Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Valsts vēlas atvēlēt mazāk naudas, taču palielināt pašvaldības tēriņus, vienlaikus izslēdzot iespējas nākotnē saņemt ES līdzfinansējumu svarīgiem infrastruktūras projektiem, kuri ir būtiski ne tikai rīdziniekiem, bet visam reģionam un pat valstij.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kurš šajā amatā strādā no šā gada 19. augusta. Viņš atzīst, ka, strādājot īsu brīdi šajā amatā, jūtas kā ugunsdzēsējs, kuram nemitīgi ir jāslāpē «sarkanā gaiļa» kaitīgā darbība. Viņš gan neaicina rakt tranšejas, bet vēlas konstruktīvu sadarbību.

Atņems miljonus

Jaunais Rīgas mērs atzīst, ka pilsēta būs spiesta izjust valdības spiedīgo situāciju ar fiskālo telpu – naudu –, ko varētu novirzīt jauno politisko iniciatīvu realizācijai. «Proti, valdību veidojošo politiķu sabiedrībai skaidrotais, ka negatīvu (par teju 72 milj. eiro) fiskālo telpu padarot Rīgas satiksme, kaut arī uzņēmums par šo naudu bija paredzējis iegādāties pamatlīdzekļus – jaunus transportlīdzekļus, un tāpēc nebūšot iespēju atvēlēt naudu daudziem labiem un vajadzīgiem pasākumiem visā Latvijā. Vienlaikus tiek noklusēts, ka ES prasība par pašvaldību kapitālsabiedrību pamatlīdzekļu iegādes artimētisko attiecināšanu (ieskaitīšanu) uz valsts budžetu ir spēkā jau kopš 2013. gada, bet Finanšu ministrija šo prasību visus iepriekšējos gadus, maigi izsakoties, neredzēja, bet tagad pēc Eirostat atgādinājuma to «iekļāva» nākamā gada budžeta projekta sagatvošanā,» situāciju skaidro O. Burovs. Viņš uzsver, ka šim gadījumam nav nekāda sakara ar skandāliem saistībā ar kriminālizmeklēšanu Rīgas satiksmes nelikumību lietā. «Ir vēlme «sodīt» Rīgas domi un faktiski visus rīdziniekus, «izņemot» no pilsētas budžeta 72 milj. eiro. Protams, notiek diskusijas ar Finanšu ministriju un runājam par 38 milj. eiro «izņemšanu» no pilsētas nākamā gada maka, kas ir labāk nekā 72 milj. eiro, bet, ar ko tās noslēgsies, pašlaik ir grūti paredzēt,» tā O. Burovs. Viņaprāt, tikai uz Rīgas rēķina pašreizējā valdība nevarēs «atrast» tik daudz naudas, cik vajadzētu.

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) paustās bažas par Deglava tilta drošību bija pamatotas un tā slēgšana ir mācība Rīgas domes vadībai, piektdien žurnālistiem atzina Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Rīgas mēra pienākumu izpildītājs atturējās vērtēt, vai lēmums slēgt Deglava tiltu bija pareizs vai nepareizs, bet viņš piekrīt, ka BVKB paustās bažas bija pamatotas.

Burovs, paužot savu personisko viedokli, atzina, ka BVKB prasības attiecībā uz Deglava tilta drošību ir pamatotas un loģiskas, turklāt tās nav neizpildāmas. Viņš piekrita viedoklim, ka Deglava tilta remonta pasūtītājam - Rīgas domes Satiksmes departamentam - un pārējiem projektā iesaistītajiem vajadzēja rīkoties aktīvāk, lai novērstu tilta slēgšanu.

«No šī gadījuma mācību, pirmkārt, vajadzētu gūt Rīgas domes vadībai un izdarīt secinājumus par to, cik operatīvi rīkojamies šādos brīžos. Šodien, kad apmeklēju objektu, uz vietas nebija visa projekta vadības komanda, bet gan tikai viens cilvēks, kas ir stipri par maz. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka neesmu apmierināts ar Rīgas domes Satiksmes departamenta un būvnieku menedžmentu šajā projektā,» uzsvēra Burovs.

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) un deputāts Sandris Bergmanis (GKR).

«Par» abu pārstāvju ievēlēšanu nobalsoja 35 domnieki. Savukārt opozīcija asi kritizēja plānotās izmaiņas brīvostas valdē.

Kā ziņotājs sēdē bija uzaicināts Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, bet deputāts Vilnis Ķirsis (V) rosināja iztaujāt tieši abus kandidātus, norādot, ka nevar atbalstīt pārstāvjus, nemaz nezinot, kādi ir viņu plāni.

Liepiņš sacīja, ka domes reglaments nosaka, ka jautājumu jāuzdod ziņotājam, taču atzina, ka ir bijuši precedenti, kad iztaujātas arī privātpersonas.

Ķirsis norādīja, ka abiem kandidātiem noteikti nebūtu jābaidās no jautājumiem, ja reiz ir atbilstoši šim amatam, pēc kā Burovs izsludināja pārtraukumu un sasauca apspriesties visu frakciju vadītājus. Pēc pārtraukuma Burovs Ķirša lūgumu akceptēja.

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Rīgas un Pierīgas pašvaldības aicina valdību līdzdarboties vienotas sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmas izveidē Rīgas aglomerācijā

Trešdien, 15. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadību pārstāvjiem parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Satiksmes ministram Tālim Linkaitim ar aicinājumu organizēt kopēju tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un sākt darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes vīzijas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašvaldības aicina visas iesaistītās puses vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem un indikatīvu laika ietvaru vienotas sabiedrisko pārvadājumu sistēmas izveidei Rīgas metropoles areālā.

Rīgas dome meklēs juristus, lai izvērtētu iespējas un veidus, kā atgūt pašvaldības pārmaksātos līdzekļus no būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš stāstīja, ka pašlaik iespējamo zaudējumu summa nav aprēķināta, bet Konkurences likums nosakot, ka tie varētu būt 10% no katra konkrētā projekta izmaksām.

Kā norādīts likumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Staķis piebilda, ka, vērtējot projektu apmēru, summa varētu sasniegt pat līdz 20 miljoniem eiro. Taču tas esot atkarīgs no zaudējumu aprēķiniem un tiesvedībām.

Pašlaik pašvaldība ir nolēmusi panākt, ka tā tiek atzīta par cietušo. Tā noslēgs līgumu ar kādu advokātu biroju, kam ir pieredze šādās lietās.

Juristi tad arī varēšot izvērtēt katru atsevišķo projektu un saprast, kuros gadījumos nepieciešama vēršanās tiesā un kuros pietiks tikai ar sarunām un izlīguma slēgšanu ar būvniekiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Rīgas dome pašreizējiem galvaspilsētas atkritumu apsaimniekotājiem piedāvājusi turpināt darbu arī pēc līguma termiņa izbeigšanās, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš norādīja, ka atbildes no uzrunātajiem četriem operatoriem tiek gaidītas šorīt. Domes priekšsēdētājs gan pauda bažas par to, ka divi mazie operatori, kas apsaimnieko aptuveni 12% no galvaspilsētas atkritumiem, varētu nebūt gatavi turpināt darbu arī pēc līguma beigām.

«12% [no Rīgas atkritumu apjoma] ir Daugavpils pilsēta. Tas arī Rīgai ir liels apjoms. Viņi jau stāsta, ka ir pārdevuši savu tehniku,» atsaucoties uz SIA «Pilsētvides serviss» pārstāvja stāstīto, «Rīta panorāmā» klāstīja Burovs, piebilstot, ka otrs no mazajiem operatoriem - SIA «Lautus» - nemaz nebija deleģējis savu pārstāvi uz tikšanos.

Rīgas mērs uzsvēra, ka esošie Rīgas atkritumu apsaimniekotāji būtu gatavi turpināt pakalpojumu sniegšanu tad, ja tiktu izsludināta sarunu procedūra un noslēgts jauns līgums par jauniem izcenojumiem. Pašvaldība to varot nodrošināt dažu dienu laikā, taču problēma tajā, ka iedzīvotāji nespēs noslēgt jaunus atkritumu apsaimniekošanas līgumus. Tad, ja galvaspilsētā tiktu izsludināta ārkārtas situācija, tā kalpotu par tiesisku pamatu, lai iedzīvotājiem ļautu līgumus noslēgt arī vēlāk - jau pēc pakalpojuma saņemšanas, skaidroja Burovs.

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) atstādinājis Rīgas būvvaldes vadītāju Ingu Vircavu, informēja pašvaldībā.

Arī pats Vircavs apstiprināja, ka Burovs viņu šodien no amata atstādinājis, taču viņam neesot skaidrs, par ko.

"Pamatojums bija kaut kādi iesniegumi domes ētikas komisijai, bet kas tie par iesniegumiem un par ko - man nav zināms," sacīja Vircavs, norādot, ka viņam Burova lēmums vairāk izskatoties pēc personiskas atriebības par to, ka viņš iebildis pret Burova rīcību atsevišķos jautājumos.

"Tam, kā viņš risina atsevišķus jautājumus, ir ļoti attāls sakars ar tiesiskumu. Mani iebildumi viņam laikam nepatika un tāpēc viņš mēģina pieķerties pie līdzekļiem, kā tikt no manis vaļā," sprieda Vircavs.

Par būvvaldes vadītāju patlaban iecelts būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis. Vircavs būvvaldi vadīja kopš 2012.gada.

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus "Rail Baltic" piegulošajās Rīgas apkaimēs, 10 gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

"Rail Baltica" piegulošo Rīgas teritoriju lokālplānojuma apspriedes dalībniekus par to piektdien informēja Rīgas mērs Oļegs Burovs.

"Rail Baltica projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diez vai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm - gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem - jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei," norādīja O. Burovs.

"Rīgas administratoram steidzami ir jāapstiprina pilsētas budžets, jo pretējā gadījumā patreizējā ārkārtas stāvokļa ietekme uz ekonomiku būs vēl stiprāka," pārliecināts ilggadējais Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors, iepriekšējā domes sasaukuma Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

"Apstiprinot Rīgas budžetu tiks nodrošināts, ka būvniecības sezonā pašvaldība varēs veikt izglītības iestāžu remontdarbus, savlaicīgi veicot iepirkumus atsevišķu kabinetu, stāvu, ēku daļu remontdarbiem. Uz šiem darbiem varēs pretendēt vidējie un mazie būvniecības uzņēmumi, tādējādi būs nodrošināts darbs diezgan lielam cilvēku skaitam, kas būs ļoti svarīgi, jo izskatās, ka ārkārtas situācija Latvijā un pasaulē atstās lielu ietekmi uz ekonomiku," saka Burovs.

"Ieguldījumi infrastruktūrā ir viens no labākajiem veidiem, kā sildīt ekonomiku pēckrīzes periodā, tas ir zināms sen un darīts daudzās valstīs. Arī Rīgā tas ir iespējams, ja būs apstiprināts budžets un departamenti varēs pilnvērtīgi plānot un pasūtīt remontdarbus un būvdarbus," norāda eksmērs.

Brasas pārvada tilta vietā apsver iespēju būvēt jaunu tiltu, šodien žurnālistiem norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR).

Viņš gan pauda, ka vēl jāpieņem lēmums par to, vai būvēt pilnīgi jaunu tiltu vai arī uzlabot esošo projektu. Ja tiks pieņemts lēmums par jauna tilta izveidi, tas varētu būt gatavs 2023.gadā, piebilda Burovs.

Viņš skaidroja - ja tiks pieņemts lēmums par jauna tiltu būvniecību, būs nepieciešams lauzt šobrīd esošo projektu. Tomēr viņš norādīja, ka «tilts tiks iekonservēts», līdz ar to drošības riski nemainīsies.

Burovs piebilda, ka jauna tilta būvniecības gadījumā traucēta varētu būt tikai tramvaja satiksme.

Jau vēstīts, ka aprīļa beigās tika sākta Brasas tilta pārbūve, taču remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi, kuru dēļ darbi objektā tika apturēti.

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) licis nekavējoties, jau no šodienas slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu, informēja Burovs.

Viņš norādīja, ka 17.maijā sanāksmē ar Valsts policiju un Būvniecības valsts kontroles biroju nolemts noteikt ierobežojumu, ka pār tiltu nevar kursēt transports virs 30 tonnām. Tā kā «Rīgas satiksmes» zemās grīdas tramvaji šo svaru pārsniedzot, pagaidām nolemts tramvaju kustību slēgt.

Pēc Burova teiktā, viņš patlaban dodoties uz operatīvo sanāksmi «Rīgas satiksmē", kurā tiks uzdots izvērtēt, vai pār tiltu iespējams laist, piemēram, vecāka modeļa tramvajus vai autobusus, kas svara kategorijā iekļaujas.

«Kamēr mums nav pārliecības par tilta tehnisko stāvokli, drošība ir primārais,» norādīja Burovs.

Vienlaikus pār tiltu virzienā prom no centra joprojām drīkst kursēt privātais transports.

Noslēgumam tuvojas vērienīga sporta centra būvniecības darbi Imantā - laukums, kura izveidē ieguldīti 5,6 miljoni eiro, solās būt tikpat iespaidīgs kā Krišjāņa Barona ielā esošais komplekss.

Gandrīz 5 hektārus lielā teritorijā pie Rīgas Imantas vidusskolas būs izveidots mini futbola laukums ar tribīni un mākslīgo zālienu, dažādas rotaļu iekārtas, labiekārtota pastaigu teritorija un «zaļā klase», kā arī vingrošanas laukums, skeitparks, divi multifunkcionālie sporta laukumi, skrejceļš, divi basketbola 3x3 laukumi, tāllēkšanas sektors, parka zona, kā arī desmit moduļa tipa palīgēkas – sarga ēka, medmāsas kabinets, tualetes, ģērbtuves, inventāra uzglabāšanas telpas.

Lai novērtētu paveikto, otrdien uz laukumu bija devušies Rīgas domes un būvkompānijas LNK Industries pārstāvji.

Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) nav izturējis uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Turlais pēc domes sēdes žurnālistiem norādīja, ka katra jauna situācija liek pieņemt jaunus lēmumus un vienmēr ir nepieciešams saglabāt veselo saprātu.

Viņš arī pauda, ka ārkārtas vēlēšanas ir politiska bezatbildība. Viņš atzina, ka dome, kas nevar pieņemt lēmumus nevar strādāt. Taču viņš uzsvēra, ka, ja apzināti tiek veidota situācija, lai ārkārtas vēlēšanas notiktu, tad tā, viņaprāt, ir politiskā bezatbildība.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un «Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no «Saskaņas» izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju apstiprināts Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

«Rīgas osta ir neatņemama Rīgas sastāvdaļa jau kopš pilsētas dibināšanas un viens no šodienas pilsētas ekonomikas balstiem. Mūsu uzdevums ir pārvaldīt ostu tā, lai tā sniegtu pēc iespējas lielāku sociālo un finansiālo pienesumu pilsētai, tās iedzīvotājiem un visai valstij kopumā, vienlaikus strikti ievērojot vides jautājumus. Manā vadībā ostā turpināsim pievērst uzmanību saimnieciskajiem jautājumiem un iesāktajiem ostas infrastruktūras attīstības projektiem, raugoties, lai ostas attīstība notiek sinhroni un saistīti ar pilsētas attīstību,» uzsvēra Burovs.

Rīgas domi brīvostas valdē pārstāv Burovs, Rīgas domes «Saskaņas» frakcijas deputāts Sandris Bergmanis, no «Saskaņas» nesen izslēgtais, tagad «Neatkarīgo deputātu frakcijas» deputāts Vadims Baraņņiks un Mihails Kameņeckis (S).

Rīgas mērs Oļegs Burovs nolēmis atcelt pašvaldības SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) valdi, kā arī atjaunojis amatos iepriekšējā vicemēra Vadima Baraņņika (NDF) atstādinātos AS «Rīgas centrāltirgus» valdes locekļus, tā O.Burovs paziņoja otrdien sasauktā preses konferencē.

O.Burovs arī nolēmis pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) padomes locekļa amatā apstiprināt līdzšinējo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Ernestu Saulīti. Viņš arī pagaidām vadīšot RNP valdi - pēdējā darbdiena RS valdē E.Saulītim būšot ceturtdien, 21.novembrī, bet pirmā darbdiena RS padomē - piektdien, 22.novembrī.

RNP valdes priekšsēdētājs līdz šim bija Aivars Gontarevs un valdē vēl strādāja Rolands Pogulis un Ivo Lecis.

Jau ziņots, ka Rīgas domnieki otrdien ar balsu vairākumu atcēla no amata līdzšinēji vicemēru V.Baraņņiku. Līdz ar viņa atbrīvošanu visas trīs viņa pārraudzībā bijušās kapitālsabiedrības - RCT, RS, un RNP - nonāca Burova pārziņā.

Rīgas Centrāltirgus teritorijā (RCT) Gogoļa laukumā (pie Gogoļa ielas gājēju tuneļa) pašvaldība otrdien ķērusies pie tirdzniecības būvju demontāžas, jo nomnieks šo uzdevumu nav veicis.

12 būves tiks nojauktas tuvāko divu nedēļu laikā, pārējās - līdz 9. martam, otrdien informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Rīgas mērs norādīja, ka pēc teritorijas atbrīvošanas no nelegālajām būvēm par tās tālāko labiekārtošanu būs atbildīga Rīgas Centrāltirgus vadība. "Šis varētu būt publisks laukums, kurā varētu notikt dažādi pasākumi. Aicinu ikvienu vērsties pie mums ar idejām un priekšlikumiem," sacīja O. Burovs.

Viņš uzsvēra, ka nopietni jāstrādā pie tā, lai nelegālā cigarešu tirdzniecība nepārceltos uz citām teritorijām, tāpēc plānots šo jautājumu pārrunāt ar Valsts policiju, Rīgas pašvaldības policiju, kā arī Rīgas Centrāltirgus un Rīgas starptautiskās autoostas pārstāvjiem. O. Burovs arī norādīja, ka Rīgas pašvaldība atbalsta kriminālatbildības ieviešanu par nelegālu tabakas izstrādājumu tirdzniecību.