Šā gada sākumā SIA BaltHaus struktūrvienība BH Consulting™ veica presē izvietoto 92 jauno projektu reklāmu analīzi, kurus publicējis 61 attīstītājs. Pētījumā gaitā tika noskaidrots, ka apmēram 50% no jauno projektu reklāmām satur vismaz vienu būtisku kļūdu.

Analizējot jauno projektu reklāmu presē, BH Consulting™ eksperti konstatējuši, ka nekustamā īpašuma nozarei reklāmas kvalitātes jautājums ir Ahileja papēdis, kā rezultātā nolemts, ka pētījuma rezultāti jāpadara publiski pieejami.

Apmēram 17% no izanalizētas reklāmas ir pielaista vienlaicīgi divu kļūdu kombinācija, no tādām 3 būtiskām kļūdām kā: slikta projekta vizualizācija, argumentu neesamība un ar informāciju pārpildīts reklāmas laukums. Šīs kļūdas jauno projektu reklāmā pārsvarā raksturīgas attīstītājiem ar nelielu realizēto projektu skaitu. Tikai 10% no visas jauno projektu reklāmas presē, nesatur nevienu no zemāk minētajām sešām kļūdām.

Īstenojot filmēšanas ciklu teju divu mēnešu garumā, kopš jūnija sākuma norisinās Latvijā pirmās 3D filmas izveide, kas vēstīs par nākotnes Rīgu - Rīga-2041, liecina medijiem sniegtā informācija.

Par filmas uzņemšanu stāsta filmas mākslinieciskā vadītāja Astra Zoldnere: «Mūsu komanda ir kļuvusi plašāka, kā arī tā ir ieguvusi starptautisku šķērsgriezumu, komandai pievienojoties arī kaimiņiem no Igaunijas. Filmas izveidē iesaistījies arī igauņu operators Gunnar Laal, igauņu kino mākslinieks Kristjan Suits, režisore Triin Ruumet, kā arī pašmāju operators Andrejs Rudzāts.»

«Filmas māksliniekam uz laukuma jābūt fleksiblam, jo lietas, kas strādā 2D formātā, var nenostrādāt 3D. Ir jāpievērš īpaša uzmanība krāsu shēmām un faktūrām. Dažādi kontrasti un 3D formāta detaļas var būt pievilcīgas skatītājiem, tomēr tajā pašā laikā mums jāpalīdz skatītājiem koncentrēties arī uz filmas stāstu,» savās pārdomās par filmas uzņemšanas specifiku dalās filmas mākslinieks no Igaunijas Kristjan Suits. «Veidojot filmu par nākotnes 3D Rīgu, vēlamies miksēt retro stilu kopā ar Skandināvijas minimālismu. Filmēšanas laukumā izmantojam specifisku apgaismojumu, lai panāktu nākotnes sajūtu. Ceram, ka ar savu darbu kaut vai uz mirkli ievedīsim skatītāju citā pasaulē,» viņš saka.

Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija komanda uzsākusi ziedojumu vākšanas kampaņu platformā Projektu banka, lai savāktu nepieciešamo finansējumu filmas pabeigšanai.

Filmas veidotāji lūdz sabiedrības atbalstu filmas tapšanā, lai pabeigtu divus svarīgus filmas veidošanas etapus. Finansējums nepieciešams, lai meklētu informāciju par Z.A. Meierovica darbību ārvalstu (Itālijas, Francijas, Lielbritānijas un Krievijas) arhīvos, kur glabājas vēl neizpētītas ziņas par pirmā Latvijas ārlietu ministra ārzemju vizītēm, kā arī lai inscenētu divas īpašas ainas, kas bijušas liktenīgas valstsvīra dzīvē. Kopējā summa, ko projekta veidotāji cer savākt ar Projektu bankas ziedotāju palīdzību, ir 3000 eiro.

Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija ir stāsts par filmu, kas nav tapusi jau simt gadu garumā. Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem četri dažādi režisori strādājuši pie kino projektiem, kas attēlotu kādreizējā Latvijas ministru prezidenta un pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica dzīvi un darbu, bet visi finansiālu vai ideoloģisku apsvērumu rezultātā apturēti. Režisors un Latvijas dokumentālā kino vecmeistars Tālivaldis Margēvičs (Šķērsiela, Sieviete, kura gaida), jau vairāk nekā 20 gadu garumā cenšas piepildīt savu sapni un pabeigt filmu par šo Latvijas vēstures personību.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Jespers Nordāls rādīs savas filmas par t.A.T.u un karostu

Laikmetīgās mākslas centrā trešdien, 8.jūlijā, pulksten 19.00 notiks mākslinieka Jespera Nordāla (Stokholma) darbu prezentācija. Līdzās savai jaunākajai filmai The t.A.T.u. project (2009), kas stāsta par pazīstamo krievu popmūzikas duetu, mākslinieks izrādīs arī Karostā tapušos video Crazy Girls (2001) un Field Trip (2002), informēja Laikmetīgas mākslas centra projektu koordinatore Elīna Hermansone.

Uz kino Rīga lielā ekrāna būs Stravinskis un krievu balets

Šā gada 1.jūlijā plkst. 19:00 kino Rīga aicina uz cikla Krievu baleta zelta programma otro uzvedumu – viena no 20. gadsimta ietekmīgākajiem komponistiem Igora Stravinska viencēliena baletu vakaru Stravinskis un krievu balets Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta trupas izpildījumā.

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

25. janvārī Jūrmalā sāksies režisora Dāvja Sīmaņa jaunās filmas Puika ar suni uzņemšana; filma top studijā Mistrus Media un ietilpst Nacionālā Kino centra filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

«Filmas pirmizrāde notiks 2018. gada maijā. Tātad - ejams vēl garš ceļš līdz tās pabeigšanai. Kopējās filmas izmaksas producents apkopo tikai pēc tam, kad viss producēšanas process ir pabeigts, tāpēc šobrīd varam runāt par provizorisku filmas tāmi. Un provizoriskā filmas Puika ar suni tāme ir 963 350 EUR, valsts līdzfinansējums filmas tapšanai (Nacionālā Kino centra piešķīrums) ir 737 000 EUR,» biznesa portālam db.lv skaidroja Zanda Dūdiņa, Nacionālā Kino centra pārstāve.

Filma vēsta par rīdzinieka Žaņa Lipkes dzīvi un notikumiem, kas vācu okupācijas laikā risinājās Rīgā.

Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis

Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.

Gada aizraujošākais pasākums reklāmas gardēžiem – Reklāmas Rīmu Nakts šogad Latvijā risināsies jau 10.reizi. 2.novembrī Kongresu namā gaidāmā allaž pievilcīgā un pārsteidzošā Rīmu ēdienkarte sastāvēs no 500 klipiem, no kuriem 480 iepriekšējos gados programmā neredzēti, Db.lv informēja SIA UNTITLED projektu vadītāja Dita Ābola.

Programmā iekļautas starptautiskas, eksotiskas un vēsturiskas (no 1898.gada līdz mūsdienām) reklāmas, kas iemieso reklāmas pasaules vitalitāti un jaunākās tendences.

Biļetes iespējams iegādāties Biļešu servisa tirdzniecības vietās visā Latvijā un www.bilesuserviss.lv. Pašlaik biļešu cena Ls 12!

Reklāmas Rīmu Nakts ir izrāde, kas notiek vairāk kā 40 valstīs un atspoguļo vairāk kā 60 dažādu tautību reklāmas mākslinieku radīto. Tā ir iespēja atvērt logu uz pasauli un vairāk kā 6 stundu garumā izbaudīt krievisku, aziātisku, afrikānisku, dienvidamerikānisku atmosfēru, atklāt mongoļu, irākiešu un pat indiāņu reklāmas rullīšus. Programmā mijās seni un jauni klipi, klasika un jaunumi, kā arī, protams, daudzās sāgas ar iemīļotiem reklāmu varoņiem. Reklāmas klipiem nav veikta cenzūra: redzams gan alkohols un tabaka, gan sekss. Programma, kuras sastādītājs ir Žans Marī Bursiko, ik gadu tiek atjaunota. Klipi vienmēr ir oriģinālajā versijā un bez subtitriem, tie vienmēr tiek rādīti pilnībā. Subtitri tiek izmantoti tikai, lai katras filmas sākumā parādītu tās radīšanas gadu un valsti.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi septembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Septembrī mediju reklāmas tirgū turpinājās TV un preses reklāmas apjomu kāpums, savukārt radio reklāmas apjoms nedaudz samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada septembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar augustu, ir pieaudzis par 34 %. Attiecīgi septembrī tika reģistrēti 2,53 miljoni cm², bet augustā - 1,89 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada septembrī presē reģistrēts 15 461 reklāmas gadījums, kas ir par 5 % mazāk nekā 2006.gada septembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 16 243 reklāmām. Tas liecina, ka reklāmas kļuvušas lielākas un aizņem vairāk laukuma, bet to skaits ir mazāks.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) septembrī bijuši: Bite, LMT, L’Oreal, Maxima, Elkor, Parex, Hansabanka, Rimi, Lattelecom, Tele2. Reklamētākās markas presē – Maxima, Parex, Podium.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Martā, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar februāri, visos medijos novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Par to liecina TNS Latvia apkopotie 2009.gada marta mediju reklāmas tirgus rezultāti. Trīs reklamētākās nozares pēc bruto reklāmas apjoma latos martā bija sakari un biroja aprīkojums, kosmētikas un higiēnas nozare, kā arī pārtikas produkti,

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā martā, salīdzinot ar februāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs palielinājies par 12 %. Februārī televīzijā noraidītas 30 243 minūtes, bet martā – 33 951 minūte reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada martā bija 83 195 reklāmas, kas gan, salīdzinot ar 2008. gada martu, kad tika reģistrēti 115 163 reklāmas gadījumi, ir par 28 % mazāk.

Google reklāmas vadīšanai nepieciešamas noteiktas zināšanas un kompetences. Vadot reklāmas kampaņas Google meklētājā bez priekšzināšanām, aptuveni 30-50 % no reklāmas budžeta tiek izmantoti neefektīvi, tādējādi radot zaudējumus. Šajā rakstā esmu apkopojis 10 būtiskākās darbības, kas jāveic, lai jūsu Google reklāmas kampaņas būtu efektīvas un jūs sasniegtu labākus pārdošanas rezultātus. Šos paņēmienus mūsu eksperti praktizē arī savā ikdienas darbībā. Iesaku tos izmantot arī jums, ja pārvaldāt reklāmas kampaņas Google meklētājā.

1. Jāizvēlas pareizais Google reklāmas risinājums. Google piedāvā vairākus reklāmas produktus: reklāma Google meklētājā, Remarketings, Display tīkls, Gmail Sponsored Promotions, Youtube. Atkarībā no reklāmdevēja izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem ir jāizvēlas atbilstošs reklāmas produkts.

2. Jāveic atslēgvārdu analīze. Izvēloties neatbilstošus atslēgvārdus, reklāmas budžets var tikt izmantots neefektīvi. Šī iemesla dēļ pirms reklāmas kampaņas uzsākšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu atslēgvārdu analīzi.

3. Jāizveido AdWords konta struktūra. Ja pareizi netiek izveidota Google AdWords konta struktūra, reklāmdevējs nevar pretendēt uz zemāku cenu par klikšķu.

Viens no lielākajiem kinoteātriem Latvijā «Forum Cinemas» pirms dažādām dienām no sava repertuāra izņēmis Andreja Ēķa režisēto komēdiju «Klases salidojums» un filmu studijas «Rija» jaunāko veikumu multfilmu «Lote un pazudušie pūķi».

Filmu veidotāji par situāciju ir sašutuši, tikmēr kinoteātrī skaidro – šāds lēmums saistīts ar kino industrijā piekoptā ekskluzivitātes principa neievērošanu, tā trešdien informēja «LNT ziņas».

Komēdiju par 40 - gadnieku krīzi uz lielajiem ekrāniem visos kinoteātros plānots sākt rādīt šodien, 14. februārī. Tomēr filmas veidotājus pirms dažām dienām pārsteidza kinoteātra «Forum Cinemas» ziņa, ka tas Latvijā veidoto komēdiju «Klases salidojums» pēkšņi izņēmis no sava repertuāra, noņemot arī visus ar filmu saistītos informatīvos plakātus un pusceļā pārtraucot jau sākto biļešu tirdzniecību.

Filmas režisors Andrejs Ēķis par šo situāciju ir sašutis. «Es neesmu izmisis, varbūt tikai izbrīnīts un sašutis,» viņš atzina. Filmas producents Kristians Alhimionoks norāda, ka vēl nav saņēmis oficiālu skaidrojumu šādai pēkšņai kinoteātra rīcībai. «Mēs īsti nezinām, kas notiek. Mums nav sniegts nekāds paskaidrojums, bet katrā ziņā tas ļoti interesanti precedents Latvijā, es teiktu, nebijis,» atzina filmas producents. Tikmēr A.Ēķis īsti negrib ticēt, ka tā varētu būt cenzūra par labu ārvalstu kinolentēm. Otrs minējums - plaukstošajā Latvijas filmu industrijā saasinājusies cīņa par filmu izplatīšanu - arī «Klases salidojuma» izplatīšana vairs netika uzticēta «Forum Cinemas», bet citai kompānijai.

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

Reklāmas apjoms televīzijā un radio maijā, salīdzinot ar aprīli, ir pieaudzis, kamēr presē – sarucis, liecina TNS Latvia apkopotie dati.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi maija televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus apjomus. Maijā, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar aprīli, TV un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē - nelies kritums.

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā maijā, salīdzinot ar aprīli, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 2 %. Aprīlī televīzijā noraidītas 37 387 minūtes, bet maijā – 38 162 minūtes reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada maijā bija 97 222 reklāmas, kas, salīdzinot ar 2008. gada maiju, kad tika reģistrēts 125 191 reklāmas gadījums, ir par 22 % mazāk.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi decembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Decembrī mediju reklāmas tirgū preses un TV reklāmas apjoms samazinājās, savukārt radio tie nedaudz pieauga.

Prese

TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere norāda, ka reklāmas apjoms 2007. gada decembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar novembri, ir sarucis par 24 %. Attiecīgi decembrī tika reģistrēti 2,36 miljoni cm², bet novembrī - 3,12 miljoni cm² reklāmas.

2007. gada decembrī presē reģistrēti 12 436 reklāmas gadījumi, kas ir par 13 % mazāk nekā 2006.gada decembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 14 373 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) decembrī bijuši: LMT, Tele2, Maxima, Philips Latvia, Parex, Rietumu banka, DNB Nord, Hansabanka, Rimi, Rebus. Reklamētākās markas presē – Okarte, Maxima, Parex.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi oktobra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Oktobrī mediju reklāmas tirgū turpinājās TV, preses un radio reklāmas apjomu kāpums.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada oktobrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar septembri, ir pieaudzis par 14 %. Attiecīgi oktobrī tika reģistrēti 2,89 miljoni cm², bet septembrī - 2,53 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada oktobrī presē reģistrēti 16 974 reklāmas gadījumi, kas ir par 1 % mazāk nekā 2006.gada oktobrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 17 187 reklāmām. Tas liecina, ka reklāmas kļuvušas lielākas un aizņem vairāk laukuma, bet to skaits ir mazāks.Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) oktobrī bijuši: Parex, Tele2, DNB Nord, Bite, Maxima, Reaton, L’Oreal, Auto Halle, Procter & Gamble, Hansabanka. Reklamētākās markas presē – Parex, Maxima, Tele2.

Visvairāk no strauji augošā interneta reklāmas apjoma pašlaik cieš laikraksti, kurus internets pārspēj ziņu piegādes ātrumā un darbojas kā efektīvs aizvietotājs sludinājumiem laikrakstos, liecina ZenithOptimedia pasaules reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums. Arī televīzijas reklāmas tirgum viens no lielākajiem draudiem ir tieši interneta konkurence.

Kā secināts ZenithOptimedia pētījumā, televīzijas reklāmas tirgus saskaras ar vairākiem izaicinājumiem: personālo digitālo/video rakstītāju izplatība, skatītāju migrācija no "premium" masu auditorijas kanāliem uz lētākiem specializētiem kanāliem un interneta konkurence, kas ir trīs lielākie draudi. Tomēr, neskatoties uz tiem, televīzijas daļa globālajā reklāmas tirgū pieaugs no 37,9% 2007. gadā līdz 38,2% 2008. gadā, kas ir rekordaugsts rādītājs.

Faktiski televīzija zaudē savu reklāmas tirgus daļu vairākās valstīs Ziemeļamerikā un Rietumeiropā tieši augstāk minēto iemeslu dēļ. 2008. gadā ZenithOptimedia prognozē televīzijas reklāmu tirgus daļas tālāku pazemināšanos par 0,3 procentiem līdz 32,4% atzīmei Ziemeļamerikā un par 0,5 procentiem līdz 30,4% atzīmei Rietumeiropā. Tomēr straujā reklāmas tirgu izaugsme parējās pasaules valstīs neitralizē šo tendenci. Šajos citu valstu reklāmas tirgos televīzija tiecas piesaistīt daudz augstāku reklāmas izdevumu daļu kaut vai tāpēc vien, ka šajos reģionos tā ir atkarīga no ātra apgrozījuma patēriņa preču (FMCG) reklamētājiem (kas tradicionāli dod priekšroku televīzijai, vairāk nekā citiem medijiem) un tāpēc, ka šo reģionu iedzīvotājiem ir mazākas mediju izvēles iespējas.