A/s Jelgavas cukurfabrika valdi pametuši valdes locekļi Raimonds Gudriķis un Kaspars Rullis, izmaiņas notikušas arī uzņēmuma padomē, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

K. Rullis turpmāk pildīs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. Jelgavas cukurfabrikas padomē iecelts arī Sandis Aukšmuksts un Antons Jans. Padomi pametuši tās līdzšinējie locekļi Ziedonis Ūdris un Jolanta Aukšmukste.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājas amatu turpinās pildīt Inga Rēboka.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts šā gada 12. janvārī.

Jau vēstīts, ka kopš 2010. gada vasaras zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker. Dānijas uzņēmums par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvus, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas.

Jelgavas cukurs sācis cukura realizāciju un prasīs kvotu ražošanai.

SIA Jelgavas cukurs dibinātājs Vladimirs Bičkovskis, kurš pazīstams arī kā nišas produkta Samogon nr. 1 ražotājs, sācis cukura realizāciju tirdzniecībā. Uzņēmējs stāsta, ka šobrīd tas ir lētākais cukurs valstī - 0,59 Ls/kg un pieejams Jelgavas cukura kapitāldaļu īpašniekiem, pārējiem pircējiem tas ir salīdzinoši dārgāks. Cukurs tiek ievests no Polijas un realizēts atsevišķos veikalos, kā arī izklaides un atpūtas klubā Imho club fasēts nelielos iepakojumos. Jelgavas cukurs sācis ražot arī tā saucamās cukura galvas no sulām, ko pazina jau Hercoga Bīrona laikos, taču saražotie apjomi pagaidām ir nelieli. Tā esot ļoti ekskluzīva niša un produkts samērā dārgs. Tiesa, pieprasījums pēc šāda produkta esot milzīgs, īpaši Krievijā.

Vienīgā šķīstošās un maltās kafijas ražotne Baltijā “Liepājas Kafijas fabrika” šogad atzīmē 50 gadu jubileju.

Uzņēmums veiksmīgi strādā, ir veicis nozīmīgas investīcijas tehnoloģijās un ieviesis jaunus produktus. Uzņēmums nodarbina 25 cilvēkus un mēnesī saražo aptuveni 200 tonnu šķīstošās un maltās kafijas.

2021. gadā SIA "Liepājas Kafijas fabrika" strādāja ar 1,205 miljonu eiro apgrozījumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” izveidota 1972. gadā “Liepājas Cukurfabrika” paspārnē, bet vēlāk izveidota kā patstāvīgs uzņēmums, kuru 2013. gadā iegādājās kompānija “Rietumu investīciju grupa” un tas kļuva par Ukrainas, Anglijas kopuzņēmumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” grauzdē kafijas pupiņas, ražo dažāda veida malto kafiju un šķīstošo kafiju. Aptuveni 30% - 40% gatavās produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū, bet pārējā eksportēta uz Baltijas un tuvējām Eiropas valstīm, tomēr joprojām viens no lielākajiem saražotās produkcijas noieta tirgiem ir Ukraina, kur Liepājā grauzdētā un maltā kafija tiek pārdota ar privātiem zīmoliem.

SIA Liepājas Kafijas fabrika reģistrējusi jaunu ķīlu par 2,152 milj.Ls, vēsta Klientu portfelis. Komercķīlas ņēmējs ir AS Citadele banka. Par labu bankai uzņēmums ieķīlājis savu mantu, kurā ietilpst arī preču zīmes Liepāja, Likaffa Liepājas Kafijas fabrika u.c.

Db.lv rakstīja, ka šobrīd noris Liepājas Kafijas fabrikas pārdošanas darījums. Pircējs ir Ukrainas – Anglijas kopuzņēmums Galka Ltd., kas ražo kafiju un dažādus kafijas dzērienus.

Ražošanu plānots sāk jau šovasar, pilnu jaudu sasniedzot gada nogalē. SIA Liepājas Kafijas fabrika izveidota 2001.gadā, atdalot daļu no AS Liepājas cukurfabrika.

Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 2605 Ls, kas saistīts ar ražošanas jaudas izmantošanas straujo samazināšanos. Uzņēmuma zaudējumi pārnesti uz mātes sabiedrību SIA DiKK. Kā savā ziņojumā norāda vadība, uzņēmums, ņemot vērā produkcijas pasūtījumu samazināšanos, kafijas ražošanu aizvadītajā gadā pārtraucis. Ražošanu paredzēts atsākt š.g. jūlijā.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

SIA Jelgavas cukurs jau saražojis pirmās cukura partijas un gatavojas pievērsties tā realizācijai. Sākotnēji uzņēmuma klienti varētu būt restorāni un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas jau iepazinušies ar šiem nišas produktiem un pauduši gatavību tos iegādāties.

SIA Jelgavas cukurs direktors Vladimirs Bičkovskis skaidro, ka pēc senajām receptēm plānots ražot triju veidu cukuru - no bērzu sulas, burkāniem un saldā krējuma. Vēl hercoga Bīrona laikos populārs bijis tieši cukurs no bērzu sulām un to labi zinot arī Krievijā. Vēl viena iecere ir gatavot tā saucamās cukura galvas, ko pazīst daudzviet pasaulē. Gatavo produkciju paredzēts realizēt uzņēmuma akcionāriem un veikalos. Cukurs būšot pieejams par zemākām cenām nekā veikalos - 0,55 - 0,65 Ls/kg.

Jelgavas cukurs pilnībā apmaksājis pamatkapitālu 3 000 Ls apjomā, liecina Lursoft informācija. Šobrīd kompānijas kapitāldaļas pieder vairāk nekā 10 īpašniekiem un tuvākajā laikā plānots piesaistīt jaunus.

Zīmola Jelgavas cukurs īpašnieks Nordic Sugar pagaidām nekomentē SIA Jelgavas cukurs plānus, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Nordic Sugar pieder preču zīme jeb zīmols Jelgavas cukurs, ko tas ražo un piedāvā pircējiem apvienojumā ar preču zīmi Dansukker, skaidro uzņēmuma pārstāve Iveta Zariņa.

«Jelgavas cukurs cauri gadiem ir saglabājis pircēju uzticību, un mēs darām visu, lai šī produkta jaunā kvalitāte atbilstu patērētāju prasībām un šī cukura tradīcijai. Diemžēl mums trūkst jebkādas informācijas par minēto jaundibināto uzņēmumu, tā darbības sfēru un biznesa mērķiem,» skaidro I. Zariņa, līdz ar to plašāki komentāri netiek sniegti.

Kā liecina Patentu valdes datubāze, figurālā preču zīme Jelgavas cukurs reģistrēta uz a/s Danisco Sugar vārda.

Cukurfabriku īpašnieki dāsno cukura «sāpju naudu», visticamāk, nav ieguldījuši jaunos biznesa projektos.

Lielāko summu aizvadīto gadu laikā - attiecīgi 17 un 10 miljonus Ls saņēma abu cukurfabriku – Jelgavas un Liepājas – īpašnieki. Tomēr DB veiktā izpēte liecina, ka šī nauda nav ieguldīta jaunu kompāniju izveidē vai attīstībā. Pēc publiski pieejamās informācijas cukurfabriku īpašnieki nav izveidojuši jaunus uzņēmumus. Nav arī ziņu, ka īpašnieki attīstītu jelkādus citus ražošanas vai nekustamo īpašumu projektus.

Db neizdevās sazināties ar cukurfabriku īpašniekiem, lai uzzinātu, kur ieguldīta tā saucamā «sāpju nauda». Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti vedināja Jelgavas cukurfabrikas īpašnieku meklēt Monako. Kā liecina Lursoft dati, 97.62 % a/s Jelgavas cukurfabrika akciju pieder Uldim Aukšmukstam, kurš bija cukurfabrikas īpašnieks arī laikā, kad tika pieņemts lēmums pārtraukt cukura ražošanu. Tiesa, datu bāzei par a/s akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Savukārt Liepājas cukurfabrikas lielākā īpašniece pēc Lursoft datiem ir SIA DIKK ar 50.64 %. Gan Liepājas cukurfabrikas, gan SIA DIKK valdē kopš 2010. gada darbojas Romāns Dolgopolovs un Zofija Kuļika, turklāt abi ir DIKK līdzīpašnieki. Joprojām Liepājas cukurfabrikas valdes priekšsēdētājas pienākumus pilda Valija Zabe.

Šķīstošās kafijas un šķīstošo kafijas dzērienu ražotāja SIA Liepājas kafijas fabrika neto apgrozījums, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga teju divas reizes, sasniedzot 3,111 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums lielu uzmanību pievērsa ražošanas izmaksu kontrolei, kā rezultātā sasniedza peļņu 578,8 tūkstošu eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Arī uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, ir augusi vairāk nekā divas reizes.

Liepājas kafijas fabrika ir dibināta 2001. gada aprīlī, atdaloties no AS Liepājas cukurfabrika.

Arī pērn Liepājas kafijas fabrika, kas ar darbavietām nodrošināja 57 darbiniekus, turpināja ražot standarta produkciju vietējam tirgum - trīs veida šķīstošo kafiju Liepāja un pēc pasūtījuma ražoja arī šķīstošos dzērienus Galych Ranok ar zīmolu Galka un kafijas pulveri eksportam uz Ukrainu.

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Vairāki ražotāji laikrakstam Dienas bizness pauduši viedokli, ka vairs nav iespējams nopirkt cukuru maisos lielākos apjomos, kas nepieciešams pārtikas produktu ražošanai.

PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informēja, ka katru mēnesi uzņēmums iepērk vienu tonnu cukura piena produktu ražošanai, taču šobrīd vairumtirdzniecības uzņēmums piedāvā cukuru tikai 1 kg paciņās, kura cena ir augstāka nekā mazumtirdzniecības veikalos. Uzņēmuma vadība par cukura iegādi maisos interesējusies arī Lietuvā, taču arī tur un Igaunijā situācija esot līdzīga un pieejams tikai paciņās fasētais cukurs. «Cukura problēma pastāv. Arī cukura cena ir cēlusies - pēdējais cukurs, ko iepirkām, maksāja 0,75 Ls/kg plus PVN, bet vēl iepriekš cukurs maisos bija par 0,71 Ls/kg. Taču veikalos cukura cena ir 0,65 Ls/kg,» skaidro PKS Straupe vadītājs.

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Uz zemes, kur agrāk slējās patlaban līdz ar zemi nolīdzinātā Liepājas cukurfabrika, varētu izvērst enerģētikas projektus «vai vēl kaut ko». Ar enerģētikas projektiem domāta arī Liepājā paredzētā cietā kurināmā stacija. «Esam piedāvājuši, taču vēl nevar zināt, kā būs,» laikrakstam Diena norāda likvidētās fabrikas līdzīpašniece Valija Zabe.

Vaicāta, kā tērēta kompensācija par atteikšanos no cukura ražošanas kvotas un Liepājas cukurfabrikas likvidēšanu, Zabe vien atklāja, ka šis atbalsts bija pietiekams, lai varētu nosegt visas izmaksas. Arī ieguldījumus fabrikā, kad tā vēl strādāja, un pēcāk sekojošos tēriņus saistībā ar ražotnes likvidēšanu. «Tas [atlikušais no kompensācijas] nedeva iespēju uztaisīt līdzvērtīgu biznesu,» viņa noteica.

V. Zabe nevēlējās gremdēties atmiņās un no šodienas redzespunkta spekulēt, «kā būtu, ja būtu». «Ko tur vairs sērot. Šis lēmums nāca ļoti smagi (..) un tika pieņemts ekonomisku apsvērumu pēc,» tā viņa.

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

«Nevarētu uzskatīt, ka Latvijā ir visdārgākā pārtika. Nav tādas vienotas Eiropas Savienības cenas, kad visās valstīs viens produkts maksātu vienotu summu. Ir produkti, kas mums ir dārgāki nekā citur, piemēram, cukurs Latvijā ir dārgākais Eiropas Savienībā, bet ir produkti, kas ir lētāki,» intervijā Latvijas Radio apgalvoja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe.

Cukurs ir dārgākais, jo tas jāiepērk. Cukurs uz Latviju arī jāatved. Tas maksā vairāk, skaidroja I.Gulbe.

Pēc viņas teiktā, bieži vien cenu salīdzinājumi esot diletantiski, ko var novērot ieejot veikalā. Esot jāskatās, kāda ir piena paka, ar kādu tauku saturu, kāds apstrādes veids pielietots, skaidro I. Gulbe.

I.Gulbe prognozēja, ka pārtikas produktu cenas Latvijā pieaugs, bet neesot pamata satraukumam, ka ražotāji «sacels cenas debesīs».

«Ir divi iemesli, kāpēc cenas nevar celt ļoti augstu. Pirmkārt, esam kopējā tirgū un, ja kāds ražotājs izdomā cenu uzcelt ļoti augstu, tad mums tepat ir kaimiņvalstis, kas atvedīs un pārdos lētāk. Pārtikas segmentā ir ļoti liela konkurence, tur tā nevar celt cenas bez ļoti būtiska iemesla. Otrs iemesls ir Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja. Ja cilvēkam nav naudas par ko nopirkt, tad nepirks,» tā I.Gulbe.

Rīgā, VEF kvartālā durvis vēris Latvijas amatnieku, pašmāju ražotāju produkcijas un darinājumu veikals "Cukurs Local gifts".

74 kvadrātmetru plašā veikala izveidē galvaspilsētā investēti vairāk nekā 7000 eiro.

Jaunās telpas būs ne vien dažādu amatnieku, dizaineru un mājražotāju izstrādāto produktu mājvieta, bet arī TL Candles darbnīca un radošā studija.

“Tieši pirms gada mēs atvērām savu pirmo veikalu Ropažos, kur tas drīz vien kļuva par iecienītu iepirkšanās vietu ne vien apkaimes iedzīvotājiem, bet arī attālākiem ciemiņiem - pie mums bieži viesojas no apmeklētāji no attāliem Latvijas novadiem, kā arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši un ārzemju tūristi, kuri speciāli brauc uz Ropažiem, lai iegrieztos mūsu veikaliņā,” stāsta veikala dibinātāja Terēza Luksa.

FOTO: Bijusī autosportiste Ropažos izveido veikalu Cukurs 

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu...

Ideja par sava veikala atvēršanu Rīgā bija jau sen, tikai bija jāatrod īstā vieta. "Mūsu pircēji ir tie, kuri augstu vērtē tieši Latvijā ražoto unikālo produkciju. Protams, pandēmijas ierobežojumi liek pārvarēt dažādus iepriekš nebijušus šķēršļus, tomēr tas nav iemesls nolaist rokas un neiet uz priekšu. Mēs augam, un aug arī pircēji – manuprāt, arvien vairāk cilvēku izvēlas augstvērtīgus un kvalitatīvus Latvijā ražotus produktus un preces. Priecājos, ka mums sakrīt gaumes, jo veikala pārdošanas apjomi aug un mūs uzmeklē arvien jauni oriģinālu produktu cienītāji," piebilst T.Luksa.

Veikalā “Cukurs Local gifts” vietu raduši produkti ar vairāk nekā 150 mājražotāju, amatnieku un dizaineru zīmoliem. Piedāvājuma klāstā ir kosmētikas ražotāju produkti, keramiķu, pinēju un jauno sveču meistaru veikumi, dažādi gardumi un našķi. Veikals gādā arī par operatīvu produkcijas piegādi, mēģinot veidot sortimentu tā, lai piedāvātu iespējami vairāk tādu mazo ražotāju produkciju, kuru nevar nopirkt citur vai arī tā ir reti sastopama citos veikalos.

Uzņēmumu TL Candles T.Luksa nodibināja 2018.gadā, piedāvājot rokām darinātās, cilvēka veselībai un videi draudzīgās dabīgā sojas vaska sveces. Pakāpeniski uzņēmums paplašināja sortimentu, pievienojot jaunus, oriģinālus produktus – kazas piena ziepes, bārdas balzamu, lina tamborējumus veselīgai mazgāšanās procedūrai utml.

Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 82 975 eiro.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Mēnesī ap 30 – 40 darījumu – tāda ir «privātās biržas» darbības bilance.

Pērn paša izveidotās biržas dibinātājs Vladimirs Bičkovskis stāsta, ka galvenokārt darījumi ir nelieli – tiek pārdotas pa vienai, divām vai trim SIA Istrenka un SIA Jelgavas cukurs akcijām. Ja biržas sākotnējais mērķis bijis piesaistīt līdzekļus uzņēmumu kapitālam, tad šobrīd izveidojusies situācija, ka viens no kapitāldaļu īpašniekiem izpērk abu uzņēmumu akcijas, jo viņam kā esošam akcionāram ir priekšroka un tas apgrūtina jaunu īpašnieku piesaisti. Šobrīd vienam īpašniekam jau pieder ap 300 Jelgavas cukura kapitāldaļu un ap 150 Istrenkas kapitāldaļu. V. Bičkovskis vērtē, ka tas ir interesants gadījums, ar ko viņš kā privātbiržas veidotājs neesot rēķinājies. Tomēr kopumā svarīgākais neesot īpašnieku, bet gan darījumu skaits.

Abu lielāko tirgotāju – Rimi un Maxima – iepirkumu menedžeri jau saņēmuši informāciju no vairumtirgotājiem par cukura cenas palielināšanu, informē Latvijas Avīze.

Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš stāstījis, ka šonedēļ vairumtirgotāju piegādātās cukura cenas palielinājušās par 6%. «Cenu cukuram veikalā vēl necelsim, vairumtirgotāja noteikto cenas pieaugumu ņemsim uz sevi. Taču, ja cenas cels vēl par sešiem vai septiņiem procentiem, būs jāceļ arī cena veikalā,» viņš sacījis. Tādējādi Maxima tīklā vēl kādu laiku cukura cena saglabāšoties 55 santīmi par kilogramu.

Arī Rimi Latvija sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa laikrakstam atzinusi, ka vairumtirdzniecības cenas ir pieaugušas. Arī Rimi izdomājis veidu, kā pagaidām daļai preces cenu necelt, – veikalā būs nopērkams cukurs lētākā plastikāta iepakojumā. Šādi iesaiņots cukurs saglabās pašreizējo Rimi cenu – 59 santīmus par kg. Savukārt cukurs ierastajā papīra iepakojumā būšot vidēji par pieciem sešiem santīmiem dārgāks.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nesodīs «privātās biržas» īpašnieku, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

FKTK ir sazinājusies ar izveidotās tirdzniecības platformas jeb interneta vietnes īpašniekiem SIA Jelgavas cukurs un lūgusi sniegt informāciju par mājaslapā ievietoto maldinošo informāciju. Pēc saņemtā skaidrojuma FKTK nekonstatēja finanšu instrumentu normatīvā regulējuma pārkāpumu, taču atkārtoti lūdza SIA Jelgavas cukurs līdz 12. augustam novērst neprecizitātes mājaslapā, lai tās apmeklētājiem nerastos maldinošs priekšstats par piedāvāto produktu un kapitāla tirgū notiekošajiem procesiem kopumā, informē FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Privātās biržas» mājaslapā būtībā esot neprecīza komerctiesiskā regulējuma izpratne, kā arī finanšu instrumentu tirgus regulējuma izpratne - piemēram, tiek pārdotas daļas, nevis akcijas, kā norādīts mājaslapā, norāda FKTK pārstāve.

Fotoieskats Liepājas pludmales vasaras kafejnīcās. Tās nebūt nebauda «vieglu dzīvi», ņemot vērā vasarai salīdzinoši vēsos laikapstākļus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tomēr katrs no četriem pludmales krogiem Hot Lounge, Cukurfabrika, Vēju dārzs un Red Sun Buffet esot atradis savu auditoriju, kas nodrošinot minimālo apmeklētāju skaitu laikā, kad saule atpūtniekus nedzen pludmalē.

Gan bārmeņi, gan īpašnieki Kursas Laikam atzinuši, ka saule ir nepieciešama vairāk par visu. Nekas neatsver sauli, ne stils, ne mūzika, ne izdoma.

Situācija gan var mainīties, jo no sestdienas Latvijā sola karstuma vilni.

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.