Citas ziņas

Noslēdz 25 miljonus vērtu ūdenssaimniecības projektu

Vēsma Lēvalde, 26.03.2010

Jaunākais izdevums

Liepājas pašvaldības SIA Liepājas ūdens noslēgusi projekta «Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā» 2. kārtu. No 2006. līdz 2009. gadam te ieguldīti 25,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Investējot 10 miljonus eiro, Ventspilī būvēs jaunu baseinu

Monta Glumane, 04.03.2019

Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmana «apvērsums» neizdodas - Liepājas metalurgs dividendes neizmaksās

Nozare.lv, 08.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fonteins saņem solījumu novērst kanalizācijas problēmas Liepājas centrā

Vēsma Lēvalde, 11.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības kapitālsabiedrība Liepājas ūdens plāno 2013.gada pavasarī sākt kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju Promenādē, kas ir viens no pilsētas centra aktīvākajiem kvartāliem.

«SIA Liepājas ūdens jau no deviņdesmito gadu vidus realizē apjomīgus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanas projektus, kā rezultātā ir nomainīti vairāki desmiti kilometru ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, rekonstruētas vai no jauna uzbūvētas 18 kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, kā arī no jauna uzbūvētas divas dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas un rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Šķēdē. Diemžēl jāatzīst, ka milzīgs darba apjoms vēl priekšā, lai varētu teikt, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma Liepājā ir sakārtota pilnībā,» vēstulē Fontaine Ent. īpašniekam Stīnam Lorensam raksta PSIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus. Tādēļ saskaņā ar SIA Liepājas ūdens 2013. gada darba plānu ir paredzēts turpināt agrāk iesākto kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju Liepājas pilsētā, tai skaitā arī Promenādē, kas sāksies jau pavasarī, solīts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Liepājas ūdens vadītājs nepievienojas Fonteinam makšķerēšanā

Dienas Bizness, 10.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus neatsaucās uzņēmēja Stīna Lorensa jeb mūziķa Luī Fonteina aicinājumam un neieradās uz «no kakām tīro zivju» makšķerēšanu pasākumu. Pats Fonteins secināja, ka tas ir gana loģiski, ka aicinātais viesis nav ieradies «jo ir taču saprotami, ka neēdīs zivis, kas dzīvo netīrā ūdenī». Tādejādi L. Fonteins arī netika pie loma, ko pagatavot.

Dienas Bizness jau vēstīja, ka uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā. Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdensvadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» līdz februāra beigām izrakusi aptuveni 1 milj. m3 Liepājas ostas grunts.

Darbu veic viens no aptuveni pieciem lielākajiem un jaudīgākajiem padziļināšanas kuģiem pasaulē «FERNÃO DE MAGALHÃES». Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu Liepājas SEZ izsludinātajā iepirkuma procedūrā par būvdarbu veikšanu Liepājas ostas akvatorijā. Līguma summa ir 24,5 milj, eiro bez PVN un darbi tika uzsākti šā gada 16. janvārī.

Uzsākta Liepājas ostas padziļināšana, kas ir jau trešā pēdējo 20 gadu laikā. Pirmo Liepājas ostas padziļināšanu īstenoja 1999. gadā, kad kuģu ceļu izraka līdz 10,5 m. Tas deva iespēju Liepājas ostai pilnvērtīgi veikt saimniecisko darbību. Otrā Liepājas ostas padziļināšana noslēdzās 2015. gadā, sasniedzot dziļuma atzīmi 12,5 m kuģu ceļos, bet 12 m Brīvostas akvatorijā, lai varētu uzņemt un apkalpot panamax klases kuģus. Tiko uzsākts projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana», kura ietvaros notiks trešā ostas padziļināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības ministrija noliedz vainu naftas noplūdē un norāda uz gruntsūdeņiem

Vēsma Lēvalde, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā konstatēts, ka ilgākā laikā noplūduši naftas produkti, veidojot piesārņojumu Karostas kanāla akvatorijā.

Papildināta ar AM viedokli.

Pēc šķidro kravu apkalpotājas LSEZ SIA Glen Oil ziņojuma piesārņojumu lokalizējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), uzstādot absorbējošās bojas. Iespējams, ka piesārņojums sūcas caur zemes slāni no veciem, uz sauszemes novietotiem rezervuāriem, kuri pieder Aizsardzības ministrijai, db.lv pieļāva VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Savukārt Aizsardzības ministrijā norāda, ka Karostas teritorijā ministrijai šobrīd nav aktīvu rezervuāru, no kuriem varētu būt notikusi noplūde. Kā DB norādīja AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, speciālistu sākotnējā izpētne liecina par iespējamo vēsturisko piesārņojumu, kuru Karostas augstais gruntsūdeņu līmenis aktivizējis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fonteins uzaicina Liepājas ūdens vadītāju uz «no kakām tīro zivju ķeršanu»

Vēsma Lēvalde, 08.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā.

Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdens vadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Savulaik, projektējot Promenādes inženierkomunikācijas, bija paredzēts tās izcelt ārā no Promenādes un novirzīt kanalizācijas notekūdeņus uz Jūras ielu, tādējādi pilnībā atrisinot kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas problēmas. «Uzņēmēji, kā, piemēram, Ivars Kesenfelda kungs, kuri uzskatīja, ka, uzsākot biznesu un samaksājot nedaudz vairāk – tā ir investīcija nākotnē – tā arī izdarīja, un šodien Promenāde Hotel nezina bēdu,» pauž Liepājas ūdens vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā atklāta rekonstruētā Brīvības iela; būvnieks tai sola ilgu mūžu

LETA, 17.11.2011

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (no labās) piedalās svinīgajā Brīvības ielas pēc rekonstrukcijas atklāšanas pasākumā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, būvnieku un Liepājas pašvaldības vadībai svinīgi pārgriežot maisu ar baloniem Liepājas ģerboņa krāsās, svinīgi atklāja rekonstruēto Brīvības ielu.

«Man ir lepnums, ka pilsētas galvenā maģistrāle ir atjaunota un Liepājā turpmāk varēs iebraukt pa Eiropas līmenim atbilstošu ceļu,» uzrunājot sapulcējušos, sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), kurš ceremonijas norises vietā ieradās zirga vilktos baltos ratos. Viņš uzsvēra, ka ielas atklāšana notiek zīmīgā laikā - valsts svētku priekšvakarā -, un slavēja būvniekus, sakot, ka «viņi savu darbu ir spējuši paveikt kvalitatīvi».

Svinīgo ielas atklāšanas ceremoniju, kas iesākās ar dažādu spēkratu braucienu pa vienu no atjaunotās ielas posmiem, organizēja Liepājas pašvaldība, taču liepājnieku, kuri no malas vērotu svinīgo brīdi, nebija daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Fonteins: Liepājā gar promenādi peld kakas

Vēsma Lēvalde, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas domes deputāts un uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Fonteins izsūtījis atklātu vēstuli pašvaldībai un plašsaziņas līdzekļiem, kurā apgalvo, ka «kakas peld gar promenādi», un pieprasa zaudējumu kompensāciju saistībā ar kanalizācijas problēmām, ko viņam radījusi, viņaprāt, PSIA Liepājas ūdens nolaidība.

Laika posmā no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam SIA Fontaine Ent. pārstāvji vairākas reizes sazinājušies ar PSIA Liepājas ūdens, lai informētu par notekūdeņu sistēmas darbības traucējumiem kanalizācijas sistēmā, kas savieno pilsētas kanalizāciju ar SIA Fontaine Ent. piederošajiem īpašumiem Fontaine Royal Hotel, Fontaine Palace un Deli Snack. Taču ūdens un kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas uzņēmumā norādīts, ka promenāde nav viņu atbildības lokā.

Turpināt viesnīcas darbu, ja no grīdas smeļas kanalizācija, nav bijis iespējams, tāpēc nācies noalgot kādu uzņēmumu no Grobiņas, lai tas atklātu un novērstu radušos problēmu. Tīrot kanalizācijas caurules, kļuvis skaidrs, ka problēma ir pilsētas kanalizācijā, apgalvots vēstulē. S.Lorenss norāda, ka problēma slēpjas caurulēs, kuras, izbūvējot promenādi, it kā esot nomainītas. Tomēr notekūdeņu kolektori esot pilni ar veciem ķieģeļiem, kas drūp un krīt, jo tie ir 100 gadus veci un pilni ar cementu, smiltīm un «vēl velns sazin ko».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Grib atdzīvināt kurortoloģiju Liepājā

Vēsma Lēvalde, 03.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zem Liepājas ir vērtīgi termālie ūdeņi, kas nākotnē ļautu jūras piekrastē izvērst ar dziedniecību saistītu uzņēmējdarbību.

Joprojām par izmantojamu resursu tiek uzskatītas arī Liepājas ezera dūņas, ko līdz neatkarībai intensīvi izmantoja Liepājas sanatorijā. Tikko pabeigtajā Liepājas teritorijas plānojumā iezīmēta zona, kurā būs iespējams attīstīt ar dziedniecisko tūrismu, atpūtu un rehabilitāciju saistītu uzņēmējdarbību. Neatkarības gados unikālos dabas resursus tikai pavisam nedaudz izmantojusi Liepājas Reģionālā slimnīca – no padomju laikos ierīkotā dziļurbuma izmantojot nelielu termālā ūdens apjomu dziednieciskajām procedūrām. Privāto uzņēmēju projekti līdz šim gan objektīvu, gan subjektīvu apstākļu dēļ nav realizēti.

Zem Liepājas ir termālie ūdeņi ar augstu – 123 -135 g/l – mineralizācijas pakāpi, liecina vēl PSRS laikos ierīkotā, 1710 m dziļā sanatorijas urbuma pase. SIA Liepājas ūdens pēc pašvaldības pasūtījuma veic urbuma inventarizāciju, lai noskaidrotu gan urbuma stāvokli, gan ūdens izmantošanas iespējas kūrorta izveidē. Rezultāti būs zināmi tikai pēc pāris mēnešiem, taču jau tagad ir skaidrs, ka pazemes ūdens ir aptuveni 35 – 37 grādus silts, tas satur bromu, kalciju, magniju. To var izmantot sirds un asinsvadu slimību, kustības un balsta aparāta saslimšanu, nervu sistēmas traucējumu ārstēšanā, stāsta Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. «Grūti pateikt, tieši pirms cik gadiem dzima ideja par to, ka pašvaldībai jāiesaistās dziednieciskā tūrisma attīstībā, bet noteikti to kā prioritāti iestrādāsim jaunajā pilsētas attīstības stratēģijā,» sola G. Ansiņš. Attīstības stratēģiju pašvaldība cer izstrādāt jau šogad. Teritorijas plānā ar kurortoloģiju saistītai darbībai iezīmētas vairākas zonas – Jūrmalas parka ziemeļu daļa, kur pirms vairākiem gadiem grandioza SPA kompleksa iecere bija uzņēmējam Andrim Griģim, bijušās Kūrmājas teritorija, kur blakus atrodas minerālūdens urbums, bet ko pašreizējie īpašnieki pametuši novārtā. Tāpat šai darbībai paredzēta Piejūras slimnīcas teritorija, ko valsts atvēlēja pašvaldībai. Plāns paredz atvērt mazās ieliņas, veidojot vairākas izejas pie jūras.Lielākiem projektiem teritorijas plānā paredzēta zeme pie Dienvidu fortiem – vietā, kur tagad Dānijā apsūdzētais Bents Iversens solīja uzbūvēt brīvdienu ciematu ar plašu ūdens atrakciju parku. Pašvaldība jau iesniegusi priekšlikumus valdībai paredzēt nākamajā ES naudas sadales periodā atbalstu šāda veida tūrismam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā šonedēļ Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju.

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu Nekā Personīga pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju Čili Pica vārdu. Zīmols Čili Pica pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, Nekā Personīga žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas pašvaldībai pārmet neracionālu saimniekošanu

Vēsma Lēvalde, 12.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas domes opozīcija pēta līdzekļu izlietojumu vairākās Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrībās, izsaktot aizdomas par liela apjoma līdzekļu neracionālu izlietojumu.

Opozījas redzeslokā jau ilgāku laiku ir SIA Liepājas reģionālā slimnīca, par ko opozīcija vērsusies Valsts Kontrolē. Tā nolēmusi detalizēti izpētīt līdzekļu izlietojumu 25 miljonus latu vērtajos projektos SIA Liepājas ūdens, kur aizdomīgi šķietot projektu ieviešanas konsultantiem samaksātie 850 tūkstoši latu. Liepājas izglītības pārvaldē opozīcija saskata pārkāpumu, jo pilnas slodzes juriste ar vairākkārt lielāku atalgojumu nekā skolotājiem paralēli darba laikā strādā kā zvērinātā advokāte.

Tāpat opozīcija arī plāno pieprasīt izvērtēt Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka Normunda Dīķa atbilstību amatam, jo viņš nav varējis paskaidrot, kāpēc joprojām ar Pašvaldības policijai piederošu automašīnu braukā no amata atstādinātais Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Arturs Vaiteiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājā pieaugs maksa par ūdeni

Vēsma Lēvalde, Db, 28.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA Liepājas ūdens iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram tarifu projektu, kas paredz maksu par ūdens kubikmetru Liepājā pacelt no 0.80 Ls līdz 0.90 Ls.

Tarifa pacelšanas nepieciešamību SIA Liepājas ūdens skaidro ar to, ka «esošie tarifi nenodrošina uzņēmuma finansiālo dzīvotspēju un attīstības iespējas». Par to liecinot iepriekšējo trīs gadu zaudējumi, kopā gandrīz pusmiljons latu.

Elektroenerģijas izmaksas par vienu kilovatstundu, salīdzinot ar 2008. gadu, esot palielinājušās par 24.43 procentiem. Tas saistīts ar līgumu pārslēgšanu ar elektroenerģijas tirgotāju – Latvenergo un elektroenerģijas sistēmas operatoru – Sadales tīkli, taisnojas uzņēmuma vadītājs Andis Dejus.

Vienlaikus uzņēmuma vadītājs uzskaita nopelnus - pērn SIA Liepājas ūdens ūdensapgādes un kanalizācijas saimniecības attīstībai Liepājas pilsētā ir investējusi 7.1 miljonu latu. Līdzekļi ir apgūti, īstenojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 2. kārta. Gada laikā ekspluatācijā pieņemti 89 objekti. Paralēli ES līdzfinansētajam projektam SIA Liepājas ūdens turpina īstenot arī Liepājas pilsētas Kapitālinvestīciju programmu, kuras ietvaros izbūvēti 2.17 kilometri jaunu un rekonstruēti 10.2 km ūdensapgādes tīklu. Izbūvēti 1.3 km jauni un rekonstruēti 7.9 km kanalizācijas cauruļvadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošanā plānots ieguldīt 41 miljonu eiro

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu kuģošanas un navigācijas drošības līmeni un nodrošinātu lieltonnāžas kuģu piekraušanu Liepājas ostas iekšējā reidā, AS SEB banka piešķīrusi 11,799 miljonu eiro aizdevumu, lai ostā varētu uzsākt ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» īstenošanu.

ES Kohēzijas fonda projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» paredz kanāla padziļināšanu ostas vidus vārtos no 12,5 metriem līdz 14,5 metriem, molu galvu zemūdens daļas pārbūve vai stiprināšana ostas vidus vārtos, lai nodrošinātu kuģu ceļa padziļināšanu, priekšostas akvatorijas un kanāla padziļināšana līdz 14,0 metriem, Brīvostas viļņlauža un Sadalošā mola pārbūvi, Brīvostas mola atjaunošanu un kuģu enkurošanas/tauvošanas vietas izbūve pie Brīvostas Sadalošā mola. Plānotais projekta ieviešanas laiks 2018. – 2020. gads, bet kopējās izmaksas veido aptuveni 31,7 miljonus eiro.

Lai Liepājas osta varētu nodrošināt drošu kuģu satiksmi, konkurētspējīgu kravu apstrādi un pārvietošanu Liepājas ostā, Liepājas SEZ pārvalde īsteno trīs ES Kohēzijas fonda projektus plānošanas perioda no 2014. – 2020. gadam, kas ir ļoti gaidīti un nepieciešami Liepājas ostas uzņēmējiem un uzlabotu Liepājas ostas darbību un iespējamās attīstības perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - pieprasa četru ministru vizīti Liepājas metalurgā

Db.lv--LETA, 22.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas metalurga strādnieki izplatījuši vēstuli, kas adresēta četriem Latvijas valdības ministriem, aicinot ierasties uzņēmumā un pārrunāt draudīgo finanšu situāciju.

Strādniekus satraukusi uzņēmuma finanšu situācija, ko dramatizē elektroenerģijas cenas kāpums obligātā iepirkuma komponentes * (OIK) dēļ. «Ņemot vērā izveidojušos situāciju - Latvijas valdības pieņemto lēmumu dēļ nekontrolējami pieaug maksa par obligāto iepirkumu, kas šobrīd apdraud metalurģijas nozares pastāvēšanu Latvijā un līdz ar to visus 2300 a/s Liepājas metalurgs strādājošos, metalurgu arodbiedrība aicina nākošās nedēļas laikā uz tikšanos metalurģijas ražotnē Liepājā ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, tieslietu ministru Jāni Bordānu, labklājības ministri Ilzi Viņķeli un finanšu ministru Andri Vilku, lai uzklausītu paskaidrojumus par valsts nostāju metalurģijas nozares saglabāšanā un metalurģijas nozarē strādājošo labklājību,» teikts vēstulē, ko parakstījis metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dažu nedēļu laikā PA cer vienoties ar investoriem par KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas muzeja ēku kompleksā pabeigta vērienīgākā rekonstrukcija kopš ēku uzcelšanas.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros tika rekonstruētas četras Liepājas muzeja ēkas - bijusī savrupmāja jeb centrālā ēkā (67,4% no būvniecības izmaksām), bijusī ratnīca (18,5 % no būvniecības izmaksām), administrācijas ēka (10,7 % no būvniecības izmaksām) un garāža (3,4 % no būvniecības izmaksām). Kopējās izmaksas ir vairāk nekā viens miljons latu. Iepirkumu rezultātā pašvaldības līdzfinansējums no plānotajiem 12% pieauga līdz 18%. Būvuzņēmējs ir SIA Vega 1, apakšuzņēmējs SIA Pilsbūve.

Rekonstrukcijas ietvaros centrālajā muzeja ēkā veikta ēkas jumta oriģinālo dakstiņu seguma atjaunošana un papildināšana ar Vācijā ražotiem jauniem dakstiņiem, vēsturisko skursteņu remonts, jumta nesošo koka konstrukciju un pārsegumu renovācija. Veikts fasāžu remonts, sanācija un renovācija, atbilstoši fasāžu krāsojuma slāņu izpētei un apmetuma ķīmisko analīžu rezultātiem. Fasādēs remontēti un restaurēti dažādu vēsturisko periodu logi un oriģinālās durvis, daļēji ievietoti jauni logi un durvis, izbūvēta jauna lietus ūdens uztveres un novadīšanas sistēma. Veikta ēkas pamatu attīrīšana, remonts, hidroizolācija, sanācija un siltināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski pieejami ūdens pumpji vēl pirms gadiem 20 stāvēja uz katra stūra. 1996. gadā Liepājā vien bija 137 brīvkrāni, kā tos dēvē ierēdņu aprindās. Tagad pilsētā palicis vien 21 ūdens pumpis. Arī šos ar laiku likvidēs, jo ūdens maksā naudu un par velti nevienam neko nedod, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ūdens pumpjus steidz izmantot tie mazdārziņu īpašnieki, kuriem nav izraktas akas. Dārziņš kalst, bet ņemt ūdeni no krāna ar skaitītāju maksā krietnu naudu, savukārt uz ūdenstilpnēm braukt slinkums. Liepājā Kalpaka un Laivu ielas stūrī ir ūdens pumpis, kuru ikdienā izmanto vairāku namu iedzīvotāji. «Dažu rītu pēc ūdens jāstāv rindā. Piebrauc ar 200 litru mucām un pildās. Vienu rītu biezie ar BMW piebrauca zivis mazgāt. Teicu, ka mēs tur ņemam ūdeni dzeršanai, bet šie solīja pa galvu,» stāsta Kalpaka ielas 79. nama iedzīvotāja Tatjana.

Tiesa, iedzīvotājiem maksa par ūdeni nemainās, vai kāds pie brīvkrāna papildu ņem ūdeni vai neņem, tomēr situācija, ka cilvēki, kuri maksā par pakalpojumu, nevar piekļūt tam, esot absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VVD konstatē vides aizsadzības prasību pārkāpumus SIA Stiga RM darbībā

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārbaudi bērza saplākšņa ražošanas uzņēmumā SIA Stiga RM, Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (Liepājas RVP) inspektori konstatējuši ilgstošas vides aizsardzības prasību neatbilstības, kā rezultātā Kuldīgas novadā, privātā dīķī, bojā gājušas zivis, informē VVD.

Liepājas RVP plāno veikt arī tuvumā esošas Krāčupītes pārbaudi, lai pārliecinātos, vai piesārņojums nav skāris arī dabiskā lašu sugas zivju nārsta upi.

Šobrīd Liepājas RVP uzsākusi administratīvo lietvedību un izvērtēs SIA Stiga RM rīcību. Kopš piektdienas, 5. februāra, notikuši uzņēmuma lietus ūdens kanalizācijas sistēmas attīrīšanas darbi. Sistēmā nezināmu laika posmu nonācis neattīrīts ūdens, kas plūdis uzņēmuma teritorijā no koka baļķu mērcēšanas konteineriem. Savukārt pa lietus ūdens kanalizācijas sistēmu netīrais ūdens nonācis grāvī, kas 600 metrus tālāk ir savienots ar privātu dīķī.

Šobrīd lietus ūdens kanalizācijas sistēma ir attīrīta un novadgrāvjos piesārņojums vairs nav konstatēs. 8. februārī, Kuldīgā notiks civilās komisijas sēde, kurā piedalīsies domes, VVD un uzņēmuma pārstāvji. Sēdē apspriedīs veiktos pasākumus vides kvalitātes uzlabošanā un vienosies par turpmāko sadarbību vides avārijas seku likvidēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. gada 1. janvāra stāsies spēkā jauni sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, kā arī ūdens un kanalizācijas tarifi Liepājā, Db informēja Liepājas sabiedrisko pakalpojumu regulatora valdes priekšsēdētājs Artis Rimma.

Sadzīves atkritumu tarifs Liepājā 2010. gadā būs 17.24 Ls/t (bez PVN), 2011. gadā - 20.25 Ls, bet 2012. gadā 22.39 Ls/t (bez PVN). Līdz šim tas bija 14.58 Ls/t bez PVN. Tarifu kāpums pamatots galvenokārt ar dabas resursu nodokļa plānoto kāpumu, kā arī ar sadzīves atkritumu apjomu samazināšanos, paliekot konstantām izmaksām. Pabeidzot Liepājas atkritumu poligona projektu, SIA GEO konsultants rakstītais noslēguma ziņojums, konstatējis Regulators, neatbilst patiesajai situācijai. Prognozēto 70 tūkstošu kubikmetru gadā apsaimniekojamo atkritumu vietā līdz uzņēmumam nonāk tikai 50 tūkstoši kubikmetru, padarot saimniekošanu mazefektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas reģiona poligonā Ķīvītes, ko apsaimnieko SIA Liepājas RAS, nodotas ekspluatācijā apvienotās energošūnas un optimizētā biogāzes un infiltrāta savākšanas sistēma.

Energošūnu un infiltrāta apsaimniekošanas sistēmas optimizācija ietvēra iepriekš neefektīvi izveidoto energošūnu apvienošanu. Līdz ar to nācās pārbūvēt arī biogāzes savākšanas sistēmu šūnu savienojuma vietā. Papildus ierīkota biogāzes savākšanas un regulēšanas stacija, kā arī veikta infiltrāta apsaimniekošanas sistēmas optimizācija, kuras ietvaros infiltrāta attīrīšanas iekārtu jauda palielināta no 3 līdz 5 m3/stundā. Izbūvēts arī infiltrāta uzkrāšanas baseins, bet apvienotās energošūnas daļēji pārklātas ar tehnoloģiski nepieciešamu plēves pagaidu pārklājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc kratīšanām Liepājas metalurgā aizturēto nav; vadība neizpratnē par OMEGA iesaistīšanu

Vēsma Lēvalde, Elīna Pankovska, 14.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien kopumā Liepājas metalurga akcionāru un amatpersonu dzīvesvietās un darbavietās veiktas 14 kratīšanas. Aizturēto un apcietināto personu nav, informē Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.

Papildināts viss teksts.

A/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs joprojām atrodas savā kabinetā, db.lv apgalvoja uzņēmuma preses sekretāre Simona Laiveniece.

Uz db.lv telefona zvanu atbildēja arī a/s Liepājas metalurgs valdes loceklis Leons Ptičkins, gan atvainojoties, ka šobrīd esot aizņemts un runāt nevar.

Tikmēr uzņēmuma vadība nākusi klajā ar paziņojumu, kurā norāda, ka pilnībā nav saprotami, izskaidrojami un šķiet aizdomīgi šodien pielietotie soļi, metodes un forma, jo uzņēmuma vadība līdz pat šīs dienas rītam ir sadarbojusies un sniegusi visu informāciju, neviens no uzņēmuma vadības nav pametis valsti un neslēpjas. «Vispār nav saprotams, kāpēc šodienas kratīšanā ir tikusi piesaistīta pretterorisma vienība OMEGA,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gada liepājnieku vidū - arī uzņēmēji

Vēsma Lēvalde, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Apbalvojumu konsultatīvā padome no 63 pieteiktiem kandiātiem noteikusi 15 liepājniekus, kurus pilsētas dzimšanas dienā - 18.martā - godinās kā Gada liepājniekus.

Starp 15 gada liepājniekiem ir arī jaunā uzņēmēja Madara More - SIA Wooly World valdes priekšsēdētāja un īpašniece - par jaunu biznesa ideju, veiksmīgi uzsāktu uzņēmējdarbību un eksportu, starptautiskiem panākumiem - Zviedrijas biznesa gada balvu par sociāli atbildīga biznesa veidošanā. Titulu saņems arī SIA Karlshamn Express Baltic valdes priekšsēdētājs Oļegs Bambuļaks – par mecenātismu, renovējot ēkas Jūras ielā 28/30, sponsorējot Karostas katedrāles restaurācijas darbu, atbalstot sporta deju klubu Aura, interešu centru Cerība bērniem, interešu centru Pēcskola, doktorātu Hiltests, hokeja komandu un Liepājas Svēta Nikolaja Jūras Katedrāli.

Komentāri

Pievienot komentāru