Jaunākais izdevums

Lielajās ostās kravu apgrozījumu prognozes atšķirīgas; komersanti skeptiskāki nekā brīvostu pārvaldes

Liepāja 2018. gadā sagaida kravu apjomu kāpumu, Ventspils cer noturēt pērnā gada apjomu, bet Rīgā paredzams kritums, liecina ostu pārstāvju un komersantu teiktais Dienas Biznesam.

Apkopojot vairāku nozarē Latvijā un Krievijā strādājošo teikto DB, jāsecina, ka komersantiem nekāda lielā optimisma par nākotni nav, taču atsevišķu segmentu ziņā pagaidām valda optimisms – pat kādā naftas produktu terminālī. Tai pašā laikā ir komersanti, kam grūti prognozēt kravu apjomus ilgāk nekā mēnesi uz priekšu, jo nav mainījusies Krievijas dzelzceļa attieksme, ievērojami ierobežojot kravu nosūtījumu plānus Latvijas ostu virzienā. Līdz ar to kravu apjomi 2018. gadā sagaidāmi mazāki nekā pērn. Kravu nosūtīšanas ierobežojumi no mūsu austrumu kaimiņvalsts skar visus segmentus – lejamkravas, ogles, minerālmēslus, ģenerālkravas, taču graudi ir izņēmums ievērojamās ražas dēļ. Panākt vēl lielākus Krievijas graudu tranzīta apjomus gan traucējis vagonu trūkums. Ogļu tranzīta apjomi šogad būs atkarīgi no tirgus konjunktūras, bet ķīmiskās kravas saglabāties pērnā gada apjomā.

Kāda termināļa pārstāvis lēš, ka pārskatāmā nākotnē Krievijas kravu apjomi saruks līdz minimumam, bet cita termināļa vadītājs min, ka to piedzīvosim jau 2020. gadā. Savukārt kāds Krievijā strādājošs komersants zina teikt, ka komersantiem nedraudzīgās Latvijas muitas attieksmes dēļ ir kravas (piemēram, konteinerizētās, projektu), kas turpinās Latvijai iet ar līkumu.

Visu rakstu Noturēt kravas kļūs arvien grūtāk lasiet ceturtdienas, 11. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pirmajā ceturksnī pieauguši Tallink zaudējumi pārvadājumos starp Rīgu un Stokholmu

LETA, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operatorkompānija «Tallink Grupp» šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju strādājusi ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 12,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina kompānijas publicētais pārskats.

Kopumā «Tallink» grupa pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 3,7% mazāk nekā pirms gada. Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šajā periodā samazinājās par 20,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro.

Savukārt «Tallink» konsolidētais apgrozījums 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 3,9%, veidojot 184,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī grupa pārvadāja kopumā 1 930 449 pasažierus, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn janvārī-martā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 8,2% - līdz 90 687 kravas vienībām.

Pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju «Tallink» ieņēmumi pieauga par 24% un bija 13,1 miljons eiro. Šajā maršrutā janvārī-martā «Tallink» pārvadāja 155 000 pasažieru un 4000 kravas vienību, kas bija attiecīgi par 16,8% un par 62,6% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravas automobiļu ražotāji attīsta dažādu alternatīvo degvielu motorus, kas nodrošinātu zemāku izmešu līmeni un degvielas patēriņa samazinājumu

Turklāt šie motori ir ievērojami klusāki, kas ir moderna pilsētvides transporta mērķis.

Attīsta alternatīvas

Pēc būtības šobrīd visi lielie kravas automobiļu ražotāji Volvo, Scania, Mercedes vai MAN aktīvi attīsta dažādu alternatīvo degvielu motorus. Nav noslēpums, ka līdzīgi kā vieglo autobūvē, kas jau «jūk prātā» ar vērienīgiem elektrifikācijas plāniem, nekur tālu neatpaliek arī kravas transports. Daudzu ražotāju prātos elektromobilitāte ir arī ilgtspējīga transporta pamats. Piemēram, amerikāņu Tesla radītie elektriskie kravas auto ir radījuši precedentu nozarē un iezīmējuši attīstības ceļu pārējiem. Nav šaubu, ka Volvo, Scania, Mercedes un citu Eiropā pazīstamo zīmolu izpētes centros arī tiek attīstīti līdzīgas tehnoloģijas kravas auto, tomēr, ja par elektriskajiem kravas automobiļiem šobrīd varam runāt vēl aizvien nākotnes formā, ir alternatīvas, kas tautsaimniecībā pieejamas jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu apjoms no Baltkrievijas palielināsies

Jānis Goldbergs, 06.09.2018

Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs (no kreisās), Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji, satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpenisku kravu pārvadājumu pieaugumu starp valstīm paredz Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, kuru ceturtdien 6. septembrī parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

«Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā,» preses brīfingā par parakstīto vienošanos komentēja Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis.

Savukārt Baltkrievijas satiksmes ministrs Anatolijs Sivaks šajā jomā uzsvēra Baltkrievijā būvējamā industriālā parka Lielais akmens sagaidāmo ietekmi, kā arī tranzīta kravu potenciālu pieaugumu nākošajos gados.

Noslēgtā vienošanās paredz turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas no Baltkrievijas uz Latviju un otrādi, piesaistot papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Groupe Renault sadarbībā ar kravas kuģu būvētāju un operatoru Neoline īsteno projektu - samazināt oglekļa dioksīda pēdu par 25%, informē Delphine Dumonceau Costes.

Risinājums nākotnei ir divu ar vēju darbināmu kravas kuģu būve līdz 2020. gadam, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, kā arī siltumnīcefektu izraisošās gāzes pārokeāna pārvadājumos starp Sannazēru, Amerikas austrumu piekrasti un Senpjēru un Mikelonu.

«Groupe Renault mērķis ir samazināt katra transportlīdzekļa ietekmi uz vidi visā aprites ciklā, sākot no detaļu transportēšanas līdz automobiļu piegādei un nolietoto transportlīdzekļu pārstrādei. Saskaņā ar mūsu stratēģiju meklēt jaunus ilgtspējīgas mobilitātes risinājumus un turpināt oglekļa emisiju samazināšanu,» paziņoja Žans Filips Ermins, Groupe Renault stratēģiskās vides plānošanas grupas viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) saņēmis deviņas jaunas MAN TGS 33.420 6x4 ceļa tīrīšanas tehnikas, informē uzņēmumā.

«Kravas automobiļi ir multifunkcionāli - trīspusēji pašizgāzēji ar 13 kubikmetru lielu kravas kastes tilpumu, un tie tiks izmantoti dažādu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai, lai nodrošinātu satiksmes drošību un autoceļu caurbraucamību. Ziemas sezonā šiem kravas automobiļiem uzstāda ziemas aprīkojumu – priekšējo lāpstu, sānu lāpstu sniega tīrīšanai un sāls-smilts kaisītāju autoceļa seguma apstrādei ar pretslīdes materiāliem. Savukārt vasarā tos izmanto bedru remonta darbos un dažādu kravu pārvadāšanai. Jaunos kravas automobiļus jau pielieto LAU Rēzeknes, Liepājas, Alūksnes, Jelgavas, Talsu, Valmieras un Rīgas struktūrvienībās,» skaidro LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem automašīnu koplietošanas uzņēmumiem Austrumeiropā un Baltijā CityBee marta beigās uzsāks savu darbību Rīgā, piedāvājot kravas automašīnu nomu, informē uzņēmumā.

Kravas automašīnas būs pieejamas visu diennakti konkrētos piekļuves punktos, un samaksa par to lietošanu tiek noteikta pēc transportlīdzekļa izmantošanas ilguma.

«CityBee veiksmīgi darbojas jau 14 Eiropas pilsētās, piedāvājot dažādus mobilitātes pakalpojumus. Kravas automašīnu koplietošana ir salīdzinoši jauns segments mūsu pakalpojumu klāstā. Pamatojoties uz pieredzi Polijā, redzam, ka klienti novērtē mūsu pakalpojumu. Darbības uzsākšana Latvijā ir loģisks nākamais solis uzņēmuma attīstībā,» teic CityBee vadītāja Latvijā Egija Gailuma.

CityBee darbības sākumā plānojis izvietot aptuveni 30 Fiat Ducato kravas automašīnas dažādās lokācijās Rīgā. Pirmais CityBee partneris ir K Senukai, taču uzņēmuma nākotnes plānos ietilpst sadarbības partneru loka paplašināšana, lai veicinātu mobilitāti Rīgā un visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāaizliedz kravas automobiļus aprīkot ar atjaunotām riepām uz priekšējās ass, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā vienojās tās locekļi.

Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norādīja, ka kopš 2015.gada 1.janvāra, kopumā reģistrēti 23 ceļu satiksmes negadījumi, kad kravas automašīnām vai tās piekabēm fiksēts riepas plīsums. Turklāt 2018.gadā uz ceļiem savāktas 134 tonnas nolietotu riepu.

Valsts policijas pārstāvis Andris Locs pauda, ka pašreiz statistika ir nepilnīga, jo tā līdz šim nav apzināti ievākta. Ir precīzi zināms, ka vairāki cilvēki ir gājuši bojā negadījumos, kad kravas automašīnām ir sprāgušas priekšējās riepas. Policijas darbs rāda, ka sprāgušās riepas bieži ir vecas un nolietotas, tomēr nav statistikas, vai sprāgušās riepas bijušas atjaunotas vai vienkārši vecas. Viņš teica, ka policija redz nepieciešamību ierobežot lietojamo riepu vecumu atbilstoši tam, cik gadu lietošanu nosaka ražotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu autopārvadājumu nākotnes redzējums caur likumdošanas un darbaspēka pieejamības prizmu

Jeļena Šaldajeva, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināts - Lielbritānijā kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi

LETA--AFP/AP/BBC, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā trešdien kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi, paziņojusi policija.

Līķi kravas auto atrasti industriālajā parkā Greisā, Eseksas grāfistē.

Domājams, ka kravas mašīna ieradusies Lielbritānijā sestdien un atceļojusi no Bulgārijas.

«Šis ir traģisks incidents, kurā liels skaits cilvēku zaudējuši dzīvību,» norādīts Eseksas policijas izplatītajā paziņojumā.

Policija sākusi notikušā izmeklēšanu un procesu bojāgājušo identificēšanai, taču brīdinājusi, ka tas var prasīt laiku.

Sākotnējais novērtējums liecina, ka miruši 38 pieaugušie un viens pusaudzis.

Saistībā ar notikušo policija aizturējusi kādu 25 gadus vecu vīrieti no Ziemeļīrijas, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavību. Aizturētais ir kravas mašīnas šoferis, atklāja policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas transporta un loģistikas uzņēmums "Girteka Logistics" palielinājis savu autoparku līdz 7000 kravas automašīnām.

Salīdzinājumam 2016.gadā uzņēmuma autoparkā bija 2900 kravas spēkrati.

Kamēr Eiropas kravas pārvadājumu nozare joprojām ir ļoti sadrumstalota, "Girteka Logistics" izaugsmi saredz investīcijās darbiniekos, tehnoloģijās un videi draudzīgās kravas automašīnās, informē uzņēmumā.

Līdz 2021. gadam "Girteka Logistics" plāno autoparku palielināt līdz 10 000 kravas automašīnām, nodarbinot 20 000 autovadītāju.

"Mēs ļoti lepojamies, ka pavisam jauns Volvo FH kļūs par 7000. kravas automašīnu, kas piegādāta uzņēmumam "Girteka Logistics," saka Rodžers Alms, Volvo Trucks prezidents. "Tas ir vēl viens pierādījums mūsu ilgtermiņa biznesa attiecībām, kurās mēs piegādājam kravas automašīnas ar zemu degvielas patēriņu, vadītāja komfortu un atbalsta pakalpojumus, kas veicina labāku ieguldījumu atdevi un ilgtspējīgu nākotni vienai no lielākajām Eiropas autotransporta kompānijām."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums "Fortuna Nostra" ir izveidojis platformu "Shippers Republic", kas piedāvā tiešsaistes rīkus kravu pārvadājumu organizēšanai.

Platforma dod iespēju kravu nosūtītājiem bez starpniekiem sadarboties ar kravu pārvadātājiem. Pie platformas izveides strādāts jau divus gadus, taču, situācija valstī un Eiropā uzņēmuma dibinātāju un "Shippers Republic" izstrādātāju Rihardu Averatu ir mudinājusi pieņemt lēmumu atvērt sistēmu darbībai ātrāk nekā plānots.

"Pēdējā laika situācija liek saskarties ar to, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiek pārtrauktas piegādes ķēdes. Reaģējot uz notikumiem valstī un pasaulē, esmu nolēmis uzsākt platformas darbību Latvijā mēnesi ātrāk nekā paredzēts, lai palīdzētu uzņēmumiem nodrošināt piegādes ķēdes. Šī platforma piedāvā nepieciešamos rīkus, lai visas ar kravu pārvadājumiem saistītās darbības, ieskaitot pārvadātāja atrašanu un savstarpējo komunikāciju, varētu veikt tiešsaistē. "Shippers Republic" risina loģistikas nozares ilgstoši neatrisinātās problēmas, piemēram, kavētas rēķinu apmaksas, informācijas iztrūkumu par kravu uzkraušanu un izkraušanu, nespēju izsekot kravas atrašanās vietai, pustukšas kravas mašīnas un citus sarežģījumus. Ilgtermiņa ieguvums ir arī tas, ka šī elektroniskā transporta loģistikas sistēmu nodod kontroli pār kravas pārvadājumiem nosūtītājiem un pārvadātajiem, neiesaistot starpniekus, un dod iespēju transporta tirgus cenu noteikt pašiem pārvadātājiem." norāda R. Averats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas teritoriju šķērsos kilometru garš kravas vilciena sastāvs no Ķīnas

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļā pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) uzturēto dzelzceļa infrastruktūru tiek plānots īpaši gara kravas vilciena pārvadājums, kas, turpinot attīstīt sadarbību ar Krievijas dzelzceļu un pamatojoties uz februāra beigās noslēgto vienošanos starp abiem uzņēmumiem par īpaši garu kravas vilcienu pārvadājumu organizēšanu, tiek nosūtīts no Ķīnas uz Kaļiņingradas apgabalu.

Kravas vilciens, kura sastāvā ir simts 20 pēdu konteineri, ir vienu kilometru garš. Maršrutā no Ķīnas uz Kaļiningradu tiek nogādāti izejvielu materiāli.

Vilciens ceturtdien, 2.aprīlī, sāka ceļu maršrutā Ķīna - Krievija – Latvija - Kaļiņingradas apgabals. Kravas vilciens galamērķi Kaļiņingradā sasniegs aptuveni deviņās diennaktīs, bet Latvijas teritoriju tas šķērsos desmit stundās, ieskaitot muitas un robežšķērsošanas procedūrām nepieciešamo laiku.

Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju pasaulē, ko ietekmē Covid-19 un kā rezultātā vairums uzņēmumu ir apturējuši ražošanu vai būtiski samazinājuši ražošanas tempus, šis būs piektais konteinervilcienu sastāvs dažu nedēļu laikā, kas maršrutā Ķīna-Zabaikaļska (Krievija) - Kaliņingrada dodas, šķērsojot Latvijas teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kādi ir loģistikas risinājumi, lai turpinātu preču piegādes?

Leili Guļijeva, "Balti Logistika" tirdzniecības vadītāja Baltijā, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontinentos, kurus ir pārņēmis koronavīruss, arvien vairāk valstu izsludina karantīnu un ar to saistītus ierobežojumus. Tomēr biznesa pasaule meklē un ir atradusi veidus, kā turpināt savu darbību.

Liels skaits ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumu ir spiesti ātri pielāgoties un aktīvi meklēt līdzekļus, kā glābt apstājušās piegādes ķēdes, atrast alternatīvus maršrutus importa un eksporta preču pārvietošanai. Situācija šobrīd transporta nozarē ir ne tikai saspringta, bet tā arī ļoti dinamiski mainās.

Apstākļi mainās gandrīz katru dienu – valstis slēdz savas robežas, tranzīta koridoru skaits samazinās, standartizētie grafiki un cenas vairs nav spēkā. Mūsu ieteikums uzņēmumiem, kuri nevēlas pārtraukt preču apriti un meklē alternatīvas atceltiem risinājumiem, visos gadījumos konsultēties ar loģistikas speciālistiem, kuri uzmanīgi uzrauga situāciju un uztur sakarus ar visiem transporta nozares dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru