Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir konstatējis vairākas nepilnības tiesiskajā regulējumā saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju un politisko partiju finansēšanas kārtību, tāpēc Valsts prezidentam un atbildīgajām Saeimas komisijām ir nosūtīta vēstule, kurā KNAB norāda uz nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

KNAB uzskata, ka līdz nākamā Saeimas priekšvēlēšanu perioda sākumam– 2010. gada 5. jūnijā ir jāpilnveido normatīvie akti, lai tiktu novērstas šādas nepilnības:

1. Kā liecina partiju vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās iekļautā informācija, tad 20-38% no kopējiem priekšvēlēšanu tēriņiem vairākām politiskajām partijām veidoja izdevumi, kas atbilstoši likuma prasībām nav ierobežoti ar konkrētu priekšvēlēšanu izdevumu limitu. KNAB uzskata, ka šāds likuma regulējums nenodrošina galveno tā mērķi, proti, neierobežo atkarību no lielu finanšu līdzekļu piesaistes priekšvēlēšanu kampaņu nodrošināšanai. Politiskās partijas un to apvienības var neierobežoti tērēt finanšu līdzekļus reklāmas materiālu sagatavošanai, vēlēšanu kampaņas plānošanai un organizēšanai, vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām, telpu nomai vēlēšanu kampaņas vajadzībām, laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu izdevumu publicēšanai. KNAB ierosina priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus attiecināt arī uz minētajiem priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu veidiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neatbalsta Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu pilnīgu atcelšanu, vienlaikus ierosinot Saeimai izvērtēt nepieciešamību noteikt adekvātu iespējamo priekšvēlēšanu izdevumu summu, biznesa portālu Db.lv informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Tādējādi tiks nodrošināts minētā likuma mērķis, kas nosaka partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai, norāda KNAB.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Mārim Krastiņam nosūtītajā vēstulē KNAB atzīst, ka priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi ir nepieciešami, lai ierobežotu partiju atkarību no lielu finanšu līdzekļu piesaistes priekšvēlēšanu kampaņu nodrošināšanai. Tādējādi 2004.gadā likumā ieviestās likuma normas mērķis un jēga ir mazināt partiju atkarību no ziedotājiem un censties nodrošināt lielāku vienlīdzību finanšu nodrošinājuma ziņā partiju starpā priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10.pantā ietvertās normas nosaka atbildību par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, kā arī politisko organizāciju (partiju) pienākumus, pārsniedzot noteikto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru.

Saistībā ar 2006.gadā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzdevis piecām partijām atmaksāt valsts budžetā finanšu līdzekļus 1.055 miljonu latu apmērā, liecina KNAB mājas lapā ievietotā informācija.

Tautas partijai (TP) uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1 027 366.67 LVL apmērā.

Veicot pārbaudi, KNAB secināja, kas pastāv tieša saikne starp TP priekšvēlēšanu kampaņu un vairāku juridisko personu veidotajām kampaņām, kuras bija vērstas tieši uz TP reklamēšanu, kā rezultātā tika veicināta partijas popularitāte 9.Saeimas priekšvēlēšanu periodā. Līdz ar to citu juridisko personu izdevumi par šo kampaņu veidošanu, kā arī papildus atklātie partijas priekšvēlēšanu izdevumi ir pieskaitāmi TP priekšvēlēšanu izdevumiem, tādējādi vēlēšanu izdevumu limitu pārsniedzot par 767 775.76 latiem, taču valsts budžetā saskaņā ar likuma grozījumiem jāpārskaita tikai pēc 2006.gada 25.maija radušies priekšvēlēšanu izdevumi 235 856.17 latu apmērā.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments secinājis, ka biedrībai Sabiedrība par vārda brīvību ir tieša saikne ar Tautas partiju un tās 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Arī nodibinājuma PA SAULEI izdevumi par LPP/LC apvienības un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi minētās partiju apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis, ka 9. Saeimas vēlēšanu norisē kopumā netika pārkāpti brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi, Db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Ilze Eida. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā bijusi iespēja veidot savu politisko gribu, jo viņiem bija pieejama informācija par politisko organizāciju iespējamajiem finanšu pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitāciju laikā.

Partijas Jaunie demokrāti, Mūsu zeme, Tēvzemes savienība un politiskā organizācija Sociālā Taisnīguma partija Augstākajā tiesā iesniedza pieteikumus, pēc būtības pārsūdzot 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus ar mērķi panākt, lai tos atceļ. Viņuprāt vēlēšanu norisē tika pārkāpts brīvības un vienlīdzīguma princips saistībā ar politisko organizāciju (partiju) vēlšanu izdevumiem un aģitāciju, un Latvijas valsts neveica nekādus pasākumus vienlīdzgu un demokrātisku vēlēšanu nodrošināšanai.

Izskatīšanai Saeimas komisijās ceturtdien tika nodots Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma projekts, kas regulēs bezmaksas aģitāciju, priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu un slēptās politiskās reklāmas pazīmes. Likumprojektu izstrādājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija. Tā sagatavošanā līdzdarbojies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un sabiedriski politiskais centrs Providus. Likumā tiek plānots noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākas 90 dienas pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām un beidzas vienu dienu pirms vēlēšanām. Likumprojektā ir definētas gan priekšvēlēšanu aģitācijas, gan slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes. Piemēram, par priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi likuma izpratnē tiks uzskatīta vizuāla vai tekstuāla norāde uz kāda pasākuma sponsorēšanu vai atbalstīšanu no politisko organizāciju līdzekļiem, bet par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi — deputāta kandidāta pieminēšana bez acīmredzama iemesla, veidojot pseidonotikumus, lai deputāta kandidātam būtu iespēja parādīties medijā, vai izmantojot deputāta kandidātu kā vienīgo komentētāju. Likumprojekts nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt viegli identificējamai un skaidri nodalītai no citām masu saziņas līdzekļa daļām un reklāmām ar vārdiem «Apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija» un jānorāda, kura politiskā organizācija vai deputāta kandidāts šo aģitāciju ir apmaksājis. Personām, kas politiskajām organizācijām sniedz reklāmas pakalpojumus, šo reklāmas pakalpojumu vērtība jānosaka saskaņā ar attiecīgā pakalpojuma tirgus vērtību.

Latvijas Republikas Saeima pirmajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, ar kuriem paredzēts atcelt priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus. Tiesībsargs Romāns Apsītis uzskata, ka ierobežojumu atcelšana nav pieļaujama, jo tas neatbilst Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk - Satversme), kā arī vājina parlamentāro sistēmu un Latvijas konstitucionālo iekārtu kopumā. Savu viedokli Tiesībsargs ir nosūtījis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Saeimas frakcijām.

"Visām demokrātiskām, tiesiskām valstīm ir kopīgi vēlēšanu pamatprincipi, kas Latvijā konkretizēti Satversmē - Saeimu ievēlē brīvās, vispārīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Latvijas konstitūcija tiesības piedalīties vēlēšanās nosaka arī kā personas pamattiesības. Atceļot ierobežojumus tiktu pārkāpti brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi, kā arī personu tiesības kandidēt vēlēšanās," teikts Tiesībsarga Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta paziņojumā medijiem.

"Brīvas vēlēšanas ietver gan vēlētāju gribas brīvu veidošanos pirmsvēlēšanu periodā, gan iespēju vēlētājiem brīvi paust savu gribu balsojot. Vēlētājiem ir jābūt iespējai formulēt savu viedokli neatkarīgi, bez piespiešanas vai jebkādas cita veida manipulējošas iejaukšanās. Bet ar lielu finanšu resursu palīdzību īstenotas masveidīgas un vienpusīgas partiju priekšvēlēšanu kampaņas šo brīvo izvēli var apgrūtināt.

Lai Latvijā veicinātu sociāli atbildīgu, nekomerciālu, sabiedrību uzrunājošu, mākslinieciski augstvērtīgu plakātu tapšanu, tiek rīkots atklāts plakātu konkurss, norādīts valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Atklātajā plakātu konkursā aicināti piedalīties visi profesionālie mākslinieki – gan ar stāžu un pieredzi, gan iesācēji, gan augstskolu vecāko kursu studenti, - visi, kuri plakātu uzskata par īpašu artistisku iespēju paust savu viedokli publiskajā telpā. Lai risinātu augošo mežu piesārņojuma problēmu un mainīti sabiedrības attieksmi pret mežu piesārņošanu ar atkritumiem šī konkursa ietvaros AS „Latvijas valsts meži” piešķirs 1000 Ls prēmiju par tēmas “Nemēslo mežā” profesionālu risinājumu plakātā. Vēlamais plakātu izmērs 90x60(cm); darbam jābūt darinātam uz eksponēšanai atbilstošas stingras pamatnes.Iesniegšanas termiņs: 2006.gada 25.septembris Konkursa ietvaros paredzētas prēmijas arī par citām tēmām, kuras piešķir Kultūras Ministrija un SIA Vides projekti.

Carat apsver iespēju apstrīdēt Latvijas 90. gadadienas svinību ietvaros rīkotā atklātā konkursa rezultātus par mediju izvietošanu. Aizsardzības ministrija par saimnieciski izdevīgāko atzīst divas reizes dārgāku piedāvājumu. Mediju aģentūra arī izsaka bažas par noteiktā uzvarētāja atbilstību konkursa kvalifikācijas prasībām

Mediju aģentūra Carat apsver iespēju iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) ar lūgumu izvērtēt LR Aizsardzības ministrijas rīkotā atklātā konkursa, par LR proklamēšanas 90. gadadienas svinību audio un video rullīšu izvietošanu medijos, rezultātus.

Aģentūra uzskata, ka ir nepamatoti izslēgta no dalības konkursā, vienlaikus norādot, ka ministrija, neskatoties uz to, ka konkursa galvenais vērtēšanas kritērijs bijis saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, iecerējusi slēgt līgumu par summu, kas trīs aģentūru konkurencē bijusi vislielākā, sasniedzot 82 536 LVL. Divu pretendentu piedāvātie risinājumi bijuši divas reizes lētāki.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Tautas partijas (TP) apelācijas sūdzība par tiesas spriedumu ar kuru tā atstāja nemainīgu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par 1.03 miljonu latu atmaksu budžetā tiks skatīta šā gada 2.novembrī.

Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa pastāstīja, ka apgabaltiesa 21.janvārī pieņēmusi lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu sakarā ar iesniegto TP apelācijas sūdzību.

Db jau ziņoja, ka pagājušā gada novembra beigās Administratīvā rajona tiesa atstāja negrozītu 2007.gada 6.jūnija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu un noraidīja TP pieteikumu, gan par šī lēmuma, gan par KNAB pagājušā gada 22.aprīļa lēmuma atcelšanu.

2008. gada KNAB lēmumā, kurā bija norādīts, ka citu juridisko personu izdevumi par 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu veidošanu, kā arī papildus atklātie partijas priekšvēlēšanu izdevumi ir pieskaitāmi priekšvēlēšanu izdevumiem, tādējādi vēlēšanu izdevumu limits ir pārsniegts par 767 775 latiem.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējušo partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski iegūto EP deputātu mandātu skaitu, visdārgāk viena deputāta vieta izmaksājusi apvienībai «Attīstībai/Par!», bet vislētāk - nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, «Attīstībai/Par» priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos deklarējusi 150 199 eiro un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu. Līdz ar to viens iegūtais EP deputāta mandāts politiskajam spēkam izmaksājis 150 199 eiro. Savukārt VL-TB/LNNK aģitācijai tērējusi 54 708 eiro un provizoriski ieguvusi divus deputātu mandātus, kas attiecīgi ir 27 354 eiro par vienu mandātu.

Pēc «Attīstībai/Par!» otras lielākās izmaksas par vienu deputāta mandātu ir Latvijas Krievu savienībai (LKS), kas deklarējusi 110 165 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu.

Trešās lielākās izmaksas par vienu mandātu bijušas «Saskaņai», kas deklarējusi 187 362 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi divus EP deputāta mandātus. Attiecīgi viens mandāts «Saskaņai» izmaksājis 93 681 eiro.

Tautas partijai (TP) būs jāatmaksā pretlikumīgi saņemtie un iztērētie finanšu līdzekļi 1.03 miljonu latu apmērā.

Administratīvā rajona tiesa atstāja negrozītu 2007.gada 6.jūnija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu un noraidīja TP pieteikumu, gan par šī lēmuma, gan par KNAB pagājušā gada 22.aprīļa lēmuma atcelšanu.

Tiesas spriedums ir pārsūdzams 20 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, Db pastāstīja tiesas priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa.

Kā Db norādīja TP priekšsēdētāja Andra Šķēles preses sekretārs Romāns Meļņiks, partija gaidīs pilno tiesas spriedumu un konsultēsies ar juristiem par turpmāko rīcību.

Valsts prezidents Valdis Zatlers izsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju. Prezidents tā nolēmis par spīti vairāku ekspertu iebildumiem, vēsta Latvijas Radio.

Pazīstami politologi un žurnālisti, tiekoties ar Zatlera padomniekiem un politiķiem, piektdien uzsvēra, ka priekšvēlēšanu aģitācijas likumos ir novērsti vairāki trūkumi, tomēr nepilnības arī saglabātas. Ekspertu lielākie iebildumi ir saistībā ar likumos saglabātām iespējām īstenot dārgas reklāmas kampaņas un noteiktu ļoti šauro trešo personu loku, kuras ar aģitāciju nedrīkstēs nodarboties. Likumus par nepilnīgiem atzinis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, taču pret to stāšanos spēkā biroja pārstāvji iebilduši gan neesot.

Šie grozījumi risina t.s. trešo personu aģitācijas problēmu, kas aktualizējās 9. Saeimas priekšvēlēšanu periodā. Noteikts, ka ar politiskajām partijām nesaistītām personām, veicot politisko aģitāciju, ir jāievēro likumā noteiktā kārtība, priekšvēlēšanu aģitācija jāveic savā vārdā un šīs personas priekšvēlēšanu aģitācijai var tērēt ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas.

SIA Kaltenes krasti atjaunoto plakātu kolekcija izceļ pagājušā gadsimta 20.-30. gadu izcilākos Latvijas vēsturiskā dizaina piemērus un nākotnē plāno piedāvāt arī mākslas darbu reprodukcijas.

«Mēs ar Mariju jau vairākus gadus strādājam kopā – pie TechChill konferences un citiem projektiem, kas saistīti ar stratēģiju, komunikāciju un projektu vadību. Tie ir lieliski procesi, bet pēc trešā kopīgā TechChill, kad mazliet atkāpāmies no ikdienas organizēšanas, radās vēlme pārmaiņas pēc īstenot kaut ko taustāmu un rokās paturamu,» stāsta Līva Pērkone, SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašniece. Tajā mirklī bija iespēja mazliet atpūsties, bet nemiera gars turpināja urdīt. «Mētājāmies ar dažādām idejām, pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam – kas būtu tāds, ko mēs varētu radīt, pēc iespējas atšķirīgu no tā, ko darām ikdienā? Līva atcerējās par reklāmas plakātiem no Latvijas pirmās neatkarības gadiem, ko bija pētījusi pirms gadiem desmit, un kādi tie ir populāri suvenīri citās Eiropas valstīs. Man plakāti iepatikās, un jau nākamajā rītā satikāmies bibliotēkā, lai noskaidrotu tālākos soļus,» atminas otra uzņēmuma līdzīpašniece Marija Ručevska. Laikā, kad Līva studēja vēsturi un jau bija sākusi strādāt komunikācijas nozarē, reklāmas plakāti viņu ieinteresēja, jo bija kā vienojošais elements starp komunikāciju, vēsturi un ekonomiku. «Ja tā padomā, tad arī ar šo hobiju nekur tālu neesam aizgājušas no tā, ko darām ikdienā. Periodikas arhīvs un plakāti bija viena no pirmajām lietām, kas tika digitalizēta un bija pieejama tiešsaistē, neejot uz bibliotēku. Tā bija mana pirmā īstā saskare ar digitalizāciju un tās iespējām,» atzīst Līva.

Sašutuma vētru Vācijā izraisījis Berlīnē izvietots milzīgs priekšvēlēšanu plakāts, kurā tuvplānā attēlotas kancleres Angelas Merkeles rokas. Opozicionāri plakātu nosaukuši par daļu no «monstroza personības kulta».

Aptuveni 2,4 tūkstošus kvadrātmetru lielais plakāts izvietots uz ēkas fasādes netālu pie Berlīnes galvenās dzelzceļa stacijas. «Vācija atrodas labās rokās,» teikts plakātā, kurā attēlotas A. Merkeles rokas. Plakāts tapis no A. Merkeles atbalstītāju attēlu mozaīkas.

Vācijas parlamenta opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija kritizējusi šādu vēlēšanas kampaņas sastāvdaļu. Sociāldemokrātu Berlīnes nodaļas vadītājs Jans Stošs sarunā ar laikrakstu Tagesspiegel plakātu nosaucis par monstrozu, tukšu personības kultu un norādījis, ka valdošās Kristīgo demokrātu apvienības priekšvēlēšanu kampaņa vairs nav saistīta ar politiku, bet gan tikai ar kandidātu reklamēšanu.

Plakāts, ar kuru Ozolnieku novada iedzīvotājs Normunds Šīrins pauž savu attieksmi pret termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu un zemes iztirgošanu ārzemniekiem, Ozolnieku novada Cenu pagastā ceļa malā izvietots bez saskaņošanas ar VAS Latvijas Valsts ceļi, informēja Ozolnieku novada sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša.

Plakātu ar uzrakstu «Es negribu dzīvot ne Ķīnā, ne Krievijā! Es gribu dzīvot Latvijā!» Šīrins izvietojis savā zemes gabalā. Pašvaldība, saņemot iesniegumu no Šīrina, norādījusi,- lai saskaņotu informatīvā plakāta izvietošanu ceļa malā, nepieciešams saņemt Latvijas Valsts ceļu atļauju. Šādu atļauju zemes īpašnieks nebija saņēmis, skaidroja Kairiša.

TB/LNNK par nelikumīgu priekšvēlēšanu reklāmas izvietošanu piespriests 500 latu liels sods, ziņo diena.lv.

Nav gan zināms, vai Administratīvās komisijas lēmums paliks spēkā, jo TB/LNNK to var pārsūdzēt 30 dienu laikā. TB/LNNK pagaidām no komentāriem par to, vai lēmumu pārsūdzēs, atturējās. Ar savas lielformāta priekšvēlēšanu reklāmas izvietošanu uz Preses nama sienas partija bija ignorējusi Rīgas domes aizliegumu, reklāmas izvietošanu nav saskaņojusi ar Būvvaldi un nav ietinusi ēku sietā.

Jau no 2007. gada reklāmdevēji ir vēlējušies Preses namu pārvērst par reklāmu objektu, bet pilsētas būvvalde šos priekšlikumus vienmēr ir noraidījusi. Jāpiebilst, ka reklāmas izvietošanas laikā Rīgas mērs arī bija TB/LNNK pārstāvis Jānis Birks, kas neuzskatīja, ka reklāma izvietota nelikumīgi.

Pēc Siguldas novada domes lūguma Valsts policija sagatavojusi administratīvo protokolu par partijas Jaunais Laiks reklamēšanos pašvaldībai piederošajās Siguldas pilsdrupās pagājušajā nedēļas nogalē 14. Siguldas Opermūzikas svētkos. Likuma «Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas parlamenta vēlēšanām» 22. pants noteic, ka par partiju priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās vietās pašvaldība jāinformē vismaz trīs dienas iepriekš un jāiekasē maksa par aģitācijas materiālu izvietošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. JL bija Siguldas Opermūzikas svētku sponsors, jo «nebija, kas apmaksā pārvietojamo tualešu nomu». Karogi ar JL logotipu izvietoti tāpat kā citu sponsoru logotipi, jo tādi bijuši sponsorēšanas noteikumi. Kampaņas koordinators Artis Kampars teica, ka summa būšot redzama partijas pārskatā par priekšvēlēšanu tēriņiem. Pirms vēlēšanām jaunlaicenieši reklamējoties arī konkursa Dziesma manai paaudzei izskaņā, daudzos citos konkursos un sporta sacensībās.

Saskaņā ar PROVIDUS projekta "Atklāti par 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm" datiem, Tautas partija līdz 2006. gada 1. oktobrim priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus bija pārkāpusi par 423 143 LVL. Savukārt Latvijas Pirmā partija par 241 849 LVL. Šie pārkāpumi radušies, reklāmu izvietojot gan pašām politiskajām partijām, gan to kampaņas rīkotāju izveidotām juridiskām personām. Biedrība "Sabiedrība par vārda brīvību", kas izveidota, lai dotu iespēju Tautas partijai reklamēties lielākā apjomā nekā pieļauts Partiju finansēšanas likumā, izvietojot 11 stundas un 18 minūtes ilgu Tautas partiju slavinošu politisko reklāmu, kopā iztērējusi 506 583 LVL. Savukārt Tautas partija savā vārdā izvietojusi reklāmu par 195 613 LVL. Kopsummā partija reklāmas tēriņos sasniegusi LVL 702 196 LVL un par 423 143 LVL pārkāpusi Partiju finansēšanas likumā noteiktos priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu ierobežojumus. Tādejādi TP atļautos kampaņas izdevumus (279 053 LVL) pārtērējusi 2,5 reizes. Savukārt nodibinājums "Pa saulei", kas izveidots, lai dotu iespēju Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienībai reklamēties lielākā apjomā nekā pieļauts Partiju finansēšanas likumā, izvietojot 4 stundas un 36 minūtes ilgu LPP/LC slavinošu politisko reklāmu, iztērējis 309 365 LVL. LPP/LC savā vārdā izvietojusi reklāmu par 54 344 LVL, partijas priekšsēdētājs A. Šlesers par 84 033 LVL, mediju uzņēmumi Shark media un Creative media services kopā 61 557 LVL dārgu LPP/LC slavinošu reklāmu, LPP – 11 603 LVL vērtu reklāmu. Kopsummā LPP/LC reklāmai iztērēti 520 902 LVL. Tādā veidā LPP/LPP Partiju finansēšanas likumā noteiktos kampaņas izdevumu ierobežojumus pārtērējusi gandrīz divas reizes (1,8 reizi). Šādā veidā divas no valdošajām partijām – TP un LPP ir iznīcinājušas partiju finansēšanas likumā noteikto kampaņas izdevumu ierobežojumu jēgu. Šie ierobežojumi tika ieviesti 2004. gadā, lai padarītu partijas mazāk atkarīgas no to sponsoriem un nostiprinātu Satversmē noteikto vienlīdzīgo vēlēšanu principu. Trešajā vietā tēriņu ziņā ir ZZS, kas kopsummā reklamēta par 199 759 LVL. Savā vārdā tā izvietojusi 107 910 LVL dārgu reklāmu, tomēr kopējā izdevumu summā ieskaitīti tās premjera kandidāta A. Lemberga politiskajai reklāmai iztērētie 80 086 LVL un Media Planning Group ZZS reklāmai iztērētie 11 763 LVL. ZZS reklāmas izdevumu "griestus" vēl nav sasniegusi. Ceturtajā vietā reklāmas tēriņu ziņā ir LSDSP, kas politisko reklāmu izvietojusi par 151 084 LVL, tai seko Saskaņas Centrs, kas iztērējis 127 901 LV, TB/LNNK ar 107 314 LVL lieliem tēriņiem un Jaunais laiks, kas reklāmas izvietošanai iztērējis 72 530 LVL. PROVIDUS uzskaita tikai tās izmaksas, kas partijām vai ar tām saistītām personām rodas par reklāmas izvietošanu medijos. Ārpus uzskaites paliek tādi izdevumi kā vides reklāmas, kampaņas sagatavošanas, reklāmu filmēšanas, honorāru un citi izdevumi. Pamatojoties uz šo, PROVIDUS ir pamats uzskatīt, ka TP un LPP/LC priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojuma pārkāpums faktiski varētu būt vēl lielāks.

Vairākas radiostacijas priekšvēlēšanu laikā intervējušas pašvaldību deputātu kandidātus, nenorādot, ka materiāls ir reklāma, lai gan par intervijām saņēmušas samaksu, raksta laikraksts Diena.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konstatējusi, ka četrās radiostacijās pārraidīta slēptā reklāma, toties kopumā sešas raidorganizācijas nav ievērojušas priekšvēlēšanu aģitācijas likuma ierobežojumus.

Slēptās reklāmas saturs radiostacijās SWH+, Krievu hitu radio, PIK un Mix FM bijis vienāds - raidījumā «Mums ir tiesības» intervēti vairāki partijas PCTVL deputātu kandidāti. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka visas raidorganizācijas, izņemot Mix FM, par šo raidījumu saņēmušas 11 370 latu no Latvijas Cilvēktiesību komitejas, kas arī bija raidījuma autore.

Tā kā Mix FM pārraidīts identisks raidījums, NRTP ieskatā arī tā bija slēptā reklāma. Maksimālais sods par šādu pārkāpumu ir 5 tūkst. Ls.

Viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus ir prasījusi varas partijām Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un «Jaunajai Vienotībai» (JV), liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.

Viena deputāta mandāta iegūšana ZZS varētu būt «izmaksājusi» ap 44 000 eiro, bet JV - ap 43 000 eiro. No šīm partijām tēriņu ziņā būtiski atpaliek «Saskaņa», kurai viens mandāts «izmaksājis» ap 21 000 eiro.

Pēc visu Latvijas iecirkņu balsu saskaitīšanas līderos ir Saskaņa, KPV LV un JKP

Citu partiju tēriņi bijuši būtiski mazāki: «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) viena deputāta vieta «izmaksājusi» nedaudz virs 7500 eiro, «KPV LV» - ap 7500 eiro, «Attīstībai/Par» - nedaudz zem 7500 eiro, bet Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) - ap 5100 eiro.

KNAB uzlicis sodu partijai par tēriņu griestu pārkāpšanu priekšvēlēšanu kampaņā. Pārtēriņš gan ir neliels - 1064 latu, pirmdien informēja KNAB preses konferencē.

Savukārt citi pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu līderi ir LPP/LC, TP un JL.

Pērn pirms pašvaldību vēlēšanām vislielākie izdevumi priekšvēlēšanu kampaņā bija LPP/LC, kas šiem mērķiem iztērēja 632 907 latus, Tautas partija (TP), kura kampaņā ieguldīja 569 131 latus, kā arī Jaunais Laiks ar 448 922 kampaņai veltītiem latiem. Jāpiebilst, ka gan LPP/LC un TP ir ļoti tuvu priekšvēlēšanu tēriņu griestiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietnieks Alvis Vilks, skaidrojot Latvijai un Ventspilij veikto pārtēriņu, norādīja, ka tas radies kā organizatoriska kļūme. «Tas nav noticis tīšuprāt, bet gan faktiski vairāk tādu organizatorisku problēmu dēļ,» skaidroja A. Vilks. Sodu partija jau ir saņēmusi, bet viņš prognozē, ka arī šoreiz lēmums tiks pārsūdzēts.