Rīgas koncertzāles publiskajā apspriešanā, kas sākās 18.septembrī un ilga vienu mēnesi, kopumā savu viedokli par šīs kultūras celtnes nepieciešamību un tās būvniecības ieceri izteikuši 1267 iedzīvotāji, informē Rīgas pilsētas būvvalde.
Daži spilgtākie citāti no Rīgas koncertzāles publiskās apspriešanas anketām:
Māris Sirmais, Valsts akadēmiskā kora Latvija mākslinieciskais vadītājs:
„Rīga un Latvija sen jau ir pelnījusi, lai beidzot tiktu uzcelta mūsdienīga akustiskā koncertzāle. Dažkārt tieši kultūras cilvēki, jo īpaši mūziķi, ir tie, kas nes Latvijas valsts vārdu visplašākajā pasaulē , taču vēl līdz šim valsts nav atradusi iespēju un vēlmi uzcelt kultūrai cienīgu koncertzāli. Pēdējais laiks!”
Māris Ošlejs, Valsts akadēmiskā kora Latvija direktors:
„Viss sākas ar ideju! Kad Rīgas Domu būvēja, droši vien vajadzēja labiekārtotas mājas rīdziniekiem, bet nē – būvēja Domu. Sākumā ir ideja, tad realizācija. Lai veicas realizējot.”
Normunds Šnē, Valsts kamerorķestra diriģents:
„Rīgā esošo mūzikas publiskās telpas objektu ierobežotā funkcionalitāte un neatbilstība nākotnes mērķiem jau sen pārsniegusi kritisko robežu. Tāpat Rīgas vaibstiem ļoti nepieciešamas saturīgas šodienas arhitektūras ikonas. Tāpēc es esmu „par” Rīgas koncertzāles projektu.”
Kaspars Putniņš, Latvijas Radio kora diriģents:
„Jaunā koncertzāle mums ir ļoti nepieciešama! Mani pārliecina gan ēkas novietojums, gan arhitektūra. Ceru, ka sadarbībā ar augstas klases akustikas speciālistiem tiks nodrošināta lieliska akustika visās zālēs.”
Ilze Martinsone, mākslas maģistre:
„Koncertzāle ir kultūras objekts, kas reizi 50-100 gados jāuzbūvē katrai sabiedrībai. Biroja „Sīlis, Zābers un Kļava” veidotais projekts ir vērsts ar skatu nākotnē un būs nācijas kultūras zīmols!”
Ivars Mailītis, mākslinieks
„Es atbalstu, jo ceru (varbūt zinu), ka projekts vēl joprojām uzlabosies.”
Provizoriski rezultāti liecina, ka aptuveni 77% apspriešanas dalībnieku atbalstījuši gan pašu ideju par koncertzāles nepieciešamību, gan arhitektu vīziju un iecerēto būves atrašanās vietu. No Rīgas pilsētas būvvaldes apkopotajām anketām izriet, ka daļa iedzīvotāju, kuri būtībā atbalsta ieceri par koncertzāles būvniecību, publiskās apspriešanas laikā izmantojuši iespēju, lai izteiktu savus priekšlikumus Rīgas koncertzāles projektēšanas un plānošanas procesam.
Iedzīvotāji, kuri izteikuši atbalstu Rīgas koncertzāles būvniecībai, dēvē to par „nācijas kultūras zīmolu” un celtni, kas kļūs par „saturīgu šodienas arhitektūras ikonu”, savukārt skeptiski noskaņotajiem iedzīvotājiem iebildes ir galvenokārt pret koncertzāles arhitektonisko vīziju un ēkas būvēšanai izvēlēto vietu – AB dambi.
Rīgas koncertzāles publiskajā apspriešanā īpašu aktivitāti izrādījuši Latvijas kultūras nozares darbinieki, to vidū gan ar mūzikas dzīvi saistīti cilvēki, gan profesionāļi no citām mākslas jomām.
Iedzīvotāju aktivitāte Rīgas koncertzāles publiskajā apspriešanā bijusi augsta, jo kopējais saņemtais anketu skaits ir ievērojami lielāks nekā citos līdzīgos pasākumos. Rīgas pilsētas būvvaldes informācija liecina, ka, piemēram, par Daugavas kreisā krasta apbūvi tās apspriešanas laikā izteikušies vien aptuveni 160 cilvēki.
Rīgas koncertzāles publiskās apspriešanas rezultāti sasaucas ar šī gada jūnijā tirgus un sociālo pētījumu centra Latvijas Fakti veikto socioloģisko aptauju, kurā 71% iedzīvotāju izteica atbalstu koncertzāles būvniecībai.
Savukārt interneta mājas lapā www.koncertzale.lv virtuālajā balsojumā projektu atbalstījuši 63% balsotāju, bet 37% respondentu bijusi noliedzoša attieksme vai nav bijis viedokļa par būvniecības ieceri. Šīs aptaujas dati gan saskaņā ar Publiskās apspriešanas likumiem ir uzskatāmi tikai par ilustratīviem, jo balsotāju identitāti nav iespējams noskaidrot.
Daži spilgtākie citāti no Rīgas koncertzāles publiskās apspriešanas anketām:
Māris Sirmais, Valsts akadēmiskā kora Latvija mākslinieciskais vadītājs:
„Rīga un Latvija sen jau ir pelnījusi, lai beidzot tiktu uzcelta mūsdienīga akustiskā koncertzāle. Dažkārt tieši kultūras cilvēki, jo īpaši mūziķi, ir tie, kas nes Latvijas valsts vārdu visplašākajā pasaulē , taču vēl līdz šim valsts nav atradusi iespēju un vēlmi uzcelt kultūrai cienīgu koncertzāli. Pēdējais laiks!”
Māris Ošlejs, Valsts akadēmiskā kora Latvija direktors:
„Viss sākas ar ideju! Kad Rīgas Domu būvēja, droši vien vajadzēja labiekārtotas mājas rīdziniekiem, bet nē – būvēja Domu. Sākumā ir ideja, tad realizācija. Lai veicas realizējot.”
Normunds Šnē, Valsts kamerorķestra diriģents:
„Rīgā esošo mūzikas publiskās telpas objektu ierobežotā funkcionalitāte un neatbilstība nākotnes mērķiem jau sen pārsniegusi kritisko robežu. Tāpat Rīgas vaibstiem ļoti nepieciešamas saturīgas šodienas arhitektūras ikonas. Tāpēc es esmu „par” Rīgas koncertzāles projektu.”
Kaspars Putniņš, Latvijas Radio kora diriģents:
„Jaunā koncertzāle mums ir ļoti nepieciešama! Mani pārliecina gan ēkas novietojums, gan arhitektūra. Ceru, ka sadarbībā ar augstas klases akustikas speciālistiem tiks nodrošināta lieliska akustika visās zālēs.”
Ilze Martinsone, mākslas maģistre:
„Koncertzāle ir kultūras objekts, kas reizi 50-100 gados jāuzbūvē katrai sabiedrībai. Biroja „Sīlis, Zābers un Kļava” veidotais projekts ir vērsts ar skatu nākotnē un būs nācijas kultūras zīmols!”
Ivars Mailītis, mākslinieks
„Es atbalstu, jo ceru (varbūt zinu), ka projekts vēl joprojām uzlabosies.”