Šoreiz portāls db.lv ciemojas Apes novada Gaujienas pagasta lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumā Very Berry, lai apskatītu, kā tiek izgatavotas ogu sulas.

Šajā gadā raža laba – ir ļoti daudz ogu, stāsta Very Berry mārketinga vadītāja Ilze Sauškina. Viņa min, ka mellenes bijušas lielos apjomos un arī dzērveņu raža solās būt laba, arī avenes bijušas daudz, viņa piebilst. Prognozējams, ka šogad kopējā nolasītā melleņu raža būs aptuveni 20 tonnu.

Daļu ogu uzņēmums audzē pats, bet daļu – iepērk. Netālu no ražotnes esošajā purvā aug gan dzērvenes, gan brūklenes, gan mellenes, gan dārza mellenes. Uzņēmums patlaban audzē piecu veidu ogas, taču ar esošajiem apjomiem nepietiek, tādēļ tās iepērk no visas Latvijas. Šim brīdim ideāli būtu aptuveni 30 lasītāju, taču derētu vēl vairāk, saka D. Sauškina. Daļa – 5 vai 6 cilvēki – ir patstāvīgi lasītāji, kas regulāri lasa ogas ražotnei, bet pārējie ierodas uz sezonas darbu – tie ir, piemēram, skolotāji, jaunieši, studenti vai citi, kas vasarā vēlas nopelnīt papildus naudiņu. Pie purva uzņēmums izvietojis dzīvojamās kabīnes, kur var apmesties 20 cilvēki.

2015.gadā ražotāju apvienības Baltijas ogu kompānija apgrozījums sasniedzis 1,1 miljonu eiro, informē DNB banka.

Kooperatīva Baltijas ogu kompānija pārstāve, uzņēmuma Very Berry īpašniece Gundega Sauškina ir pārliecināta, ka panākumu pamatā bijusi tieši apvienošanās. «Latviešiem vienmēr bijušas problēmas ar kooperāciju, jo tiek uzskatīts, ka, kopā strādājot vairākiem uzņēmējiem, radīsies tikai strīdi. Mēs esam piemērs tam, kā kopā var sasniegt daudz vairāk nekā vienatnē. Ja mēs nebūtu nodibinājuši kooperatīvu, mēs nekad nebūtu sasnieguši to, ko pašlaik. Kopā esam spēcīgāki, un domāju, ka arī mūsu sadarbības partneriem mēs esam drošāks un atbildīgāks partneris,» uzsver G.Sauškina.

Lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmums Very Berry iegādājies jaunu pakošanas iekārtu, informēja kompānijas mārketinga vadītāja Ilze Sauškina.

Uzņēmums pakošanas iekārtu esam iegādājies ar augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas atbalsta programmas līdzfinansējumu.

Iekārta izmaksājusi 12 tūkstošus eiro, un atbalsta intensitāte ir 50%.

«Sakarā ar pieaugošajiem eksporta pasūtījumiem esam atraduši optimālu risinājumu eksporta kravu pakošanai vakuumā, un iekārta mums palīdzēs pielāgot iepakošanu eksporta klientu vajadzībām,» viņa skaidro. Jau februāra sākumā kompānija sāks aktīvāku sadarbību ar Beļģijas tirgu un plānots arī citu valstu pasūtījumiem piedāvāt iepakojumu vakuuma plēvē. Šāds risinājums atvieglos gan starpnieka darbu, gan arī būs ērtāks galapatērētājam, skaidro I. Sauškina.

Grafiķes Sabīne Vekmane un Katrīna Sauškina sietspiedi izmantojušas savu māksliniecisko ieceru realizēšanai; šobrīd tā kļuvusi par viņu biznesa pamatu.

«Luste ir atvērtā sietspiedes darbnīca – ja tev gribas kaut ko izdrukāt un esi izdomājis, ka sietspiede būs īstais risinājums, var piezvanīt mums un sarunāt randiņu. Mēs pateiksim, vai ideja ir īstenojama, un apmācīsim, kas un kā jādara, un ļausim pašam strādāt,» skaidro Katrīna Sauškina, SIA Darbnīca Luste īpašniece. Viņas kolēģe Sabīne Vekmane piebilst, ka Luste no citiem līdzīga profila uzņēmumiem atšķiroties ar sietspiedes tehnikas apmācību, – citās darbnīcās to nepiedāvā.

Bieži vien uzņēmēji dažādus knifus cenšas paturēt pie sevi, konkurentiem tos neatklāt. Sabīne teic, ka viņas neko jaunu nav atklājušas – šī metode ir radusies Ķīnā jau piektajā gadsmitā. «Latvijā ir daudzas sietspiedes darbnīcas, kas izpilda pasūtījumus, bet ir maz tādu, kas pieejamas cilvēkiem. Mēs esam specifiskas arī ar to, ka izpildām nestandarta pasūtījumus, piemēram, lielformāta darbus,» viņa stāsta.

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

Pasaules jauno profesionāļu meistarības konkursā WorldSkills 2015, kas no 11. līdz 16. augustam notiks Sanpaulu, Brazīlijā, Latviju pārstāvēs septiņi jaunieši. Lai iekļūtu nacionālās komandas sastāvā, jaunie profesionāļi ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) atbalstu nopietni gatavojušies pusgada garumā, informē VIAA.

Šogad WorldSkills konkurss notiks jau 43. reizi, un tajā sacentīsies 1200 jauno profesionāļu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 53 pasaules valstīm. Jaunieši uz globālās skatuves apliecinās savas prasmes 46 dažādās profesijās.

Vairāku mēnešu garumā vairāk nekā 20 konkursa pretendentu piedalījās mācībās, treniņprogrammās un citās nodarbībās, gūstot jaunas zināšanas un pilnveidojot savas prasmes, lai startētu konkursa atlases kārtās.

Ceļazīmi uz WorldSkills 2015 konkursu ieguva septiņi jaunieši:

Haralds Saušs, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, pavāra profesijā;

Šis ir ogu gads, tāpēc SIA Very Berry ir karsta sezona tiešā un pārnestā nozīmē, lai novāktu aveņu un melleņu bagāto ražu. Avenes šonedēļ jau būs nolasītas, taču melleņu vēl ir daudz, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Ogu raža ir laba, no 5 hektāriem aveņu šonedēļ pabeigsim ievākt apmēram 3 tonnas ogu. Vienīgā problēma ir tā, ka grūti atrast tik daudz cilvēku, lai šo ražu novāktu. Domājam, ko darīt un kā komunicēt ar apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, lai viņus iesaistītu krūmmelleņu un dārza melleņu lasīšanā. Paredzams, ka no 12 hektāriem melleņu ievāks apmēram 20 tonnas ogu. Katru dienu uz veikaliem tiek nosūtīti apmēram 400 kilogrami svaigu melleņu. Lieli svaigo ogu apjomi tiek sūtīti Rimi veikalu tīklam, Stockmann un citiem tirgotājiem,» stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Ilze Sauškina.

Very Berry labprāt iepirktu ogas no vietējiem iedzīvotājiem, taču trūkst audzētāju ieinteresētības un piedāvājuma. «Lielveikaliem tirgojām upenes, kuras iepirkām no apkārtējiem, jo paši tās neaudzējam. Taču cilvēki ir neaktīvi. Viņi nevēlas lasīt ogas pārdošanai. Tāpēc rodas problēmas nodrošināt šo ogu lielu apjomu veikaliem, kas ir vajadzīgs katru dienu. Lai izpildītu pasūtījumus, braucām pat paši lasīt ogas,» skaidro I.Sauškina.

Kriptokompāniju bums pēdējo gadu laikā ir uzņēmis apgriezienus, un ik gadu strauji audzis kopējais šo uzņēmumu piesaistīto investīciju apjoms, liecina "Crunchbase" dati.

2017.gada sākumā kriptokompānijas visā pasaulē piesaistīja 1,3 miljardus dolāru, bet gada noslēgumā šis skaitlis sasniedza jau 3,8 miljardus dolāru. 2018.gadā šī summa bija lielāka, sasniedzot 8,4 miljardus dolāru.

Nākamo 12 mēnešu laikā izaugsme turpinājās, un kopējais piesaistītā finansējuma apmērs 2019.gada beigās sasniedza 10,8 miljardus dolāru.

Kopš 2020.gada sākuma kriptokompānijas ir piesaistījušas vēl 1,7 miljardu dolāru investīcijas, un šajā gadā gan piesaistīto investīciju apmēru ietekmējusi pandēmija. Tādējādi kopumā pēdējo gadu laikā šī sektora uzņēmumiem izdevies piesaistīt 12,5 miljardus dolāru.

Pēdējie no veiksmīgākajiem piemēriem bijuši ASV kompānija "Robinhood", kas jūlijā paziņoja par jauna finansējuma etapa noslēgumu, kurā no esošajiem un jauniem investoriem izdevies piesaistīt 320 miljonus dolāru, kas ir lielākais finansējuma apjoms starp šīs nozares kompānijām šogad. Kompānija plānojusi uzlabot sau platformu, piedāvāt jaunus produktus un pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Sanpaulu, Brazīlijā, noslēdzies pasaulē lielākais un prestižākais jauno profesionāļu meistarības konkurss WorldSkills 2015, kurā četri no septiņiem Latvijas konkursantiem ieguva ekselences medaļas, informē Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Par izcilu sniegumu konkursā tās saņēma mēbeļu galdnieks Reinis Gusts, elektriķis Maksims Ivancovs, skatlogu noformētāja Anna Līva Traumane un pavārs Haralds Saušs, savukārt par labāko sniegumu valsts komandā titulu Best of Nation ieguva web lapu dizainers Artūrs Krapāns.

Ekselences balvas saņēma konkursanti, kuri 599 punktu vērtējuma skalā ieguvuši vismaz 500. Valstu kopvērtējumā Latvijai ir 19. labākais komandas rezultāts, atstājot aiz sevis tādas valstis kā Vācija, Zviedrija, Somija, Beļģija, Nīderlande, Igaunija un citas.

Dita Traidās, WorldSkills Latvijas delegācijas vadītāja un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore, komentē: «Latvijas komandas sniegums 59 valstu konkurencē ir vērtējams kā ļoti veiksmīgs! Konkursā, kurā jau pierasts, ka laurus plūc tādas lielās nācijas kā Ķīna, Koreja, Japāna, Brazīlija un, protams, tās valstis, kurās vēsturiski industrija ir stabils izglītības partneris (Austrija, Šveice, Francija un Vācija), Latvijas komandas četri no septiņiem konkursantiem ir ieguvuši ekselences medaļas, un pārējiem trim jaunajiem profesionāļiem līdz ekselencei pietrūka viens vai daži punkti. Šī ir tikai otrā reize, kad mēs pilntiesīgi piedalāmies WorldSkills konkursā. Lai izzinātu, kas palīdz nokļūt izcilāko vidū, esam analizējuši konkursa līderu sniegumu, gūstot daudz atziņu, lai vēl mērķtiecīgāk ar ekspertu palīdzību ietekmētu profesionālās izglītības programmu saturu un veicinātu Latvijas veiksmīgu dalību nākamajās sacensībās.»

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēti 260 jauni subjekti, kas ir par trim vairāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 35 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 244 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālie komersanti -12 un 28 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 187 subjekti, kas ir par 108 mazāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums, skatoties pēc pamatkapitāla, pagājušajā nedēļā bijis SIA BN2 – 1,5 miljoni eiro. Šī uzņēmuma valdes locekļi ir Vilnis Buholcs un Edgars Kamišovs, kuri darbojas arī uzņēmuma SIA Brēķu studenti valdē.

Otrs lielākais pamatkapitāls bijis pagājušajā nedēļā reģistrētajam SIA Puxzdzng (EU). Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Antigvas un Barbudas pilsonis Vangs Longs.