Latvijas Universitātes (LU) Studentu padome 9.novembrī pasniegs gada balvas, informēja padomes pārstāvis Rinalds Gulbis.

LU Studentu padome šogad nākusi klajā ar iniciatīvu izvērtēt visu 13 LU fakultāšu studentu pašpārvalžu darbību. Uzskatot, ka fakultāšu studentu pašpārvalžu darbs ir primārais studentu interešu pārstāvniecībā LU ietvaros un ārpus tās, LU SP atzīstot pašpārvalžu darbu sveiks labākos. Fakultāšu studentu pašpārvalžu darbības izvērtēšanai LU Studentu padome izstrādājusi īpašu nolikumu un izveidojusi nolikumā paredzētajā kārtībā īpašu komisiju, kurā ietilpst LU Studentu padomes valdes locekļi, LU vadības pārstāvji un LU SP vecbiedri.

LU SP Gada balva tiks pasniegta 13 nominācijās, aptverot zinātni, akadēmisko darbību, sportu, kultūru un sociālās lietas, kā arī, izvērtējot sadarbību ar studentiem, tiks pasniegta gada balva arī nominācijā Gada dekāns.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, uzskata Finanšu ministrija (FM).

Turklāt jau uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro, lai gan budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir 13 miljoni eiro. IZM nekavējoties jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvo aktu prasības finanšu politikas jomā, norāda FM.

Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studēt gribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Turpina pieaugt studentu skaits, kuri izvēlas mācīties īsa laika profesionālās augstākās izglītības studiju programmās, kas nodrošina ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa iegūšanu, liecina 2008. gada pārskats par augstāko izglītību Latvijā.

Koledžas programmās augstskolās un koledžās šajā akadēmiskajā gadā imatrikulēti 26 procenti no pamatstudijās uzņemto studējošo kopskaita.

2008./2009.akadēmiskajā gadā valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās kopā studē 125 350 studentu, kas ir par 1,3 % mazāk kā iepriekšējā gadā. 2009.gada sākumā Latvijā darbojas 34 augstskolas – 19 valsts dibinātas augstskolas un 15 juridisko personu dibinātas augstskolas, kā arī 26 koledžas, no kurām 18 ir valsts dibinātas un astoņas juridisko personu dibinātas koledžas, kopā tiek īstenotas 919 studiju programmas.

2008./2009.ak.g. valsts budžeta finansēto studentu skaits ir 33 355 (salīdzinot ar 2007./2008.ak.g. palielinājums par vairāk kā 4%), līdz ar to ir pieaudzis budžetā studējošo īpatsvars, kas veido 27% no studējošo kopskaita (iepriekšējā gadā – 25%).

No 16. - 19.augustam Kuldīgas rajonā, kempingā Nabīte, norisināsies Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkotā ikgadējā nometne-seminārs Līderu forums Latvijas augstskolu studentu pārstāvjiem. Šogad seminārā īpaša uzmanība būs pievērsta pēctecībai un tās veidošanai pašpārvaldēs.

Nometne-seminārs Līderu Forums šogad pulcēs 100 aktīvākos Latvijas augstskolu un koledžu studentu pašpārvalžu pārstāvjus. Šis Līderu forums būs veltīts pēctecības tēmai - kādā veidā apmācīt jaunos aktīvistus, lai tie pēc iespējas ātrāk spētu pildīt pienākumus.

LSA prezidente Katrīne Pļaviņa stāstīja: "Studentu organizācijām raksturīga bieža aktīvo biedru mainība, kas cieši saistīts ar studiju gaitu ilgumu. Tādēļ šogad akcentējam pēctecības metodes, lai studējošo pārstāvji varētu nodrošināt nemainīgi efektīvu darbu, radot studējošiem labvēlīgu vidi Latvijā."

Par savu pieredzi pastāstīt ir aicināti gan sabiedrībā pazīstami cilvēki, gan lielu uzņēmumu personāla daļu vadītāji, kā arī bijušie un esošie studentu pašpārvalžu biedri, kuri ir veiksmīgi risinājuši pēctecības problēmas gan darbojoties studentu labā, gan savās profesionālajās gaitās.

No 16. - 19.augustam Kuldīgas rajonā, kempingā "Nabīte", norisināsies Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkotā ikgadējā nometne-seminārs "Līderu forums" Latvijas augstskolu studentu pārstāvjiem. Šogad seminārā īpaša uzmanība būs pievērsta pēctecībai un tās veidošanai pašpārvaldēs.

Nometne-seminārs "Līderu Forums" šogad pulcēs 100 aktīvākos Latvijas augstskolu un koledžu studentu pašpārvalžu pārstāvjus. Šis "Līderu forums" būs veltīts pēctecības tēmai - kādā veidā apmācīt jaunos aktīvistus, lai tie pēc iespējas ātrāk spētu pildīt pienākumus. LSA prezidente Katrīne Pļaviņa stāsta: " Studentu organizācijām raksturīga bieža aktīvo biedru mainība, kas cieši saistīts ar studiju gaitu ilgumu. Tādēļ šogad akcentējam pēctecības metodes, lai studējošo pārstāvji varētu nodrošināt nemainīgi efektīvu darbu, radot studējošiem labvēlīgu vidi Latvijā."

Par savu pieredzi pastāstīt ir aicināti gan sabiedrībā pazīstami cilvēki, gan lielu uzņēmumu personāla daļu vadītāji, kā arī bijušie un esošie studentu pašpārvalžu biedri, kuri ir veiksmīgi risinājuši pēctecības problēmas gan darbojoties studentu labā, gan savās profesionālajās gaitās. Semināra laikā studentiem būs iespēja noklausīties lekcijas par pēctecību, un pēc tam šīs zināšanas izmantot praksē, sagatavojot pēctecības plānu savai studentu pašpārvaldei. Semināra noslēgumā dalībnieki un LSA vecbiedri pārrunās LSA attīstības gaitu un iezīmēs organizācijas darba metodes nākotnei.

Jaunā studiju semestra sākumā Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlaments (RTU SP) izvērtējis 2007. gada RTU fakultāšu un filiāļu studentu pašpārvalžu veiktos labos darbus un vairākās nominācijās pasniedzis RTU SP Gada Balvu’ 2007, liecina sniegtā informācija medijiem.

Svarīgāko nomināciju Gada pašpārvalde ieguva RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Studentu pašpārvalde.

Arī nominācija Gada projekts tika piešķirta RTU MLĶF Studentu pašpārvaldei par realizēto projektu Profesionālās orientācijas un karjeras dienas ķīmijas nozarē. Savukārt nominācija Gada kopprojekts tika piešķirta gan MLĶF Studentu pašpārvaldes, gan Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) Studentu pašpārvaldes kopīgi rīkotajam projektam Vasaras nometne pirmkursniekiem Noraujies no ķēdes!.

Nominācija Gada jauninājums tika piešķirta Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) Studentu pašpārvaldei par veiksmīgi realizēto projektu Jauno studentu dienas. Nominācija Gada notikums tika piešķirta Inženierekonomikas fakultātes (IEF) Studentu pašpārvaldes rīkotajam projektam Eku pieredzes dienas.

Janvāra beigās Finanšu ministrijā notiks izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, informē Valsts kase.

Izsole tiek rīkota saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 «Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu» un Finanšu ministrijas 2018.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.8 apstiprinātajiem «Izsoles noteikumi par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2009. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu uzvarējusi Swedbank, informē Finanšu ministrija.

Izsolei bija pieteikušās divas bankas – SEB banka un Swedbank. Izsoles komisija par uzvarētāju atzina Swedbank, kura izsolē kredītu izsniegšanu piedāvāja ar zemākajiem kredītprocentiem.

Tiesības 2009. gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma Swedbank par kopējo summu 18 954 000 Ls, procentu likme būs sešu mēnešu RIGIBOR likme mīnus 0.07%.

Tiesības 2009. gadā izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma Swedbank par kopējo summu 10 692 000 Ls, studējošo kredītu procentu likme būs sešu mēnešu RIGIBOR likme mīnus 0.07%.

Pērn, 2008. gadā, tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma Hansabanka, kuras piedāvātā likme bija sešu mēnešu RIGIBOR likme mīnus 1. 02%.

Likumā Par valsts budžetu 2008.gadam apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas no valsts budžeta līdzekļiem 452 speciālistiem dzēst studiju kredītu un 211 speciālistiem – studējošo kredītu. Studiju kredītu dzēšanai 2008.gadā būs nepieciešami 40 364 lati, studējošo kredītu dzēšanai - 21 200 latu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šodien, 2008.gada 7.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja divus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektus - ''Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 22.augusta rīkojumā Nr.534 ''Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem'''' un ''Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 22.augusta rīkojumā Nr.533 ''Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem''''

Rīkojumu projekti precizē speciālistu skaitu, kuriem studiju un studējošo kredītu uzsāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem. Precizētais speciālistu skaits katrā no profesiju grupām noteikts, ņemot vērā pretendentu skaitu, kuri 2007.gadā pieteicās uz kredītu dzēšanu, un kuri atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā kopējo speciālistu skaitu, kuru kredītu dzēšanai ir paredzēti līdzekļi 2008.gada valsts budžetā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Valsts universitāšu rektoriem maksātās algas aizvadītajā gadā pierāda, ka arī augstskolu vadītājiem samazinājušies ienākumi. Tie, kuri ir papildus darbojušies arī savā specialitātē, par ienākumiem gan nevar sūdzēties.

Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis, raksta Neatkarīgā. Viņam pērn kopumā bijuši 146,52 tūkst. Ls lieli ienākumi, no kuriem trešo daļu veidoja pensiju fonda izmaksas. Pārējie līdzekļi gūti algā par darbu RSU un Stradiņa slimnīcā.

Salīdzinājumā ar 2009.gadu RSU rektoram pērn teju uz pusi samazināta alga, jo iepriekšējās 4,42 tūkst. Ls mēnešalgas vietā pērn viņš saņēma 2,9 tūkst. Ls. Turīgākajam Latvijas rektoram ir salīdzinoši nelielas parādsaistības – 28,51 tūkst. eiro jeb aptuveni 20 tūkst. Ls. RSU rektoram nepieder auto, taču uz viņa vārda ir reģistrēts zemes gabals Jaunauces pagastā un trīs zemes gabali ar vienu māju Mārupes novadā.

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Izvērtējot Latvijas Universitātes (LU) rektora 2019. gada vēlēšanu norises dokumentus un veicot to padziļinātu izpēti, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis procesuālus pārkāpumus.

Pārbaudes rezultāti norāda uz trūkumiem gan konkrētajā augstākās izglītības iestādē, gan arī iezīmē nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus augstskolu pārvaldības sistēmā kopumā.

LU rektora vēlēšanu procesu nosaka Augstākās izglītības likums, LU Satversme un vairāki iekšējie normatīvie akti – LU Satversmes sapulces nolikums, Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā. IKVD pārbaudē secināts, ka gan 2019.gada 24.maija sēdē, gan 2019.gada 6.jūnija ārkārtas sēdē ir pārkāpti gan ārējie normatīvie akti, gan vairāki LU Satversmes sapulces nolikumā ietvertie nosacījumi par sēdes sasaukšanu, dalībnieku izvirzīšanu, balsošanas kārtību un rezultātu paziņošanu.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Nākamnedēļ, 22.februārī Finanšu ministrijā, Rīgā, Smilšu ielā 1, Ministres zālē plkst.14 notiks atkārtota izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, informē FM.

Izsole tiek rīkota saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 »Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu« un Finanšu ministrijas 2018.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.8 apstiprinātajiem Izsoles noteikumi par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Jāatzīmē, ka 31. janvārī, Finanšu ministrijas rīkotā izsole kredītiestādēm par tiesībām 2018. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu tika izbeigta bez rezultātiem.

Izsolē piedalījās viens dalībnieks – SEB banka, bet tās piedāvātā procentu likme pārsniedza noteikto maksimāli pieļaujamo likmes apmēru studiju un studējošo kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, līdz ar to izsole tika izbeigta bez rezultātiem.

Attīstības finanšu institūcija "Altum" izsludinājusi atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar "Altum" garantiju.

Banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs "Altum", un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

"Altum" portfeļgarantiju piešķiršanai varēs pieteikties jebkura kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijā un vēlas izsniegt kredītus studentiem. Ņemot vērā, ka kredītiestādēm ir nepieciešams atšķirīgs laiks, lai sagatavotu nepieciešamo infrastruktūru un procesus, pieteikumu iesniegšanai netiks noteikts ierobežots termiņš.

"Altum" valdes locekle Inese Zīle uzsver, ka pieteikties aicināta ikviena banka, kas plāno izsniegt studiju un studējošo kredītus, turklāt pievienoties būs iespējams bez laika ierobežojuma. "Jau šobrīd uzņēmumu kreditēšanā bankas ļoti aktīvi izmanto "Altum" portfeļgarantijas, nodrošinot klientiem ļoti ātru un ērtu pakalpojuma saņemšanu. Esam gatavi šo pozitīvo pieredzi sekmīgi izmantot arī studiju kreditēšanas procesā," viņa piebilst.

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Studējošo kredīts tiks dzēsts 211 speciālistiem, nolemts Ministru kabineta sēdē. Studiju kredīta dzēšanai no 2008. gada valsts budžeta ir atvēlēts finansējums 40 364 latu apmērā, bet studējošo kredīta dzēšanai – 21 200 latu.

Uz studējošā kredīta dzēšanu pieteicās mazāk speciālistu (214) nekā tika prognozēts (240), turklāt 3 speciālisti vēl nav nostrādājuši 1 gadu pēc izglītības ieguves, studējošo kredīts tiks dzēsts 211 speciālistiem. Atbilstoši iesniegtajiem pieteikumiem mainās arī sadalījums pa profesiju grupām, Db.lv informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Studiju kredīta dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem pieteikumu skaits bija lielāks (523), nekā tika plānots (423). 71 speciālists vēl nav nostrādājis 1 gadu pēc izglītības ieguves – viņi uz studiju kredīta dzēšanu varēs pretendēt pēc jauna MK rīkojuma par kredītu dzēšanu pieņemšanas. Tāpēc, ņemot vērā, ka uz studējošo kredītu dzēšanu pieteicās par 29 speciālistiem mazāk, nekā plānots, ir pārdalīts finansējums un kredītu dzēšana tiks uzsākta 452 speciālistiem, mainoties sadalījumam arī pa profesiju grupām atbilstoši pieteikumu skaitam kredītu dzēšanai.

Par studiju un studējošo kredītu galvotājiem varēs kļūt arī iedzīvotāji, kuri paši saņem un atmaksā studiju, studējošo vai citus kredītus. Turklāt viena persona varēs galvot studiju vai studējošo kredītus vairākiem studentiem.

Vienīgais nosacījumus potenciālajiem galvotājiem būs pietiekami ienākumi – viņu ikmēneša maksājumi kredītsaistību dzēšanai nedrīkstēs pārsniegt 40 % no ikmēneša ienākumiem.

To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas regulē studiju un studējošo kredītu piešķiršanu, izsniegšanu un dzēšanu. Minētie grozījumi ceturtdien izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.