Francijas skaistumkopšanas produktu ražotājs L'Oreal otrdien paziņoja, ka parakstījis viena miljarda eiro vērtu līgumu ar Brazīlijas kompāniju Natura Cosmeticos par uzņēmuma The Body Shop pārdošanu.

L'Oreal paziņoja, ka līgums par tai vairāk nekā desmit gadus piederējušās kompānijas pārdošanu parakstīts pēc tam, kad tika saņemts apstiprinājums no uzņēmuma padomes.

Tomēr darījumam vēl jāsaņem konkurences uzraugu apstiprinājums, tostarp Brazīlijā un ASV. To pilnībā pabeigt plānots 2017.gada laikā.

Abas puses 9.jūnijā paziņoja, ka ir sāktas ekskluzīvas sarunas par Lielbritānijā bāzētā The Body Shop pārdošanu. 1976.gadā uzņēmējas Anitas Rodikas dibinātā kompānija specializējas dabisko skaistumkopšanas produktu ražošanā un tirdzniecībā. The Body Shop ir vairāk nekā 3000 veikalu 66 valstīs, arī Latvijā.

The Body Shop popularitāti iemantoja ar saviem ētikas principiem, piemēram, kompānija atteicās no dzīvnieku izmantošanas produktu izmēģinājumos, kā arī piedalījās sociālās un vides kampaņās.

Kosmētikas mazumtirdzniecības veikalu tīkls "Body Shop" Lielbritānijā nonācis uz bankrota sliekšņa, ņemot vērā vājos tirdzniecības rezultātus valstī Ziemassvētku sezonā, vēstī britu telekanāls "Sky News".

"Sky News" svētdien ziņoja, ka Vācijas investīciju uzņēmums "Aurelius", kas "Body Shop" iegādājās vien pērn novembrī, kompānijai gatavojas noteikt bankrota administratoru, lai censtos glābt daļu no šī biznesa.

Telekanāls norāda, ka šī procesa ietvaros tiks slēgta daļa "Body Shop" veikalu un likvidētas darbavietas.

"Body Shop" Lielbritānijā ir aptuveni 200 veikali, bet vairāk nekā 70 valstīs kopumā - apmēram 3000 veikalu.

Uzņēmums tieši nodarbina aptuveni 10 000 cilvēku, bet vēl 12 000 tiek nodarbināti caur franšīzēm.

Kopš "Body Shop" pārņemšanas "Aurelius" jau pārdevis "Body Shop" biznesus citās Eiropas un Āzijas valstīs.

"Administrācijas noteikšana pasargās uzņēmumu no piespiedu likvidācijas un nodrošinās likumīgu aizsardzību no kreditoru prasībām," norāda eksperti.

Investējot vairāk nekā 324 tūkstošus eiro, iepirkšanās centrā Sky&More izveidota bērnu shop-in-shop zona, kurā tiks piedāvāti Latvijas tirgū līdz šim nepārstāvēti bērnu apģērbu zīmoli, informē iepirkšanās centra vadītāja Kristīne Dombrovska.

1200 kvadrātmetru platībā tiks pārstāvēti 11 līdz šim Latvijas tirgū neesoši bērnu modes preču zīmoli no Dānijas, Zviedrijas, Spānijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Nīderlandes.

«2014. gadā Sky&More atvērtais Latvijā pirmais shop - in - shop biznesa modeļa veikals pierādīja sevi kā veiksmīgu konceptu, tāpēc nolēmām attīstīt šo virzienu tālāk un pēc šāda modeļa šī gada septembrī tiks atvērts arī pirmais bērnu shop - in - shop koncepts Latvijā, kuram esam devuši nosaukumu Sky&More KIDZ,» stāsta Sky&More tirdzniecības vadītāja Inga Švagrova.

«Doma par bērnu shop - in - shop konceptu radās, izpētot tirgu un saprotot, ka Latvijā šī niša nav pilnībā apgūta un joprojām ir liels pieprasījums pēc kvalitatīvām bērnu precēm, tādēļ arī izvēlējāmies atšķirties no citiem lielveikaliem un piedāvāt Latvijā līdz šim nepārstāvētus zīmolus,» papildina I. Švagrova.

Pandēmijas dēļ pasaule ir pieradusi pie attālinātā jeb hibrīdā darba stila. Ja jūsu mājās vai birojā ir maz vietas, ir svarīgi izveidot ērtu, ērtu, ergonomisku un kompaktu, bet vienlaikus efektīvu darba vietu. Jaunie Dell monitori – P Series, UltraSharp 4K monitori ar IPS Black paneļu tehnoloģiju un OptiPlex Micro PC – ir lielisks risinājums, kas izceļas ar savu augstākās klases veiktspēju un eleganci.

Ienirstiet spilgtu krāsu jūrā ar Dell U3223QE un U2723QE monitoriem

Izbaudiet visu burvīgo krāsu buķeti ar pasaulē pirmajiem Dell UltraSharp 4K monitoriem ar integrētu IPS Black tehnoloģiju. 31.5" Dell U3223QE vai mazāks 27" Dell U2723QE monitors sniedz iespēju novērtēt izcilo 4K izšķirtspēju. Kontrasta attiecība 2000:1 izceļ nevainojamu krāsu un melnās krāsas veiktspējas kombināciju. 1.07 miljardi krāsu un plašu gamma, tostarp 100% sRGB, 100% Rec. 709, 98% DCI-P3 un VESA sertificētais DisplayHDR™ 400 piešķirs attēlam izcili reālistisku izjūtu. Monitoriem ir arī RJ45 (vadu Ethernet), USB-C (līdz 90 W jauda), īpaši ātrdarbīgs USB 10 Gbps un ātrās piekļuves pieslēgvietas.

Mūsu pasaules jaunā realitāte — Covid-19 pandēmijas izraisītais attālinātais vai hibrīdrežīma darbs —, visticamāk, kļūs par pierasto darba veidu arī pēc pandēmijas beigām. Mainītā darba organizācijas modeļa dēļ uzņēmumi ir spiesti meklēt tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu darbiniekiem produktīvi un ērti strādāt no jebkuras vietas — gan mājās, gan birojā, gan arī atrodoties otrā pasaules malā. Ņemot vērā šīs vajadzības, “Dell Technologies” ir nācis klajā ar jaunās paaudzes portatīvo datoru un monitoru sortimentu, kas atbilst ikviena vadītāja prasībām par jauno darba organizēšanas veidu.

Latitude 9000 — produktīvam darbam jebkuros apstākļos

Attālinātam vai hibrīdam darba veidam ir nepieciešama elastība, tādēļ šī raksturiezīme uzsvērta visos “Dell Technologies” jaunās paaudzes tehnoloģiskajos rīkos. Starp tiem ir arī premium sērijas Latitude 9000 portatīvie datori, kuru parametri pārspēj visus priekšgājējus.

Latitude 9000 sērija izceļas ar īpašu mākslīgā intelekta algoritmu Dell Optimizer, kas “mācās” un pielāgojas individuālajam lietotāja darba stilam. Tādējādi šīs sērijas datori nodrošina vēl augstāku izmantoto programmu produktivitāti un pielāgojas darba videi, mainot skaņas iestatījumus — dators uzlabo skaņas kvalitāti un samazina fona troksni, lai radītu uzlabotu darba vai konferenču pieredzi.

«Mēs nekādā veidā neliekam paralēles man un veikalam, jo mēģinam panākt rezultātus ar saturu. Kā piemērs pasaules praksē kalpo arī vairāki zināmi urbānās kultūras zīmoli, kuri ir bijuši nosaukti savu īpašnieku vārdos, kā piemēram - G Unit, Snoop Dogg, Outkast, tas ilgtermiņā var būt kā piektais ritenis. Labāk, ja tā ir neatkarīga lieta,» biznesa portālam Db.lv saka apģērba veikala Hood shop īpašnieks, mūziķis Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

Ar veikala telpām Brīvības ielā skatuves mākslinieks saistīts aptuveni 15 gadus. Iepriekš mūziķim piederēja veikals «Street shop», taču izteikts hip-hop veikals bija zaudējis savu aktualitāti gan tā īpašniekam, gan patērētājiem. Nāca laiks, kad «snīkeru» apavu kultūra sāka kļūt aizvien populārāka, gan pasaulē, gan Austrumeiropā. «Man laicīgi atnāca informācija no kosmosa, jutu, ka kaut kas ir jāmaina un aiztaisījām ciet veikalu Street shop, kas bija darbojies desmit gadus un atvērām šo – Hood shop,» atceras Ģ.Rozentāls. Šogad veikals svin piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu tam, ik pa laikam veikals izlaidīs preces ar dizainu, kas saistīts ar šiem gadiem.

Liepājā durvis ir vērusi vieta, kur vīrieši var doties savest kārtībā savu galvas un sejas rotu, nebūdami iespiesti starp dāmām matu ruļļos un lakotiem nagiem

Windcut Barber Shop izveidotāji ir divi liepājnieki Elgars Roga un Edgars Voskoboiņikovs, kuri gada sākumā pat nevarēja iedomāties, ka pavisam drīz jau būs uzņēmēji, jo darbojās pavisam citās nozarēs. Proti, Edgars, kurš gan iepriekš bija ieguvis friziera izglītību, bija bārmenis, bet Elgars strādāja par taksistu. Uz viņu izveidoto Windcut Barber Shop frizēties nāk arī basketbolists Kristaps Porziņģis un motokrosa braucējs Pauls Jonass.

«Ideja radās pavisam viegli, izdomājam ka ir jādara kaut kas foršs, un sākām vienkārši to darīt. Ar Edgaru bijām pazīstami jau sen, tomēr šogad kaut kā viss veiksmīgi salikās kopā, nonācām līdz sava barber shop izveidei. No idejas rašanās brīža līdz pirmajam klientam pagāja ļoti īss laiks – viss tapa aptuveni mēneša laikā. Protams, gulējām ļoti maz, bet darījām ļoti daudz, taču kaut kādā veidā viss nāca viegli un pašsaprotami,» stāsta Elgars, kurš uzņēmumā pilda arī administratora funkcijas. Savukārt Edgars salonā ir meistars. Arī piemērotu telpu atrašana nav sagādājusi lielas problēmas. «Gāju garām, skatos – tukšas telpas. Sākumā mēģinājām sameklēt, vai tās netiek piedāvātas sludinājumu portālā, tomēr šis mēģinājums beidzās neveiksmīgi. Tad piezvanīju pazīstamam māklerim, kurš arī nevarēja palīdzēt, bet beigu beigās, ejot otro reizi cauri sludinājumiem, pavisam citā sadaļā meklēto atradām. Divu dienu laikā noslēdzām līgumu. Uzskatu, ka telpas ir izcilas šai darbības sfērai,» atzīmē Elgars. Interjeru ir veidojuši paši puiši, un visas idejas, kas salonā īstenotas, ir tikai viņu pašu. Tas, ka viņi ir divi, tikai palīdzot, jo tādā veidā var papildināt viens otra domu gājienu.

Latvijā dibinātā investīciju platforma CrowdedHero informē par starptautisku uzņēmuma konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma kompetences, globālo uzticamību un vairot platformas starptautisko atpazīstamību. Uzņēmuma padomē ir trīs pieredzējuši starptautiska līmeņa eksperti no Portugāles, Somijas un Lietuvas, kuri iepriekš ieņēmuši vadošus amatus globāla līmeņa korporācijās un guvuši plašu pieredzi, strādājot dažādās nozarēs.

Jaunizveidotā padome apvieno ekspertus ar plašu pieredzi dažādās nozarēs – padomē ir gan bijušais Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal vadītājs Migels Fraskulio (Miguel Frasquilho), gan kosmētikas veikalu The Body Shop franšīzes ķēdes Baltijā izveidotājs Timo Valla, gan arī starptautiski pazīstama juriste Eugenija Sutkiene.

“Padomes galvenais mērķis ir virzīt uzņēmuma inovāciju iniciatīvas, veicināt sadarbības un apzināt jaunas tirgus sniegtās iespējas. Izmantojot padomes locekļu ekspertīzi, esam gatavi vēl vairāk nostiprināt savu konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi pastāvīgi mainīgajā investīciju nozarē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šāda līmeņa ekspertu piesaiste pilnīgi noteikti veicinās uzticību CrowdedHero no stratēģisko un profesionālo investoru puses,” norāda CrowdedHero valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs.

Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Silvanols” un TOP3 jaunpienācējs “Madara”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti.

Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Madara”, “The Body Shop” un “Ikea”, pilnībā nomainot pērnā gada uzvarētāju trijnieku. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau astoto gadu, apkopojot sabiedrības priekšstatus par zīmolu draudzīgumu videi.

“Kā rāda aptaujas rezultāti Latvijā, šobrīd sabiedrības apziņā zaļa domāšana iet rokrokā ar rūpēm par veselību un labsajūtu, ko apliecina “zaļāko” zīmolu TOP 10 iekļuvušo uzņēmumu darbības jomas. Līdz ar līderi “Latvijas Valsts meži” topā ir vairāki skaistumkopšanas nozares zīmoli – “Madara”, “Stenders” un “The Body Shop”, farmācijas zīmoli “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”, dzeramā ūdens ražotājs “Venden”, kā arī sadzīves ķīmijas, ķermeņa kopšanas, augu barības un dezinfekcijas līdzekļu ražotājs “Seal” un mēbeļu un mājlietu milzis “IKEA”. Nemainīga tendence – zīmolu “zaļuma” vērtējumā joprojām esam patrioti un dodam priekšroku pašmāju uzņēmumiem,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Vairāku darbību veikšana paralēli jeb multitaskings nav mans, atzīst SIA Wooly World dibinātāja un Mr.Bunny shop, Mr.Bunny Kitchen līdzīpašniece, miljonāre, UPB akcionāre Madara More.

Toties viņai ir spēja izveidot trīs veiksmīgus biznesus, kuri cits citu papildina, un tāda pati ir arī visu uzņēmumu komanda.

Rada pirmo uzņēmumu

Pirms uzņēmumu dibināšanas uzņēmēja ieguvusi darba pieredzi pasākumu aģentūrā. Strādājusi dažādās pozīcijās - gan kā promotere, gan biroja administratore, gan projektu vadītājas asistente un beigās projektu vadītāja. Savukārt bakalaura un maģistra grādu ieguvusi Banku augstskolā. “Gāju studēt ar domu, ka strādāšu lielā, stabilā finanšu uzņēmumā, bet aizgāju pilnībā citādā, radošākā virzienā,” saka M.More.

Bērnu apģērbu un rotaļlietu uzņēmumu SIA Wooly World (zīmols Wooly Organic) M.More dibināja 2011.gadā, vien 23 gadu vecumā. “Strādāju pasākumu aģentūrā un lasīju ziņās, ka Liepājas biznesa inkubatorā netiek apgūti finanšu līdzekļi, jo uzņēmumi nepiesakās. Man likās - kā tā var būt, jo zināju, ka Rīgā bija mežonīgas rindas. Ar draugiem diskutējām un nolēmām, ka joka pēc kāda ideja jāuzraksta, nedaudz pārveidoju to pašu Banku augstskolas biznesa plānu un iesniedzu biznesa inkubatorā ar ideju šūt filča lāčus, kas varētu būt kā suvenīrs. Man tajā brīdī nebija domas, ka tas būs uzņēmums, kurš dzīvos 10,15, 20 gadus, bet, protams, ka uzņēmums ir tik daudz transformējies un galīgi vairs nav tāds, kādu dibināju,” stāsta M.More.

Attālināts darbs ir šeit uz palikšanu. Tāpēc Dell Technologies sadarbojoties ar Intel ir laiduši klajā jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu. Uzlabojot produktivitāti un sadarbību, šie inovatīvie produkti maksimāli palielinās darba efektivitāti. Inteliģentas, drošas un ilgtspējīgas - datorsistēmas, kas piemērotas attālinātā darba gadsimtam – ir ieradušās.

Gudrā datorsistēma darbavietā

Visinteliģentākais portatīvais dators biznesa pasaulē. Latitude 9000 sērijas datori pārspēj savus priekšgājējus. Latitude 9420 un 9520, kas satur 11. paaudzes Intel® Core ™ i7 vPro procesorus, var lepoties ar 32 GB atmiņu un integrētu Intel® Iris® Xe grafiku. Ar iebūvēto AI - pirmo šāda veida - 9000. Sērijas portatīvie datori mācās kopā ar jums un reaģē uz to, kā jūs strādājat, lai uzlabotu lietojumprogrammas veiktspēju, akumulatora lietošanas darbības laiku un audio iestatījumus.

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.

Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.

Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.

Lai panāktu, ka pēc iespējas plašāks nekustamā īpašuma darījumu starpnieku loks iekļautos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, apstiprināšanai aktīvi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā".

Šī tiesību akta izstrāde ir vēl viens solis ceļā uz nozares sakārtošanu un regulēšanu. Tā ir nozares mazā, bet nozīmīgā uzvara. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) darbības misija ir godīga konkurence un droši darījumi. LANĪDA iestājas par profesionālu darbību, nodrošinot bāzi un saturu kvalifikācijas celšanai, kā arī sertifikācijai.

Mēs augsti turam ne tikai tiesisku un caurspīdīgu, bet arī ētisku darbību un pušu attiecības. Tāpēc jau kopš pirmās dienas iestājāmies par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izveidi, kas ļauj īpašuma pircējam pārliecināties gan par starpnieka kvalifikāciju, gan darījumu drošumu.

Spēkā esošais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums jau ir lēciens ne tikai mūsu profesijas atzīšanā, bet arī sakārtošanā. Tomēr, kā jebkurš tiesību akts, tas nav ideāls. Tāpēc LANĪDA ilgstoši vērsa likumdevēja uzmanību faktam, ka diemžēl, lai pilnībā noregulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra darbību, nepieciešams sankciju mehānisms tiem, kuri joprojām vēlas darboties nekustamo īpašumu darījumu “ēnas zonā”, nevis atklāti, reģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

2023. gadā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgū reģistrēti kopumā 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja “Ellex” veidotais uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu pārskats “Baltic M&A Monitor”, kas tapis sadarbībā ar “Mergermarket”.

Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. g. notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. g.), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642 darījumi), bet kopējā darījumu vērtība ir par 26% mazāka (741,5 miljardi eiro).

“Jāņem vērā, ka 2021. un 2022. gadā tika noslēgts rekordliels darījumu skaits, un arī to vērtība bija iespaidīga. Tas, ka pērn ir bijis trešais lielākais darījumu skaits kopš 2008. gada, liecina, ka investoru interese ir saglabājusies augsta par spīti procentu likmju kāpumam, inflācijai un ģeopolitisko risku straujam pieaugumam. Darījumu skaita kritums Baltijā ir līdzīgs Eiropas tendencēm, jo daudzi investori pērn nogaidīja pirms spert izšķirošus soļus un veikt savus ieguldījumus. Raugoties uz priekšu, var teikt, ka esam piesardzīgi optimistiski, jo investori meklē labas ieguldīšanas iespējas, un virkne uzņēmumu Baltijā ir gana konkurētspējīgi un apveltīti ar lielu izaugsmes potenciālu. Runājot par perspektīvākajām nozarēm Latvijā, jāpiemin enerģētika, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe. Iespējams, valsts apņemšanās attīstīt ražotnes aizsardzības sektorā ar laiku radīs investoru interesi par ieguldījumiem šajā sektorā,” norāda zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Lai gan Baltijā pagājušajā gadā samazinājies uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu skaits, Latvija spējusi uzrādīt šo darījumu kāpumu. DB jau rakstīja (12.03.), ka vienīgi mūsu valstī ne tikai audzis darījumu skaits, bet arī to vērtība, gada griezumā veikto lielo darījumu kopējai vērtībai sasniedzot 239 milj. eiro, un tas ir gandrīz 60% vērtības uzrāviens gada laikā. Jāatzīmē, ka pētījumā, ko veica Ellex un Mergetmarket, iekļauti tikai tie darījumi, kuru summas publiskotas un nav bijušas zemākas par pieciem miljoniem eiro. Līdz ar to reālā darījumu aina var zīmēties atšķirīga, un tomēr tendences šis pētījums noteikti iezīmē.

Lai gan darījumu skaita ziņā jau divus gadus, atņemot šo godu Lietuvai, ir mūsu ziemeļu kaimiņi, Latvija šoreiz izceļas gan ar augošu darījumu skaitu, gan to, ka tik labu rezultātu desmit gadu laikā sasniegusi tikai trīs reizes, tostarp pirmskrīzes – 2007. gadā. Tikmēr Lietuva desmit gadu laikā tikai otro reizi ir noslīdējusi zem Latvijas rādītāja – pērn un 2007. gadā. Iespējams, Igaunijas nu jau tradicionālo panākumu pamatā, uzturot lielāko M&A darījumu skaitu, var būt tās mērķtiecīgais valsts pozicionējums. Domāju, ka arī Latvija ir ceļā uz profesionālāku valsts tēla iznešanu tautās. Tiesa, arī Lietuva šajā jomā nav gulējusi. Manuprāt, būtiskākais ir tas, ka Igaunijas pašpozicionējumam ir segums – tā iegulda enerģiju efektīvākā un caurspīdīgākā valsts pārvaldē un tieši tāpat – biznesa vidē. Būtu paškritiski jājautā, vai Latvija ir pietiekami nobriedusi, lai būtu gatava sevi atdalīt no vecās postpadomju mantojuma kūkas?

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

2021. gads iezīmē “atgūšanās laiku” virknē ekonomikas nozaru un uzņēmumu, ko apliecina salīdzinoši augstais M&A (iegādes un apvienošanās) darījumu skaits Baltijas valstīs, liecina Oaklins Baltics dati.

Pērn paziņoti kopumā 155 darījumi (2020. gadā – 147) un līdzīgi kā Eiropā, arī Baltijas valstīs darījumu aktivitāte ir atgriezusies 2019. gada līmenī. Kopējā darījumu vērtība pērn sasniegusi 2,7 miljardus eiro.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka visliekākā interese bijusi par Lietuvas (66 darījumi) un Igaunijas (60 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau tradicionāli ierindojas pēdējā vietā (29 darījumi). Igaunijā ir visizteiktākā IT nozares dominance M&A darījumu kopskaitā – trešdaļa no visiem darījumos iesaistītajiem uzņēmumiem pārstāv programmēšanas, kā arī interneta un e-komercijas sektorus.

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

7. jūnijā spēkā stājas grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā. Solis augšup nekustamā īpašuma nozares tiesiskuma sakārtošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā, nozares reputācijas paaugstināšanā. Diena, kas tiks atzīmēta nekustamo īpašumu nozares vēsturē.

Kas mainīsies?

Kopumā šie grozījumi likumā veicinās nozares caurspīdīgumu un regulējuma ievērošanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības jomā. Ja pašlaik aptuvenas aplēses liecina, ka Ekonomikas ministrijas darījumu starpnieku reģistrā lasāmi ieraksti par aptuveni 50% no nozarē strādājošiem. Tad izmaiņas ir vērstas uz to, lai panāktu, lai šo normu respektē arvien vairāk. Ja nevar ar “burkānu”, tad – ar “pātagu”.

Būtiskākā izmaiņas – turpmāk būs administratīvo atbildība par nereģistrēšanos Ekonomikas ministrijas darījumu starpnieku reģistrā. Fiziskai personai, ja tā sniegs nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, varēs tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods. Maksimālais naudas sods fiziskajai personai, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas, ir līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām 8000 eiro.