Jaunākais izdevums

Projektu vadības mēneša ietvaros, piedaloties simulācijas spēlēs, noskaidrots uzņēmums ar Baltijā labākajiem projektu vadītājiem - profesionāļiem un Eiropā labākie topošie projektu vadītāji - studenti. Par Baltijas 2016. gada labākajiem projektu vadītājiem tika atzīta uzņēmuma Coalition Rewards komanda, savukārt šā gada spēcīgākie projektu vadības studenti ir no Lietuvas, kuri tikai ar niecīgu pārsvaru pārspēja Latvijas studentu komandu no Rīgas Juridiskās augstskolas.

Baltijas projektu vadītāju profesionāļu čempionāta finālā sacentās piecu uzņēmumu komandas, kurām četru stundu laikā bija jārisina praktiska rakstura uzdevumi ar mērķi realizēt Londonas pilsētas dzelzceļa līnijas posma (Crossrail) būvniecību. Starptautiska žūrijas komisija par vislabāko atzina uzņēmuma Coalition Rewards komandas uzdevuma risinājumu, pārspējot DNB Bank, IF P&C Insurance AS, Rimi Baltic un Citrus Solutions komandas.

Kā spēcīgākie Eiropas topošie projektu vadības profesionāļi sevi šogad pierādīja Baltijas studenti no Latvijas un Lietuvas, pārspējot studentu komandas no Serbijas, Horvātijas, Vācijas, Somijas un Spānijas. Studentu komandas veica simulācijas spēli ar uzdevumu pēc iespējas sekmīgāk veikt HES būvniecības projekta iesaistīto pušu vadību. Visspēcīgāk uzdevumā sevi pierādīja Lietuvas studentu komanda no ISM Vadības un ekonomikas universitātes, kuras pieņemtie lēmumi nodrošinātu projekta ilgtspēju, efektīvi pielietojot tehnoloģiskos risinājumus un risku pārraudzīšanas instrumentus.

Vērtējot esošo un topošo projektu vadītāju rezultātus pēc simulācijas spēles, Latvijas Nacionālās Projektu vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Ruņģis secina: «Uzņēmumu projektu vadītāju komandu sniegumā novērojams, ka lielākā daļa risinājumu un lēmumu pieņemti, balstoties uz intuīciju un praktisko pieredzi, mazāk - balstoties uz starptautisko labāko praksi metožu un instrumentu pielietošanā. Tas skaidrojams ar profesionāļu gūtajām zināšanām praktiskā veidā, mazāk akadēmiskās izglītības ceļā. Savukārt topošie projektu vadītāji – studenti - simulācijas spēlē līdz risinājumiem nonāca, izmantojot apgūtās zināšanas un jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, kas palīdz labāk paredzēt riskus un mērķtiecīgi virzīt projektu produktīvāko iespēju virzienā. Patīkami pārsteidza topošo projektu vadītāju simulācijas spēles rezultāti, kas liecina par ļoti spēcīgu jauno profesionāļu paaudzi, kas šogad kā labākā izrādījās no Baltijas valstīm.»

Projektu vadības čempionāta dalībnieku rezultāti tika vērtēti saskaņā ar vairākiem kritērijiem: kvantitatīvie rādītāji, projekta mērogs, efektīva izmaksu kontrole, projekta realizācija laika dimensijā, projekta realizācijas kvalitāte saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem, iesaistīto pušu vadības kvalitāte, projekta ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas Juridiskā augstskola plāno turpināt stiprināt sadarbību ar darba devējiem

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” 2018./2019. finanšu gadā palielinājusi apgrozījumu līdz 2,497 miljoniem eiro, savukārt augstākās izglītības iestādes pārskata gada peļņa bija 6142 eiro, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017./2018. finanšu gadu, pagājušajā finanšu gadā SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” apgrozījums pieaudzis par 7,7% un uzņēmumam izdevies strādāt ar peļņu, pretēji zaudējumiem iepriekš.

SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” apgrozījumu pērn veidoja projektu ieņēmumi, kas bija 1,094 miljoni eiro, ieņēmumi no studiju maksām veidoja 959 tūkstošus eiro, bet ieņēmumi no telpu nomas bija 433 tūkstoši eiro.

Augstskola piedāvā studijas divās bakalauru studiju programmās un sešās maģistra studiju programmās. 2018./2019. akadēmiskajā gadā Rīgas Juridiskajā augstskolā kopumā studēja 368 studenti no 29 valstīm.

2019./2020. akadēmiskajā gadā Rīgas Juridiskā augstskola uzsāks jaunas maģistra studiju programmas īstenošanu. Tāpat augstskola plāno turpināt piesaistīt ārvalstu donoru līdzekļus, lai finansētu dažādas programmas. Nākamajos gados augstskola arī plāno turpināt stiprināt sadarbību ar darba devējiem, lai veicinātu augstskolas absolventu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 17.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

13 Latvijas augstskolas iekļautas starptautiskajā augstskolu reitingā

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Iecelta Latvijas Pasta valde

Zane Atlāce - Bistere, 28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasta padome no 2016.gada 1.augusta uz piecu gadu pilnvaru termiņu iecēlusi uzņēmuma valdi, kurā strādās līdzšinējais pagaidu valdes vadītājs Mārcis Vilcāns, Dairis Kārkliņš, Kristaps Krūmiņš un Anda Ozola, informē uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

M.Vilcāns un K. Krūmiņš kopš šā gada 22.aprīļa darbojās Latvijas Pasta pagaidu valdē, kas tika iecelta pēc iepriekšējās valdes atlūgumu iesniegšanas un tās darbā atklātajiem pārkāpumiem. M.Vilcāns, kurš vadīja pagaidu valdes darbu, iecelts arī pastāvīgās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja amatā.

Trīs no valdes jaunajiem locekļiem ir vadoši Latvijas Pasta darbinieki. M.Vilcāns ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Banku augstskolā, un viņam ir būtiska darba pieredze pasta nozarē, organizējot un vadot reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus IT un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus un vadot skaita ziņā lielus darba kolektīvus. Vadījis loģistikas kursu biznesa augstskolas Turība studentiem un kā eksperts darbojies dažādās nozares padomēs saistībā ar loģistiku. M.Vilcāns Latvijas Pastā strādā kopš 2005.gada, iepriekš vadījis Latvijas Pasta Tirdzniecības, Sūtījumu apstrādes un piegādes un Eksprespasta departamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

SIA Tomega uzstāda automatizētas roku dezinfekcijas iekārtas Rīgas Juridiskajā Augstskolā

SIA Tomega, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par studentu un apmeklētāju drošību, Rīgas Juridiskā Augstskola (Riga Graduate School of Law) ir uzstādījusi automātiskas roku dezinfekcijas iekārtas skolas telpās.

“Japānas tehnoloģiju milža Sharp piegādātās roku dezinfekcijas iekārtas nodrošina pilnīgu bezkontakta darbību, nav jāspiež poga vai pumpītis, ko iepriekš izmantojuši citi cilvēki. Tam ir vairākas versijas, tātad, pielāgojams attiecīgajiem apstākļiem – vietās ar lielu cilvēku plūsmu, kā piemēram mācību iestādēs, tirdzniecības centros, lidostās, autoostās, stacijās vai slimnīcās ieteicams uzstādīt iekārtas lielāko versiju, kurai attiecīgi ir lielākais dezinfekcijas šķīduma konteinera tilpums (20 litri) un pieslēdzams pie elektrības nepārtrauktai darbībai, kā arī darbināms ar akumulatoru, savukārt vietās ar mazāku cilvēku plūsmu, piemēram, veikalos, restorānos, bāros, viesnīcās, klīnikās, degvielas uzpildes stacijās vai uzņēmumu birojos attiecīgi var uzstādīt iekārtu ar mazāku tilpumu, 5 litri vai 2.9 litri. Arī salīdzinoši šaurās vietās, mazos birojos, telpās, vislabāk izvēlēties pie sienas montējamu dezinfekcijas iekārtu,” stāsta E. Evelons, SIA Tomega valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turpmāk nebanku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāju strīdus varēs izskatīt ārpus tiesas

Žanete Hāka, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie Ombuda, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, tādējādi padarot procesu daudz ātrāku un efektīvāku nekā, ja tas tiktu darīts tiesvedības ceļā. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas Ombuda funkciju veiks zvērināts advokāts Gvido Bajārs.

Ombuds izskatīs patērētāju sūdzības par asociācijas biedru sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā par nebanku kreditēšanu, savstarpējo aizdevumu platformu darbību, kā arī maksājumu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Ombuda institūcijai visā Eiropā ir būtiska nozīme patērētāju tiesību aizsardzībā, jo strīdu izskatīšana tajā ir ātrāka un efektīvāka. Līdz ar Ombuda izveidi, kas ir neatkarīga un objektīva ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcija, būtiski stiprināsies patērētāju tiesību aizsardzība ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā, uzskata Gvido Bajārs, aicinot patērētājus strīdus situācijās izmantot bezmaksas Ombuda pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru