Abiem dzimumiem labvēlīgākā uzņēmuma titulu šogad ir ieguvusi SIA Rimi Latvia. Uzņēmumam bija labākais rezultāts Labklājības ministrijas iniciatīvā "Dzimumu līdztiesības indekss". Atzinību par labvēlīgas darba vides nodrošināšanu darbiniekiem un darbiniecēm ieguva arī AAS "Balta" un A/S "GE Money".

Pētījumā piedalījās arī A/S Aldaris, SIA Narvesen Baltija, SIA Geka, SIA Grifs AG, SIA Palink, SIA Kesko Agro Lavija, SIA Lattelecom, A/S Hansabanka, SIA Lietišķās informācijas dienests, kā arī Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālais diagnostikas centrs.

"Šī ir pirmā reize, kad uzņēmumiem Latvijā tiek noteikts dzimumu līdztiesības indekss, tādēļ visi, kas piedalījušies šajā iniciatīvā, savā ziņā jau uzskatāmi par uzvarētājiem. Tā ir liela drosme no uzņēmumu vadītāju puses dot iespēju darbiniekiem vērtēt to, cik apmierināti darbā viņi ik dienas jūtas. Jau dalība šī indeksa noteikšanā ir apliecinājums tam, ka visi kandidāti ir vērtējami kā sociāli atbildīgi uzņēmumi, kuriem patiesi rūp labvēlīgas vides nodrošināšana darbiniekiem un kuri ir gatavi pilnveidoties - kļūt vēl labāki," norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.

Abiem dzimumiem labvēlīgākā uzņēmuma titulu šogad ir ieguvusi SIA Rimi Latvia. Uzņēmumam bija labākais rezultāts Labklājības ministrijas iniciatīvā Dzimumu līdztiesības indekss. Atzinību par labvēlīgas darba vides nodrošināšanu darbiniekiem un darbiniecēm ieguva arī AAS Balta un a/s GE Money.

Pētījumā piedalījās arī A/S Aldaris, SIA Narvesen Baltija, SIA Geka, SIA Grifs AG, SIA Palink, SIA Kesko Agro Lavija, SIA Lattelecom, a/s Hansabanka, SIA Lietišķās informācijas dienests, kā arī Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālais diagnostikas centrs.

"Šī ir pirmā reize, kad uzņēmumiem Latvijā tiek noteikts dzimumu līdztiesības indekss, tādēļ visi, kas piedalījušies šajā iniciatīvā, savā ziņā jau uzskatāmi par uzvarētājiem. Tā ir liela drosme no uzņēmumu vadītāju puses dot iespēju darbiniekiem vērtēt to, cik apmierināti darbā viņi ik dienas jūtas. Jau dalība šī indeksa noteikšanā ir apliecinājums tam, ka visi kandidāti ir vērtējami kā sociāli atbildīgi uzņēmumi, kuriem patiesi rūp labvēlīgas vides nodrošināšana darbiniekiem un kuri ir gatavi pilnveidoties - kļūt vēl labāki," norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

2019. gada 4. ceturksnī turpināja sarukt uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, tomēr pieprasījuma kritums bija mazāks nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas (LB) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā aptauja.

2020. gada janvārī LB sadarbībā ar ECB veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2019. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2020. gada 1. ceturksnim. Aptaujā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Aptaujāto kredītiestāžu sniegtās atbildes tiek ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Tikai viena no četrām aptaujātajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka 2019. gada 4. ceturksnī sarucis pieprasījums pēc aizdevumiem kopumā. Pieprasījuma kritumu pēc aizdevumiem uzņēmumiem kopumā ieteikmējis pieprasījuma sarukums pēc ilgtermiņa aizdevumiem lieliem uzņēmumiem, skaidro LB. Tas nedaudz samazinājies divās aptaujātajās Latvijas kredītiestādēs, bet pieauga – vienā, nodrošinot neto pieprasījuma sarukumu. Turpretī pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem bija vērojams vienā kredītiestādē.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Valdība otrdien, 15.martā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Darba likumā saistībā ar regulējuma precizēšanu darbinieku nosūtīšanas jomā, informē LM.

Izmaiņas nepieciešamas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvā 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regula), ietvertās normas.

Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras normatīvajā aktā – Darba likumā – jau ir ietverts darba devēja, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, pienākums rakstveidā informēt Valsts darba inspekciju (VDI) par nosūtīto darbinieku. Darba likuma 14.pantā ir ietverta arī informācija par to, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama VDI, kā arī kādus nodarbinātības noteikumus darba devējam ir jāievēro.

Trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.

Kā informēja Saeimas Preses dienests, jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā, informē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

«Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas būtiski uzlabos un efektivizēs būvniecības procesu. Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts tautsaimniecībā un viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, tāpēc šī likuma pieņemšana veicinās arī valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī investoru piesaisti,» uzsver J.Ozoliņš, piebilstot, ka izmaiņas arī paaugstinās Latvijas starptautisko konkurētspēju.

6.novembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā, db.lv informēja Ekonomikas ministrija. Šo noteikumu pieņemšana padarīs vienkāršāku un saprotamāku koģenerācijas procesā saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas apriti tirgū, kā arī sniegs instrumentus un radīs izpratni par to, kā veicami aprēķini koģenerācijas stacijas efektivitātes noteikšanai.

Šie Ministru kabineta noteikumi noteiks kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas elektrostacijas tiek kvalificētas iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. MK noteikumi noteiks arī koģenerācijas elektrostacijā ražotas elektroenerģijas obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, koģenerācijas elektrostacijā ražotas elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā. Tāpat noteiks kārtību, kādā komersants var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un kārtību, kādā komersants, kas ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, var saņemt izcelsmes apliecinājumu.

Ģeopolitiskais risks saistībā ar situāciju Ukrainā šobrīd ir būtiskākais risks Latvijas ekonomikas izaugsmei, teikts otrdien Ministru kabinetā uzklausītajā Ekonomikas ministrijas progresa ziņojumā par Latvijas nacionālās reformu programmas Eiropa 2020 stratēģijas kontekstā īstenošanu.

Starp galvenajiem ārējās vides riskiem minami notikumi Ukrainā, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Krievijā, ilgstoši zemas inflācijas draudi ES, Ķīnas un citu attīstības valstu izaugsmes samazināšanās, kā arī ASV monetārās politikas izmaiņas.

Papildus ārējās vides riskiem makroekonomiskā scenārija izpildi ietekmēs arī iekšējie faktori – uzņēmumu iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus un īstenot investīciju projektus, lai palielinātu ražošanas jaudas, situācija darba tirgū, kreditēšanas attīstība u.c. faktori, kas tiešā veidā ietekmē valsts kredītreitingu, procentu likmes, konfidences rādītājus un iekšzemes pieprasījumu.

Ministru kabinets šodien pieņēma noteikumus par Tiesu informatīvās sistēmas (turpmāk - TIS) izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī par šajā sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu.

Noteikumi paredz, ka TIS ietver vienotu tiesu lietvedības programmatūru un tiesvedības datu bāzi tiesu vajadzībām. Tās mērķis ir automatizēt tiesu lietvedības ciklu, nodrošinot lietu datu reģistrēšanu, apstrādi, glabāšanu un pieejamību.

Sistēmas darbības un attīstības uzraudzībai projekts paredz ar tieslietu ministra rīkojumu izveidot TIS padomi. Padomi vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs un tās sastāvā būs rajona (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu pārstāvji un Augstākās tiesas pārstāvji, Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvis. Nepieciešamības gadījumā padomes darbā varēs pieaicināt ekspertus.

Padomes uzdevums būs izvērtēt TIS darbu un lemt par nepieciešamajām funkcionalitātes izmaiņām vai papildinājumiem. Padome izstrādās sistēmas lietošanas instrukciju, apstiprinās sistēmas uzturēšanas izmaksas, iesniegs tieslietu ministram priekšlikumus par nepieciešamo finansējumu, izskatīs pārskatu par sistēmas uzturēšanas gaitu, noteiks problēmziņojumu iesniegšanas kārtību, izskatīs un apkopos priekšlikumus un izmaiņu pieprasījumus, noteiks kārtību, kādā tiek izskatīti pieteikumi par tiesu datu saņemšanu, kā arī izstrādās TIS reorganizācijas projektu.

Direktīva, ko šodien apstiprināja Eiropas Parlaments, patēriņa kredītu ņēmējiem Eiropas Savienībā (ES) ļaus vieglāk izvēlēties sev izdevīgāko aizņēmumu un darīt to arī citā ES valstī, informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Tā noteiks standartus informācijai, kas jāsniedz patērētājiem un jāiekļauj patēriņa kredītu reklāmās, un ieviesīs vienu metodi gada likmes aprēķināšanai. Deputāti nobalsoja, ka prasības attieksies uz kredītiem vērtībā no EUR 200 līdz 75 000.

Pašlaik divas trešdaļas ES iedzīvotāju ņem kredītus sadzīves tehnikas, mēbeļu vai auto iegādei, bet tikai 1 % to dara citā ES valstī. Vienādi nosacījumi arī palielinās kredītiestāžu konkurenci, kas savukārt var stimulēt pakalpojumu kvalitāti. Gaidāms, ka direktīva arī palīdzēs kredītiestādēm labāk izmantot Eiropas Savienības patēriņa kredīta tirgus potenciālu: šī tirgus vērtība gadā ir aptuveni EUR 800 miljardi.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma jauno Būvniecības likumu, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.

Jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā.

Deputāti atbalstīja likuma papildināšanu ar jaunu pantu par būvkomersantu klasifikāciju, nosakot - lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, ko finansē valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienība, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvkomersantus klasificēs, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus, tehniskos kritērijus un profesionālo pieredzi.

Saeima 22.jūnijā konceptuāli atbalstījusi likumprojektu, kas paredz rīkot čeku spēli. Mudinot pircējus par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasīt kases čeku, kvīti vai biļeti, spēli iedzīvotājiem plānots piedāvāt kā vienu no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai.

Par likumprojekta virzību atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, apspriežot grozījumus, identificējusi vairākus problēmjautājumus, tostarp par spēles tehnisko risinājumu, vietnes adresi, kur reģistrēt čekus, kā arī paša likuma projekta nosaukumu, pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns un atzīmē, ka starp likumprojekta lasījumiem regulējuma pilnveidošanai strādās darba grupa.

Čeku spēles likumprojekts paredz noteikt spēles sarīkošanas kārtību, kā arī uzvarētāju izlozi un laimestu saņemšanu.

Plānots, ka iedzīvotāji spēlē varēs piedalīties neierobežotu reižu skaitu, īpašā vietnē reģistrējot pirkumu čekus, kuru vērtība ir vismaz pieci eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Atsaucoties uz iedzīvotāju bažām par atsevišķu uzņēmēju negodprātīgu praksi, eiro ieviešanas aizsegā ceļot cenas, eksperti iesaka iedzīvotājiem apzināties savu pircēja varu un to mērķtiecīgi izmantot, šādas preces neiegādājoties.

Kā liecina pētījumi un citu valstu pieredze – eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu ir 0,2 - 0,3%, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

«Cenu jautājuma aktualizēšanās sabiedrībā ir pašsaprotama. Tomēr, vai cenas patiešām pieaugs, lielā mērā noteiks paši iedzīvotāji, aktīvi paužot savu nostāju un līdzdarbojoties – nepērkot preces, kurām, viņuprāt, ir nepamatoti celtas cenas. Šobrīd atsevišķu komersantu rīcība, gaidot eiro un apaļojot cenas, met ēnu uz pārējiem uzņēmējiem, radot priekšstatu, ka tā dara vairākums. Turpmākos mēnešus aicinu uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas – cenas tirgū noteiks iedzīvotāju balsojums – pirkt vai nepirkt, » uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Valdību veidojošo politisko partiju sadarbības padomes sēdē šodien, 28.jūlijā, tika panākta vienošanās par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredzēs elektroenerģijas cenu kāpuma kompensācijas mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Esam rīkojuši vairākas apspriedes par to, kādā veidā kompensēt mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem elektrības izmaksas, lai nonāktu pie vislabākā risinājuma. Eksperti atzina, ka vislabākais modelis ir sociālā atbalsta instruments, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Ir panākta vienošanās un atbalsts Ekonomikas ministrijas izstrādātajam mehānismam, ieviešot jēdzienu aizsargātais lietotājs un nodrošinot šiem lietotājiem elektroenerģijas tirdzniecību par īpašajām cenām. Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs (tirgotājs, kas nodrošinās elektroenerģiju par īpašajām cenām) tiks izvēlēts konkursa rezultātā, saka ekonomikas ministrs.

Šodien, 19.novembrī stājas spēkā izmaiņas esošajā kārtībā, paredzot, ka Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanu varēs veikt ne tikai Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un ģimenes ārsti, bet arī darba devējs vai kolektīva atbildīgā persona.

To paredz grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to no šodienas mājas karantīna būs jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā vai to ir noteicis SPKC, ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona.

Veselības ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvākus pasākumus Covid-19 ierobežošanai, nepieciešams maksimāli ātri noteikt personas, kuras kolektīvā atradušās ciešā kontaktā ar inficētu personu un noteikt personai medicīnisko novērošanu un mājas karantīnu.

Pašreizējos apstākļos, kad Covid-19 pacientu skaits dienas laikā pat mēdz pārsniegt 500 cilvēku, SPKC epidemiologiem darba apjoma dēļ nav iespējams operatīvi apzināt visas šo inficēto personu kontaktpersonas, lai informāciju nodotu šo personu ģimenes ārstiem.

Labklājības ministrija (LM) rosina ieviest bezdarbnieku profilēšanu, kas nozīmētu, ka bezdarbnieki tiktu dalīti noteiktās funkcionālās grupās, piemēram, jauniešos, ilgstošajos bezdarbniekos utt.

Atbilstoši šim iedalījumam bezdarbniekiem tiktu noteikti paši piemērotākie aktīvās nodarbinātības pasākumi, sarindojot tos prioritārā secībā.

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā arī paredz, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināt to cilvēku loku, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Paredzēts, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja.

Šiem cilvēkiem būs ierobežota piekļuve Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, uzsver LM. «Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai neformālās izglītības programmas apguve. Vienlaikus šie cilvēki pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas varēs pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu,» informē ministrijā.