No «vienkāršās tautas» pēršanas ar sociālo iemaksu žagariem ieguvēji varētu būt tādi politiķi, kas saka tikai to, ko sabiedrība grib dzirdēt

Valsts lēmumi uzskatāmi parāda to, ka noris elites attālināšanās no tā saucamās vienkāršās tautas un arī mazā biznesa, bet, neņemot vērā šīs intereses, vēlēšanu rezultāti var nest pārsteigumus. Tā kā aizmetņi šādam nošķirtības procesam vērojami arī pašu mājās, nav lielas vajadzības kārtējo reizi piesaukt ASV prezidenta vēlēšanas un tajās uzvarējušo Donaldu Trampu, kura galvenais ierocis priekšvēlēšanu tribīnē bija izdabāšana plašām tautas masām, «šaujot» pa tautu ar nekad nepiepildāmiem solījumiem. ASV prezidenta vēlēšanas nodemonstrēja, ka Amerikas sabiedrība ir izslāpusi pēc «tiešās līnijas» ar valsts pārvaldi. To, ka arī Latvijā «mazais cilvēks» un arī mazais bizness netiek pietiekami saklausīts, apliecina jezga par mikrouzņēmumu režīma un socnodokļa maksāšanas izmaiņām.

Latvijas Krājbanka kopā ar Rēzeknes pašvaldību sāks sadarbību kredītu līdz 3000 latu aizdošanā maziem uzņēmējiem.

Latvijas Krājbanka un Nodibinājums Rēzeknes novada mikrouzņēmēju atbalstam 13. aprīlī parakstīs sadarbības līgumu, ar kuru tiks aizsākts jauns modelis mikrouzņēmēju un pašnodarbināto personu kreditēšanai – Savējo atbalsta programma. Šī ir principiāli jauna programma, kuras pamatā ir bankas, kredītņēmēja un vietējās pašvaldības sadarbība visā uzņēmējdarbības atbalsta un kreditēšanas ciklā, Db.lv informēja Krājbankā.

Savējo atbalsta programmas dalībniekiem Krājbanka izsniegs aizdevumus ar 10 % gadā. Aizdevuma atmaksas termiņš būs līdz 5 gadiem un, pamatojoties uz Nodibinājuma sniegto galvojumu 30% apmērā (tādā veidā pašvaldība uzņemas atbildību par projekta dzīvotspēju un tā mērķtiecīgu attīstību), nebūs nepieciešams papildus aizdevuma nodrošinājums. Maksimālā aizdevuma summa būs 3000 Ls.

Uz kara takas nostājušies Ķeguma novada Rembates pagasta metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumi Rembates Metāls un Solid Metal. Asumu konkurencei piedodot fakts, ka katru firmu pārstāv bijušie dzīvesbiedri (oficiāli gan vēl nav šķīrušies) Pēteris Grandāns (43) un Maija Grandāne (34), vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējdarbību pavadot kaislību pilni notikumi, starp kuriem esot likumu pārkāpumi un godprātība, nodevība un uzticēšanās, greizsirdība un paļāvība, atriebība un piedošana, draudi un pretimnākšana, iespējams, pat kopīgi pastrādāts noziegums. Par pēdējo tiesa abiem piespriedusi trīs gadu cietumsodu (M. Grandānei gan nosacīti, spriedums abiem nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts).

«Patiesībā nemaz negribu runāt ar jums, jo arī es neesmu «balta un pūkaina», domāju, kā jebkurš, kas strādā šajā biznesā… Taču atrodos situācijā, kad mana bijušā dzīvesbiedra darbības apdraud manu un manas ģimenes, mūsu kopējo bērnu eksistenci šeit, Rembatē. Negribu doties nekur projām, jo šeit ir iekoptas mājas, arī biznesā ir ieguldīts ļoti daudz darba un naudas. Sākumā domāju: labi, esam pašķīrušies, visādi gadās, bet turpinām dzīvot un katrs strādāt atsevišķi tālāk. Bet tad bijušais dzīvesbiedrs sāk graut manu uzņēmējdarbību nelikumīgām darbībām, kuru dēļ ciešu ne tikai es, bet arī mūsu septiņus un četrus gadus vecie bērni,» stāstījusi M. Grandāne.

Neizlēmība un neiedziļināšanās nav tas pats, kas empātija un ieklausīšanās – abu reformu gadījumos politiķi vispirms paspēlējas ar spičkām un pēc tam mēģina dzēst ugunsgrēku

Pērn, kad spēkā vēl bija uzstādījums par Mikrouzņēmumu nodokļa režīma izskaušanu un tika plānota vērienīga uzņēmējdarbības vides dezinficēšana, lai no tā nepaliktu ne smakas, valdošo politiķu retorika sakņojās argumentos par to, ka minētais režīms ir pārlieku ēncietīgs un tajā strādājošie, likuma burta piesegti, tā sacīt, pievīlē nodokļus. Piedevām vēl padarot cilvēkus par nabagiem avansā, jo par viņiem netiek maksātas cilvēka cienīgas sociālās iemaksas.

Neskatoties uz plānoto obligāto sociemaksu «triecienu», politiķi tomēr atkāpās no saviem iepriekš dzelžainajiem pasludinātajiem argumentiem, sabiedrības spiediena vadīti, lielā mērā pret šo tematu atmaigstot. Un pie viena labi saprotot, ka problēmas neapdzēst vien ar vēju, ko rada garastāvokļa maiņas. Ekonomikas ministrs te gribēja MUN režīmu transformēt, te faktiski iznīdēt. Tika solīts, ka uz skatuves tiks prezentēts jauns regulējums mazā biznesa pasaulei, daiļskanīgi un, manuprāt, visai veiksmīgi izvēloties vārdus, to nodēvējot par dzīvesstila uzņēmumiem. Arvils Ašeradens (14.11.2016. DB) piedāvāja ar jaunu uzņēmējdarbības uzsācēju normu aizvietot esošo mikrodarboņu regulējumu, «kuru daudzi izmanto tikai tāpēc, lai optimizētu nodokļu maksājumus».

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Tā dēvētajā oligarhu lietā joprojām nevienam nav piemērots aizdomās turamā statuss, apgalvo bijušais partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, paužot pārliecību, ka «oligarhu lieta» izgāzīsies un tas esot tikai laika jautājums, kad drošības iestāžu personām, «kuras piedalījās šajā politiskajā pasākumā», nāksies atvainoties par to, ka viņas ir kļūdījušās un ka noticis pārpratums.

Šlesers norāda, ka apmēram piecus gadus viņš strādāja valdībā un viņam nebija tiesiskās imunitātes pret kratīšanu vai citām operatīvās izmeklēšanas darbībām. «Ja es būtu darījis kaut ko nelikumīgu, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki varēja nākt un pārbaudīt,» sacīja Šlesers. Nekas tamlīdzīgs neesot noticis, un arī vēlāk viņam ilgākus laika posmus imunitātes nebija, un, «ja kāds gribēja nākt, kratīt un kaut ko pārbaudīt, bija visas iespējas bez jebkādiem ierobežojumiem», sacīja Šlesers. Bijušais politiķis uzsvēra, ka tajos astoņos mēnešos, kurus viņš nostrādājis 10.Saeimā, viņš bija dziļā opozīcijā. «Ko tad es biju pēkšņi izdarījis tādu, ka steidzami vajadzēja iet un kratīt manu dzīves vietu?» jautāja Šlesers.

Katram ir iespēja atrast savu aicinājumu, sekot tam un dzīvot piepildītu dzīvi, taču ne visi ir tik drosmīgi, lai to izdarītu; īpaši grūti un svarīgi tas ir 40 gadu vecumā, jo tad cilvēks saprot – kad vēl, ja ne tagad?

Inga Ezera vairākus gadus dzīvo Londonā un ir starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja ar atbildību par vairākām valstīm. Papildu tam viņa strādā kā individuāls koučs, personīgā zīmola veidošanas konsultante un šovasar izdeva savu grāmatu The Success Planner Book. Intervijā DB viņa stāsta par savu grāmatu, tendencēm personālvadībā un karjeras veidošanu ārzemēs.

Pavisam nesen prezentējāt savu grāmatu – panākumu plānotāju. Kas tas īsti ir?

Tā ir grāmata-plānotāja, kas palīdz attīstīt panākumu domāšanu un satur praktiskus rīkus, kā labāk saprast, kas ir cilvēka talanti, aicinājums un dzīves mērķis. Tas ir veiksmes plānotājs ar pievienoto vērtību. Manā koučinga pieredzē, palīdzot klientiem kļūt veiksmīgākiem un attīstot viņu personīgo zīmolu, sapratu, ka gan individuālā, gan grupas sesijā varu palīdzēt ierobežotam skaitam cilvēku. Klienti reizēm prasīja, vai ir kādi rīki, ko viņi var izmantot individuāli, un man radās ideja sarakstīt grāmatu, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, kas ir viņa aicinājums, talanti, mērķi, dzīves vīzija un misija, un saplānot mērķus, balstoties uz viņu patieso būtību. Darbojoties saskaņā ar savu sirdi, šie mērķi piepildās teju vai automātiski vai vismaz daudz vieglāk, jo cilvēks ir harmonijā ar sevi. Tā mērķis ir vieglāk sasniedzams. Kopš es esmu izmantojusi grāmatā aprakstītās metodes, esmu sapratusi savus talantus un vērtības un dzīvoju un strādāju saskaņā ar tām. Varu fokusēties uz to, kas man pēc būtības ir svarīgs, sagādā gandarījumu, enerģiju un prieku. Līdz ar to varu sniegt vairāk enerģijas un iedrošinājumu cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams, un saņemu iespējas to darīt. Piemēram, nesen biju komandējumā Barselonā un no viesnīcas uz lidostu devos kopā ar treneri, kurš mums vadīja apmācības. Viņš pajautāja, ar ko vēl nodarbojos, un es pastāstīju par savu grāmatu, ka esmu koučs, un viņš ieminējās, ka viņam ir zināms klients, kam manas personīgā zīmola veidošanas konsultācijas varētu noderēt. 20 minūtēs ieguvu darījumu – tas notiek tad, kad tev ir skaidrība par savu aicinājumu – tu dalies ar to enerģiski un no sirds un cilvēki vēlas saņemt tavu pievienoto vērtību. Ar grāmatas publicēšanu un prezentēšanu gribu aicināt vairāk cilvēku gūt enerģiju un drosmi ņemt dzīves stūri savās rokās. Gribu dalīties ar pieredzi – ja varu, tad var arī citi. Piemēram, kopš guvu skaidrību, ka personīgā zīmola veidošana ir mans aicinājums, braucot atvaļinājumā uz ASV, sarunāju, ka novadīšu personīgā zīmola veidošanas sesiju vienā uzņēmumā Ņujorkā. Kad ir skaidrība par savu aicinājumu un talantiem, cilvēks tos liek lietā, mērķējot augstāk.

Rotas un dāvanas ar stāstu – tāds ir uzņēmuma 3 wind knots galvenais fokuss, kas spējis veiksmīgi attīstīties jau septiņus gadus

Uzņēmuma dibinātāja Sigita Trukšāne DB atzīst – viegli nav, brīžiem rodas sajūta, ka tiek strādāts tikai Valsts ieņēmumu dienestam. Tai pat laikā 3 wind knots ar latvisku stāju spējis nonākt gan līdz Japānai, gan Singapūrai, gan arī Amerikai.

Fragments no intervijas:

Kāpēc neizvēlējāties kļūt par mikrouzņēmēju?

Kad sāku, šis režīms vēl nebija ieviests. Kad to ieviesa, šāda doma pazibēja, parunāju ar savu grāmatvedi, bet viņa sacīja, ka nebūs izdevīgi.

Kā vispār izdodas sadzīvot ar mūsu nodokļu sistēmu?

Ik pa laikam jau uznāk sajūta, ka strādāju Valsts ieņēmumu dienestam. Īpaši to jutu, kad uzņēmumam bija peļņa. Kaut gan formāli tā peļņa bija, reāli uz rokas nebija, jo mēs jau viņu tā nevaram izņemt ārā. Pamatojoties uz šiem rādītājiem uz papīra, VID mums lika maksāt arī par nākamā perioda iespējamo peļņu. Tas bija kā avanss par nākamo periodu. Precīzi neatceros ciparu, bet sanāca tā, ka man katru mēnesi vēl bija jāpiemaksā VID 500 eiro par peļņu, kas man, iespējams, būs pēc gada.

Būvniecības nozares izaugsmes straujais kritums pērn atstājis būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot valsts IKP pieauguma tempu uz pusi, tam sasniedzot vien aptuveni 1.5%, - norāda Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists.

Nozares lejupslīdi veicinājusi ne tikai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu samazināšanās, bet arī plānoto būvdarbu aizkavēšanās dažādu nepārdomātu birokrātisku procedūru dēļ, kas liegušas uzsākt būvdarbus iecerētajā laikā.

Būvniecības apjomu kritumu pērn labi ilustrē sarukušais darba vietu skaits šajā nozarē, tas samazinājies par 6 līdz pat 10 tūkstošiem, atkarībā no datu avota. Šo apjomīgo nodarbinātības samazinājumu sekmējis lielo sabiedrisko ēku celtniecības apjoma kritums un ES atbalsta ēku siltināšanas projektiem šūpošanās. Arī dzīvojamās ēkas pērn būvētas par 7.8% mazāk nekā 2015. gadā, bet noliktavu un ražotņu celtniecības apjoms sarucis par 10.3%, situāciju būvniecības nozarē pērn raksturo eksperts.

«Viens no izaicinājumiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas pēc mūsu aplēsēm budžetam rada 200 – 250 miljonu eiro lielus zaudējumus,» saka finanšu ministrs Jānis Reirs

Vietējiem uzņēmējiem un arī investoriem patīk stabilitāte. Vai Latvijā nodokļi nemainās pārāk bieži?

No 2011. gada nav paaugstināts neviens pamatnodoklis. No 2011. gada PVN ir samazināts par 1%, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – no 26% uz 23%, arī sociālais nodoklis samazināts gan darba devēju pusē, gan darba ņēmēju pusē par pusprocentu. Tas nozīmē, ka mēs esam vienīgā Eiropas Savienības valsts, kura ir samazinājusi nodokļus tādā apjomā laikā pēc krīzes. Pārsteidz arī tas, ka, piemēram, Igaunija no nākamā gada palielinās iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1%, arī Čehija palielinās šo nodokli par 1%. Un vēl dažas «neeirozonas» valstis Eiropas Savienībā arī to palielinās par 1%. Tas nozīmē, ka Latvija ir uz pareiza ceļa, mēģinot turēties zemāko nodokļu zonā, tāpat arī rūpēties par to, lai šie nodokļi paliktu tādā līmenī. Viennozīmīgi – ir arī lieli izaicinājumi. Viens no tiem ir nodokļu iekasējamība. Bieži jautā, kāpēc mums ir līdzīga nodokļu sistēma kā Lietuvā un Igaunijā, bet nodokļu iekasējamība ir stipri zemāka. Viens no izaicinājumiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas, pēc mūsu aplēsēm, budžetam rada 200–250 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tas ir 1% no IKP, kas ir ļoti nozīmīgi. Varētu ļoti daudz finansiālu problēmu atrisināt, ja mums būtu tāda pati nodokļu sistēma kā kaimiņiem.

Valdības iecere atkal klupt krāgā sīkuzņēmējiem - mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, neskatoties uz pagājušā gada nogalē gūto rūgto pieredzi pēc visai līdzīga mēģinājuma, nav apņēmības un stingras stājas izpausme, drīzāk paļaušanās uz vēlētāju īso atmiņu, uz to, ka divreiz vienā upē iekāpt nevar, un galu galā izmisīga vēlme sabīdīt budžeta ieņēmumus «tā, kā vajag», nevis rūpīgi izsecinot no tautsaimniecības un visas sabiedrības interesēm pēc rūpīgas analīzes.

DB šonedēļ (03.10.) jau vēstīja, ka Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem 2018. gadā papildus esošajiem nodokļiem būs jāmaksā 1% no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 4,3 eiro mēnesī par veselības apdrošināšanu. Turklāt likumprojekts paredz veselības apdrošināšanas likmes pieaugumu tuvākajos gados. Plānotās izmaiņas satracinājušas sīkbiznesu, kas jau pirms gada knapi izlīda caur adatas aci jeb sociālā nodokļa iemauktiem (bija vēlme ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 97,16 eiro mēnesī par katru mikrouzņēmuma darbinieku), kurus pēdējā brīdī novāca Ministru prezidents Māris Kučinskis, acīmredzot sajuzdams pieaugošu gruzdēšanu vēlētāju noskaņojumā. Pašlaik briest līdzīga situācija, jo valdība vakar akceptēja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kurā paredzēts ieraksts: «Mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai.» Tikai vienkāršs teikums, bet tam būs nozīmīga ietekme, ja likumprojekts pašreizējā piedāvājumā apmierinās arī Saeimas deputātus.

Draugiem.lv «tēva» Laura Liberta jaunais bizness ir Amerikā – Draugiem Group uzņēmums Printful apdrukā krekliņus un citus priekšmetus pēc pieprasījuma citiem uzņēmējiem

Šobrīd viņš jūtas līdzīgi kā draugiem.lv pirmsākumā, tikai tagad tirgus ir globāls un iespējas ir simt reižu lielākas. Arī kompānijas ambīcijas ir ievērojamas – biznesa plāns paredz, ka 2020. gadā Printful akcijas tiks kotētas biržā. Lauris uzskata, ka visiem Baltijas uzņēmējiem jāsaprot mūsu tirgus izmērs un pašos pamatos jāapzinās, ka plašas biznesa iespējas paveras vien starptautiskajos ūdeņos.

Fragments no intervijas:

Kad piebraucu pie Draugiem Group ēkas, taksists pajautāja, vai draugiem.lv vēl pastāv, jo viņa skatījumā tikai ar portālu šos gadus nevarot izdzīvot. Pastāsti – ko tagad dara draugiem.lv un pārējie grupas uzņēmumi?

Vespa spējusi vienā ripojošā priekšmetā apvienot visu, ar ko slavena Mikelandželo dzimtene

Aaah un aiziet! Odrija Hepberna, mazliet pārbiedētu seju un, knapi kontrolējot stūri, jau ļaujas Vespai sevi nest pa Romas ielām. Pa ielas nepareizo pusi, iztramdot gleznu pārdevējus un laiskus kafijas dzērājus, radot visapkārt vienu vienīgu haosu, kam galu var darīt tikai uzticīgi, kārtībai kalpojoši policisti. Šī ikoniskā aina ir no tikpat ikoniskās filmas Romas brīvdienas. Un tāpat kā šī filma ieskaitīta kino klasikas zelta fondā, tāpat arī Vespa – gan ne kino, bet dizaina klasikas zelta fondā.

Bezgala simpātiskā un varen itāliskā «lapsenīte». Cute! – teiktu amerikāņi.

Kaut skūteris nav sācies ar Vespa, tomēr tas noteikti ir slavenākais skūteris. Pēc dažādiem avotiem, kaut ko skūteriem līdzīgu ražoja jau kopš XX gadsimta sākuma, bet pēc skata tie vairāk atgādināja mazspēcīgus motociklus vai jaudīgus riteņus.

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz rūgti nožēloja. Bīskapu Pēteri Sproģi sita un neaizstāvēja savējie, un nav pat dažas dienas pagājušas, kad daudzi jau nožēlo. Sak, esot tomēr bijis labs Latvijas valsts prezidenta kandidāts. Varbūt, tā gluži nevajadzēja.

Mūsu sabiedrība ir smagi slima un mēdz zākāties par visu un visiem. Tomēr tādā intensitātē ar dubļiem nedēļas laikā nav bijis apliets vēl neviens Latvijas Republikas prezidenta kandidāts. Tādi naida izvirdumi nav skāruši daudzus. Par ko tāds naids, nekristieši, un, jo īpaši, kristieši?

Ko Pēteris Sproģis ir izdarījis vai pateicis, kas ir pretrunā ar ticību Jēzum Kristum? Ja runājam par kristiešiem, savējiem, kas nodeva. Vai apustulis Pāvils nebija tas, kas rakstīja – «nav ne jūda, ne grieķa, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū»?

«Dažu koalīcijas politiķu nemainīgais sauklis, kas attaisno jebko, joprojām aicina sekot viņiem, lai kādi viņi būtu, lai ko viņi darītu, tikai «nedraudzējieties ar krieviem»! Te gan es gribētu precizēt – pie «krieviem» tiek pieskaitīti visi, kas saziņai izmanto krievu valodu: ukraiņi, ebreji, baltkrievi, moldāvi, poļi, kazahi – tas ir, visi, kas nav «mēs»,» savā Facebook lapā ierakstīja Pēteris Sproģis.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(367).jpg

Latvijas politiķiem laiku pa laikam izdodas teju vai pārspēt pašiem sevi, un to var attiecināt arī uz mūsu valsts pozīciju jaunā Eiropas Savienības (ES) līguma sakarā. Proti, pagājušās nedēļas nogalē Saeimas Eiropas lietu komisija ir apstiprinājusi pozīciju par jauno līgumu, kas paredz pastiprinātu ekonomisko savienību.

Nenoliedzami ir skaidrs, ka nepieciešams gan jauns ES līgums, gan arī efektīvāks tā izpildes kontroles mehānisms, atzīstot, ka līdzšinējais modelis lielā mērā ir cietis sakāvi. Nav noslēpums, ka dažādus kritērijus viena daļa ES valstu ievēro vairāk vai mazāk apzinīgi, otra - kā sanākt, un tad vēl ir arī Grieķija.

Briest un briest saspīlējums darba tirgū. Arvien vairāk uzņēmēju paceļ balsi par to, ka darbaspēka izaicinājumi kļūst nepārvarami.

Blakus lapā var lasīt par to, cik daudz speciālistu būtu nepieciešams pienācīgai IT nozares darbībai, bet ir gara virkne citu nozaru, kas jau ir skaļi pateikušas to, par ko agrāk sarunājās pusčukstus, – mums vajag darba rokas, jo nav, kas strādā. Kamēr par ārvalstu darba rokām un intelektuālā darba darītājiem, arī vadības līmeņa darbiniekiem diskutējam, uzņēmumos pieaug darbaspēka izmaksas, bet darbinieku kompetence un produktivitāte diemžēl līdzi netiek. Domājams, ka šīs šķēres vērsies arvien plašākas, ja netiks meklēti spēcīgi risinājumi. Protams, viens no tiem ir darbaspēka piesaistīšana no citām zemēm, bet to var izdarīt, vienīgi atvieglojot darbinieku ievešanas nosacījumus. Iespējams, Latvija nebūtu nonākusi līdz šai diskusijai vai arī tā būtu mazāk sāpīga, ja Latviju ekonomiskā krīze būtu skārusi mazākā mērā vai arī valsts būtu savlaicīgi radusi risinājumu, kā ātrāk atsaukt atpakaļ aizmigrējušo pašmāju darbaspēku, kas no Latvijas izbira kā no caura ābolu maisa. Tagad jāsecina, ka daži uz emocionālajiem uztveres reģistriem balstīti reemigrācijas veicināšanas pasākumi nav nesuši rezultātus. Pa kādam speciālistam, pa kādai ģimenei atgriežas, bet tomēr šī kustība joprojām kā bija, tā arī pašlaik ir pārliecinoši spēcīgāka pretējā – valsti un darbaspēka rindas tukšojošā – virzienā. Protams, kapitālam, tirgum un darbavietām robežas ir zaudējušas agrāko nozīmi, tomēr Latvijai kā mazai valstij nācijas kopība vēsturiski bijusi būtiska ne tikai sajūtu līmenī, bet arī ļoti praktiski, tēlaini izsakoties, pašiem arot savu zemi. Pašlaik strauji briest situācija, kad nosacīti melnos darbus un ne tikai tos veiks mazāk attīstītu valstu iedzīvotāji. Līdz ar to izskanējušas bažas par sociālo slogu. Tomēr, visticamāk, ievestais darbaspēks, ja tam tiks plašāk atvērtas Latvijas durvis, nebūs tas, kas pārlieku noslogos mūsu sociālo budžetu, iebraucējiem tā vien alkstot dzīvot uz mūsu valsts pabalstiem, ko atrautu no sūri grūti sarūpētajiem nodokļu ieņēmumiem. Pieredze ar bēgļu uzņemšanu vai drīzāk bēgļu uzņemšanas farss varētu kalpot par pierādījumu tam, ka Latvijas sociālā sistēma nav tik vilinoša, lai spētu šeit noturēt jebkāda veida iebraucējus, pat pašus dzīvē izmisušākos, vienalga – tie ir bēgļi vai darba un labāka atalgojuma meklētāji.

Divu valdību vadītājs, kādreizējais Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis db.lv atzīst, ka pirmo reizi mūžā viņš nezina, par kuru politisko spēku balsot Saeimas vēlēšanās.

«Pirmo reizi mūžā ir tā, ka es vairs nezinu, par ko balsot. Galu galā, no esošajām partijām es visus personāžus pazīstu un zinu, uz ko viņi ir spējīgi, bet jaunajās partijās nekā laba neredzu. Tā dēvētā Šlesera reformu partija varbūt ir vienīgā, par kuru vēl varētu nobalsot, bet viņu izredzes ir mazas un negribas savu balsi izniekot,» vaicāts, pēc kādiem kritērijiem viņš izlemts, kam atdot savu balsi Saeimas ārkārtas vēlēšanās, sūrojās ekspremjers.

«Šī tiešām ir pirmā reize, kad es nespēju atbildēt uz jautājumu, par ko balsošu, jo šajā populisma purvā, kurā pēdējo gadu laikā esam iebraukuši, es nekā laba neredzu,» uzsvēra A. Kalvītis, kurš tagad ir a/s Latvijas Balzams padomes priekšsēdētājs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata atlases komisija konkursa otrajai kārtai nolēmusi nevirzīt nevienu no pretendentiem, šodien žurnālistiem pavēstīja komisijas vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Konkursa komisija šodien izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus un no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta, paskaidroja Krieviņš.

Konkrētus iemeslus, kāpēc neviens no kandidātiem nav atbildis definētajiem kritērijiem, viņš neminēja, vien norādīja, ka šie iemesli bijuši dažādi. Krieviņš arī atturējās komentēt no SAB saņemto informāciju.

Par komisijas lēmumu šodien tiks informēts arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kuram tiks lūgts izsludināt jaunu konkursu. Patlaban gan nav zināms, kad tas notiks. Ņemot vērā, ka pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beigsies 17.novembrī, visticamāk, pēc šī termiņa varētu tikt iecelts vietas izpildītājs. Krieviņš skaidroja, ka līdzīga pieredze jau ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, kuru patlaban vada ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, un "šī iestāde nav sagruvusi".

Kremlis cer, ka Ukrainā notikušā referenduma rezultāti tiks īstenoti civilizētā veidā, pavēstījuši Vladimira Putina pārstāvji.

Jau ziņots, ka aizvadītajā svētdienā Doņeckas un Luhanskas reģionos notika separātistu rīkots referendums, ko par leģitīmu nav atzinusi nedz Kijeva, nedz rietumvalstis. Separātisti apgalvo, ka referendumā par Doņeckas un Luhanskas reģionu atdalīšanos no Ukrainas esot nobalsojuši 89% iedzīvotāju.

Krievija rūpīgi esot sekojusi referenduma norisei Doņeckas un Luhanskas reģionā un ar cieņu attiecas pret iedzīvotāju referendumā pausto viedokli, pauda V. Putina preses dienests.

Tāpat Kremlis paudis nosodījumu «spēka, ieskaitot ieroču, pielietošanai pie civiliedzīvotājiem, tādējādi laupot cilvēku dzīvības».

Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmaiers pauda, ka «referendumu» Ukrainā nevar ņemt par nopietnu un ka tas nav bijis likumīgs. Pirmdien, 12. maijā, Eiropas Savienības ārlietu ministri tiekas Briselē, lai spriestu par šo jautājumu.

Bijusī ASV sporta žurnāla peldkostīmu modele uzsākusi divu miljonu ASV dolāru tiesas prāvu pret kompāniju Estee Lauder, apgalvojot, ka kosmētikas milzis pretnovecošanas produkta reklāmas kampaņā melojis, vēsta swedishwire.com.

Karolīna Forslinga (Caroline Forsling), Zviedrijas modele, kura dzīvo Ņujorkā, norāda, ka fotogrāfija, kurā viņa redzama bez grima, izmantota bez viņas atļaujas. Viņa arī skaidro, ka nekad nav izmantojusi Plantscription serumu un, vēl ļaunāk, abas «pirms» un «pēc» viņas sejas puses attēlā pārveidotas ar Photoshop programmu, lai viņa izskatītos vecāka nekā ir patiesībā.

Serums domāts sievietēm vecumā no 45 līdz 60 gadiem, bet Forslinga ir 35 gadus veca.

ASV ziņu vietne The Daily Beast par šo gadījumu raksta: «Ikvienam, kurš kaut ko zina par reklāmu, fakts, ka šī reklāma ir farss nebūs pārsteigums. Tāpat arī foto retušēšanas izmantošana, lai radītu digitāli izmainītus «pirms» un «pēc» attēlus. Bet aptuveni 30 gadus vecai modelei, kura reiz rotājusi Sports Illustrated vāku, parādīšana bez grima pretnovecošanas produkta reklāmā, kas mērķēta uz divas desmitgades vecākām sievietēm, nav tālu no karjeras pašnāvības.»

2007. un 2008.gadā Latvija atgādināja sportistu, kas lieto steroīdus un attīsta lielu ātrumu. Tad vienā brīdī steroīdus aizvāca, bija liels kritums rezultātos, bet tagad attīstība notiek, «ēdot zupas un normālu pārtiku», norāda Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka patlaban vērojama divu ātrumu ekonomikas attīstība. Eksporta nozarēs attīstība ir ļoti strauja, apjomi sasnieguši pirmskrīzes laikus un pat rodas kvalificēta darbaspēka deficīts. Tai pašā laikā ir nozares, piemēram, mazumtirdzniecība, kur pieaugums ir ļoti neliels.

«Ir tāda divu ātrumu attīstība,» vērtēja eksperts, prognozējot, ka šādas tendences turpināsies.

Pēc Strazda vērtējuma, eksports veido 25% no Latvijas ekonomikas, bet 75% - tas, kas notiek iekšējā tirgū. Tomēr eksportam ir liela nozīme, jo tas ir ekonomikas attīstības dzinējspēks un stimulē arī iekšzemes nozaru attīstību.