Ja esi vīrietis, tad vairāk maksāsi par manikīru, taču pensijas apdrošināšana būs lētāka. Ja esi sieviete, tev ir visas iespējas bez maksas grozīties dažādos naktsklubos, taču veselības apdrošināšanas polise būs mazāk izdevīga nekā stiprā dzimuma kolēģiem.

Latvijā vislielākais klupšanas akmens dzimumu līdztiesības jautājumos pagaidām ir tieši ar grūtniecību un maternitāti saistītie jautājumi, taču nereti uzmanības lokā nonāk arī citi diskriminācijas gadījumi, raksta biznesa žurnāls Lietišķā Diena.

Drīzumā ar pārmaiņām ierastajā darbā nāksies saskarties visiem apdrošinātājiem, jo ES tiesa lēmusi, ka, sākot ar šā gada 21. decembri, spēkā vairs nebūs direktīvas pants, kas noteiktos gadījumos atļāva izmantot dzimumu kā faktoru apdrošināšanas atlīdzību un prēmiju noteikšanā. Tas apdrošinātājos izraisījis milzu sašutumu visas Eiropas līmenī, jo prakse izmantot dzimumu kā galveno indikatoru līdz šim dalībvalstīs bija plaši izplatīta. «Pašreiz apdrošinātāji dzimumu kā riska faktoru izmanto pamatā trijās galvenajās produktu kategorijās: sauszemes transporta apdrošināšanā, dzīvības apdrošināšanā un privātajā veselības apdrošināšanā,» norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas padomes priekšsēdētāja vietniece Jeļena Alfejeva, piebilstot, ka gaidāmo izmaiņu rezultātā dažu kategoriju patērētājiem prēmiju apmēros būs zināmas izmaiņas. Apdrošināšanas kompānijas Ergo valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs paredz, ka tiesas spriedums Latvijā vislielāko iespaidu atstās tieši uz dzīvības apdrošināšanas cenām. «Līdz šim, izvērtējot nāves risku, tika ņemta vērā statistika un mirstības rādītāji, kas apliecināja, ka vidējais vīriešu mūža ilgums ir īsāks nekā sieviešu. Šī iemesla dēļ pašlaik dzīvības apdrošināšana vīriešiem var maksāt dārgāk nekā sievietēm,» skaidro D. Sazonovs. Savukārt attiecībā uz pensiju apdrošināšanu tā paša iemesla dēļ vīriešiem šobrīd Latvijā vidēji jāmaksā mazāk.

Igaunijā aprīlī sākusi darbību jauna lietotne, kas ļauj darba devējiem izanalizēt un samazināt atalgojuma atšķirību starp dzimumiem.

Lietotnē "Palgapeegel" ("Algas spogulis") var redzēt, vai un cik liela sieviešu un vīriešu algu atšķirība pastāv organizācijā.

Jaunās lietotnes mērķis ir palielināt darba devēju informētību par atalgojuma atšķirību starp dzimumiem un palīdzēt to samazināt, nepalielinot administratīvo slogu darba devējiem.

"Palgapeegel" ir balstīta uz reģistru datiem un pieejama Darba inspekcijas pašapkalpošanās vidē. Lietotnē ir pārskats par darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem konkrētajā organizācijā, kā arī darbinieku sadalījumu pa dzimumiem dažādos amatos.

Organizācijas datiem piekļuve tiek nodrošināta visiem darba devējiem, kuriem ir vismaz trīs darbinieces un trīs darbinieki. Dati pieejami tikai darba devējam un pilnvarotiem darbiniekiem. Pēc darba devēja pieprasījuma datus Statistikas departaments aprēķina pēc valsts iestādēm iesniegtās informācijas.

Igaunijā sieviešu bruto darba samaksa stundā pērn bija par 17,7% mazāka nekā vīriešiem, un darba samaksas atšķirība starp dzimumiem gada salīdzinājumā pieaugusi par 2,9 procenta punktiem, liecina Igaunijas Statistikas departamenta sākotnējie dati.

Viskrasākās sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības Igaunijā pērn bija finanšu un apdrošināšanas sektorā, kur sievietes saņēma par 32,9% mazāk nekā vīrieši. Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā atalgojuma atšķirība sasniedza 31,6%, citu pakalpojumu sniegšanā atšķirība bija 27,8% un apstrādes rūpniecībā - 25,8%.

Tāpat kā 2021.gadā, arī pērn pārvadājumu un loģistikas joma bija vienīgā, kur sievietes nopelnīja vairāk nekā vīrieši, sieviešu bruto darba samaksai stundā par 9,3% pārsniedzot vīriešu atalgojumu.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem visvairāk samazinājās būvniecībā, bet visstraujāk pieauga citu pakalpojumu sektorā.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Kopš 2009.gada, kad krasi - par 100 tūkstošiem - cilvēku samazinājās sociālo iemaksu veicēju skaits, situācija pakāpeniski uzlabojas, un 2015.gadā sociālo iemaksu veicēju skaits sasniedzis 995 tūkstošus cilvēku, informē Labklājības ministrija.

«Svarīgi apzināties, ka ar savu legālo līdzdalību pensiju sistēmā ikviens cilvēks vispirms nodrošina pensijas izmaksu saviem vecākiem un vecvecākiem šodien un uzkrāj savu pensijas kapitālu nākotnei,» uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Ministrs J.Reirs uzsver, ka aktīvie sociālo iemaksu veicēji ar savām iemaksām šobrīd nodrošina pensiju izmaksu pašreizējiem pensionāriem, vienlaikus viņi virtuāli krāj savu pensijas kapitālu. Piemēram, 2015.gadā 2,1 strādājošais nodrošināja ar pensiju vienu vecuma pensionāru. Papildu vecuma pensiju nodrošināšanai strādājošie vēl nodrošina gan invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksas, gan dažādu pabalstu izmaksas - slimības, bezdarba, ar bērna piedzimšanu un kopšanu saistīto pabalstu u.c.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

Laiku pa laikam medijos un sabiedrībā aktualizējas jautājumi par atalgojumu plaisu starp sievietēm un vīriešiem, taču, vai kādreiz esat domājuši par ienākumu plaisu pensijā? Šķiet pavisam vienkārši – ja ir atalgojumu plaisa, būs arī atšķirības uzkrātās pensijas apmērā.

Protams, atalgojumam ir milzīga nozīme, taču pastāv arī citi nākotnes pensijas apmēru ietekmējošie faktori, kuros redzam būtiskas atšķirības tieši dzimumu griezumā.

Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem 2020. gadā bruto darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 22,3%. Te prātā nāk nodarbinātības vietnes “Indeed” reklāmas ar vienkāršajām, bet pārdomas raisošajām ilustrācijām – vai jūs būtu ar mieru par to pašu summu iegādāties saldējumu, kas ir par 22% mazāks, vai lietussargu, kam trūkst 22% auduma? Protams, šo datu pamatā ir ārkārtīgi daudz faktoru, viens no tiem – pārtraukums darba gaitās, lai rūpētos par bērniem. Un šis pārtraukums darba gaitās atsaucas arī uz nākotnes pensijas apmēru.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Lai arī eirozonu turpina plosīt parādu krīze ar samērā neskaidru nākotnes iznākumu, uzkrājumu veidošana izmantojot akciju tirgus potenciālu vēl aizvien nav izsmelta.

Ja raugāmies gadu desmitu ilgā finanšu tirgus vēsturē, diezin vai izdotos atrast straujāku ienesīguma pieaugumu, nekā sniedz akciju tirgus. Pasaules lielākā fondu tirgus – ASV – indeksa Dow Jones Industrial Average vērtība pēdējo 50 gadu laikā ir pieaugusi par 1800%. Ļoti laba statistika, lai nākotnes kontekstā ar akciju palīdzību uzlabotu savu materiālo stāvokli, tomēr prakse rāda, ka viss nebūt nav tik vienkārši kā bieži vien tiek demonstrēts Holivudas filmās.

Pēdējos gados aizvien izteiktāk sevi piesaka dažādu krīžu atkārtošanās iespējamība – gadsimts sākās ar dot. com sektora sabrukumu pēc kura tāda nopietna tirgus atkopšanās sākās vien 2003. gadā. Daudziem atmiņā ir arī 2007. un 2008. gada notikumi, pēc kuriem Latvijā sabruka uz patēriņu balstītā ekonomika, savukārt pasaulē šis laiks asociējās ar pat vairāk nekā gadsimtu pārdzīvojušu banku krahu. Arī tagad situācija nav daudzsološa nākotnes investīcijām, jo privātā sektora parādu problēmas nomainījušas veselu valstu nespēja pildīt savas saistības un, ticamākais, ka šajā stāstā pēdējā lappuse vēl ne tuvu nav pāršķirta.

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja biedru sanāksmi, kurā AS “Sadales tīkls“ (Sadales tīkls) skaidroja jauno tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

LDDK biedru vidū ir lielākie Latvijas uzņēmumi, kuriem jaunie elektroapgādes tarifi varētu potenciāli palīdzēt veicināt konkurētspēju, un esošā reforma ir reāla iespēja panākt mūsu valsts ekonomikas uzrāvienu.

Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs, LDDK Padomes loceklis: “Reālās situācijas apzināšanās un uzticības vairošana pašu veidotai energotīklu tarifu sistēmai ir nākotnes panākumu atslēga enerģētikas sektora līdzsvarotā attīstībā. 1. jūlijā spēkā stājusies reforma ir pareiza un īstajā laikā, jo palīdzēs atbrīvoties no ieilgušā Krievijas energocenu diktāta un palielinās mūsu reģiona drošību. Tagad politiķiem atliek atbildīgi paveikt savu darbu, skaidrojot sabiedrībai šīs reformas nepieciešamību un bez populisma atrodot līdzekļus mazāk aizsargāto sabiedrības grupu izmaksu pieauguma kompensēšanai.”

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību ABLV Bank AS noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības līdz 100 000 eiro būs iespējams sākt izmaksāt FKTK izraudzītā Latvijas komercbankā š. g. 3. martā, informē FKTK. Šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank AS ir pietiekami līdzekļu.

Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank AS klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Katram klientam, kura noguldījumi bankā nepārsniedz 100 000 eiro, tiek atmaksāti visi līdzekļi līdz šai summai.

2.martā FKTK informēs par banku, ar kuras starpniecību naudu varēs saņemt.

Latvija ierindota TOP 10 «The World’s 10 Best Ethical Destinations» sarakstā, kurā apkopoti labvēlīgākie tūrisma galamērķi, izvērtējot jaunattstības valstis, sākot no Afganistānas un beidzot ar Zimbambvi.

Organizācija Ethical Traveler ik gadu izvērtē jaunattstības valstis, pievēršot uzmanību uzlabojumiem cilvēktiesību ievērošanas, vides aizsardzības, pilsoniskās sabiedrības, tūrisma industrijas jomā.

Galerijā augstāk uzziniet, kurā vietā Ethical Traveler sarakstā ierindojas Latvija un kuras ir citas valstis, kas iekļuvušas ētiskāko tūrisma galamērķu topā!

Lidsabiedrības airBaltic glābšana būtiski atšķiras no situācijas ar Parex banku, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

"Situācijas ir atšķirīgas. Nevar salīdzināt banku sektoru ar aviosabiedrību. Atšķirīgas nozares ar atšķirīgām problēmām," uzsvēra Dombrovskis.

Aviokompānijas gadījumā nauda tiek ieguldīta uzņēmuma darbības stabilizēšanai, "valdība to gatava darīt, taču ar konkrētiem nosacījumiem", savukārt Parex bankas gadījums bijis pavisam citāds, uzsvēra premjers.

Valdība iesaistīsies Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības un menedžmenta maiņu, jo valsts kapitāla daļu pārdošana pašreizējā situācijā faktiski būtu to atdošana par pārāk zemu cenu, skaidroja Dombrovskis.

Latvija ziņu aģentūras Bloomberg veidotajā 2012. gada uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu sarakstā ieņem 36.vietu, tādējādi krītot par 8 vietām, salīdzinot ar 2011. gadu, kad Latvija sarakstā ieņēma 28. vietu.

Tajā pat laikā vēl straujāku kritumu šajā sarakstā piedzīvojusi Igaunija, kas no 34. vietas 2011. gadā noslīdējusi deviņas vietas zemāk un 2012. gada sarakstā atrodas 43. vietā.

Lietuva Bloomberg uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu sarakstā atrodas 37. vietā, kas ir par trim vietām augstāks rezultāts nekā 2011. gadā.

Labvēlīgākie apstākļi uzņēmējdarbībai, pēc Bloomberg saraksta, ir Honkongā, ASV, Japānā, Nīderlandē, Vācijā, Austrālijā, Kanādā, Singapūrā, Dānijā un Lielbritānijā.

Biznesam labvēlīgāko valstu trijnieks, salīdzinot ar 2011. gadu, ir mainījies, savu pozīciju saglabājot vien Honkongai, kā biznesam labvēlīgākajai teritorijai pasaulē. Tikmēr uz otro vietu ir pakāpšās ASV (pērn 3. vieta), bet uz trešo vietu uzlēkusi Japāna (pērn 7. vieta). Pirms gada trešo vietu ieņēma Lielbritānija, kas 2012. gada sarakstā nokritusi uz 10. vietu.

Zīmols Gutta šā gada novembrī Latvijas tirgū laidis klajā piecus produktus smūtiju kategorijā. Jauno produktu ienākšanai tirgū tiek investēti 40 000 eiro.

Līdzekļi tiek ieguldīti iepakojuma dizaina izstrādē un iepakojuma ražošanā, kā arī – iepazīstināšanā ar produktu, t.sk. degustācijās.

Gutta smūtiji tiek ražoti pēc Orkla Foods Latvija pasūtījuma Orkla grupas uzņēmuma Põltsamaa Felix specializētajā ražotnē, Igaunijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā. Smūtiju ražošanai nepieciešamās izejvielas, t.sk. banānu biezenis, mango biezenis, guavas biezenis utt., tiek iepirktas attiecīgo augļu izcelsmes valstīs, kur šiem augļiem ir labvēlīgākie augšanas un nogatavošanās apstākļi.

Jaunajiem produktiem nav pievienoti piena produkti, ūdens, cukurs vai citi saldinātāji, tādējādi sekojot patērētāju pieprasījumam.

Labāk apmaksātie darbinieki Latvijā strādā informācijas tehnoloģiju (IT) un finanšu sektorā, liecina Latvijas IT klastera sadarbībā ar personālvadības konsultāciju un pētījumu kompāniju «Fontes» veiktais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares atalgojuma un produktivitātes pētījums.

Pēc pētījuma datiem, vairumam IT amatu tirgus indekss ir būtiski augstāks nekā citiem amatiem darba tirgū, un, neskatoties uz to, atalgojums aizvien turpina palielināties.

Pētījuma rezultāti liecina, ka kopējais atalgojums IT nozarē šogad ir pieaudzis par 7,9%, kas iet roku rokā arī ar darba produktivitātes paaugstināšanos. Tostarp IT nozares pakalpojumu eksports pieaug ļoti strauji, un prognozes liecina, ka šī tendence nākamajos gados būs arvien izteiktāka, IT nozares devumam Latvijas eksportā turpinot augt, pauda IT klastera pārstāvji.

Tāpat pētījums apstiprinājis, ka, ekonomikas izaugsmei paātrinoties, organizācijas arvien asāk izjūt darbaspēka trūkumu. Uzņēmumi ne tikai izmanto ierastus šīs problēmas risinājumus (darbinieku apmācība un pārkvalificēšana, sadarbība ar izglītības iestādēm, studentu pieņemšana praksē, ārzemju darbinieku piesaistīšana u.c.), bet daudz lielāks organizāciju īpatsvars šogad ir pārskatījis un mainījis biznesa modeli, iekšējus procesus un/vai izmantotās tehnoloģijas, kā arī ir ieviesuši jaunus amatus.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Un nevis statusu, piepildījumu, misiju, vīziju vai atbalstošu komandu

Pirms kāda laika pat pretendentam uz apkopēja/apkopējas amatu bija jānosūta motivācijas vēstule. Nekādā veidā nenoniecinot šī ļoti lietderīgā darba darītājus, taču – ko gan citu tādā vēstulē var ierakstīt kā «nopelnīt naudu, lai apmaksātu rēķinus». Var jau būt, ka kādam nelielam procentam dikti patīk tīrība, bet pat tad komplektā ar naudu. Un, ja būsim godīgi, tad šādi «apkopēji» mēs esam lielākā daļa. Precīzāk – 52%, kā to apliecina personālvadības programmatūras nodrošinātāju ADP aptauja People Unboxed. Tās ietvaros tika aptaujāti 2500 Eiropas darba ņēmēju piecās valstīs, kur viņiem bija jāatbild uz jautājumiem par motivāciju, darba un personiskās dzīves līdzsvaru un apmierinājumu darbā. Starp šīm valstīm gan nebija Latvijas, bet diezin vai mēs ļoti atšķiramies no vāciešiem, itāļiem, britiem, holandiešiem vai vāciešiem, un, iespējams, nauda mums ir pat lielāka prioritāte nekā «treknajās» valstīs. Turklāt šādās aptaujās, protams, jāņem vērā tā sauktais «privātās dzīves paradokss», kad ir tendence atbildēt tā, kā tiek uzskatīts par sociāli vispieņemamāko, nevis tā, kā patiesībā ir.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.

Sieviešu biznesi ir mazāk riskanti, uzskata Elena Donetsa, Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centra StarTau vadītāja

Viņa ir dzimusi Kirgizstānā, 16 gadu vecumā pārcēlās uz Izraēlu, kur pabeidza augstskolu un sāka dienēt armijā. Izraēlā dienests bruņotajos spēkos ir obligāts abiem dzimumiem. Pēc obligātā termiņa viņa izvēlējās turpināt karjeru armijā. Vēlāk studiju laikā izveidoja Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centru StarTau, ko vada joprojām. Elena ir iesaistījusies arī biznesa portāla StartIsrael, sieviešu biznesa programmas We Dream darbībā, ceļo pa pasauli, daloties savā pieredzē un redzējumā par biznesa veidošanu. Rīgā viņa bija ieradusies, lai piedalītos TechHub Riga organizētajā pasākumā Sievietes un tehnoloģijas (Women and Tech), bet jau pēc dažām dienām tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli G7 forumā par sieviešu iesaistīšanos biznesā.

Abiem dzimumiem labvēlīgākā uzņēmuma titulu šogad ir ieguvusi SIA Rimi Latvia. Uzņēmumam bija labākais rezultāts Labklājības ministrijas iniciatīvā Dzimumu līdztiesības indekss. Atzinību par labvēlīgas darba vides nodrošināšanu darbiniekiem un darbiniecēm ieguva arī AAS Balta un a/s GE Money.

Pētījumā piedalījās arī A/S Aldaris, SIA Narvesen Baltija, SIA Geka, SIA Grifs AG, SIA Palink, SIA Kesko Agro Lavija, SIA Lattelecom, a/s Hansabanka, SIA Lietišķās informācijas dienests, kā arī Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālais diagnostikas centrs.

"Šī ir pirmā reize, kad uzņēmumiem Latvijā tiek noteikts dzimumu līdztiesības indekss, tādēļ visi, kas piedalījušies šajā iniciatīvā, savā ziņā jau uzskatāmi par uzvarētājiem. Tā ir liela drosme no uzņēmumu vadītāju puses dot iespēju darbiniekiem vērtēt to, cik apmierināti darbā viņi ik dienas jūtas. Jau dalība šī indeksa noteikšanā ir apliecinājums tam, ka visi kandidāti ir vērtējami kā sociāli atbildīgi uzņēmumi, kuriem patiesi rūp labvēlīgas vides nodrošināšana darbiniekiem un kuri ir gatavi pilnveidoties - kļūt vēl labāki," norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.

Pētot Latvijas iedzīvotāju veselības riska faktorus, zinātnieki atklājuši, ka jau gados jauniem vīriešiem ir daudz vairāk risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām nekā tā paša vecuma sievietēm.

Vidējais mūža ilgums Latvijā sievietēm ir 78, savukārt vīriešiem – 68 gadi. Pēc Veselības ministrijas datiem, puse vīriešu Latvijā nenodzīvo līdz 65 gadiem, raksta Neatkarīgā.

Paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, mazkustīgums, neveselīgs uzturs ir vairāki no šiem riska faktoriem. Pirmajā sirds veselības jomas pētījumā Latvijā, iesaistot turpat 4000 Latvijas iedzīvotāju, atklājies, ka 60% vīriešu smēķē, sievietes – piektā daļa. Paaugstināts asinsspiediens ir vairāk nekā pusei iedzīvotāju, un, ja salīdzina dzimumus, vīriešiem tas konstatēts biežāk – 61%, bet sievietēm – 48%.