Jaunākais izdevums

Noslēdzies VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotais projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana, informē VNĪ.

VNĪ robežšķērsošanas vietu Vientuļi (RŠV) ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Vientuļu RŠV rekonstrukcijā izmantotas modernākās muitas un robežkontroles tehnoloģijas un ievērotas visas aktuālās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz robežšķērsošanas vietām, kas ievērojami uzlabos robežas un muitas kontroles kvalitāti, sekmēs kontrabandas ierobežošanu un stiprinās valsts un ES iekšējo drošību.

Pirms rekonstrukcijas Vientuļu RŠV apkalpoja tikai vieglos transporta līdzekļus un pasažieru autobusus, pēc rekonstrukcijas Vientuļu RŠV apkalpos arī kravu autotransportu. Ņemot vērā ierobežojumus ceļu infrastruktūrai Pleskavas apgabalā, šobrīd iespējama kravu transporta līdzekļu ar pilnu masu līdz 9 tonnām kustība caur RŠV Vientuļi, kravu autotransportu ar lielāku svaru RŠV varēs apkalpot pēc ceļu rekonstrukcijas Krievijā.

RŠV atvēršana kravas transportam ir viens no jautājumiem, ko plānots apspriest Valsts ieņēmumu dienesta un Krievijas Federālā muitas dienesta vadītāju tikšanās laikā šī gada 7.aprīlī.

Bruņiševas RŠV pēc rekonstrukcijas darbosies kā daudzpusējā pasažieru autotransportam paredzētā robežšķērsošanas vieta, apkalpojot ES un trešo valstu personas, vieglos transporta līdzekļus un pasažieru autobusus.

VNĪ RŠV rekonstrukciju uzsāka 2011.gadā, Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) 2007. – 2013.gadam projekta RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana” ietvaros, projektā paredzot rekonstruētās RŠV pamata infrastruktūras izveidi. Ieguldījumi Vientuļu RŠV rekonstrukcijā sasniedz 13,46 miljonus eiro, no kuriem 7,09 miljonus eiro veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, bet 6,37 miljonus eiro ir ES finansējums EKPI projekta ietvaros.

Lai palielinātu robežkontroles punktu kvalitatīvo un kvantitatīvo caurlaidību, 2016.gada 5.februārī VNĪ noslēdza līgumu par tehnoloģiju pilnveidošanu RŠV Vientuļi un RŠV Terehova, kas ietver kravu kontroles rentgena laukuma izbūves būvprojekta izstrādi un būvniecību, projekta autoruzraudzību, kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi un uzstādīšanu. Pēc iekārtu uzstādīšanas

2016.gada decembrī spēkā stāsies līgums par iekārtu uzturēšanu un programmatūras pilnveidošanu sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Šīs izmaksas abu līgumu ietvaros kopumā veido 7,4 miljonus eiro, kas tiks segtas no VID budžeta līdzekļiem.

EKPI projekta ietvaros arī tika iekārtota robežšķērsošanas vieta Bruņiševa (RŠB), ko realizēja Projekta partneri - Krievijas Federācijas Federālā robežu iekārtošanas aģentūra (Rosgraņica) un Federālā valsts pārvaldes iestāde Rosgranstroi. RŠB izbūvētā jaunā kontroles ēka, kontroles paviljoni un kontroles caurlaides punkti, saimniecības ēka un inženiertehniskās palīgēkas, inženiertīkli, ceļi un laukumi, iegādāts kontroles aprīkojums. Projekta ietvaros Bruņiševas rekonstrukcijā ieguldīti 2,2 miljoni eiro, tajā skaitā 2 miljoni eiro ES finansējums.

Projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana tika īstenots no 2011. gada februāra līdz 2015. gada decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Robežšķērsošanas vieta Vientuļi aktīvi uzsākusi darbu

Lelde Petrāne, 05.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī tika oficiāli atklāta SIA Arčers izbūvētā robežšķērsošanas vieta (RŠV) Vientuļi. Kopš tā brīža arvien vairāk transportlīdzekļu izmanto šo RŠV, lai iebrauktu Krievijā vai izbrauktu no tās.

Saskaņā ar VID datiem šā gada aprīlī RŠV Vientuļi robežu šķērsoja 7705 transportlīdzekļi, maijā - 8075, bet jūnijā - 8485 privātpersonu transportlīdzekļi. Kopumā 2016.gada pirmajā pusgadā caur RŠV Vientuļi robežu šķērsojuši vairāk nekā 46 tūkstoši transportlīdzekļu.

Fotogalerijā redzams gan tas, kā Vientuļi izskatījās pirms 2014.gadā uzsāktās būvniecības, gan šobrīd aktīvu darbu uzsākušais modernais robežšķērošanas punkts.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) robežšķērsošanas vietu RŠV Vientuļi ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PVD robežkontroles punktā Vientuļi veiks kravu kontroli

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) rekonstruētajā robežkontroles punktā Vientuļi uz Latvijas - Krievijas robežas nodrošinās kravu pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, fitosanitāro, kā arī augu izcelsmes dzīvnieku barības kontroli katru dienu no plkst. 9 līdz 21, informē PVD.

Tā kā līdz šim šāda veida kontroles robežkontroles punktā Vientuļi netika veiktas un patlaban nav prognozējams PVD kontrolei pakļauto kravu apjoms, kontrole tiks nodrošināta četru stundu laikā pēc informācijas saņemšanas no kravas īpašnieka (pilnvarotās personas) un to veiks PVD inspektori no kontroles punkta Grebņeva.

Ņemot vērā kontrolei uzrādīto kravu skaitu, tiks vērtēta nepieciešamība nodrošināt pastāvīgu - 24 stundu PVD kontroli robežkontroles punktā Vientuļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vientulības epidēmija pārņem arī darbavietas

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju dara visu iespējamo un neiespējamo, lai darbinieki būtu veseli, justos droši un laimīgi. Tomēr izrādās, ka stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums nav lielākais bieds darbinieku labsajūtai, jo pasauli pārņem vientulības epidēmija.

Golin Riga un Norstat veiktajā iedzīvotāju aptaujā šā gada jūnijā 79% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz justies vientuļi. Turklāt šie rādītāji bija augstākie Baltijas valstu vidū. Piemēram, Igaunijā 63% iedzīvotāju norādīja, ka mēdz justies vientuļi, bet Lietuvā – 71%. Tikmēr Lielbritānijā cīņai ar vientulību izstrādāta īpaša valdības stratēģija, un bijusī britu premjerministre Terēza Meja pērn pat iecēla «vientulības ministri». Kāpēc tas notiek tieši pašlaik? Jāatceras, ka būt vienatnē un būt vientuļiem ir divas dažādas lietas, kas bieži tiek jauktas. Vientulību izjūtam tad, kad netiek apmierinātas mūsu sociālās vajadzības, esam izolēti vai vienatnē jūtamies negatīvi. Cilvēks var atrasties kolektīvā, būt aktīvs un tomēr joprojām justies vientuļš, iespējams, tāpēc, ka šī mijiedarbība ir zemas kvalitātes un / vai nerada sajūtu, ka viņš kādam patiesi rūp.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļakas novada Vecumu pagastā atklāts ar Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu rekonstruētais robežkontroles punkts Vientuļi, kurā izbūvētas piecas kontroles joslas katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais aprīkojums robežas šķērsošanas un muitas kontroles veikšanai, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Jansone.

Rekonstrukcijas ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi.

Robežkontroles punkta attīstībai nepieciešamie līdzekļi tika piesaistīti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošās Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam.

Līgums starp VARAM kā Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Vadošo iestādi un Valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi par projekta Robežkontroles punkta Vientuļi (Latvijas Republika) rekonstrukcija un robežkontroles punkta Bruņiševo (Krievijas Federācija) iekārtošana" īstenošanu tika parakstīts 2012.gada decembrī, piešķirot vairāk kā 6,3 milj. eiro programmas līdzekļu projekta aktivitātēm Latvijas pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Biznesa elite novēl Latvijai: Drosmi un uzņēmību

Sagatavojusi Anda Asere, 29.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmssvētku laikā laikraksts Dienas Bizness Latvijas uzņēmējus aicināja glazēt piparkūkas un izteikt savus nākamā gada novēlējumus valstij

Katrīne Judovica, Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja

«Latvijai, tās ekonomikai un cilvēkiem es novēlu drosmi, uzņēmību un gaišu sirdi! Apzināties, ka ne tikai godprātīgs valdības darbs, bet arī uzņēmumu, organizāciju un katra indivīda cilvēciskās vērtības, attieksme, izvēle un rīcība šodien iespaidos mūsu valsts nākotni un labklājību rītdien, jo Latvijas ekonomika ir tik stipra, cik stipri ir tās cilvēki. Tāpēc novēlu, lai mums ir drosme dzīvot, sapņot lielus sapņus un mērķtiecīgi strādāt to piepildīšanai! Mēs varam paveikt visu, kam ticam. Lai mums būtu līdzjūtīga sirds, rūpējoties par līdzcilvēkiem un palīdzot tiem, kas jūtas vientuļi vai atstumti! Veidosim kopīgi mūsu valsti par tādu vietu, kurā cilvēki dzīvo drošībā, jūtas piederīgi, mīlēti, uzņēmīgi un aizrautīgi!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Prasmes, kas vadītājiem var palīdzēt 2024.gadā

Dana Kocāne, personālatlases un augsta līmeņa vadītāju atlases “Tech Recruitement” aģentūras vadītāja un dibinātāja, 11.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vienā vārdā raksturot 2023. gadu? Šis ir nenoliedzami bijis liels pārmaiņu gads. Uzņēmēji daudz izstrādāja motivējošus labumus, lai veicinātu darbinieku atgriešanos birojos.

Pasauli satricināja mākslīgā intelekta spējas. Savukārt, politiskajā skatuvē turpināja attīstīties ģeopolitiskie konflikti. Ikdienā strādājot ar augsta līmeņa vadītāju atlasi, novērotais, liecina, ka piedzīvotās pārmaiņas un nenoteiktība ir radījusi vajadzību pēc tādiem uzņēmuma vadītājiem, kas ne vien spēj būt labi stratēģi, bet arī izcili cilvēku eksperti. Kā vadītājiem pielāgoties šai jaunajai realitātei, kur pārmaiņas ir nenovēršamas? Atbildot īsi - nepretoties tam, ko nav iespējams kontrolēt un turpināt apgūt jaunas prasmes.

Šeit labi iederās citāts no Microsoft vadītāja Satja Nadellas: "Pirms pieciem gadiem cilvēki man teica: "Tas nav iespējams, tas nestrādās. Ir ļoti vientuļi dzirdēt šādas frāzes. Vadītājam ir jābūt tam, kas uzņemas risku, saskaņā ar savu pasaules redzējumu, ar absolūti nesalaužamu priekšstatu par to, uz kurieni virzās pasaule."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

16 dīvainas profesijas par kurām, iespējams, neesi dzirdējis

Kārlis Mīlbergs, 15.03.2017

Pandu aukle

2014. gadā tika izvēlēti pirmie 10 cilvēki, kuri šobrīd strādā Ķīnas Sičuanas provinces Lielo Pandu saglabāšanas un izpētes centrā.

Darbiniekiem ir dots tikai viens uzdevums - būt uz vietas 365 dienas gadā un parādīt pasaulei Lielo Pandu prieka brīžus, kā arī nedienas.

Foto: Wordpress Commons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, ka mūsdienās cilvēki par attiecīgu samaksu darīs jebko - vedīs mūsu suņus pastaigā, sastādīs kompāniju, ja jutīsimies vientuļi un pat apciemos mūsu ģimeni jaunajā gadā, ja nevēlēsimies tikt iztaujāti par sasniegumiem darba vai attiecību jomā.

Jā, patiesi, Ķīnā ir iespējams uz vairākām dienām iznomāt partneri, lai viņš/viņa kopā ar kādu, Jaungada brīvdienās apciemotu šī cilvēka ģimeni. Šāda niša darba tirgū radusies, pateicoties Ķīnas vecvecāku un vecāku, bieži vien nekaunīgai atvašu iztaujāšanai par viņu partneriem vai precībām.

Ir iespējams samaksāt arī par vienu vai vairākām līgavas māsām, lai kāzu ceremonija izskatītos krāšņāka vai arī nolīgt profesionālu apraudātāju bēru ceremonijām.

Galerijā apkopotas 16 dīvainākās profesijas. Skaties un uzzini!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Sabiedrība strauji noveco, jāglābj vecie cilvēki no vientulības

Laura Mazbērziņa, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taizemes un Ķīnas sabiedrība noveco ātrāk nekā to kaimiņvalstīs. Tā, piemēram, Taizemē ir 7,5 miljoni cilvēku, kuru vecums ir 65 gadi un vairāk, un līdz 2040. gadam tas palielināsies līdz 17 miljoniem - vairāk nekā ceturtdaļa no paredzamā iedzīvotāju skaita.

Sabiedrības novecošanās problēma sev līdzi nes arī vientulību. Vecāka gadagājuma cilvēki paliek vieni, jo jaunā paaudze pamet ciemus un lauku rajonus, lai brauktu strādāt uz pilsētām.

Taizemes provinces Ajuthaju skolā, kas atrodas 80 kilometrus uz ziemeļiem no Bangkokas, tiek piedāvātas iknedēļas nodarbības vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai viņi nejustos vientuļi un atrastos sabiedrībā, satiktu citus un iemācītos kaut ko jaunu.

«Es gaidu katru trešdienu, kad es varēšu iejusties skolnieces lomā un iet uz skolu. Man patīk saģērbties kā skolniecei un satikt savus draugus, ar kuriem kopā varēšu no sirds izsmieties,» saka Somjit Teeraroj, 77 gadus veca atraitne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienākošo un izejošo zvanu pakalpojumu sniedzējs jeb klientu servisa vēstniecība «Sonido» izveido sociālo projektu «Parunāsim!»

«Sonido» valdes locekle un «Parunāsim!» izveidotāja Inga Muižniece teic, ka uz tālruni 26564564 var zvanīt ikviens, kurš vēlas parunāties un tikt uzklausīts. Tālruni izmantojot arī tie tautieši, kuri dzīvo ārzemēs un kuriem ir vēlme pēc saistības ar Latviju. «Zvanu centrā mēs esam ļoti dažādi cilvēki, bet mūs vieno mērķis – palīdzēt. Mēs klausāmies viens otra dažādajās un bagātajās pieredzēs. Paaudžu informācijas apmaiņa ir ļoti liela vērtība. Zvanu centrā mēs protam pieņemt viens otru bez aizspriedumiem. Mūsu kolēģi vienmēr ieklausās, pieņem sacīto kā vērtīgu, unikālu informāciju un neapšauba to,» saka I. Muižniece.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētki ir gaiši svētki un tajā pašā laikā tiem, kuriem nav ģimenes, draugu un tuvinieku, tie ir gada vientuļākie svētki. Šogad sanāk ļoti garas brīvdienas – no 22. decembra līdz 2. janvārim – un tas ir laiks, kad cilvēkam var nebūt iespēja komunicēt ar citiem. Piemēram, ir cilvēki, kuri zvana tieši vakarpusē, lai parunātos, jo ikdienā ir darbā, bet vakarā mājās ir vieni paši un jūtas vientuļi. Tie ne vienmēr ir vecāka gadagājuma cilvēki, I. Muižniece teic, ka tie bieži vien ir cilvēki vecumā virs 30 gadiem, pārsvarā sievietes. Tāpat Ziemassvētkos cilvēki gaida ciemos radiniekus no ārzemēm, bet bieži vien viņi neatrod laiku apciemojumam un tas ir liels trieciens, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo viņi jūtas atstumti, nenovērtēti un nevajadzīgi. «Šīs sajūtas nevajag atstāt sevī, bet gan izrunāt šo sāpi,» viņa uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvkompānija 8CBR labos defektus uz reģionālā autoceļa pie Gulbenes

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoteiktības laikā vadītājam ir svarīgi būt kontaktā ar sevi, apzināties, ka viņš visu nevar zināt, un stiprināt komandu.

"Katrs šo situāciju izdzīvo dažādi. Citi iet cauri smagai krīzei, citi vēl ir pirmskrīzes stāvoklī, bet visus vieno nenoteiktības apstākļi ar radikālām pārmaiņām ikdienā un uzņēmumu darbībā. Vadītāji šobrīd piedzīvo mentāli lielu slodzi, strādā nokaitētos apstākļos, daudzi ir izdegšanas robežas. Mēs visi esam cilvēki, arī vadītāji. Viņi šobrīd jūtas ļoti vientuļi un izjūt spiedienu. Sabiedrība un darbinieki prasa būt stipriem, tomēr iekšējais stāvoklis ir tāds pats kā ierindas darbiniekam – trauksme, sēras par to, kas nav vairs iespējams. Šīs sajūtas satrauc, sastindzina un liedz racionāli paskatīties uz situāciju," saka Ieva Zaumane, konsultāciju kompānijas " Ieva Zaumane Systemic Change" dibinātaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ceļojums uz Austriju Covid-19 laikā - ar sejas masku smaržu

Ilze Žaime, "Dienas Bizness" žurnāliste, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” tikko veiktajā ikgadējā vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptaujā 70% vecāko klašu skolēnu norādījuši, ka jūtas nomākti vai vientuļi, mācoties attālināti.

Turklāt šogad audzis to skolēnu skaits, kas attālinātās mācīšanās pieejā priekšrocības nesaskata - tā atbildējuši 37% respondentu iepretim 24% aptaujā pirms gada.

"Ja pirms gada, kad attālinātās mācības bija tikko sākušās, skolēni kā galveno izaicinājumu minēja jaunas vielas apguvi, tad šogad skolēni kā grūtāko uzsver ilgās stundas pie datora (38%) un pašdisciplīnas trūkumu (26%). Aptauja rāda, ka mācīties attālināti skolēniem kļuvis ļoti grūti emocionāli, daudzi sūdzas par izglītības kvalitāti. Gada laikā mācību saturs no fiziskās vides tiešā veidā ir pārnests uz internetu, taču ar rezultātu īsti apmierināti nav nedz skolēni, nedz skolotāji, nedz arī daļa vecāku. Interneta formāts pieprasa apjoma un metodikas pielāgošanu," norāda “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptovalūtām komplektā arī šādu krāpniecības shēmu birums

Jānis Šķupelis, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%

LETA, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

Komentāri

Pievienot komentāru