Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

^{(Papildināta visa ziņa)}

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Certus domnīcas pētījumā secināts, ka jaunie noteikumi, kas pieprasa lielāku kontroli nerezidentu noguldījumos, nozīmē, ka valsts IKP var samazināties pat par apmēram 2,45%. BDO Law galvenā partnere Vita Liberte norāda, ka stingrāki ierobežojumi nav pareizais veids, kā nodrošināt godīgu un konkurētspējīgu tirgus attīstību.

Nerezidentu noguldījumi veido apmēram pusi banku uzkrājumu Latvijā, un pēc jauno ierobežojumu pieņemšanas 2016. gada pirmajos sešos mēnešos juridisko klientu skaits jau ir samazinājies par 3,5%, bet noguldījumu apjoms – par 11%, vēsta domnīcas pētījums (1). Tas nozīmē, ka līdz jūlijam no bankām jau bija izņemts apmēram viens miljards eiro, turklāt paredzams, ka šīs tendences turpināsies.

No Latvijas 29 bankām gandrīz puse jeb 13 bankas ir vērstas uz ārzemju tirgus apkalpošanu - tas nozīmē, ka nerezidentu depozīti šajās bankās pārsniedz 20% no to aktīviem, un tās pārsvarā ir vietējās bankas, piemēram, otrā lielākā Latvijas banka ABLV, kas izjutusi lielu ierobežojumu ietekmi.

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Nerezidentu noguldījumu atlikums Latvijas banku sektorā no 2011. gada vidus līdz 2012. gada vidum palielinājies par 1,2 miljardiem latu, piedzīvojot izaugsmi par gandrīz 30 %. Par nerezidentu līdzekļu nozīmi Latvijas banku sistēmā runā fakts, ka nerezidentu noguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos ir tuvu 50 % — naudas izteiksmē — aptuveni 6 miljardi latu. Nerezidentu darījumu apkalpošanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību saskaņā ar KPMG 2011. gada pētījuma datiem ir 1,7 % apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Nav brīnums, ka nerezidentu nauda un tās daudzveidīgā ietekme ir kļuvusi par neizbēgamu diskusiju objektu. Tomēr ir jāuzsver, ka tieši Latvijas banku sistēmas reputācija, drošums un attīstītā banku uzraudzības sistēma ir tie faktori, kas veicina noguldījumu pieplūdumu. Nevis Latvijas nedrošība, bet drošums ir Latvijas banku panākumu atslēga, jo nerezidenti ļoti rūpīgi izvērtē to, kur un kas apkalpo viņu finanses.

Nerezidentu finanšu darījumu apkalpošana ir Latvijas eksporta pakalpojums — veids, kā Latvijas tautsaimniecībā ieplūst kapitāls no ārvalstniekiem, kas pērk mūsu finanšu pakalpojumus. Tieši tāpat kā tad, ja pērk mūsu ražotāju produkciju — kokapstrādes, pārtikas, vieglās rūpniecības un citu nozaru.

Saeimā iesniegto priekšlikumu – paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem «čaulas» uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu.

FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā «ofšoru nodokļa» ieviešanā:

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks tiek pārnests uz plašāku klientu loku (rezidentiem).

Nerezidentu banku biznesu nākotnē nevarēs uzturēt ar pārskaitījumiem un ikdienas darījumiem

Tā uzskata Latvijā strādājošās skandināvu bankas, kas orientējas uz vietējo klientu apkalpošanu. To vadītāji uzsver, ka pašreizējais nerezidentu bizness nav ilgtspējīgs un jāmodificē, veidojot kredītiestāžu biznesa modeļus tā, lai Latvijas finanšu sektors nākotnē netiktu izolēts no starptautiskajiem tirgiem, ņemot vērā augošās starpvalstu naudas plūsmas kontroli. Savukārt nerezidentu sektorā strādājošās bankas ir pārliecinātas, ka krasas izmaiņas nav nepieciešamas un pietiek ar stingrākām prasībām.

Pērnā gada nogalē nerezidentu noguldījumu apmērs Latvijas kredītiestādēs sasniedza 12,4 miljardus eiro, kas ir 53% no kopējā banku sektorā noguldītā naudas apmēra, turklāt 90% no šīs naudas glabājas kā pieprasījuma noguldījumi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Augstais noguldījumu īpatsvars ne reizi vien raisījis starptautisko institūciju pārmetumu vētru, taču līdz šim tas nav veicinājis būtisku darbības virziena maiņu nerezidentu segmentā. Lielākās bažas pastāv par riskiem finanšu sektoram un nelegālās naudas klātbūtni, kuras dēļ ne reizi vien Latvijas banku nosaukumi izskanējuši starptautiskā mērogā. Šajā gadā FKTK, ņemot vērā ārvalstu institūciju iniciatīvu, sākusi uzlabot banku sektora spēju kontrolēt naudas izcelsmi un plūsmu, un patlaban kredītiestādēs, kuras orientējas uz nerezidentu klientu apkalpošanu, auditu veic neatkarīgas ASV kompānijas. Latvijā strādājošo banku pārstāvji gan uzskata, ka nepietiek ar prasību paaugstināšanu – ir jāveic radikālas izmaiņas nerezidentu banku stratēģijā, mainot pakalpojumu veidu, jo ilgtermiņā pašreizējais modelis nedarbosies, turklāt beigās var ciest ne tikai ārvalstu klientus apkalpojošās kredītiestādes, bet arī pārējās, savukārt banku klientiem tas var atspoguļoties dārgākos pakalpojumos.

Pēdējo gadu laikā dolāra loma Latvijas bankās, kas apkalpo nerezidentu klientus, ievērojami samazinājusies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bankas, kas apkalpo nerezidentus, atsakās no dolāru norēķiniem un prognozējams, ka tuvākajā laikā noguldījumu apjomi šajā valūtā saruks.

Nav iecienīti

Līdz ar ASV banku korespondējošo kontu slēgšanu un nerezidentu biznesa pamatīgo vētīšanu pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājušies starptautisko klientu ASV dolāru noguldījumi Latvijas kredītiestādēs. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pagājušā gada nogalē nerezidentu noguldījumi ASV dolāros sasniedza 4,3 miljardus eiro. Salīdzinājumam – vēl pirms pāris gadiem šo noguldījumu kopējais apmērs bija virs astoņiem miljardiem eiro. Eiro noguldījumu apjoms būtiski nav mainījies un turas virs trīs miljardiem eiro.

Latvijas banku sistēma mierīgi izturētu, ja vienas dienas laikā no nerezidentu kontiem tiktu izņemti vairāki simti miljonu latu, apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, vaicāts par sekām šāda scenārija gadījumā.

Viņš skaidroja, ka no nerezidentu noguldījumiem - apmēram sešiem miljardiem latu - liela daļa naudas ir ieguldīta «gana uzticamās bankās Rietumeiropā un Amerikā», kā arī pasaules valstu vērtīgākajos vērtspapīros.

FKTK ir identificējusi, ka nerezidentiem ir iespēja «jebkurā brīdī dot komandu» izņemt naudas līdzekļus no bankām, un to, ka šis nerezidentu apkalpošanas modelis prasa atbilstošus pasākumus. Līdz ar to šo līdzekļu likviditātes prasības bankām ir stingri noteiktas, uzsvēra Zakulis.

«Tāpēc nerezidentus apkalpojošās bankas uztur vairāk nekā divas reizes augstāku līdzekļu likviditātes rādītāju, kas nodrošina un ļauj klientus apkalpot arī tad, ja daļa no viņiem nolems pārvietot savus līdzekļus,» skaidroja FKTK vadītājs.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Pieaugošais nerezidentu noguldījumu apjoms rada spiedienu uz Latvijas banku sistēmu, norāda reitingu aģentūra Moody's Investors Service.

Moody's eksperti saka, ka negatīvais spiediens pieaug vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir fakts, ka depozīti ir galvenais finansējuma avots Latvijas bankām, īpaši tām, kurām nav mātesbanku finansējuma. Tāpat reitingu aģentūra savā ziņojumā norāda, ka nerezidentu depozīti, kas pērnā gada beigās veidoja 49% no kopējā depozītu apjoma, ir ievērojami nestabilāki kā rezidentu noguldījumi.

«Nerezidentu biznesu vada notikumi gan vietējā banku sistēmā, gan savā valstī, un kaut arī noguldījumu līmenis nav vienāds visās bankās, kopumā pēdējo gadu laikā tas ir audzis,» norāda Moody's un skaidro, ka šo noguldījumu līmeņa pieaugums galvenokārt saistīts ar Latvijas ekonomikas atveseļošanos un citu valstu problēmās. Tajā pašā laikā šiem depozītiem (īpaši no NVS valstīm) ir bijusi nozīmīga loma Latvijas banku sistēmā kopš iestāšanās ES sarunu noslēguma 2002. gada decembrī.

2011. gada beigās Latvijas bankās piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjoms sasniedza 5,22 miljardus latu, kas ir par 13% vairāk nekā pirms gada un veidoja 47,2% no visiem banku noguldījumiem.

No rezidentiem, tajā skaitā uzņēmumiem un mājsaimniecībām banku piesaistīto noguldījumu apjoms gada beigās veidoja 5,85 miljardus latu, kas savukārt bija par 9,9% mazāk nekā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. No nerezidentiem piesaistītajā naudā 70% veido kontu atlikumi, kamēr rezidentu gadījumā tādi noguldījumi veido 56%.

2009.gada beigās nerezidentu nauda veidoja 38% kopējos noguldījumos, bet 2010.gada beigās nerezidentu noguldījumu apjoms bija pieaudzis līdz 41,6%, rezidentu naudai attiecīgi sarūkot no 62% līdz 58,4%. Tādējādi pagājušā gada laikā ārvalstu noguldījumu īpatsvars noguldījumos pieaudzis par 5,6 procentpunktiem. Saglabājoties šādai tendencei, šogad nerezidentu noguldījumu apjoms varētu pārsniegt vietējo noguldījumu apjomu, liecina Db.lv aplēses.

Britu biznesa laikraksts Financial Times (FT) apgalvo, ka Latvijā jau ieplūst nerezidentu noguldījumi no finanšu grūtībās nonākušās Kipras.

Kaut arī Latvijas amatpersonas noraida ideju, ka to sagaida naudas pieplūdums no Kipras, īpaši laikā, kad tā cenšas kļūt par eirozonas 18.dalībvalsti, «tomēr naudas plūsma no Kipras jau ir sasniegusi Latvijas bankas,» raksta avīze.

Tiesa, Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) laikrakstam to neapstiprina: «Pašlaik mēs nenovērojam naudas ieplūšanu no Kipras Latvijā. Šī valsts tiek uzraudzīta, un mēs nesacenšamies par šo naudu.»

Turklāt vairāki Kipras krievu klientu advokāti FT apstiprinājuši, ka Latvijas bankas ar viņiem kontaktējušās dažu stundu laikā pēc paziņojuma par starptautiskās finanšu palīdzības piešķiršanu Kiprai.

Banku sektora riski ar kuriem saskaras Latvija ir principiāli citādāki nekā tie, kas pastāvēja Kiprā pirms šī valsts saņēma starptautisko aizdevumu, uzskata kredītreitingu aģentūra Fitch.

Nesenie notikumi Kiprā, kas sekoja pēc tam, kad noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro tika piemērota nodeva, pievērsuši uzmanību Latvijai, kuras banku sektorā arī ir liels nerezidentu naudas apjoms, uzsver Fitch.

Aģentūra norāda, ka nerezidentu noguldījumi varētu padarīt bankas neaizsargātas negaidītā kapitāla aizplūšanas brīdī. Latvijā nerezidentu noguldījumi sasniedz 49% no visiem noguldījumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā bija Kiprā (37%). Tomēr tajā pašā laikā tie veido tikai 40% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Kiprā šī attiecība bija 140% apmērā.

Latvijā ir augstākā kredītu un noguldījumu attiecība Eiropas jauno valstu vidū – pērn tā bijusi 196% apmērā (salīdzinājumam – Kiprā 123%), taču Latvijas banku sektors ir daudz mazāks nekā Kipras un valsts ekonomika ir mazāk atkarīga no finanšu sektora. Latvijā finanšu sektors veido 3,5% no IKP, kamēr Kiprā tas ir 9% apmērā.

Gada sākumā izskanējušie stāsti par it kā gaidāmo miljardu ieplūšanu Latvijā no finanšu grūtībās nonākušās Kipras izrādījušies vien mīts, jaunākajā Nordea ekonomikas apskatā norāda bankas galvenais ekonomists Andris Strazds.

«Otrajā ceturksnī nerezidentu privātpersonu un privāto uzņēmumu depozīti Latvijā pieauga vien par nepilniem 30 miljoniem latu. Arī paskatoties uz depozītu pieaugumu Latvijā ilgtermiņā redzam, ka pēdējo desmit gadu laikā rezidentu depozīti pieauguši pat nedaudz straujāk nekā nerezidentu depozīti un vismaz pašlaik bažām par anormāli strauju nerezidentu depozītu izaugsmi nav pamata, saka eksperts. Vienlaikus gan arī redzams, ka nerezidentu depozītu atlikumi ir daudz svārstīgāki par rezidentu depozītu atlikumiem, tāpēc papildus prasības no regulatora puses nerezidentus apkalpojošajām bankām ir pamatotas,» norāda Nordea bankas pārstāvis.

Martā banku piesaistīto kopējo noguldījumu atlikums saruka par 3,2% jeb 633 miljoniem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Rezidentu noguldījumi iepriekšējā mēnesī samazinājās par 5,3% jeb 539,1 miljonu eiro, ko galvenokārt noteica valdības noguldījumu sarukums par 39% jeb 516,8 miljoniem eiro, atmaksājot Eiropas Komisijai daļu no starptautiskā aizdevuma.

Tāpat nedaudz saruka arī nerezidentu noguldījumi - par 1% jeb 93,9 miljoniem eiro, ko pamatā noteica ASV dolāra vērtības samazināšanās, skaidro FKTK pārstāvji.

Laikraksts Dienas Bizness jau martā rakstīja, ka Krievijas un Ukrainas konflikts pagaidām neatspoguļojas pieaugošās nerezidentu naudas plūsmās uz Latviju.

FKTK pārstāvji skaidro, ka janvārī bija vērojams straujāks nerezidentu noguldījumu apjoma kāpums – par 3,5% jeb 330 miljoniem eiro, taču nākamajā mēnesī tas atkal samazinājies. FKTK min, ka jau iepriekšējos gados ziemas mēnešos varēja vērot līdzīgas tendences, un, kā norāda komisijas pārstāve Laima Auza, nerezidentu noguldījumi, it īpaši, ja salīdzina datus tik īsā termiņā kā mēnesis, mēdz būt svārstīgāki, jo pietiek ar to, ka viens vai pāris ārvalstu klienti veic kādu lielāku regulāro maksājumu mēneša beigās, lai kopējā statistika mainītos.

Izstrādāts finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016.gadam. Dokumenta mērķis ir veicināt stabilu finanšu sektoru, kas atbalsta un sekmē ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.

Plānā iekļauti mērķi un veicamie uzdevumi šādās jomās: kredītiestāžu sektors, kapitāla tirgus, pensiju fondi, tiesu sistēma, valsts atbalsta programmas, alternatīvie finansējuma veidi, finanšu pratība.

Dokumentā norādīts, ka Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Septembra beigās Latvijā darbojās 20 bankas un deviņas ārvalstu banku filiāles. No kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedz 69,8%, dominējot Skandināvijas investoru ieguldījumiem, kas veido 52% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.

Diskusijas par to, ir vai nav Latvija jaunais eirozonas naudas tirgus «tīrības» bieds, pagaidām izraisa smaidu. Tomēr potenciālas problēmas pastāv un tās ignorēt būtu muļķīgi.

Latvijas iesoļošanu eirozonā ārvalstu medijos pavadīja vietējām amatpersonām ne visai patīkami spriedelējumi par to, ka nu tik eirozonā caur Latviju ieplūdīs netīra nauda. Lai būtu skaidrāk – neskaidrās un, iespējams, ne visai likumīgās operācijās iegūti līdzekļi, kurus to īpašnieki, kas tīri labi jūtas ārpus Eiropas Savienības, glabāt tomēr izvēlas ES un vēl vēlamāks eirozonā. Iemesls, kādēļ tieši Latvija varētu kļūt par šādas naudas vārtiem uz eirozonu, ir tas, ka Latvijas banku uzraudzība esot apšaubāmas kvalitātes, bet pašām bankām ir liela patika pret nerezidentu naudu.

Šīs runas vēl arī sakrita ar ASV bankas JPMorgan Chase & Co, kas iepriekš ASV bija dabūjusi sutu par nepietiekamu centību naudas atmazgāšanas apkarošanā, lēmumu apturēt ASV dolāru maksājumus no Latvijas bankām.

Februārī nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis par 0,4% jeb 26,9 miljoniem latu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā februārī banku piesaistīto noguldījumu atlikums pieaudzis par 0,2% jeb 22,2 miljoniem latu. Pieaugot mājsaimniecību un finanšu iestāžu noguldījumiem, bet samazinoties privāto nefinanšu sabiedrību un valdības noguldījumiem, rezidentu noguldījumu atlikums sarucis par 0,1% jeb 4,7 miljoniem latu.

«Šomēnes nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis ASV dolāra vērtības palielināšanas rezultātā, nevis reālo noguldījumu pieplūduma dēļ,» skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. «Kā rāda jaunākie operatīvie banku dati par februāri, nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugums no visām valstīm kopā ir mazāk nekā pērn, kad februārī nerezidentu noguldījumu kopējais pieaugums bija 110 miljoni latu. Mēs turpināsim sekot līdzi situācijai un rūpīgi strādāsim ar bankām, vērtējot ienākošās naudas plūsmas intensitāti un kvalitāti.»

Ārvalstnieku nauda turpina ieplūst Latvijas bankās – septembra beigās nerezidentu noguldītāji banku depozītos bija izvietojuši 5,9 miljardus latu, kas veido 49,5% no kopējā noguldījumu apjoma.

Banku pārstāvji norāda, ka pagaidām nekas neliecina par tendenču maiņu un nauda Latvijā visdrīzāk turpinās ienākt, turklāt valsts reitinga paaugstināšana to tikai veicinās.

Salīdzinot ar pērnā gada septembra beigām, nerezidentu depozītu apjoms kredītiestādēs audzis par nepilniem 20%, un gada laikā ārvalstnieki paspējuši izvietot aptuveni miljardu latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati. Banku pārstāvji skaidro, ka daļa naudas, kas tiek noguldīta Latvijā, tiek pārcelta no Eiropas valstīm, kuras skārusi krīze, piemēram, Kipras un citām.

Starptautiskais Valūtas fonds jau iepriekš uzsvēris, ka nerezidentu depozīti ir īstermiņa saistības un jauna līdzekļu ieplūde var apdraudēt banku kopējo stabilitāti, savukārt citi ārvalstu eksperti jau paspējuši Latviju salīdzināt ar Šveici, kur nerezidentu noguldījumu īpatsvars ir mazāks, norādot uz iespējamām problēmām saistībā ar naudas atmazgāšanu.

Kopš 2009.gada beigām Latvijas banku tirgū kopumā piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis par 2,754 miljardiem latu un 2013.gada marta beigās sasniedza 6,385 miljardus latu.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopota infomācija un Db.lv aprēķini par šā gada pirmajiem trīs mēnešiem. Tajā skaitā šogad janvārī noguldījumi pieauga par 95,6 miljoniem latu, februārī par 26,9 miljoniem latu, bet šogad martā – par 162,2 miljoniem latu (tostarp nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugumu daļēji ietekmēja ASV dolāra vērtības palielināšanās).

Nerezidentu naudas straujo pieaugumu šajos gados veicināja arī bēgošie noguldījumi no krīzes māktās Kipras un Spānijas. Tiesa, lielākais pieaugums bija 2011. un 2012.gadā, bet šogad janvārī un februārī no Kipras aizgājušo vairāk nekā miljards eiro Latvijas banku sistēma nejuta.

Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles bijušais darbinieks Mihails Murņikovs paziņojis, ka klientu apkalpošanas speciālistiem bija jāapkalpo pēc iespējas vairāk nerezidentu klientu darījumu, jo tie bankai bija ļoti ienesīgi, vēstīja biznesa ziņu aģentūra «Bloomberg».

Murņikovam - līdzīgi kā lielākajai daļai no 14 cilvēkiem, kas strādāja «Danske» Igaunijas filiāles starptautisko klientu apkalpošanas nodaļā, - ir noteikts aizdomās turētā statuss naudas atmazgāšanas lietā.

Viņš «Bloomberg» sacījis, ka, strādājot bankā, visa uzmanība bijusi veltīta vadības noteikto mērķu sasniegšanai, lai nopelnītu prēmiju. «Viss nerezidentu bizness bija balstīts vienā principā - visi pelna no pārrobežu pārskaitījumiem, jo nerezidentiem bija jāmaksā 90 ASV dolāru par pārskaitījumu,» Murņikovs teicis intervijā Tallinā, piebilstot, ka viena pārskaitījuma izmaksas «Danske» sasniedza vienu ASV dolāru. Bijušais bankas darbinieks apgalvoja, ka līdz 2013.gadam, kad peļņa sasniedza augstāko līmeni, «Danske» Igaunijas filiāles baņķieriem tika teikts apstrādāt gandrīz pusmiljonu pārskaitījumu, ko veica 4000 nerezidentu klientu, no kuriem lielākā daļa bija no bijušās Padomju Savienības teritorijas.