Sadarbību transporta un tranzīta nozarē, robežšķērsošanas un sadarbību reģionālajā līmenī 9. un 10. jūnijā Liepājā pārrunās Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisija un Lietišķās sadarbības padome.

Š.g. 9. un 10.jūnijā Liepājā notiks piektā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas sēde, Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sanāksme un abu valstu uzņēmēju biznesa forums.

Uz sanāksmēm Liepājā ieradīsies Krievijas Federācijas transporta ministrs Igors Levitins, kurš ir Starpvaldību komisijas priekšsēdētājs no Krievijas puses, un plaša delegācija, kurā būs Krievijas ministriju pārstāvji, reģionu gubernatori un uzņēmēji.

9.jūnijā viesnīcā Promenāde notiks Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sēde, pēc kuras abu valstu delegācijas vadītāji apmeklēs Liepājas ostu un kuģubūves uzņēmumu Tosmare. 10.jūnijā Liepājas pilsētas domē notiks piektā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas sēde.

Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien, 14. augustā, Rīgā tikās ar Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Krievijas Federācijas transporta ministru Maksimu Sokolovu, informē Ministru kabinetā.

Tikšanās laikā Ministru prezidents norādīja, ka Latvija dod priekšroku konstruktīvai un praktiskai abu valstu sadarbībai dažādās jomās – robežaizsardzībā, migrācijas un muitas darba jomā, transporta jomā, kā arī kultūrā un mākslā. Tika atzīts, ka Latvijas un Krievijas attiecības ietekmē starptautiskā situācija.

Pozitīvi tika novērtēta arī Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014. – 2020. gadam, kuras ietvaros tiek veicināta abu valstu reģionu ekonomisko sadarbība un teritoriālā attīstība uzņēmējdarbības, vides aizsardzības un pārrobežu mobilitātes jomās. Atzinīgi tika novērtēts Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas komisijas darbs. Robežas demarkācijas procesu oficiāli plānots pabeigt šā gada oktobra beigās.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

Tehnisku problēmu dēļ lidostā Rīga piespiedu nolaišanos veikusi aviokompānijas airBaltic lidmašīna, kurā atrodas arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), kurš šovakar devies uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, lai piedalītos Latvijas-Ukrainas starpvaldības komisijas sēdē.

Lidostas Rīga Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka aģentūru LETA informēja, ka aviokompānijas airBaltic lidmašīnai bijušas tehnikas problēmas.

Jau ziņots, ka no rītdienas, 29.jūnija, Kamparam jāuzturas darba vizītē Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kur notiks Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos sēde un abu valstu biznesa forums.

Kampars ir starpvaldību komisijas vadītājs no Latvijas puses, savukārt no Ukrainas puses komisijas līdzpriekšsēdētājs ir ekonomikas ministra vietnieks Vladimirs Bandurovs.

29.jūnijā notiks ceturtā starpvaldību komisijas sēde, kuras darba kārtībā tiks spriests par sadarbību transporta un sakaru, enerģētikas, lauksaimniecības, tūrisma, reģionālās politikas, izglītības un zinātnes, vides aizsardzības, kā arī citas perspektīvās jomas turpmākajiem valstu tirdznieciskajiem un ekonomiskajiem sakariem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2017. gada 10. oktobrī Lietuvas parlaments ratificējis Starpvaldību līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi, ko šā gada sākumā Tallinā parakstīja visu trīs Baltijas valstu premjerministri. Par līguma ratifikāciju balsoja 96 deputāti, bet viens parlamentārietis balsojumā nepiedalījās. Igaunijas parlaments bija pirmais, kas parlamentārās sesijas laikā 2017. gada 19. jūnijā ratificēja šo līgumu, par nobalsojot 63 deputātiem un pret iestājoties 20 deputātiem. Drīz pēc tam sekoja arī Latvijas parlaments, kas 2017. gada 22. jūnijā vienbalsīgi atbalstīja līguma ratificēšanu.

«Starpvaldību līguma ratifikācija visu trīs Baltijas valstu parlamentos ir šo valstu apliecinājums ilgtermiņa saistībām Rail Baltica projekta attīstībai. Šis ir būtisks pagrieziena punkts, kas demonstrē Baltijas reģiona interesi projekta realizācijā un kuru gaidīja vairākas projektā iesaistītās puses – Baltijas valstu sabiedrība, potenciālie dzelzceļa klienti un projekta piegādātāji, ar būvniecību un dzelzceļa nozari saistītie pārstāvji, kā arī projekta galvenais investors Eiropas Komisija un mūsu partneri Somija un Polija,» norādīja kopuzņēmuma RB RAIL AS izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Rail Baltica Starpvaldību līgums nosaka principus jauna dzelzceļa savienojuma izveidei: trasējumu, projekta izpildes termiņus, tehniskos un finansējuma nosacījumus, kā arī infrastruktūras valstiskās piederības jautājumus. 2017.gada 31. janvārī Tallinā līgumu parakstīja Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass (Jüri Ratas), Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis).

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Latvijas – Turkmenistānas starpvaldību komisijas Transporta grupas sēdē parakstīta vienošanās par tiešā avioreisa Ašhabada – Rīga uzsākšanu. Vienlaikus ir panākta vienošanās, ka starpkontinentālais reiss Turkmenistāna – Latvija - Kanāda tiks atklāts 2015. gada pirmajā pusē, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Plānots, ka Turkmenistānas aviolīnijas uzsāks tiešo avioreisu maršrutā Ašhabada - Rīga no 2015.gada 13.februāra.

Vienošanos parakstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, kurš ir Latvijas – Turkmenistānas starpvaldību komisijas Transporta grupas vadītājs.

Starpvaldību komisijas Transporta grupas ietvaros ir saskaņots Latvijas – Turkmenistānas valdību līgumprojekts par starptautiskajiem autopārvadājumiem, kuru plānots parakstīt nākamā gada pirmajā pusē. Lai attīstītu kravu pārvadājums starp abām valstīm, puses vienojās par nepieciešamo atļauju skaitu 2015.gadam.

Latvijas - Krievijas starpvaldību komisijas sēdē Liepājā darba kārtībā ir jautājums par prāmju savienojuma attstību starp Liepāju un Vāciju jeb multimodālā transporta koridora izveidi.

Tāpat plānots pārrunāt ātrgaitas dzelzceļa satiksmi starp Maskavu un Rīgu, Db.lv uzzināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē. Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 10.jūnijā Liepājā notiek ikgadējā Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas sēde ekonomiskās, zinātniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jautājumos (SVK). SVK ietvaros 9.jūnijā notiks Latvijas-Krievijas Lietišķās padomes sēde. Lietišķās padomes sastāvā ir vairāki Krievijas Federācijas reģionu Tirdzniecības un rūpniecības palātu vadītāji, apgabalu gubernatori, kā arī vairāki lielu uzņēmumu vadītāji.

Lietišķās padomes sēdes darba kārtībā ir autoprāmja līnijas organizēšana (Liepāja-Vācija), multimodālais transporta koridors; ātrgaitas dzelzceļa satiksme Rīga - Maskava, kā arī sadarbība dažādās jomās (inovācijas, u.c.). Līdz šim sarunas par sadarbību multimodālo pārvadājumu jomā notikušas starp abu valstu autopārvadātāju asociācijām.

Krievijas Transporta ministrs Igors Levitins šodien ieradās savā divu dienu vizītē Rīgā, kuras laikā tiksies ar Latvijas satiksmes ministru Uldi Auguli un ekonomikas ministru Arti Kamparu.

«Abām valstīm šobrīd ir līdzīgs viedoklis par vienu – nav iespējams palielināt preču apgrozījumu tikai caur Latvijas ostām,» teica U.Augulis.

Rīt I.Levitins tiksies ar Latvijas satiksmes ministru, lai pārrunātu vilcienu kustības projektu Rīga – Maskava un abu valstu turpmāko sadarbību transporta, tai skaitā arī dzelzceļa, infrastruktūras uzlabošanā.

Ceturtdien paredzēta arī I.Levitina tikšanās ar Latvijas ekonomikas ministru. Abu valstu pārstāvji ir Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji. Komisija lems par abu kaimiņvalstu ekonomisku un zinātnisku sadarbību, kā arī kopīgiem attīstības plāniem humanitārā un kultūras sfērā. Ceturtdien I.Levitins un A.Kampars pārrunās sagatavošanās jautājumus pirmajai abu valstu komisijas sēdei, raksta Krievijas ziņu aģentūra Itar-Trass.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā 2015.gada pirmajā pusē īpaša nozīme tiks pievērsta tranzītu koridoru attīstībai, intensificējot transporta plūsmas starp Eiropas Savienību, Krieviju, NVS valstīm, Ķīnu, Āzijas valstīm un Vidējo Austrumu valstīm, tiekoties ar Krievijas transporta ministru Maksimu Sokolovu uzsvēris Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

«Latvijai piemīt lielisks potenciāls būt «tiltam» starp Austrumu un uz Eiropu valstīm, īpaši Ziemeļeiropu, nodrošinot eksportētājiem gan transporta, gan loģistikas pakalpojumus, kā arī sniedzot atbalstu ES tirgus apgūšanā,» uzsvēra valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

K. Ozoliņš informēja, ka Latvija savas ES prezidentūras ietvaros 2015.gada 29.- 30 aprīlī Rīgā organizēs ASEM valstu transporta ministru 3.tikšanos/sanāksmi, kas veltīta Eirāzijas multimodālo transporta savienojumu attīstībai. ASEM konferencēs pamattēma ir transporta savienojumu attīstība starp Eiropu un Āziju, identificējot «šaurās vietas» un vājos punktus un veicinot visu iesaistīto valstu un institūciju harmonizētu sadarbību.

Plānots noteikt kārtību, kā viena banka var pārņemt kreditēšanu no citas, ietverot izmaksu samazinājumu, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien turpināja vērtēt situāciju komercbanku hipotekārajā kreditēšanā.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē norādīja, ka komisija iepriekš vienojusies, ka nepieciešams darbs trijos virzienos, tostarp jānodrošina pāreja no vienas komercbankas uz citu bez fiziskiem un, juridiskiem šķēršļiem.

Tāpat arī jākliedē nenoteiktība uzraudzības jomā. Reirs norādīja, ka komercbankas interpretē uzraudzību citādi, piemēram, uzskatot, ka bankas nevar mazināt kredītlikmes, tomēr uzraugi norāda, ka tā nav. Vienlaikus komisija vienojusies par nepieciešamību reālai procentu likmju samazināšanai.

Vilerts komisijas sēdē norādīja, ka ir nepieciešams stiprināt komercbanku konkurenci un viens no viediem, kā to izdarīt, ir stiprinot klientu mobilitāti.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi nav spējuši panākt kopīgu vienošanos par jaunu ES mēroga līgumu, kuru mērķis bija panākt stingrākus fiskālos noteikumus eirozonas dalībvalstīm. Tā vietā lielākā daļa ES valstu izvēlējās izveidot jaunu starpvaldību līgumu, kuru gan gatavas apspriest vien 23 no 27 dalībvalstīm.

Jaunā vienošanās attieksies uz 17 eirozonas valstīm, kā arī tām ES dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi piekritīs iesaistīties.

«Tas būs pamats labam fiskālajam līgumam un radīs vairāk disciplīnas ekonomikas politikā eirozonas valstīs,» pēc aptuveni desmit stundu ilgušām sarunām, kas noslēdzās piecos rītā pēc vietējā laika, pavēstīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi (Mario Draghi).

Tomēr bez panāktas vienošanās ar visām 27 ES valstīm vēl arvien neskaidrs paliek jautājums, kā tiks nodrošināts tas, ka jaunie noteikumi, kuriem samita līderi apsolījuši sekot, patiešām tiks izpildīti. ES institūcijas, ieskaitot Eiropas Komisiju (EK), juridiski nevar ieņemt formālu lomu jebkādos procesos ārpus ES līgumiem. EK prezidents Hosē Manuels Barozo (Jose Manuel Barroso) norādīja, ka ES institūcijas būs iesaistītas noteikumu ievērošanas nodrošināšanā, tomēr viņš nepaskaidroja, kā tas darbosies praksē, vēsta europeanvoice.com.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Aizsardzības ministrija (AM) nolēmusi pārtraukt aptuveni 200 miljonus eiro vērto iepirkumu par bruņoto automašīnu piegādi, tāpēc rīkos jaunu transportlīdzekļu iepirkumu.

AM iepirkuma komisija ir nolēmusi pārtraukt iepirkumu par 4x4 vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iegādi, informēja AM Preses nodaļa.

Iepirkuma komisija ir secinājusi, ka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) konstatētās nepilnības esošā iepirkuma procesa ietvaros nav iespējams novērst un, saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, sarunu procedūra ir jāpārtrauc.

Lai novērstu iepirkuma procesa nepilnības, nepieciešams veikt izmaiņas tehniskajā specifikācijā, ko saskaņā ar likumu, esošā procesa ietvaros nav iespējams veikt. Nepieciešams arī pārvērtēt transportlīdzekļu testēšanas kārtību. Lai to pilnvērtīgi izvērtētu un testētu tehniskos parametrus, nepieciešams citu valstu atbalsts, jo vairāku pozīciju testēšanai Nacionālo bruņoto spēku spējas nav pietiekamas. Līdz ar to, izmaiņas nepieciešams veikt arī testēšanas veidlapās, ko likums liedz darīt šī procesa ietvaros.

2016.gada 14. un 15.martā Maskavā notikusi kārtējā Latvijas–Krievijas pārstāvju starptautisko autopārvadājumu komisijas sēde, kurā viens no darba kārtības jautājumiem bija pagājušā gada nogalē veiktās izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz starptautisko kravu pārvadājumu kārtību Krievijas teritorijā. Komisijas sēdē panākta vienošanās par papildu universālo atļauju apmaiņu starp Latviju un Krieviju. Tāpat precizēta kārtība attiecībā uz Krievijas kontrolējošo institūciju veiktajām pārbaudēm un transportlīdzekļa vadītājam pieprasītajiem dokumentiem.

Krievijas puse informējusi, ka ir izstrādāti grozījumi pavēlē Nr.301, un šobrīd tiek veiktas iekšējās saskaņošanas procedūras starp Krievijas atbildīgajām institūcijām. Noteikumu grozījumi šā brīža redakcijā paredz, ka tiks samazināts dokumentu apjoms, kurus šobrīd Krievijas kontrolējošās iestādes pieprasa transportlīdzekļa vadītājam, piemēram, netiks lūgts uzrādīt preces izcelsmes sertifikātu.

Ņemot vērā, ka kopš šā gada sākuma nebija vienotas pieejas divpusējo atļauju izmantošanā, ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc Krievijas universālajām atļaujām. 2016.gadā Latvija un Krievija apmainījās ar 2500 šādu atļauju, no kurām lielākā daļa jau ir izmantota divpusējiem pārvadājumiem no muitas noliktavām un ostām. Komisijas sēdē panākta vienošanās par 1000 papildu universālo atļauju, kuras dod tiesības pārvadāt preces arī no vai uz trešajām valstīm, apmaiņu. Latvijas autotransporta jomas speciālisti tuvāko mēnešu laikā veiks detalizētu universālo atļauju izmantošanas analīzi, un Krievijas puse tiks informēta par iegūtajiem rezultātiem.

Noskaidrots optimālāko risinājumu ātrgaitas vilciena Rīga – Maskava projekta realizēšanai – tā izlemts, tiekoties satiksmes ministram Uldim Augulim un VAS Latvijas Dzelzceļš vadītājam Uģim Magonim ar Krievijas transporta ministru Igoru Ļevitinu. Aprēķinus līdz jūnijam veiks abu valstu dzelzceļa uzņēmumi sadarbībā ar citu jomu ekspertiem.

Latvijai šis transporta koridors ir ļoti svarīgs, uzsvēra Augulis. Tas palielinātu gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu apjomu. Turklāt dzelzceļa maršruts Rīga – Maskava Latvijai būtu labs papildinājums projektam Rail Baltica, uzskata satiksmes ministrs.

Galvenokārt ekonomisks, ne politisks projekts – tā iecerēto ātrvilcienu satiksmi raksturo Ļevitins. Tas ne tikai uzlabos pārvietošanās iespējas starp abām valstīm, bet tai pat laikā būs arī nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas veicinās arī citu jomu attīstību, ir pārliecināts Uģis Magonis.

Sarunu gaitā nopietna uzmanība tika pievērsta transporta problēmām infrastruktūras jomā. Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas ietvaros rosināts veidot jaunu darba grupu tieši robežšķērsošanas jautājumu risināšanai. Tiks meklēti risinājumi laika saīsināšanai, kas nepieciešams robežas un muitas kontroles formalitāšu veikšanai.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.