No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Ceturtdien, 14.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti divi Finanšu ministrijas gatavoti tiesību aktu projekti, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk no valsts budžeta tiks pārdalīti līdzekļi ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu realizācijai:

1) Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumos Nr.88 "Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali";

2) Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali".

Grozījumi noteikumos Nr.88 paredz precizēt šo noteikumu darbības laiku - šie noteikumi attiecas uz ES finanšu plānošanas ietvara 2004.- 2006.gadam ES politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem un pasākumiem, kas uzsākti līdz 2006.gada 31.decembrim.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Valdība akceptējusi Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kas paredz būtiski paaugstināt likumā noteiktos līgumcenu sliekšņus, sākot no kuriem ir jāizsludina konkurss.

Konkursi būs jāsludina par preču un pakalpojumu iepirkumiem gadījumā, ja paredzētā līgumcena ir vismaz 30 000 Ls. Par būvdarbu iepirkumiem konkursi būs jāsludina, ja paredzētā līgumcena sasniedz vismaz 200 000 Ls. Šādos gadījumos būs noteikti saīsināti konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņi – piedāvājumus būs jāiesniedz 30 dienu laikā.

Iepirkumos līdz 30 tūkstošiem latu būs rīcības brīvībaSavukārt gadījumos, kad paredzamās iepirkumu līgumcenas sasniedz ES noteiktos līgumcenu sliekšņus – 92 755 Ls preču un pakalpojumu iepirkumos un nedaudz vairāk par 3 milj. Ls būvdarbu iepirkumos, būs jāizsludina starptautiski iepirkumu konkursi un piedāvājumu iesniegšanas termiņš šādos konkursos būs 52 dienas.

Pircējs, piegādātājs – kvalitatīva informācija – kvalitatīvs risinājums.

Aizvien vairāk gan pasaules, gan Latvijas tirgū izskan vārds „Publiskais iepirkums”. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā valsts sektors iepērk produktus vai pakalpojumus no privātajiem uzņēmumiem.

Publiskos iepirkumus nacionālajā līmenī reglamentē divi tiesību akti – Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Latvijā iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 10000 LVL bez PVN, publicē Iepirkumu Uzraudzības Birojs, savukārt iepirkumu publicēšana, kuru līgumcena ir zem 10 000 latu, ir katras valsts vai pašvaldības iestādes atbildība.

Mercell pasaulē

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 27. maijā, apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 3 125 315 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Db.lv informē Finanšu ministrijas preses dienests.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

• 1 156 665 latu apmērā Ekonomikas ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanai;

• 422 762 latu apmērā Tieslietu ministrijai Pārejas programmas, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai;

• 17 897 latu apmērā Kultūras ministrijai EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

• 338 390 latu apmērā Veselības ministrijai Pārejas programmas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

• 1 189 601 lata apmērā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ESF un ERAF projektu īstenošanai.

Ministru kabinets otrdien, 22. aprīlī, apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 990 tūkstošu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments Elīna Dobulāne.

Projektus īsteno Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

309 973 latu apmērā Ekonomikas ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

64 976 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

590 621 lata apmērā Kultūras ministrijai ERAF projekta īstenošanai;

24 598 latu apmērā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam Eiropas Komisijas projekta īstenošanai;

Rēzeknes pilsētas domes deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2014.gadam, kas paredz kopējo ieņēmumu apjomu 32,9 miljonu euro apmērā, bet izdevumus - 33,5 miljonu euro apmērā, informēja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji.

Pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars valsts budžeta transfertiem (mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, transferti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai) - 46%, kas ir 14,8 milj. euro.

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad tiek prognozēts 12,8 milj. euro, kas ir par 594 tūkst. euro mazāk nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma 2014. gadā Rēzeknē tiek prognozēti 814 883 euro apmērā (2% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem). Šobrīd aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze ir par 160 tūkst. euro mazāka nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Otrdien, 29. janvārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali gandrīz 300 tūkstošu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), Tieslietu ministrija un FM, informēja Finanšu ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

- 76 802 latu apmērā RAPLM Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG projekta īstenošanai, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai un Eiropas Reģionālās attīstības (ERAF) projekta īstenošanai;

- 13 639 latu apmērā Tieslietu ministrijai EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

- 206 071 latu apmērā Finanšu ministrijai ERAF projekta īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008. gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzētos 411 498 233 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Otrdien, 7. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK rīkojuma projekts par FM budžeta apakšprogrammas Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai līdzekļu pārdali 2008. gadā. Projektā paredzēta līdzekļu pārdale 5.7 miljonu latu apmērā.

Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt līdzekļus 5.4 miljonu latu apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu realizēšanai. Lai apgūtu ERAF finansētos projektus, Izglītības un zinātnes ministrijai iecerēts piešķirt papildu līdzekļus 21 tūkstoša latu apmērā. Veselības ministrijai plānots novirzīt 267 tūkstošus latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai. FM plānots piešķirt 25 tūkstošus latu, un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam paredzēts novirzīt 7 tūkstošus latu.

Grozījumi likumā par valsts budžetu 2008. gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei paredzēto finansējumu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 175 miljonus latus. Iepriekš valdība jau pārdalījusi kopumā 133 miljonus latu.

Krīzes gados Latvijas tautsaimniecību sildījušās ES fondu naudas straumes jau drīzumā sāks apsīkt.

Valsts budžetā plānotais finansējums dažādu Eiropas Savienības (ES) politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai jau 2012. gada valsts budžetā tiek plānots par vairāk nekā 100 milj. Ls mazāks nekā šī gada budžetā. Tieši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda ietvaros plānotais budžeta finansējums nākamgad varētu būt aptuveni par 67 milj. Ls mazāks nekā šogad maksimāli ES fondiem pieejamais finansējums.

No novembra sākumā valdībā apstiprinātajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2012.-2014. gadam izriet, ka turpmākajos gados budžeta izdevumi ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai gadu no gada saruks. Atbilstoši valdībā lemtajam, drošas par nelielu budžetā plānoto izdevumu pieaugumu ES fondu apguvei 2012. gadā var būt tikai trīs, proti, Ekonomikas, Veselības un Kultūras ministrija.

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu MK rīkojumu par FM budžeta apakšprogrammas Finansējums Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai līdzekļu pārdali 2007.gadā, Db.lv informēja FM.

Likums par valsts budžetu 2007. gadam paredz MK tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā paredzētos 60 300 000 latu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Izskatīšanai MK jau iesniegts rīkojuma projekts, kurā jau prognozēta līdzekļu pārdale 3 967 008 latu apmērā. Līdz ar to vēl iespējams veikt līdzekļu pārdali 56 332 992 latu apmērā.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta "Tehniskās palīdzības fonds 2006. - 2011.gadam" finansēšanai. Granta līgumi projekta finansēšanai no donorvalstu puses ir parakstīti 2007.gada 16.janvārī un atbilstoši minētajos granta līgumos noteiktajiem īstenošanas nosacījumiem finansējums projekta īstenošanas uzsākšanai nepieciešams jau sākot ar 2007.gada martu.

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Uzņēmēji apšauba Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) godprātību tai piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma izlietojumā.

Interešu konflikta nav

Vienā no projekta iepirkumiem, kas noslēdzās novembra beigās, līgumus par «informācijas sniegšanu darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu» nolemts slēgt ar piecām personām, starp tām arī LDDK ģenerāldirektores vietnieci Lieni Vancāni. Viņa piecu gadu laikā par konsultāciju sniegšanu saņems 138.9 tūkst. Ls. Pārējo iepirkumā uzvarējušo personu piedāvātā līgumcena bija 58 - 69 tūkst. Ls, un visu piecu līgumu kopējā summa ir 389 tūkst. Ls. L.Vancāne Db sacīja, ka šajā situācijā interešu konfliktu nesaskata, jo pati iepirkuma komisijā nepiedalījās, bet ar konsultāciju sniegšanu viņa nodarbojusies jau ilgāku laiku.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu lietā piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu bijušajam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam.

Tiesas lēmumu Bemhens var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Bemhena aizturēšana un tai sekojošā apcietināšana varētu būt saistīta ar to, ka kriminālprocesā par RS iepirkumiem kāds sniedzis jaunas liecības.

Jau ziņots, ka KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) nolēmis atkāpties no amata.

Par šādu lēmumu Ameriks šorīt paziņoja žurnālistiem.

Atkāpjoties no vicemēra amata, Ameriks saglabās Rīgas domes deputāta mandātu.

Ameriks skaidroja, ka domē strādā 18 gadus. «Esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas, kam, manuprāt, pierādījums ir vēlētāju uzticība visu šo gadu laikā,» sacīja Ameriks.

Politiķis akcentēja, ka katra politiķa dzīvē varot pienākt brīdis, kad reputācijas jautājums kļūst par pašu galveno. «Es negribu taisnoties par to, ko neesmu darījis,» sacīja amatpersona, piebilstot, ka viņš vēlas izklāstīt savus faktus situācijā, kad «versijas un pieņēmumi ir kļuvuši par it kā neapstrīdamiem pierādījumiem».

Ameriks apliecināja, ka apcietināto uzņēmēju Māri Martinsonu viņš pazīst vairākus gadus - «līdzīgi kā daudzi citi Rīgā un Latvijā». Ameriks uzskata, ka pazīšanās ar Martinsonu ir cēlonis visām aizdomām. «Nekad, kopš viņu pazīstu, neesmu iesaistījies nekādos nelikumīgos darījumos vai arī tos veicinājis,» uzsvēra politiķis. Viņš pārliecināts, ka izmeklēšana to arī pierādīs.

Otrdien, 17. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 9,8 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

" 2 063 747 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

" 7 169 731 lata apmērā Satiksmes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

" 264 207 latu apmērā Labklājības ministrijai ESF projektu īstenošanai;

" 126 467 latu apmērā Tieslietu ministrijai ESF projektu īstenošanai;

" 5 004 latu apmērā Veselības ministrijai ESF projektu īstenošanai;

" 10 639 latu apmērā Finanšu ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

" 164 614 latu apmērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

Ministru kabinets otrdien, 8.maijā, pieņēma divus rīkojumus par budžeta līdzekļu pārdali 7,5 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai ES fondu projektu īstenošanai, informē Finanšu ministrija

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 39 620 latu apmērā Iekšlietu ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu līdzfinansēšanai;

• 3 174 753 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kā arī ESF projektu finansēšanai;

• 936 071 latu apmērā Zemkopības ministrijai Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un ESF projektu īstenošanai;

• 2 244 751 latu apmērā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ESF projektu īstenošanai;

• 97 682 latu apmērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Eiropas Kopienas INTERREG projektu īstenošanai;