu restaurācijai, konservācijai un ne vairāk kā 5000 eiro izstrādājumu restaurācijai varēs saņemt īpašnieki, kuri atjaunošanai paredzētās ēkas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Kalnciema ielas koka apbūves zonā un atsevišķās vietās Pārdaugavā. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzsvēra: «Šīs teritorijas izvēlētas kā pirmās, bet noteikti ne vienīgās, ja būs interese no īpašniekiem, vēlāk saraksts tiks papildināts arī ar citām teritorijām, piemēram, Grīziņkalnu.»

Divus gadus gadā ESF projektiem valsts budžeta līdzfinansējumu 100 % apmērā varētu apmaksāt Eiropas Komisija, tādējādi uz laiku atslogojot valsts budžetu un atvieglojot ES fondu apguvi - ar šādu priekšlikumu Latvija vērsusies ES Padomē.

Šis piedāvājums gan neparedz palielināt ES fondu piešķīrumu dalībvalstij kopumā vai palielināt vidējo EK līdzfinansējuma likmi 2007.–2013. gada plānošanas periodā, tas neparedz arī samazināt nacionālā līdzfinansējuma apmēru, kas dalībvalstij jāsedz līdz 2015. gadam. Valsts budžeta līdzfinansējuma segšanu no Eiropas Komisijas budžeta 2009. un 2010. gadā dalībvalstij būtu jākompensē ar augstāku līdzfinansējumu no valsts budžeta 2011.–2013. gadā.

Saskaņā ar EK laika grafiku grozījumi regulā varētu stāties spēkā aptuveni 2009. gada decembrī. Tāpēc Latvija ierosina arī pagarināt valsts līdzfinansējuma likmes atlikšanu vai samazināšanu no 2010. gada līdz 2011. gada beigām, ņemot vērā, ka krīzes visvairāk skartajās valstīs ekonomiskā situācija vēl nebūs ievērojami uzlabojusies.

Mārupes novada dome 27.oktobrī pieņēmusi lēmumu piešķirt līdzfinansējumu 16 personām dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai par kopējo summu 19855,45 EUR apmērā, informē Mārupes novada domes pārstāve Ilze Žunde.

Mārupes novada dome jau 26.maijā pieņēma saistošos noteikumus Par Mārupes novada pašvaldības finansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kuru mērķis ir veicināt dzīvojamo māju pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvi atsevišķām iedzīvotāju grupām (daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, politiski represētajiem u.c.).

Laika periodā no 2016.gada 9.septembra līdz 10.oktobrim Mārupes novada pašvaldībā tika saņemti 27 pieteikumi pašvaldības finansējuma saņemšanai dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

«Tas, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izvirza kritērijus ES līdzfinansējuma saņemšanai, ir apsveicami, jo vairs netiek kultivēta kāda čomu būšana, kā tas varbūt notika ar G - 24 kredītu izsniegšanu,» secina A. Brūvelis. Gan viņš, gan arī citi uzņēmēji atzina, ka būtiskākais jautājums, izvirzot kritērijus ir kādu mērķi ar tiem vēlas sasniegt — sašaurināt vai paplašināt potenciālo pretendentu (un kurās jomās) loku uz ES līdzfiansējumu. Tajā paša laikā nav ietverts kritērijs, kurš ļautu vērtēt uzņēmuma vadības prasmi saimniekot, tāpēc, pēc A. Brūveļa domām, šos kritērijus vajadzētu papildināt ar pretendenta pēdējo trīs gadu finansiālās darbības analīzi. «Pretējā gadījumā var būt situācija, kad formāli visiem ES līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumiem atbilst uzņēmums ar 20 Ls lielu apgrozījumu un 1 Ls lielu peļņu, kā to rada arī veiktā analīze,» uzsver A. Brūvelis. Pēc citu uzņēmēju domām, būtu jānosaka, ka eksportspējīgās produkcijas ražotājiem ir prioritāte šī līdzfinansējuma saņemšanā. Taču ņemot verā, cik un kādi ir Latvijas resursi, nevajadzētu pārforsēt ES naudas pieškiršanu projektiem, kuri varētu pārdalīt esošo tirgu sev par labu, bet vairāk arī neko,» norāda A. Brūvelis. Tāpat ir jādomā, kuros reģionos ko atbalstīt, kaut arī pēc A. Brūveļa un citu uzņēmēju domām vispirms vajadzētu valstij sakārtot infrastruktūru it īpaši ceļus. Db jau rakstīja, ka asociācijas Latvijas koks un asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers, vērtējot šos kritērijus, atzina, ka nosacījumi ES līdzfinansējuma saņemšanai ir samērā bargi un tos izpildīt varēs nebūt ne visi ES nauda gribētāji.

Klasteru attīstības programmai, inovāciju un jaunu produktu un tehnoloģiju veidošanai, kā arī nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai no piešķirts 6,53 milj. Ls līdzfinansējums no Eiropas fondiem, lēmis Ministru kabinets.

Klasteru programmai no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) paredzēts finansējums 3,41 miljona latu apmērā. Aktivitātes mērķis ir veicināt nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbību, tādējādi veicinot nozaru un komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu veidošanos, norāda Ekonomikas ministrija.

Projekta iesniedzējs var būt biedrības vai nodibinājumi, kas veido klasteri un apvieno komersantus, pētniecības, izglītības un citas saistītās institūcijas kopējā sadarbības tīklā, kas darbojas noteiktā reģionā vai tautsaimniecības nozarē, vai savstarpēji saistītās nozarēs. Projekta minimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs nav ierobežots, maksimālais apmērs – 300 tūkstoši latu.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

E-rēķina cena ir vairākas reizes zemāka nekā papīra rēķiniem, kas mēdz izmaksāt pat piecus sešus eiro.

Tā DB stāsta Edgars Strazds, AS Fitek valdes loceklis. Uzņēmums mēnesī izsūta aptuveni divus miljonus dažādu dokumentu – rēķinus, atgādinājumus un cita veida vēstules. No tiem papīra formā ir aptuveni puse vai pat vairāk. Fitek ir ārpakalpojumu sniedzējs, kas palīdz uzņēmumiem optimizēt finanšu procesus, kas pārsvarā ir saistīti ar rēķiniem – to saņemšanu, izsūtīšanu, digitalizāciju, iegrāmatošanu un apstiprināšanu. «Mums pašiem ir diezgan grūti definēt, kurā industrijā īsti strādājam – tipogrāfijas biznesā, digitalizācijā vai finanšu pakalpojumos. Strādājam ar visu par un ap finanšu procesu automatizāciju. Virzāmies uz to, lai mūsu klientiem pašiem nav jāizsūta 200 tūkstoši aplokšņu mēnesī. Pāris dienu laikā ar attiecīgu aprīkojumu izdarām to, ko cilvēki nevarētu izdarīt mēneša laikā, manuālu rēķinu izsūtīšanas un saņemšanas procesu pārvēršot par automātisku, tādā veidā radot pievienoto vērtību klientiem. Katram uzņēmumam galvenais uzdevums ir paņemt naudu no klienta tā, lai viņš to ar prieku atdotu. Ar savu pakalpojumu mēģinām to panākt,» stāsta E. Strazds.

Globālās Izstāžu Industrijas Asociācijas (UFI,Global Association of the Exhibition Industry) ir pieņēmusi savu ētikas kodeksu, kas kalpos kā ikdienā izmantojams palīgs darba organizēšanai un vadīšanai. Patreiz kodekss attiecas tikai uz asociācijas biedru organizācijām, kas uz šo brīdi ir pasaules vadošās izstāžu, gadatirgu un šovu rīkotājas. Jaunpieņemtais dokuments sastāv no deviņiem punktiem un ietver noteikumus par dažādas ar izstādēm saistītas informācijas rūpīgu iegrāmatošanu, intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, kā arī veselības un vides drošības prasību ievērošanu. Ētikas kodeksa nepieciešamību asociācijas prezidents Ruds van Ingens (Ruud van Ingen) pamatoja ar cerību tādejādi veiksmīgāk sasniegt organizācijas noteiktos mērķus.

Pensiju pārvaldes uzņēmuma IPAS "Indexo", kas kopš pagājušā gada vidus strādā pie jaunas bankas projekta, akcionāri ārkārtas akcionāru sapulcē pārliecinoši atbalstīja kapitāla piesaisti jaunās bankas darbībai līdz 17,25 miljoniem eiro, emitējot līdz 1 150 000 jaunas akcijas ar vienas akcijas pārdošanas cenu robežās no 11 eiro par akciju līdz 15 eiro.

Tāpat "Indexo" akcionāri uzdeva uzņēmuma valdei noteikt vienas jaunās emisijas dematerializētās akcijas pārdošanas cenu minētajās cenas robežās.

“Uzkatām, ka kapitāla piesaiste ir pēdējais būtiskais solis pirms bankas licences saņemšanas, un akcionāru lēmums ir pirmais priekšnoteikums, lai to īstenotu. Esam pateicīgi par akcionāru pārliecinošo atbalstu šīs ieceres realizēšanā. "Indexo" valde vēl atsevišķi pieņems lēmumu par parakstīšanās sākumu uz minētajām jaunajām akcijām. Par parakstīšanās sākumu paziņosim pēc šīs sekundārās emisijas prospekta apstiprināšanas un prospektu plānojam iesniegt Latvijas Bankā izskatīšanai jau tuvāko dienu laikā, lai jau decembra sākumā uzraugs to varētu izskatīt un apstiprināt,” saka Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Neviens no Rīgas mēra biroja darbiniekiem netiks atlaists un arī no amata atstādinātais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) turpinās darbu savā pašreizējā kabinetā.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Kā šodien žurnālistiem sacīja Ušakovs, viņa biroja darbinieki turpinās strādāt pašvaldībā un nākamnedēļ tiks spriests par darba organizācijas izmaiņām, lai biroja pārstāvji varētu palīdzēt darbā Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Oļegam Burovam (GKR) un vicemēram Vadimam Baraņņikam. Vienlaikus Ušakovs sacīja, ka neplāno atstāt mēra kabinetu un turpinās tajā strādāt.

Tāpat viņš norādīja, ka visas izmaksas, kas būs saistītas ar izdotā rīkojuma pārsūdzēšanu tiesu instancēs, segs viņš pats.

Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) nekavējoties veiks Ral Baltica projekta pārskatu, izvērtējot pašreizējo Lietuvas projekta aktivitāšu un finansējuma atlikšanas, samazināšanas, atgūšanas vai izbeigšanas iespējas, paziņojis Eiropas Savienības (ES) Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāts.

Kā informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail pārstāve Ilze Rassa, piektdien ģenerāldirektorāts informējis RB Rail, ka Komisija uzskata, - ir notikusi būtiska kavēšanās ar projekta ieviešanu, īpaši attiecībā uz Projekta finansēšanas un īstenošanas modeļa līguma parakstīšanu.

Tas, ka Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija Lietuvos geležinkeliai nav parakstījusi Projekta finansēšanas un īstenošanas modeļa līgumu, norāda, ka nav izpildīts priekšnoteikums, lai pieteiktos uz otro Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) līdzfinansējuma saņemšanas kārtu, norādījis ģenerāldirektorāts.

Otrdien, 8.septembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto jauno noteikumu projektu par atbalsta piešķiršanas kārtību piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs jeb programmai Skolas piens, informē Zemkopības ministrija.

Lai veicinātu bioloģiski ražotā piena piegādi programmā Skolas piens, jaunā atbalsta piešķiršanas kārtība paredz, ka pienam, kas ražots atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām, var tikt piemērota papildu piemaksa.

Tāpat jaunā atbalsta piešķiršanas kārtība nosaka tādus valsts līdzfinansējuma noteikšanas principus, kas pamatoti ar reālo tirgus situāciju attiecībā uz svaigpiena iepirkuma cenām un pasterizēta piena ražošanas un piegādes izmaksām. Noteikumi paredz, ka valsts līdzfinansējuma likme (par 1 litru produkta) būs mainīga pa ceturkšņiem, pamatojoties uz trīs iepriekšējo mēnešu vidējās svaigpiena iepirkuma cenas līmeni, kā arī uz kārtējam mācību gadam noteikto pārējo izmaksu (pārstrāde, piegāde u.c.) līmeni.

Līdz š.g. 1.septembrim uzsāks otro projektu atlases kārtu ūdenssaimniecības attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000.

Lai nodrošinātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda ( ERAF) līdzfinansējuma apguvi, Ministru kabineta šodien pieņemtie grozījumi noteikumos par darbības programmas Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 paredz, 2.projektu iesniegumu atlasi uzsāk paātrināti - jau līdz šī gada 1.septembrim nevis 2010.gadā kā tika plānots iepriekš.

Tāpat grozījumi nosaka to, ka pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās noslēgšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam pārskaitīs avansa maksājumu līdz 10 % apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma, līdzšinējo 20 % apmērā. Šīs izmaiņas gan neattieksies uz pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas projektiem, par kuriem jau pieņemts lēmums par apstiprināšanu.

Rīgas dome atbalstījusi grozījumus vairākos saistošajos noteikumos, paredzot, ka pašvaldības līdzfinansējumu dzīvojamo māju vai vēsturisko namu atjaunošanai varēs saņemt arī īpašumiem ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parādu.

Šobrīd spēkā esošie saistošie noteikumi nosaka, ka ēka nevar pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu dzīvojamo māju vai vēsturisko namu atjaunošanai vai saglabāšanai, ja kaut vienam īpašniekam ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds, kas pārsniedz 50 eiro. Vidi degradējošo būvju komisija, kas pašvaldībā ir atbildīgā institūcija par līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību, šādus projekta pieteikumus neskata.

Turpmāk komisijai šādi iesniegumi būs jāizskata un projekti jāvērtē, taču tiks samazināts līdzfinansējuma apmērs proporcionāli parādnieka domājamai daļai īpašumā.

Ar mērķi motivēt daudzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašniekus aktīvāk iesaistīties kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanā, Rīgas dome paredz līdz pat 30 000 eiro atkarībā no atjaunojamās dzīvojamās mājas dzīvokļu skaita, palielināja arī maksimālo līdzfinansējuma summu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Vakar prezentētajā Eiropas Komisijas (EK) programmā Savienojot Eiropu (Connecting Europe Facility jeb CEF) Rail Baltica (RB) projekts atzīts par ES prioritāru, un tas var pretendēt uz 85% līdzfinansējuma. Kopumā nozīmīgiem infrastruktūras projektiem ES ir atvēlēti 50 miljardi eiro, 31,6 miljardus dodot tieši transporta plūsmas sakārtošanai.

Līdz ar RB par prioritāru un uz tādu pašu Eiropas līdzfinansējuma daļu pretendējošu atzīts projekts dzelzceļa līnijas uzlabošanai no Ventspils līdz Krievijas un Baltkrievijas robežām.

Kā EK pārstāvniecībā Latvijā preses konferencē vakar pēcpusdienā norādīja EK Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta politikas koordinators Džeimss Ponds, nākamais solis RB projektā ir starpvalstu vienošanās starp Baltijas valstīm un Poliju, kur pašlaik skaļākās iebildes ir no Latvijas. Jautāts komentēt Latvijas dzelzceļa līdzšinējos iebildumus, Dž. Ponds Db sacīja, ka par principiāliem iebildumiem viņam nav zināms, savukārt ievērojamajam ES līdzfinansējuma pieaugumam nu vajadzētu atspēkot arī dārgo izmaksu pretargumentus.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls laika posmā no 2016. līdz 2025.gadam attīstībā plāno ieguldīt 493 miljonus eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 275 miljonu eiro apmērā, plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem saskaņā ar ES Regulu Nr1316/2013. Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts diviem projektiem – Kurzemes loka 3.kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai (45% ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 127 miljoni eiro), kā arī Latvijas – Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (līdzfinansējums – 65% apmērā, kopējās investīcijas – 102 miljoni eiro). Par iespējamu līdzfinansējuma piešķiršanu vēl trim projektiem – jaunas elektropārvades līnijas no Rīgas TEC-2 līdz Rīgas HES izbūvei un divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu Igaunijā un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanai lielāka skaidrība varētu būt 2015.gada nogalē, kad plānots apstiprināt otro kopējo interešu projektu sarakstu līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Gadījumā, ja šajā sarakstā būs arī minētie trīs projekti, AS Augstsprieguma tīkls iesniegs pieteikumu un veiks citas formalitātes, lai pretendētu līdzfinansējuma saņemšanai no minētā finanšu instrumenta, plānots, ka tas varētu būt 50% apmērā no kopējām šo projektu izmaksām un galīgais lēmums par līdzekļu piešķiršanu varētu tikt pieņemts vēl pēc gada. Kopējo interešu projekti ir nozīmīgi ne tikai Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma uzlabošanai, bet arī starptautiskā mērogā, paredzot ciešāk integrēt Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgus, lai Baltijā pietiekamā apmērā būtu pieejama lētākā Skandināvijas elektroenerģija.

Eiropas Komisija jau februārī varētu parakstīt lēmumu par līdzfinansējuma saņemšanas kārtību un nosacījumiem 200 miljonus vērtā elektroenerģijas pārvades tīklu projekta Kurzemes loks attīstībai.

Par to Db informēja Latvenergo. Kurzemes loka projekta pieteikumam ir pabeigts izvērtēšanas process Eiropas Komisijas (EK) Transporta un enerģētikas direktorātā (DG TREN). Kurzemes loks ir pieņemts un atzīts kā kvalificēts pieteikums. Latvenergo koncerna speciālisti 15. jūlijā iesniedza Eiropas Komisijā pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai Kurzemes loka pārvades tīklu 1. un 2.fāzes būvniecībai. Eiropas Parlamenta lēmums par finansējuma piešķiršanu no EK paredzēts šī gada pirmajā pusē. Komisijas Finanšu komitejas un Dalībvalstu sanāksme 18. decembrī apstiprināja finansējamo projektu sarakstu. Lai šo lēmumu pieņemtu, Komisija pirms tam nosūtīja Latvijas Ekonomikas ministrijai lēmuma projektu saskaņošanai. 2010.gada sākumā tiks sagatavots Eiropas Komisijas lēmuma (Individual Award Decision) projekts, kuru saskaņos ar līdzfinansējuma saņēmēju a/s Latvenergo.

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku ar saules paneļiem saražotās elektrības apjomu nekā atļauts, sasniedzis jau tādu līmeni, kas sadusmo “Sadales Tīklu”. Tamdēļ drīzumā uzņēmuma speciālisti varētu doties pārsteiguma reidos uz privātmājām, 26.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Ar mājsaimniecībās uzstādītajiem viedajiem skaitītājiem “Sadales Tīkls” attālināti spēj konstatēt, ka kopējā sistēmā tiek ielaists ne vien vairāk elektrības kā sākotnēji norādīts pieteikumā, bet pat krietni pārsniedz mikroģenerācijai atļautos 11,1 kW griestus. Kad “Sadales Tīkls” sazinās ar privātmāju īpašniekiem, viņi noliedz patvaļīgi veiktus jaudas pārsniegumus un skaidro, ka uzticējušies saules paneļu tirgotāju ieteikumiem un montētāju veiktajiem iestatījumiem invertorā.

AS “Sadales Tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājam Jurģim Vinniņam ir aizdomas, ka saules paneļu iekārtu tirgū notiek cilvēku lētticības izmantošana: “Saules paneļu licēji nāk ar savu iniciatīvu uzlikt jaudīgākas sistēmas. Tādā veidā viņi var nopelnīt vairāk naudu. Pārdodot skaitliski vairāk paneļus, var attiecīgi vairāk nopelnīt. Tas mums liek domāt, ka saruna starp saules paneļu licējiem un klientu ne vienmēr ir godīga. Visticamāk, mums nāksies doties pārbaudes reidos pa mājām. Vispirms jādodas pie tiem, kas sistēmā ielaiž lielāku jaudas nekā sākotnēji paredzēts un pēc tam izlases veidā arī pie visiem pārējiem.”

Šogad liela daļa ES struktūrfondu līgumu noslēdzēju lauksaimniecībā izvērtē savas iespējas un lauž līgumus. Pieaug arī maksātnespēju ierosināšana.

Kā liecina ES līdzekļus administrējošās iestādes Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, kopumā pēdējo divu gadu laikā lauzti līgumi par 3.9 miljoniem Ls, kas ir sabiedriskā finansējuma kopsumma. Tomēr kopējais atbrīvojies finansējums ir ievērojami lielāks, jo tas ietver ne tikai lauzto līgumu summu, bet arī līdzekļus, kas atbrīvojušies neatbilstību un citu iemeslu rezultātā.

Izlemj nerealizēt

LAD pārskatā par ceturkšņiem norādīts, ka pārsvarā nu jau lauztie līgumi tika slēgti 2004.-2006.gados, kad Latvijas ekonomikā bija vērojams uzplaukums. Diemžēl pēdējā gada laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies un liela daļa uzņēmumu pārvērtē savas attīstības perspektīvas un izlemj projektus nerealizēt, līdz ar to tiek lauzti līgumi. Vēl viens iemesls līdzekļu neizmantošanai ir tas, ka daļa uzņēmumu iepriekš minētā iemesla dēļ atmaksā jau saņemtos līdzekļus, lai varētu savu biznesu pārdot un nebūtu piecu gadu uzraudzība. LAD arī norāda, ka pašlaik vērojama daudzu maksātnespēju ierosināšana - iemesls tas pats iepriekšējais - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās - veidojas neatbilstība un LAD piesaka kreditoru prasījumu.

Aizvadītais gads Latvijas lauksaimniekiem nesa ļoti bagātīgu ražu, un, pateicoties tam, daudziem zemniekiem izdevies gūt ienākumus investīcijām saimniecību attīstībai – gan lauksaimniecības tehnikas, gan zemes iegādei. Vienlaikus lauksaimniekiem rada bažas izmaiņas Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanas kārtībā. Reaģējot uz to, kā arī ņemot vērā nozares attīstību un lauksaimniecības finanšu plūsmas specifiku, DNB līzings ir izstrādājis Latvijas lauksaimnieku aktuālajām vajadzībām piemērotu finanšu pakalpojumu – līzinga aizdevumu.

«Pēdējā laikā daudzus Latvijas lauksaimniekus ir satraukušas likumdošanas izmaiņas, kas saistās ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) investīciju projektu atmaksas kārtību gadījumos, ja tiek izmantots finanšu līzinga produkts. Mūsu klienti nereti ir pauduši bažas par finansējuma pieejamības samazināšanos, kā arī uzdevuši jautājumus par ES līdzfinansējuma saņemšanas kārtību,» skaidro DNB Līzinga centra vadītājs Krišjānis Znotiņš.

Finanšu līzinga konkurētspēja pēc šīm ES likumdošanas izmaiņām saistībā ar ELFLA investīcijas projektiem samazināsies. Ja lauksaimnieks sev nepieciešamo finansējumu iegūs, izmantojot finanšu līzingu, jaunā likumdošana paredz, ka zemniekam jānoslēdz līgums ar līzinga kompāniju un jāiesniedz investīciju projekts Lauku atbalsta dienestā (LAD). Kad LAD ir izvērtējis un apstiprinājis šo investīciju projektu, lauksaimnieks iesniedz LAD līzinga līgumu un maksājumu grafiku, un LAD visā līzinga termiņa laikā pārskaita lauksaimniekam finansējumu par izmaksām, kas jau ir radušās (faktiski samaksātajiem pamatsummas maksājumiem). Tātad – LAD līdzfinansējums tiek apgūts pakāpeniski (reizi ceturksnī) visa līzinga termiņa garumā (līdz pieciem gadiem). Piecu gadu uzraudzības periods, kura laikā īpašumtiesības nedrīkst tikt mainītas, tiek noteikts, sākot no brīža, kad pilnā apmērā segtas finanšu līzinga saistības.

Eiropas Savienības (ES) fondu komercdarbības atbalsta projektu īstenotājiem gan ES fondu, gan valsts budžeta (ja paredzēts) līdzfinansējuma daļu atmaksās, negaidot, kamēr ES fonda līdzekļi tiek saņemti no Eiropas Komisijas (EK), šodien Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi.

Līdz šim komercdarbības atbalsta projektos plānoto valsts budžeta līdzfinansējuma daļu finansējuma saņēmējam izmaksāja līdz izdevumu deklarācijas iesniegšanai EK, savukārt ES fonda līdzfinansējuma daļu tikai pēc tam, kad saņemti atpakaļ ES fonda līdzekļi no Eiropas Komisijas. Tādējādi uzņēmējiem finansējuma atmaksa bija jāgaida vismaz trīs mēnešus.

Tāpat noteikumi paredz, ka tie finansējuma saņēmēji, kuriem maksājumu pieprasījumi būs iesniegti un apstiprināti no atbildīgās iestādes (ministrijas) vai sadarbības puses (aģentūras), kā arī būs iesniegti Valsts kasē līdz kārtējā gada 25. septembrim, atmaksu saņems tajā pašā gadā, bet tie, kas pēc 25. septembra – nākamajā gadā. Šāds ierobežojums nepieciešams, lai samazinātu potenciālo negatīvo ietekmi uz budžeta deficītu.

2009. un 2010. gadā Eiropas Sociālo fondu (ESF) projektiem nebūs nepieciešams valsts līdzfinansējums, kas palīdzēs tos ātrāk realizēt.

To rosinājusi Eiropas Komisija, lai atbalstītu ekonomikas krīzes skartās ES valstis. Kopā ar Eiropas Investīciju bankas grupu un citiem partneriem tiks izveidots jauns ES aizdevumu mehānisms, kas nodrošinātu mikrokredītus tiem, kam, iespējams, būs grūti dabūt līdzekļus jauna uzņēmuma vai mikrouzņēmuma izveidei.

Šajā plānošanas periodā Latvijai ir iespējas īstenot ESF projektus kopumā 550 miljonu eiro apmērā. Latvijā ESF projektus apsaimnieko trīs ministrijas: Labklājības, Ekonomikas un Izglītības un zinātnes.

Atteikšanos no valsts līdzfinansējuma drīzumā plānots ieviest arī ERAF un Kohēzijas fondu projektiem, Db apliecināja Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecības preses un komunikāciju nodaļas pārstāvis Ivars Bušmanis. Viņš uzsvēra, ka piešķirtā ES fondu summa mainīta netiks, taču tā kā nebūs valsts līdzfinansējuma, tad ar šo summu pietiks mazāk projektiem. «Pirmie ES finansējumu tāpat kā līdz šim saņems tie projekti, kas būs pirmie pieteikušies, taču tā kā ES fondu līdzekļi tiek saņemti tikai pēc projekta realizācijas, kaut kādā posmā nauda šajos projektos ir jāiegulda, kas nozīmē, ka valstī naudai šādiem mērķiem apgrozījumā ir jābūt,» tā I. Bušmanis. Viņš teica, ka pagaidām ir skaidrs, ka no valsts līdzfinansējuma varēs atteikties 2009. un 2010. gadā, taču nav skaidrs, vai tas attieksies arī uz tiem projektiem, kas tiks uzsākti 2010. gadā, bet reāli saņemtu ES finansējumu tikai 2012. gadā.

Nolūkā informēt dzīvokļu īpašniekus, apsaimniekotājus un būvkomersantus par ēku renovācijas projektu īstenošanu Ekonomikas ministrija ir izveidojusi videokanālu Dzīvo siltāk video koplietošanas tīmekļa vietnē youtube.com - youtube.com/siltinam.

Šobrīd videokanālā Dzīvo siltāk ministrija apkopojusi videolekciju ierakstus no pēdējā laikā organizētajiem semināriem un konferencēm par projekta sagatavošanu iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, ēku kvalitatīvu renovācijas procesa veikšanu, kā arī atbildes uz semināros biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Videokanāls arī turpmāk regulāri tiks papildināts ar jauniem videofailiem. Tuvākajā laikā tajā plānots publicēt atbildes uz jautājumiem par mājokļu renovācijas procesa organizēšanu ERAF aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros. Informāciju sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tāpat atbildes uz aktuālajiem jautājumiem sniegs arī banku un apdrošināšanas nozaru pārstāvji, kā arī tiks sniegta informācija par kvalitatīvu renovācijas darbu veikšanu, piemēram, pareizu logu montāžu, ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu, siltumapgādes un ventilācijas sistēmu renovāciju.