«Uzņēmēju reakcija — augstāka riska grupā ierindojot tos uzņēmumus, kuriem ir jāpārreģistrējas Komercreģistrā, bet tie to joprojām nav izdarījuši, nav pārsteidzoša,» secina LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka Komercreģistrā pārreģistrēts uzņēmums ir daudz drošāks partneris, kur kreditoriem ir garantēta lielāka aizsardzība. To, ka uzņēmumi arvien vairāk piesakās uz pārreģistrāciju, liecina arī saņemto pieteikumu skaits. Tā šā gada novembrī Uzņēmumu reģistrā saņemto iesniegumu skaits ir lielāks nekā augustā, no kuriem lielais vairums ir pieteikumi pārreģistrācijai Komercreģistrā. «Labāk, lai piesaka pārreģistrāciju novembrī nekā decembra nogalē,» skaidro Uzņēmumu reģistra vadītājs. Viņš joprojām bažījas par to, ka daļa uzņēmumu savus pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā sniegs tikai decembra nogalē. J. Endziņš atzina, ka jau agrāk ir prognozējis pakāpenisku pārreģistrācijai pieteikto uzņēmumu skaita pieaugumu un Uzņēmumu reģistrs šim pieplūdumam ir sagatavojies — pieņemti darbinieki. Minēto iemeslu dēļ arī šobrīd iesniegtie pieteikumi tiekot izskatīti 7 darba dienu laikā. Valsts nodeva pārreģistrācijai Komercreģistrā ir 15 Ls, par publikāciju Latvijas Vēstnesī vēl 8 Ls liela valsts nodeva, taču, ja vēlas pārreģistrēties ātrāk — 4 darbdienu laikā, jāmaksā lielāka valsts nodeva — 30 Ls, ja divu darbdienu laikā — 45 Ls, skaidroja J. Endziņš. Viņš pieļauj, ka daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 1.5 mēneši, tomēr daļa uzņēmumu vēl nav iesnieguši pieteikumus pārreģistrācijai. Pēc J. Endziņa domām, kopumā nepārreģistrēsies apmēram 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 75 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s, kuri arī tiks likvidēti. Turklāt neesot arī nekādu simptomu tam, ka trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš varētu vēl tikt pagarināts.

Satiksmes ierobežojumi sakarā ar svinīgiem pasākumiem 17. un 18. novembrī, atbilstoši Rīgas domes sniegtajai informācijai.

Sakarā ar Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta iesniegumu, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumu un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17. novembrī no plkst. 10.40 līdz plkst. 12.30 Ārlietu ministra, Ekonomikas ministra un Ministru prezidenta svētku uzrunas Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13;

• 17. novembrī no plkst.12.45 līdz plkst. 14.15 Ministru prezidenta pieņemšana Rīgas Latviešu biedrības namā;

• 17. novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.40 Ārlietu ministra pieņemšana Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a;

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Sakarā ar Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Rīgas domes Kultūras departamenta un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesniegumu ir sagatavoti Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumi, kuros ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17.novembrī plkst. 21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā;

• 18.novembrī plkst. 10.00 ekumēnisks dievkalpojums Doma baznīcā;

• plkst. 11.15 svinīga ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa;

• plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11.Novembra krastmalā;

• no plkst. 19.30 līdz plkst. 20.30 svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna;

• plkst. 20.30 svētku uguņošana no A-B dambja, informēja Rīgas dome.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot NBS transportlīdzekļus ar Rīgas Garnizona un Latvijas Republikas Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta speciālām caurlaidēm):

Šādu jaunu dalībnieka (gan personālsabiedrības biedra, gan kapitālsabiedrības dalībnieka/akcionāra) pienākumu paredz grozījumi Komerclikumā, kurus aprīļa vidū Saeima pieņēma 1.lasījumā, un tiek paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2011.gada 1.jūnijā.

Pierasts, ka Starptautiskais Valūtas fonds rosina dažāda veida iniciatīvas un šis likumprojekts nav izņēmums, jo izstrādāts ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā izteiktās rekomendācijas, tas ir, nodrošināt piekļuvi informācijai par patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu. Jānorāda, ka ar grozījumiem plānotā patiesā labuma guvēja paziņošanas kārtība atšķiras no tās, kuru bija iecerēts ieviest ar 2010.gada Komerclikuma grozījumiem, kuri paredzēja, ka informāciju par patiesā labuma guvējiem tur pati sabiedrība un, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, izsniedz to tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

Daļa no lielajiem daudzu uzņēmumu kapitāldaļu īpašniekiem savus lolojumus (SIA un a/s) — kompānijas – ir pārreģistrējuši Komercreģistrā, taču daļa pametuši likteņa varā, pakļaujot tos likvidācijai. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem. «Tik nopietnu lēmumu kā uzņēmuma tālāko pastāvēšanu — pārreģistrāciju Komercreģistrā lemj to īpašnieki, nevis konkrētā uzņēmuma izpildinstitūcija,» uzsver SIA Lursoft valdes locelis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka Komercreģistrā noteiktajā termiņā nepārreģistrējās 22 944 uzņēmumi, kuru vidū ir arī vienam īpašniekam piederoši vairāki uzņēmumi. Piemēram, vislielākais Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu skaits Komercreģistrā ir Aleksandram Pavļikovam — 17, vēl astoņām fiziskajām personām katrai nepārreģistrēto uzņēmumu skaits ir 10 vai vairāk. «Iemesli kāpēc konkrētais īpašnieks nepārreģistrēja savus uzņēmumus Komercreģistrā, ir jājautā pašiem īpašniekiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš pieļauj, ka visbiežāk dzirdamais iemesls varētu būt, ka konkrētais uznēmums savulaik ir ticis nodibināts, bet savu saimniecisko darbību nekad netika uzsācis vai arī uzņēmums ir strādājis neefektīvi un tāpēc ir atstās likvidācijai, jo saimnieciskā darbībā tikusi pārtraukta jau agrāk. Tiesa, A. Brūvelis atzīst, ka 8033 no šobrīd Komercreģistrā nepārreģistrētiem uzņēmumiem bija problemātiski pārreģistrēties, jo tiem Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa ir noteicis liegumu veikt jebkādas pārmaiņas.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Daļa īpašnieku, kuriem pieder kapitāldaļas daudzos uzņēmumos, tos pārreģistrēja Komercreģistrā, norāda SIA Lursoft valdes locelis Ainars Brūvelis. Tā, piemēram, Jurim Vanagam pieder kapitāldaļas 21 uzņēmumā, no kuriem Komercreģistrā ir pārreģistrēti 20. Tāpat kā J. Vanagam tikai viens no daudziem uzņēmumiem nav pārreģistrēts V. Tučkusam, G. Rāvim utt. «Tas tikai liecina, ka arī daudzu uzņēmumu īpašnieki varēja pārreģistrēt savus bērnus,» uzsver A. Brūvelis. Viņš atgādina, ka uzņēmēji dažādu iemeslu dēļ dibina vairākus uzņēmumus, piemēram, riska mazināšanai, finanšu plūsmas caurskatāmībai, kas jebkurā brīdī dod atbildi, vai konkrētais projekts strādā rentabli vai arī to dotē citas jomas. SIA Lursoft pētījums rāda, ka Komercreģistrā nepārreģistrētie 22 944 uzņēmumi kopumā pieder vairāk nekā 65 500 personām, kuras varēja lemt par pārreģistraaciju. Tiesa, apmēram 17 000 uzņēmumu ir tādi, kuriem ir viens īpašnieks vai daži kapitāldaļu turētāji, taču tos nevar uzskatīt par savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. 368 Komercreģistrā nepārreģistrētajiem uzņēmumiem joprojām ir aktīvas 428 komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu 57.38 milj. Ls. Likvidējamo uzņēmumu sarakstā 3214 uzņēmumi ir arārvalstu kapitāla daļu pamatkapitālā ar kopējo vērtību 61.33 milj. Ls.

Lielākā daļa uzņēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā ir veikusi Komerclikuma reformas pēdējā — 2004. — gadā, kad kopumā pārreģistrējies 25 091 uzņēmums. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Dati rāda, ka pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu par 73.2 % jeb 25 091 uzņēmumu pieaugusi agrāk reģistrēto uzņēmumu pārreģistrācija Komercreģistrā. Komercreģistrā kopumā pārreģistrējies 34 271 uzņēmums, no kuriem lielākā daļa — 25 091 uzņēmums to darījis 2004. gadā. Turklāt pieaugums vērojams tieši no Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā pārreģistrēto subjektu vidū un lielāka uzņēmēju aktivitāte bija vērojama reformas pēdējos mēnešos – novembrī un decembrī, kad attiecīgi tika pārreģistrēti 4433 un 5022 uzņēmumi. Jārēķinās, ka liela daļa vēl ir tikai iesniegusi pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā. Pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu agrāk reģistrēto uzņēmumu skaits, kuri pārreģistrējušies Komercreģistrā, ir pieaudzis 3 reizes, bet salīdzinājumā ar Komercreformas pirmo — 2002. gadu — 25 reizes.

Komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuri savus pieteikumus bija iesnieguši pērnā gada nogalē, bet to dokumenti neatbilda izvirzītajām prasībām un Uzņēmumu reģistrs deva laiku atklāto nepilnību novēršanai. Februārī komercreģistrā pārreģistrēti 575, bet martā — 264 agrāk reģistrēti uzņēmumi, tādējādi komercreģistrā kopumā pārreģistrēti 37 190 uzņēmumi. To rāda SIA Lursoft apkopotie dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. «Šobrīd komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuru pieteikumos pārreģistrācijai bija atklātas kādas nepilnības, kuru novēršanai tika dots laiks – visbiežāk divi mēneši,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka precīzi, cik ir tādu uzņēmumu, kuriem ir dots noteikts laiks visu pārreģistrācijai nepieciešamo dokumentu savešanai kārtībā atbilstoši izvirzītajām prasībām, nosaukt nevar. «Šobrīd tādu uzņēmumu skaits ir mērāms dažos desmitos,» norāda J. Endziņš. Viņš arī uzsver, ka dažiem uzņēmumiem ir dots ilgāks termiņš par diviem mēnešiem. Šie uzņēmumi turpina darboties pēc vecajiem likumiem, bet to lietās ir izdarīts ieraksts par pārreģistrācijas atlikšanu komercreģistrā. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskata, ka no šādām problēmām varēja izvairīties, ja konkrētie uzņēmumi būtu snieguši dokumentus uz pārreģistrāciju nevis pērnā gada pēdējās dienās, bet gan vismaz pāris mēnešu iepriekš. «Tad visas nebūšanas būtu novērstas jau pērn vai sliktākajā gadījumā, sā gada pašā sākumā un tās nebūtu ievilkušās līdz 2005. gada pavasarim,» uzsver J. Endziņš. Viņš arī atgādina, ka vislielākais pieteikumu skaits pārreģistrācijai komercreģistrā ticis saņemts tieši decembra pēdējās dienās, kaut arī pārreģistrāciju varēja veikt kopš 2002. gada 1. janvāra — tātad trīs gadus. Pārreģistrācijas atlikšana uz pēdējo brīdi radīja ne tikai papildu galvassāpes Uzņēmumu reģistram, bet arī pašiem gumijas stiepējiem, uzskata J. Endziņš.

Šodien, 3. janvārī, ir pēdējā diena, kad vēl ir iespējams iesniegt dokumentus pārreģistrācijai Komercreģistrā, personīgi vēršoties Uzņēmumu reģistra nodaļās vai nosūtot dokumentus pa pastu.Jāatgādina, ka Komercreģistrā jāpārreģistrējas visām līdz 2002. gadam Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 Ls vai gada apgrozījums pārsniedz 20 000 Ls un savas saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmums nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus. Līdz šā gada 27. decembrim Komercreģistrā vēl joprojām nebija pārreģistrējušies aptuveni 28 500 uzņēmumu, kuriem šī pārreģistrācija ir obligāti jāveic. «Daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā,» atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pēc LR Uzņēmumu reģistra aplēsēm, pārreģistrācijai Komercreģistrā nepieteiks ap 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 70 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s). Viņš norādīja, ka precīzi dati par to, cik uzņēmumu nebūs iesnieguši pieteikumus, būs zināmi 5. janvārī, jo likums nosaka, ka pieteikumus var iesniegt arī pa pastu. Tie uzņēmumi, kuri neiesniegs pieteikumu uz pārreģistrāciju līdz 2005. gada 3. janvārim, tiks likvidēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jo trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš ir bijis pietiekami garš. 30. decembrī pēc SIA Lursoft statistikas datiem Komercreģistrā bija pārreģistrējušies 34 645 uzņēmumi, kā arī reģistrēti 21 760 jauni komersanti. Tādējādi kopumā komercreģistrā ir iegrāmatoti 56 405 uzņēmumi.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Dienu pirms noteiktā termiņa beigām, kad valsts un pašvaldības uzņēmumiem jāiesniedz pieteikums par pārreģistrāciju komercreģistrā joprojām lielais vairums šo uzņēmumu to nav izdarījuši. Daļa valsts un pašvaldības uzņēmumu līdz 31. oktobrim neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu Komercreģistrā un tie tiks likvidēti. To atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka pēdējās dienās ir vērojams valsts un pašvaldību uzņēmumu pieteikumu pieaugums pārreģistrācijai Komercreģistrā. Jāatgādina, ka valdība pagājušajā valdības sēdē izlēma daudzu valsts uzņēmumu turpmākos likteņus, daļu piesakot pārreģistrācijai, daļu likvidējot. Tā vakar un aizvakar LR Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis vairāk nekā 100 pieteikumus par valsts un pašvaldību uznēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā. LR Uzņēmumu reģistra apkopotā informācijas liecina, ka reforma attiecināma uz vismaz apmēram 900 uzņēmumiem, bet nebija pārreģistrēti apmēram 600. J. Endziņš atzīst, ka daļa no šiem uzņēmumiem, kuri vēl nav iesnieguši dokumentus pārreģistrācijai, to izdarīs šodien paši iesniedzot tos Uzņēmumu reģistrā vai nosūtot pa pastu, savukārt daļa nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen reāli nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Tomēr konkrētu skaitli cik tad īsti valsts un pašvaldību uzņēmumu neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu un tiks likvidēti, J. Endziņš varēšot nosaukt tikai novembrī. Uzņēmumu reģistra vadītājs arī atzīst, ka nekāda termiņu pārbīde valsts un pašvaldību uznēmumu pieteikšanai pārreģistrācijai Komercreģistrā nav sagaidāma, jo savulaik jau tā tika pārcelta no 2003. gada 31. decembra uz 2004. gada 31. oktobri.

Valsts sekretāru sanāksmē šodien tika izsludināti grozījumi Komerclikumā, kuri paredz vienkāršot uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanas sistēmu, paredzot, ka turpmāk pārskati būs jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID). Grozījumos paredzētas arī citas izmaiņas likumā, piemēram, tiks noteikta kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procedūra, mākleru un komercaģentu reģistrēšanu Komercreģistrā u.c.

Kā teikts likumu grozījumu anotācijā pašlaik Komerclikums noteic, ka gada pārskati ir iesniedzami komercreģistra iestādei, savukārt Gada pārskatu likums paredz gada pārskatu iesniegšanu gan VID, gan Uzņēmumu reģistram (turpmāk - UR). Tādējādi sabiedrībai, uzliekot pienākumu vienu un to pašu dokumentu iesniegt divām valsts iestādē, tiek radīts papildus administratīvais slogs. Turklāt šobrīd ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie gada pārskati ir identiski. Līdz ar to nav iespējams gūt pārliecību, vai no iesniegtajiem gada pārskatiem ir iespējams iegūt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem.

Ziņojums par akciju sabiedrības Laima obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem un nozīmīgas līdzdalības iegūšanu.

Izpildot Finanšu instrumentu tirgus likuma 79.panta un 61.panta prasības, sniedzu ziņojums par akciju sabiedrības Laima obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem un nozīmīgas līdzdalības iegūšanu.

1. Mērķa sabiedrība

Akciju sabiedrība Laima, reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1993.gada 25.novembrī, pārreģistrēta 1996.gada 31.oktobrī un ierakstīta LR Komercreģistrā 2003.gada 19.jūnijā ar reģistrācijas numuru 40003020441, juridiskā adrese:

Sporta iela 2, Rīga, tālruņa numurs: 7080301, faksa numurs: 7080332, e-pasta

adrese: [email protected], interneta mājas lapas adrese: www.laima.lv (turpmāk - Mērķa sabiedrība).

Sveicot visus lasītājus Valsts svētkos, db.lv iesaka pasākumus, kurus vērts apmeklēt svētku dienās. Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumi Rīgā

14. — 18. novembrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Rīgas centrā gaismas festivāls Staro Rīga 2008

Izveidoti trīs pastaigu maršruti. Maršruts, kas iezīmēts sarkanā krāsā, sāksies uz AB dambja un noslēgsies Brīvības bulvārī, ļaujot apskatīt 14 izgaismotus objektus pilsētas centrā un Vecrīgā. Zilais maršruts sāksies 11.novembra krastmalā un, metot līkumu caur Kronvalda parku, staigātājus aizvedīs uz Vērmanes dārzu, iekļaujot 12 gaismas objektus, savukārt Zaļais maršruts ļaus apskatīt desmit izgaismotus objektus no Centrāltirgus Spīķeriem līdz Alberta ielai.

Četrus vakarus no 14. līdz 17.novembrim piemērotos laika apstākļos izgaismoto Rīgu būs iespējams apskatīt no kuģīša Maria, kas dosies braucienos pa Daugavu no plkst.16 līdz 23.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos „Noteikumi par transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu)”, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts, lai atbrīvotu zemnieku un zvejnieku saimniecības no transportlīdzekļu valsts reģistrācijas nodevas maksāšanas, ja saimniecība atbilstoši Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumam tiks ierakstīta komercreģistrā.

Ar 2009. gada 1. janvāri stāsies spēkā Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums, kurš nosaka, ka visām zemnieku un zvejnieku saimniecībām ir jāpārreģistrējas. Tā kā ar 2009.gada 1.janvāri jaunus individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības Uzņēmumu reģistrā nereģistrēs, tad pārreģistrācija komercreģistrā ir obligāta un saimniecību īpašumā esošie transportlīdzekļi arī jāpārreģistrē komercreģistrā kā zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kā arī komersanta/komercsabiedrības manta. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības vides sakārtošanu, Zemkopības ministrija izstrādājusi noteikumu grozījumu projektu par zemnieku un zvejnieku saimniecību atbrīvojumu no transportlīdzekļu valsts reģistrācijas nodevas maksāšanas pilnībā. Līdz ar to, ja transportlīdzeklis tiks pārreģistrēts uz zemnieku vai zvejnieku saimniecības kā juridiskas personas vārda vai uz cita veida komercsabiedrību, tad saimniecības īpašnieki tiks atbrīvoti no transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevas maksāšanas.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Septembrī komercreģistrā no jauna reģistrēto komersantu un pārreģistrēto uzņēmumu skaits ir vislielākais kopš Komerclikuma reformas uzsākšanas 2002. gada janvārī, norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā. Septembrī komercreģistrā ir reģistrēti 886 komersanti un tas ir lielākais skaitlis kopš komercreģistrā veic ierakstus. Tas salīdzinājums ar jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti deviņdesmito gadu otrajā pusē. Septembrī komercreģistrā pavisam reģistrēti 2921 komersants, no tiem 886 ir no jauna reģistrēti, bet 2035 pārreģistrēti no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Salīdzinot ar augustu ir būtiski pieaudzis gan reģistrēto, gan pārreģistrēto subjektu skaits (augustā reģistrēti 687, pārreģistrēti — 1475),norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā.Tradicionāli aktīvākā uzņēmējdarbības forma gan no jauna reģistrēto komersantu, gan pārreģistrēto vidū ir SIA (pavisam reģistrēti 2569, tajā skaitā pārreģistrēti 1870) un individuālie komersanti (283 un 116). Līdz šim vislielākais no jauna reģistrēto komersantu skaits fiksēts tieši pēdējo trīs mēnešu laikā - jūlijā (734), augustā (735) un septembrī (886); šajos mēnešos ir vērojamas arī lielākās pārreģistrācijas aktivitātes - jūlijā pārreģistrēto subjektu skaits pārsniedza pusotru tūkstoti, sasniedzot 1612, bet septembrī – divus tūkstošus (2035),norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā.

Vairāki latviešu mākslinieki turpina uzsākto cīņu pret mākslas galerijas Bastejs vadītāju Baibu Morkāni, kura tiek apsūdzēta gleznu nobēdzināšanā un honorāru nemaksāšanā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksts atgādina, ka gleznotāja Jana Briķe šovasar uzvarēja tiesas prāvā par honorāru un darbu atgūšanu 30 000 latu vērtībā, taču šo summu nav saņēmusi joprojām, jo tiesāšanās laikā uzņēmums pārreģistrēts. Līdzīgas iebildes pret galeriju vēršot arvien vairāk mākslinieku, kā arī ārvalstu kuratori no Insbrukas Austrijā.

Publiskās sūdzības par galerijas Bastejs saimniekošanu sākās rudenī, kad Roberts un Lilija Dineri savus galerijā izstādītos darbus atguvuši, samaksājot par tiem izpirkuma maksu. Viņi šim pārkāpumam pievērsa televīzijas un citu mediju uzmanību, kā arī panāca policijas iesaistīšanos, notikuši atsauc atmiņā Neatkarīgā. Tagad pret galeriju Bastejs turpinoties kriminālprocess, kā arī Ekonomikas policijā iesniegts vairāku mākslinieku – Janas Briķes, Lilijas un Roberta Dineru, Vijas Zariņas, Reiņa Virtmaņa, Agates Apkalnes, Normunda Brasliņa, Janas Nesterovičas un Arņa Siliņa – iesniegums, kurā detalizēti izskaidroti katra lietas apstākļi. Vairāki mākslinieki atzīstot, ka saikni ar galeriju pārrāvuši jau pirms daudziem gadiem, kad pēc izstādes beigām nav atguvuši savus darbus vai saņēmuši paredzētos honorārus, taču nav vēlējušies publiski celt traci, kā arī ne vienmēr tikuši rakstiski noslēgti līgumi.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Šā gada janvārī reģistrēts par 40% vairāk komersantu nekā pagājušā gada janvārī. Reģistrēto subjektu vidū tradicionāli visvairāk ir SIA un individuālie komersanti, liecina liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem. Janvārī komercreģistrā pavisam reģistrēti 2915 komersanti, no tiem 875 ir no jauna reģistrēti, bet 2040 – pārreģistrēti no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Salīdzinot ar 2003. un 2004. gada janvāri, būtiski ir audzis tieši pārreģistrēto komersantu skaits un īpatsvars, kas izskaidrojams ar to, ka šā gada 3. janvāris bija pēdējā diena, kad vēl varēja iesniegt pieteikumu pārreģistrācijai no uzņēmumu reģistra komercreģistrā, un daudzi uzņēmēji šo procesu bija atstājuši uz pēdējo brīdi. Tādējādi vēl šā gada janvārī UR turpināja izskatīt pieteikumus uzņēmumu pārreģistrācijai komercreģistrā, liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem. Tradicionāli gan no jauna reģistrēto komersantu, gan komercreģistrā pārreģistrēto vidū ir SIA un individuālie komersanti. Salīdzinot reģistrācijas tendences šā gada janvārī ar šo pašu laika periodu 2003. un 2004. gadā, redzams, ka būtiskākais pieaugums bijis SIA un akciju sabiedrību reģistrēšanā, liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem.

Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 4 mēneši, tomēr liela daļa uzņēmumu vēl joprojām nesteidzas pārreģistrēties Komercreģistrā. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Šā gada augustā Komercreģistrā pārreģistrējušies 1617 Uzņēmumu reģistrā agrāk ierakstītie uzņēmumi, kas ir par 2.3 % jeb 38 uzņēmumiem mazāk nekā šā gada jūlijā. Kopumā līdz šim Komercreģistrā ir pārreģistrējušies 19 893 uzņēmumi, taču pēc Uzņēmumu reģistra aplēsēm, vēl līdz gada beigām jāpārreģistrējas apmēram 46 000 uzņēmumu, no tiem apmēram 25 000 šādus pieteikumus cer sagaidīt. «Lai arī jūlijā un augustā ir atvaļinājumu laiks, tomēr, neraugoties uz to, pārreģistrācijas pieauguma temps Komercreģistrā ir saistīts ar šī termiņa beigām, kā arī nosacījumu, ka SIA ir jāpārreģistrējas, Komercreģistrā izdarot jebkurus grozījumus,» skaidro LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņaprāt, pakāpeniski pārreģistrācijas pieteikumu skaits augs un savu apogeju sasniegs decembrī.

SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis atzīst, ka šobrīd, kā jau iepriekš tika prognozēts, tiek sturmēta pārreģistrācija Komercreģistrā, jo šogad pārreģistrēto skaits salīdzinājumā ar 2003. gadu ir pieaudzis vairāk nekā trīs reizes , turklāt tikai pēdējā mēneša laikā Komercreģistrā ierakstīti vairāk nekā 5507 uzņēmumu. jārēķinās, ka Uzņēmumu reģistram būtiski pieaudzis darba apjoms, jo šogad vairāk nekā 23 200 pārreeģistrēto un vairāk nekā 9000 jaundibināto uznēmumu ir ierakstīti Komercreģistrā. Viņš norāda, ka neraugoties uz šo darba apjoma pieaugumu Uzņēmumu reģistrs ir sekmīgi spējis tiks ar to galā. «Ķīlu ņēmēji ir būtiski pastrādājuši ar ķīļu devējiem (parādniekiem), jo kā Db rakstīja 100 dienas pirms komercreformas termiņa nepārreģistrējušies Komercreģistrā bija 3913 uzņēmumi ar kopējo reģistrēto komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu 2.51 miljards Ls, kamēr pašlaik — vairs tikai 641 uzņēmums ar reģistrēto kopējo maksimālo prasījumu summu 168 milj. Ls apmerā. Komercreģistrā ierakstīti kopumā 53 524, no tiem jauni 21 311 un 32 213 — pārreģistrēti;