Interneta pakalpojumu sniedzējs LATNET izveidojis jaunu LATNET grupas uzņēmumu LATNET Datu centrs, šādā veidā paplašinot kompānijas darbību. Pateicoties jaunajam uzņēmumam, šodien darbu uzsācis datu centrs, liecina sniegtā informācija medijiem.

Mārtiņš Freivalds, LATNET Datu centrs vadītājs: „Pieaugot lietotāju skaitam un pieprasījumam pēc LATNET ārpakalpojumiem, tika nolemts izveidot jaunu LATNET grupas uzņēmumu LATNET Datu centrs, kas, pateicoties LATNET interneta pieslēgumam, sniedz tiešo pieslēgumu LIX ar ātrumu līdz pat 10Gbs un divus neatkarīgus ārzemju kanālus ar ātrumu līdz 1Gbs. Šis pieslēgums nodrošina datu centrā izvietotājām sistēmām ne tikai pieejamību Latvijā, bet arī sasniedzamību no ārvalstīm. Līdz ar šī jaunā datu centra izveidi klientus sagaidīs arī vairāki būtiski jauninājumi un uzlabojumi e-pastu sistēmā, kā arī web lapu uzturēšanā. Turklāt piedāvāsim arī jaunas iespējas mūsu klientiem, piemēram, virtuālu servera darbības uzraudzību, kas nozīmēs, ka izmaiņu veikšanu administrēšanā klients varēs veikt no jebkuras vietas, fiziski neatrodoties datu centrā. Galvenais uzņēmuma mērķis būs sniegt kvalitatīvus IT ārpakalpojumus.”

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Noslēdzot 2018. gada nogalē uzsākto reorganizācijas procesu, viens no Latvijā lielākajiem datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem – «Latnet» – maina vizuālo identitāti, informē uzņēmuma valdes loceklis Vladislavs Gurmans.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību pērnā gada novembrī tika apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss», apvienoto uzņēmumu nodēvējot par «Latnet».

«Latnet» zīmolam ir bagāta, 20 gadus ilga vēsture, tāpēc tā jaunā vizuālā identitāte veidota saskaņā ar aktuālajām zīmolu attīstības tendencēm, vienlaikus neaizmirstot par «Latnet» zīmola mantojumu, skaidro uzņēmumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc jaunajā identitātē saglabātas zīmola vēsturiskās krāsas – melna, balta un zaļa.

Nākotnē īpaša uzmanība tiks veltīta integrētajiem IKT un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kas kompāniju «Latnet» iegādājās pērnā gada pavasarī.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, tiek apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss». Apvienotais uzņēmums turpmāk darbosies ar nosaukumu «Latnet», informē tā valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Ar šo apvienošanos tiek noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot «Stream Networks» un «LATNET Serviss» biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību. Apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot «One IT» koncepciju. Vienlaikus, tas vēl nopietnāk pievērsīsies unikālu, biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kurš kompāniju «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss» iegādājās šā gada pavasarī.

Viens no Latvijas interneta pionieriem LATNET apvienosies ar telekomunikāciju un IT ārpakalpojumu kompāniju Stream Networks darījumā, pēc kura izveidosies valstī otrs lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs korporatīvajā segmentā, sacīts abu kompāniju ceturtdien izplatītajā paziņojumā.

Saskaņā ar apvienošanās līguma nosacījumiem abas kompānijas turpinās darboties ar līdzšinējiem zīmoliem, Stream Networks kļūstot par apvienotās struktūras mātes firmu, bet LATNET - par meitas uzņēmumu.

Līdz ar darījumu būs izmaiņas LATNET vadībā - ilggadējais uzņēmuma vadītājs Vladimirs Atlavins dodas pelnītā atpūtā, bet viņa amatā stājas valdes loceklis un pārdošanas vadītājs Vladislavs Gurmans, kurš LATNET strādā teju 15 gadu. Otrs valdes loceklis uzņēmumā būs Stream Networks valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

«Esam gandarīti paziņot, ka ir likts pamats jauna telekomunikāciju milža tapšanai, kas pēc klientu skaita kļūs par otru lielāko tirgus dalībnieku korporatīvajā segmentā. Apvienošanās ir loģisks solis abu kompāniju attīstībā, jo no tehnoloģiskā viedokļa abas kompānijas sniedz līdzīgus pakalpojumus,» paziņojumā norāda Ricevs.

SIA LATNET Serviss esošās DNS serveru adreses paliek nemainīgas, līdz ar to uz uzņēmuma klientiem neattiecas SigmaNet medijos izplatītais aicinājums nomainīt DNS serveru uzstādījumus datoros, teikts izplatītajā informācijā medijiem. Pēdējās dienās LATNET Serviss saņēmis daudz zvanus no klientiem, kas satraukušies par iespējamu IP adrešu maiņu.

Mārtiņš Freivalds, LATNET Serviss IT daļas vadītājs: „Atvainojamies mūsu klientiem par radušos pārpratumu. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka SigmaNet medijos izplatītais aicinājums uz tiem neattiecas! Tāpat kā līdz šim arī turpmāk LATNET klientiem DNS serveru adreses būs 159.148.60.2 un 159.148.108.1.”

Pārpratuma pamatā ir pērn pabeigtā restrukturizācija, kā rezultātā savā starpā nodalījās LU MII akadēmiskais tīkls, kuram tika mainīts nosaukums uz SigmaNet, un LATNET Serviss. Vēsturiski LATNET nodrošināja LU MII ar interneta pieslēgumu, kur tika reģistrēti visi domēni Latvijā. Kad sākās restrukturizācija, DNS serveru adreses palika kompānijas LATNET paspārnē. Savukārt SigmaNet izveidoja jaunas IP adreses.

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» («Bite») ir parakstījis 100% kapitāldaļu pirkuma līgumu par «Stream Networks» un tā meitasuzņēmuma «Latnet Serviss» iegādi, informē «Bites» vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Ziņa papildināta ar Konkurences padomes komentāru 6. rindkopā

««Stream Networks» un «Latnet Serviss» ir veiksmīgi uzņēmumi ar kvalitatīviem IKT pakalpojumiem, augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā. Apvienojot spēkus, mēs varēsim integrēt mobilo sakaru pakalpojumus ar moderniem IKT risinājumiem, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, video novērošanu, mākoņpakalpojumiem un citiem mūsdienās aktuāliem biznesa pakalpojumiem, piedāvājot biznesa klientiem pilna servisa pakalpojumus,» norāda Buls.

Uzņēmums informē, ka «Latnet Serviss» un «Stream Networks» komanda un tās līdzšinējais vadītājs Edgars Ricevs turpinās darbu apvienotajā uzņēmumu struktūrā. Viņš arī turpinās darbu «Stream Networks» un «Latnet Serviss» valdēs kā to priekšsēdētājs.

FMS pārdošana norvēģu Visma, Latnet un Stream Networks apvienošanās, nedaudz piparu, kā arī datu pārraides uzvaras gājiens

Tādi ir lielākie šā gada notikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kā lielākais šā gada notikums, pēc DB apsekojuma, ir IT uzņēmuma FMS nonākšana ziemeļvalstu IT kompānijas Visma Group īpašumā. Proti, Visma Group ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas. Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu, tā DB intervijā pēc darījuma noslēgšanas sacīja FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Lielu daļu no darījuma summas Visma ir nomaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem.

Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus.

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

Viens no pirmajiem interneta pakalpojumu sniedzējiem Latvijā LATNET meitas uzņēmums SIA LATNET datu centrs izveidojis jaunu sava uzņēmuma mājas lapu www.latnet-dc.lv.

Mājas lapā var apskatīt informāciju par uzņēmumu un to pakalpojumiem. Jaunajā mājas lapā izveidota sadaļu, kurā ikviens tās apmeklētājs var pārbaudīt visu populārāko zonu (.lv. .eu. com, .net, .org, .ru) domēnus. Kā vēl viens jauninājums jāmin iespēja tiešsaistē pietiekties LATNET pakalpojumiem un reģistrēt domēnu, Db.lv informē LATNET Datu centra vadītājs Mārtiņš Freivalds.

Turpmāk potenciālie klienti varēs veikt pakalpojuma pieteikumus mājas lapā, kā arī slēgt līgumu nebraucot uz LATNET centrālo biroju.

Informāciju jaunajā mājas lapā iespējams lasīt gan latviešu, gan krievu un angļu valodās, līdz ar to paplašinot interesentu loku un sniedzot aktualitātes plašam mājas lapu apmeklētāju un klientu lokam.

Virtuālais serveris ļaus klientam izvietot reāli darbojošos serveri uz LATNET datu centra jaudīgi aprīkotajiem koplietošanas serveriem, Db.lv informē Mārtiņš Freivalds, LATNET Datu centrs vadītājs.

„Papildinot mūsu uzņēmumu ar jauniem šāda veida pakalpojumiem, mēs saviem klientiem nodrošinām ērtu un kvalitatīvu darbu, jo līgumus var ātri noslēgt pat neizejot no mājas. Tāpat mūsu uzņēmums piedāvā klientiem papildināt servera resursus vienkārši piezvanot uz LATNET datu centru. Ja klientam tomēr virtuālā servera resursi ir nepietiekoši, mēs piedāvājam nomāt fizisku serveri ar klienta izvēlētu konfigurāciju. Šādam serverim varam piedāvāt arī attālinātu vadību, ieskaitot iespēju to pārstartēt,” uzsver M. Freivalds.

Joprojām aktuāli ir e-pasta pakalpojumi, kur LATNET dalās savā pieredzē ar e-pasta lietotājiem SPAM un vīrusu apkarošanas frontē, izveidojot jaunu un progresīvu e-pasta plūsmas filtra produktu, kuru var izmantot visi e-pasta serveru īpašnieki, ne tikai LATNET klienti.

«Bite», sadarbībā ar «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss», cer būtiski kāpināt biznesa pieslēgumu skaitu

«Pasaules tendences liecina, ka viens no telekomunikāciju nozares attīstības stūrakmeņiem ir integrēti biznesa mobilo sakaru un IKT pakalpojumi. Tāpēc pērn nolēmām likt pamatus mūsdienīga mobilo sakaru un IKT pakalpojumu portfeļa izveidei biznesa segmenta klientiem, uzsākot kompānijas «Stream Networks» un tās meitasuzņēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, kas veiksmīgi tika noslēgts šā gada pavasarī,» stāsta Kaspars Buls, «Bite» vadītājs. Uzņēmuma izvēle apvienoties ar šīm kompānijām neesot nejauša – uzņēmums mērķtiecīgi stiprina pozīcijas biznesa segmentā un pagājušā gada laikā biznesa pieslēgumu skaits palielinājās par 20%. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbībā ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» arī šogad biznesa pieslēgumu skaits būtiski pieaugs. «Šie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvus IKT pakalpojumus, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, videonovērošanu, mākoņpakalpojumus. Tāpat tie lepojas ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā,» norāda K. Buls.

Atzīmējot savu 15 gadu pastāvēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) paspārnē esošais akadēmiskais datortīkls LATNET nolēmis mainīt savu nosaukumu, informēja tā pārstāvis Jānis Riņķis.

Turpmāk to dēvēs par SigmaNet.

"Akadēmiskais datortīkls LATNET tika izveidots 1992. gadā, lai nodrošinātu ar interneta pakalpojumiem zinātniskas un pētnieciskas iestādes, skolas, augstskolas un to darbiniekus. Iesākumā datortīkla mērķis bija veicināt interneta izmantošanu akadēmisko lietotāju vidū. Taču tika pieliktas lielas pūles, lai popularizētu internetu arī citu Latvijas iedzīvotāju vidū. Daļēji pateicoties tieši LATNET aizsāktajam darbam 90to gadu sākumā, internets šodien ir kļuvis par daudzu cilvēku sadzīves neatņemamu sastāvdaļu," informēja J. Riņķis.

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Lai arī no nākamā gada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pieaugs līdz 21%, ir tādi informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, kas pakalpojumu cenas pazeminās nevis palielinās.

LATNET datu centrs nāk pretī jaunajiem klientiem, tāpēc no 2009. gada 1. janvāra slēdzot līgumus par pakalpojumiem, to cenas tiks samazinātas no 3 līdz pat 40%, Db norādīja LATNET datu centra vadītājs Mārtiņš Freivalds.

LATNET datu centra pamatdarbības virziens ir IT ārpakalpojumu sniegšana. Uzņēmums piedāvā serveru izvietošanu, serveru un sistēmu nomu, mājas lapu uzturēšanu, e-pasta pakalpojumus, datu glabāšanu un backup risinājumus.

Lai nodrošinātu ar interneta pieeju šoferus, kas gaida savu kārtu Latvijas - Krievijas robežas šķērsošanai, LATNET Serviss saskaņā ar starptautisku bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēja AWA Baltic pasūtījumu uzstādīs ap 10 Wi-Fi bezvadu interneta pieslēguma punktus pie Terehovas. Tādējādi ar 54 megabitu ātru internetu tiks nodrošināts vairāk nekā 20 km garš ceļa posms pierobežā, informē LATNET Serviss.

Terehovā jau ir uzstādīti pirmie bezvadu interneta pieslēguma punkti. Plānots, ka pēc Terehovas tālāk šādi pieslēguma punkti tiks izveidoti arī Grebņevā.

No robežas tālākais punkts atradīsies apmēram 20 km attālumā. Vienas uzstādītās iekārtas darbības rādiuss svārstīsies no 100 – 500m, dažkārt pat līdz vienam kilometram.

Pieslēgties bezvadu internetam varēs ikviens, kura rīcībā būs dators un AWA Wi-Fi priekšapmaksas karte. Savukārt regulārai interneta lietošanai pastāvīgo pieslēgumu pierobežas iedzīvotājiem vai juridiskajām personām var nodrošināt LATNET Serviss.

Interneta pakalpojumu sniedzējs Latnet serviss tiesībsargājošām iestādēm sniedz informāciju par darbībām internetā pat vairākas reizes dienā, parasti, lai atmaskotu krāpniekus, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) norāda Latnet servisa pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans.

«Latnet serviss saņem piecus sešus lūgumus dienā no policijas atklāt interneta adreses saistībā ar dažādām lietām, parasti sakarā ar krāpšanos. Dažkārt arī par naida kurināšanu,» stāstīja Gurmans, kurš diskusijā pārstāvēja arī Latvijas Interneta asociāciju (LIA).

Diskusijas gaitā Gurmans teica, ka nezinot, vai ACTA stāšanās spēkā mainīs informācijas apjomu, kuru varas iestādes varēs pieprasīt no interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) un arī to, kam šo informāciju varēs nodot tālāk. Īpaši nobažījies Gurmans bija par iespēju ACTA interpretēt, it kā nolīgums ļautu autortiesību īpašniekiem «pa tiešo» no IPS pieprasīt informāciju par atsevišķiem interneta lietotājiem, ja ir aizdomas, ka lietotāji ir lejuplādējuši un izplatījuši pirātisku saturu.

Ekonomiskā krīze Latvijā sākās 2008. gadā, un šis bija pārdomu un kritisku lēmumu pieņemšanas laiks daudziem uzņēmumiem, kuri bija neperspektīvi, radušies optimisma rezultātā. Protams, daudzi, kurus krīze skāra visbargāk, bankrotēja. Taču citi, mēģinādami izvairīties no bankrota, pieņēma lēmumu par restrukturizāciju.

Patlaban ir 2012. gads. Vai uzņēmumu restrukturizācija joprojām ir aktuāla? Kā šīs jomas profesionālis esmu pārliecināts, ka restrukturizācijas jautājums joprojām ir aktuāls lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kāpēc? Atbilde ir valstī pastāvošajā joprojām nestabilajā ekonomiskajā sistēmā, kur daudziem uzņēmumiem finansējums to darbībai nav pieejams, bet citiem tuvākajā laikā beigsies ar bankām noslēgtās vienošanās par saistību izpildes termiņu pagarinājumu vai tiks atcelts labvēlības periods. Šādos gadījumos ir pamats runāt par restrukturizāciju. Manuprāt, ja uzņēmums ir izdzīvojis līdz 2012. gadam, tas nozīmē, ka ir pamats tā eksistencei un glābšanai.

Uzņēmums Telia Latvija cietis no hakeru uzbrukuma un, visticamāk, cilvēciskas kļūdas dēļ problēmas radušās arī ar LIX (Latvian Internet eXchange) - interneta plūsmu apmaiņas punktu, ko uztur Lattelecom, Latnet un Telia.

To portālam db.lv pastāstīja Telia Latvija pārstāvis Mārtiņš Gataviņš.

Viņš skaidroja, ka LIX bija parādījusies kļūdaina maršrutēšanas informācija, kas ietekmēja uzturēto lapu, piemēram, draugiem.lv, darbību. Problēmas cēlonis tiekot izmeklēts, bet Gataviņš pieļāva, ka tā bijusi cilvēciska kļūda.

Kā akcentēja Gataviņš, problēmām LIXā neesot nekāda sakara ar Telia Latvija, uzņēmumu drīzāk varot uzskatīt par cietēju.

Arī draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks portālam db.lv apstiprināja, ka sociālais portāls nebija lietotājiem pieejams tieši LIX problēmu dēļ. Problēmas, kas bija novērojamas no vienpadsmitiem līdz divpadsmitiem vakarā, skārušas arī citas Latvijas interneta vietnes, starp kurām varētu būt gan tvnet.lv, gan delfi.lv, sacīja Palkavnieks.

Sākot no šā gada domēna vārdu «.lv» reģistrēt var ne tikai LU aģentūras Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta tīkla risinājumu daļā NIC, bet arī Latnet datu centrā.

Tas ir iespējams, jo NIC tiesības Latvijā reģistrēt «.lv» domēnus ir deleģējis arī citiem pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot «reģistrs – reģistratūras» sadarbības modeli.

Latnet ir gandarīts par NIC lēmumu ieviest šādu sadarbības modeli, jo pēc šāda principa domēnu pārvaldīšanu nodrošina lielākā daļa valstu domēnu reģistru, piemēram, Lielbritānijas, Lietuvas, kā arī globālie reģistri «.com», «.org», «.net» un Eiropas domēnu reģistrs «.eu».

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) kārtējo reizi samazinājusi parādu jūgā nonākušās Grieķijas kredītreitingu, pamatojoties uz pastāvošiem riskiem pēc nepieciešamības restrukturizēt valsts privātā sektora parādu.

Kā vēsta BBC, S&P samazinājusi Grieķijas kredītreitingu no B līdz CCC, norādot, ka gadījumā, ja šāda veida parāda restrukturizācija tiks nopietni apsvērta, Grieķiju gaida defolts.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Grieķijas parlaments pieņēma jaunos taupības pasākumus, kas bija nepieciešami turpmākai ārkārtas finansējuma saņemšanai no starptautiskajiem aizdevējiem. Neskatoties uz to, tiek lēsts, ka Grieķijas parāda restrukturizācija ir nenovēršama.

Vācijas un Francijas bankas jau paziņojušas, ka ir gatavas pārskatīt savus aizdevumus Grieķijai, lai nodrošinātu ilgāku laiku to atmaksai. Kā viens no veidiem, kādā bankas varētu atbalstīt Grieķiju, tiek minēts jau esošo aizdevumu procentu ienākumu investēšana no jauna izsniegtās Grieķijas obligācijās.

Gada sākums ierasti ir laiks, lai atskatītos uz iepriekšēja gada spilgtākajiem notikumiem un pamēģinātu izdarīt secinājumus nākotnei. Kaut arī pasaules ekonomiskās krīzes dziļākais punkts bija 2009. gadā, arī pagājušajā gadā netrūka interesantu notikumu uzņēmumu restrukturizāciju un darbības atjaunošanas laukā gan ārzemēs, gan Latvijā. Šajā blogā centos aprakstīt (protams, visnotaļ subjektīvu) spilgtāko notikumu apkopojumu šajā jomā.

2010. gada janvārī notika neiedomājamais, bet sen gaidītais: Japānas lielākā aviosabiedrība Japan Airlines (JAL) pieteica savu maksātnespēju. Bankrots Japānas biznesa vidē tiek uzlūkots sakāpināti emocionāli , it īpaši, ja runā par nacionālo aviopārvadātāju. Tomēr zaudējumi 100 miljardu jenu apmērā vienā ceturksnī (apmēram 1.2 miljardi ASV dolāru) bija pārāk daudz. Decembrī tiesa apstiprināja restrukturizācijas plānu, kurš paredz samazināt darbinieku skaitu par trešdaļu, norakstīt parādus 520 miljardu jenu apjomā ($ 6.3 miljardi) un saņemt 350 miljardu ($4.2 miljardi) lielu valsts ieguldījumu kapitālā. Vai ar to būs gana? Gaisa pārvadājumu industrija ir mūžīgajā restrukturizācijā. Liels fiksēto izmaksu īpatsvars (kas stimulē par katru cenu aizpildīt tukšas vietas), «rumbas un spieķu» (hub and spoke) sistēma, kas ir domāta aviolīniju, nevis pasažieru ērtībām, «nacionālo pārvadātāju» uzturēšana - visa «vērtības iznicināšanas» nozares struktūra garantē darbu restrukturizācijas speciālistiem gadiem uz priekšu.

Šodien atsevišķas Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas paziņojušas, ka atbalstītu Grieķijas starptautiskās palīdzības atmaksas termiņu pagarināšanu.

Ar šādiem paziņojumiem šodien klajā nāca ECB valdes locekļi Evalds Novotnijs (Ewald Nowotny) un Lorenco Bini Šmagi (Lorenzo Bini Smaghi), kuri abi norādījuši, ka visa Grieķijas parāda restrukturizācija būtu nevēlama Grieķijas un visai eirozonas ekonomikai.

Jānorāda, ka šogad vienu reizi jau tika palielināts gan Grieķijas starptautiskā aizdevuma (kas ir 110 miljardi eiro) atmaksas termiņš no trīs līdz 7,5 gadiem, tāpat vidējā ikgadējā aizdevumu procentlikme tika samazināta līdz 4,8%.

«Eirozonas parādu sāgā izskatās, ka pagaidām Grieķijas parāda restrukturizācija netiek aplūkota kā risinājums un ir nolikta sāņus. Uzvaru ir guvusi ECB paustā nostāja par to, ka restrukturizācija Grieķijā radītu turpmākus sarežģījumus Īrijai un Portugālei, tādejādi apdraudot šo valstu veiksmīgu atkopšanos un atgriešanos uz savām finansiālajām kājām saprātīgā nākotnē. Tas savukārt nozīmē Grieķijas atbalstīšanu nākamgad, kad tai pēc pašreizējās starptautiskās aizdevumu programmas ir paredzēts atgriezties finanšu tirgos. Tā kā naudu pašlaik investori Grieķijai par ilgtermiņā atmaksājamiem un uzturamiem procentiem aizdot nevēlas, tad eirozonas vadītājiem rodas jautājumi par to, ko un kā darīt tālāk,» skaidro Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.