Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ir bijuši gadījumi, kad mūsu potenciālie ārzemju sadarbības partneri atsakās piedalīties kopā ar mums informācijas sistēmu izstrādes un uzturēšanas iepirkumos, atklāti pasakot, ka nekur neesot redzējuši tādas prasības kā Latvijā pie tik niecīga finansējuma, DB norāda Exigen Services Latvia izpilddirektors Ivars Puksts.

Kā liecina Exigen Services Latvia novērojumi, vai valsts no savas puses pietiekami iegulda līdzekļus IS uzturēšanā?

Pozitīvi, ka valsts iepirkumos pakāpeniski izveidojusies izpratne par to, ka sistēmu izstrāde nav nošķirama no uzturēšanas, kas no ieguldījumu viedokļa ir skatāms kā vienots veselums. Tajā pašā laikā dažādu iemeslu dēļ līdzekļi uzturēšanas jomā tiek ieguldīti nepietiekami. Pēdējā laikā radikāli aug informācijas sistēmu kvalitātes, pieejamības un drošības prasības, taču prasībām jābūt samērojamām ar finansējumu. Piešķirot līdzekļus izstrādes projektiem, piemēram, būtu jāpiešķir līdzekļus arī uzturēšanai pienācīgā apmērā, jo atkarībā no sistēmas ikgadējai finansējuma summai vajadzētu būt no 10% līdz 50% no sākotnējās izstrādes cenas.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Labklājības ministrija (LM) izstrādā jaunu valsts informācijas sistēmu LabIS, lai īstenotās politikas novērtēšanai un turpmākai plānošanai iegūtu savlaicīgu, kvalitatīvu un savstarpēji saistītu statistiku. To izmantos argumentētas un pierādījumos balstītas sociālās politikas izstrādei, skaidroja ministrijā.

LabIS apkopos datus gan no visām labklājības nozares informācijas sistēmām, gan citiem datu avotiem, kuros tiek uzkrāta sociālās politikas novērtēšanai un plānošanai nepieciešamā informācija.

Šobrīd daļu informācijas, kas nepieciešama monitoringam un starptautiski salīdzināmas sociālās statistikas iegūšanai, nodrošina LM un tās padotības institūcijas. Cita informācija, bez kuras nevar iegūt visaptverošu situācijas raksturojumu, glabājas citās statistikas datus apkopojošās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī pie juridiskām privātpersonām, kuras veic Valsts pārvaldes iekārtas likuma kārtībā deleģēto uzdevumu izpildi. Savukārt datu apmaiņu starp dažādām informācijas sistēmām, kurās tiek uzkrāti un apstrādāti fizisko personu personas dati, nav iespējams ieviest bez atbilstoša tiesiskā regulējuma, kurā būtu noteikta informācijas sistēmas LabIS darbība.

Valsts sekretāru sanāksmē Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Valsts informācijas sistēmu drošības noteikumi». Projekts izstrādāts atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 4.panta otrās daļai, kura paredz, ka valsts informācijas sistēmu drošības prasības reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Projekts nosaka sistēmu drošības tiesiskās, tehniskās (fiziskās un loģiskās) un organizatoriskās pamatprasības personām, kuras ir atbildīgas par sistēmu drošību. Projektā iekļauti informācijas un sistēmu klasificēšanas principi. Paredzēts, ka informācijai, kas nav atzīta par valsts noslēpumu, konfidencialitātes pakāpi piešķir atkarībā no kaitējuma, kas varētu tikt nodarīts datu subjektam vai sistēmas pārzinim, ja netiek nodrošināta informācijas konfidencialitāte. Savukārt Valsts informācijas sistēmu reģistra pārzinis (Satiksmes ministrija) sistēmas klasificē proporcionāli sistēmas resursu apdraudējuma pakāpei maksimāla riska, augsta riska, vidēja riska un zema riska sistēmās. Projekts nosaka sistēmu drošības organizatoriskās un tehniskās prasības katrai sistēmu klasifikācijas pakāpei. Atbilstoši sistēmu klasifikācijai sistēmu turētājiem būs iespējams plānot izmaksas projektā paredzēto drošības prasību ieviešanai. Drošības pakāpes noteikšanas nolūkā sistēmām jāveic riska analīze. izvērtējot sistēmas apdraudējumu īstenošanās varbūtību, iespējamo kaitējumu datu subjektam vai sistēmas pārzinim, ja nav nodrošināta sistēmas drošība, trūkumus sistēmas drošībā. Varbūtējie sistēmas apdraudējumi sistēmas turētājam jāsamazina līdz tam pieņemamam riska pakāpes līmenim. Projekts regulē arī informācijas pieejamības jautājumus. Saskaņā ar projekta noteikumiem informācijas resursiem var būt nepārtraukta diennakts pieejamība vai noteiktos gadījumos cits fiksēts pieejamības laiks, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Aktualizēta ir tēma par konfidenciālas informācijas un citu nemateriālo vērtību aizsardzību. Darbojoties informācijas sistēmu drošības jomā, ļoti bieži sanāk saskarties ar situācijām, kad ir notikusi konfidenciālas informācijas izpaušana vai tā netiek pietiekami aizsargāta.

Parasti šie fakti tiek noklusēti un informācija paliek uzņēmuma iekšienē. Man var pārmest neobjektivitāti, jo mūsu bizness ir informācijas sistēmu drošības risinājumu ieviešana, tomēr kopējo situāciju Latvijā šajā jomā gribētos raksturot kā katastrofālu.

Kā jau daudzas problēmas arī šī sākas no galvas. Savā darbā esmu pārliecinājies, ka Latvijā ir ļoti maz uzņēmumu vadītāji, kuri vispār vēlas iedziļināties informācijas drošības jomā. Parasti netiek darīts nekas vai arī atbildība par informācijas drošību tiek uzgrūsta informācijas tehnoloģiju speciālistam. Pēc šī atbildības deleģējuma uzņēmumā tiek ieviests ugunsmūris un antivīrusa risinājums ar ko arī bieži noslēdzas aktīvais darbs informācijas drošības nodrošināšanā. Ar to ir daudz par maz! Informācijas drošība ir organizatorisku un tehnoloģisku pasākumu kopums, kuru ieviešanu un uzturēšanu ir jāpārrauga uzņēmumu vadītājiem. Mūsdienās, kad darbības procesu nodrošināšanai tiek arvien vairāk izmantotas datorizētas sistēmas, informācijas drošības nodrošināšanas procesi ir kļuvuši par uzņēmuma pārvaldes neatņemamu sastāvdaļu. Informācijas drošības pārvaldība ir pielīdzināma grāmatvedības uzskaitei, personāla vadībai u.c. uzņēmuma pārvaldes procesiem.

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa (FATF) lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Šonedēļ Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".

FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns šodien, 29.jūlijā, Ministru kabinetu iepazīstināja ar ikgadējo pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā, kas sniedz detalizētu informāciju par teritoriju attīstību un sasniegto reģionālās politikas īstenošanā.

Reģionālās attīstības likums nosaka, ka ir jāveicina un jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, jāsamazina nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī jāsaglabā un jāattīsta katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Lai īstenotu likuma mērķi, Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteikti vairāki uzdevumi:

- Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas Savienības (ES) valstu līmenim. Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū;

- līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas šī gada 17.decembrī izsludinājis starptautisku konkursu Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem.

Konkurss norisināsies divās kārtās. Pirmajai, kvalifikācijas kārtai pretendentiem jāpiesakās līdz 2022. gada 28. februārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada aprīlī. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots noslēgt 2022. gada nogalē. Līgums tiks noslēgts atbilstoši FIDIC Baltās grāmatas nosacījumiem.

Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – konkursu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”. Tādējādi tiks izveidota būvdarbu un to uzraudzības komanda, lai nodrošinātu savlaicīgu būvdarbu veikšanu Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām un sekmīgi uzsāktu pamattrases būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē. Kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvuzraudzībā.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Ministru kabineta Kārtības rullis liek izdot jaunus noteikumus pat tad, ja vecajos būtiski nekas nemainās.

Uzņēmēji to uzskata par lieku valsts iestādēs strādājošo nodarbināšanu, naudas un laika veltu izšķiešanu. Neviens gan nespēja aplēst, cik tādējādi tiek nelietderīgi iztērēti resursi. Ja mainās MK noteikumu izdošanas likumiskais pamats, tad nevis tiek izdarīti attiecīgi grozījumi, bet gan tiek rakstīti "jauni" noteikumi.

Mazas izmaiņas

Proti, šā gada 20. februārī valdībā akceptēti "Noteikumi par ierakstu izdarīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", kuri faktiski ne ar ko neatšķiras no iepriekšējiem, jo nodevas likmes un to piemērošanas nosacījumi nav mainījušies. Jaunie noteikumi pēc Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Jāņa Endziņa teiktā esot bijuši nepieciešami, jo pēc 2006.gada 15.jūnija grozījumiem likumā "Par LR Uzņēmumu reģistru" bija jāmaina šo MK noteikumu izdošanas pamats.

Bez iepirkumu procedūrām Latvijas Pasts, iespējams, iztērējis vairāk nekā 4 milj. Ls, pērkot IT sistēmas un modernizējot kases sistēmu.

VAS Latvijas Pasts (LP) vērienīgie modernizācijas plāni četru gadu laikā varētu izmaksāt teju 40 milj. Ls, liecina LP mājaslapā atrodamā informācija.

Iepirkums bez konkursa

Daļa no projektiem jau ir sākta, un to ietvaros 2005. gada nogalē LP sāka ieviest arī datorizētu kases sistēmu EGLE. 2006. gadā izveidota arī datorizēta preses šķirošanas sistēma, kuras programmatūra ir tikai daļa no iegādātās Microsoft Dynamics Ax programmas, kurai vēl papildus programmētas dažādas datu apstrādes sistēmas. Interesantākais, ka abu projektu realizācijā ir iesaistīta kompānija DATI Exigen Group (Exigen), bet LP kā valsts kapitālsabiedrība un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par šiem vērienīgajiem projektiem nav izsludinājis iepirkumu konkursus, kā to pieprasa likumdošana. Tas izriet no tā, ka Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā nav informācijas par to, ka LP būtu izsludinājis šāda tipa konkursus.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi tirgus uzraudzību, kurā izvērtēja atsevišķu valsts iestāžu informācijas sistēmu izstrādes un uzturēšanas ietekmi uz konkurenci, informē KP.

Uzraudzības laikā KP nesaskatīja iespējamus konkurences ierobežojumus, vienlaikus iestāde preventīvi informēja iesaistītās puses par iespējamiem riskiem informācijas sistēmu izstrādē un lietošanā.

KP uzraudzību ierosināja pēc uzņēmēju konsultācijās un lietu izskatīšanas ietvaros gūtās informācijas, kas norādīja uz pazīmēm par iespējamiem konkurences ierobežojumiem gadījumos, kad uzņēmējiem ir obligāta prasība savā darbībā izmantot konkrētas valsts informācijas sistēmas.

Uzraudzības laikā KP novēroja, ka šādu valsts informācijas sistēmu skaits ir neliels un vairumā gadījumu komersantiem tajās ir jāievieto dati vai atskaites par savu darbību, un šo informācijas sistēmu datus var izmantot gan uzņēmēji, gan privātpersonas. Lai arī šādas informācijas sistēmas ir vairāku valsts iestāžu pārziņā, KP pēc sava vērtējuma izvēlējās sešas analīzei atbilstošākās – piecas Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu atbildībā esošās informācijas sistēmas un Valsts zemes dienesta pārziņā esošo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu.

Oficiāli noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) īstenotā projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība" I kārta.

Projektam piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, un uz to balstījusies līdzšinējā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstība.

Projekts tika īstenots no 2017.gada pakāpeniski, septiņos posmos jeb laidienos, un tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti. Vispirms tika pilnveidots būvkomersantu datu pārvaldības process - radīta iespēja sistēmā veikt būvkomersantu klasifikāciju.

Pirmajā laidienā tika pilnveidots ieceres dokumentācijas saskaņošanas process, izveidota tehnisko noteikumu izdevēju darba vieta, ievērojami pārveidota publiskā portāla, kā arī būvvalžu un uzraugošo iestāžu darba vieta. Būtiskākie jaunie e-pakalpojumi, kurus kļuva iespējams veikt procesa ietvaros, bija tehnisko noteikumu pieprasīšana, paralēla ieceres dokumentācijas saskaņošana un saņemšana elektroniski.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.