Foto

Nozaru TOP 10 sieviešu uzņēmēju vidū

Dienas Bizness, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Daiļā dzimuma pārstāvēm pieder trešdaļa no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, turklāt dāmas sāk iekarot arī par vīriešu darbības lauciņu uzskatītās jomas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Lursoft pētījumā apkopojis nozaru TOP 10 sieviešu uzņēmēju vidū.

Plašāk šīs nozares skatiet raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Intervija: Pirmais, grūtākais un svarīgākais solis - biznesu sākt

Anda Asere, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviešu biznesi ir mazāk riskanti, uzskata Elena Donetsa, Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centra StarTau vadītāja

Viņa ir dzimusi Kirgizstānā, 16 gadu vecumā pārcēlās uz Izraēlu, kur pabeidza augstskolu un sāka dienēt armijā. Izraēlā dienests bruņotajos spēkos ir obligāts abiem dzimumiem. Pēc obligātā termiņa viņa izvēlējās turpināt karjeru armijā. Vēlāk studiju laikā izveidoja Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centru StarTau, ko vada joprojām. Elena ir iesaistījusies arī biznesa portāla StartIsrael, sieviešu biznesa programmas We Dream darbībā, ceļo pa pasauli, daloties savā pieredzē un redzējumā par biznesa veidošanu. Rīgā viņa bija ieradusies, lai piedalītos TechHub Riga organizētajā pasākumā Sievietes un tehnoloģijas (Women and Tech), bet jau pēc dažām dienām tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli G7 forumā par sieviešu iesaistīšanos biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes vada 7% uzņēmumus Eiropā un 4% pasaulē

Anda Asere, 06.07.2017

Deloitte Baltijas partnere un Lietuvas Biznesa sieviešu asociācijas Lydere dibinātāja un biedre Kristīne Jarve

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām ir mazs sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos; ja kompānijas vadītāja amatā ir sieviete, tad arī valdē un vadībā būs lielāks skaits sieviešu, nekā uzņēmumos, kuros vadītāja lomu pilda vīrietis .

Tā liecina jaunākais profesionālās pakalpojumu firmas Deloitte globālais pētījums Sieviete uzņēmuma vadībā, kurā apskatīts, kā 64 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdes sastāvā.

Šobrīd pasaulē vidēji 15% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Kaut arī tas ir par 3% vairāk, nekā 2014. gadā, to var uzskatīt par mazu rādītāju, jo pēdējos gados daudzās valstīs jau ir ieviestas regulas, normas un kvotas, kas paredz dzimumu līdzsvarošanu uzņēmumu vadībā. Ja analizē tikai Eiropas valstis, rādītājs ir augstāks – šobrīd vidēji 23% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Taču tikai vidēji 7% Eiropā un 4% pasaulē sievietes ieņem valdes priekšsēdētāja vai augstākā vadītāja amatu. Tomēr, salīdzinājumā ar 2014. gadu, sieviešu īpatsvars augstākajos amatos gan pasaulē (2014. gadā 2%), gan Eiropā (2014. gadā 3%) ir vairāk nekā dubultojies. Taču, ņemot vērā faktu, ka dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Komisijas pamatvērtībām, un tā jau kopš 2010. gada izstrādā stratēģijas un pasākumu plānus, lai veicinātu un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, rādītāji joprojām uzskatāmi par zemiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizācijas Riga TechGirls mērķis ir meiteņu izglītošana, iedvesmošana un palīdzība kontaktu veidošanā, iestājoties par līdzsvarotāku nākotni ar abu dzimumu pārstāvniecību tehnoloģiju biznesā

Riga TechGirls iniciatores ir Froont līdzdibinātāja Anna Andersone un infogr.am līdzdibinātāja Alise Semjonova – viņas bija vienas no pirmajām sievietēm, kuras pirms četriem gadiem sāka darboties tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas pēdējos gados strauji attīstījušies. «Ir vispārzināms fakts, ka tehnoloģiju biznesā sieviešu ir daudz mazāk nekā vīriešu. Mēs gribam to līdzsvarot, jo pieredze rāda, ka ir labāki rezultāti, strādājot kopā. Mēs negribam runāt par to, ka sievietes ir ar kaut ko labākas,» saka A. Andersone. A. Semjonova norāda, ka tehnoloģijas ir nākotne un daudzi amati, kas tagad ir, ar laiku izzudīs. «Vai mēs to gribam vai nē, bet viss virzās tehnoloģiju virzienā. Šobrīd sievietes uz tehnoloģijām īpaši neskatās, tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai parādītu, ka sievietēm ir iespēja iesaistīties šajā jomā. Ir svarīgi par to runāt, lai radītu iespējas sievietēm iesaistīties. Tehnoloģijas ir neizbēgama mūsu visu nākotne. Kāpēc gan lai tajā būtu pārstāvēts tikai viens dzimums?» tā viņa. Uzņēmēja arī piebilst, ka tāpat viņas paaudze skolā mācījās lasīt un rēķināt, drīzumā bērni mācīsies programmēt un tā vienkārši ir vēl viena valoda, kurā cilvēki izsakās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Konferences «Sievietes uzņēmējdarbībā - izaicinājumi un iespējas» norise

Žanete Hāka, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviešu loma uzņēmējdarbībā pieaug, taču tajā pašā laikā viņām nākas dalīt atbildības sfēras starp darbu un ģimeni, Dienas Biznesa un Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas rīkotajā konferencē Sievietes uzņēmējdarbībā - izaicinājumi un iespējas atzina tās dalībnieki.

​Eiropas Parlamenta deputāte profesore Inese Vaidere konferences atklāšanā uzsvēra: «Varam lepoties ar savām uzņēmējām - Latvijai ir sudraba medaļa Eiropā pēc sieviešu īpatskaita uzņēmējdarbībā. Turklāt, mūsu sievietes nopelna vairāk un ir ar augstāku izglītības līmeni kā šīs jomas vīrieši. Tas liecina - viņas ir spēcīgas uzņēmējas ar lielu potenciālu. Par to es ārkārtīgi priecājos.»

Sievietes var darīt vairākas lietas vienlaicīgi, kas ir viņu priekšrocība, tādēļ nereti sievietes dara vairāk, strādā cītīgāk, līdz ar to viņu kā līdera efektivitāte ir lielāka, konferences laikā uzsvēra AS Citadele banka valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dažādu valstu uzņēmēju pieredze: sieviešu lielākie izaicinājumi biznesā

Anda Asere, 21.10.2016

Merava Orena (Merav Oren), Izraēlas startup Culiz.Market dibinātāja un koprades telpas Women Led Ventures (WMN) dibinātāja:
«Būt uzņēmējam ir grūti kā sievietēm, tā vīriešiem. Taču sievietēm tas ir nedaudz grūtāk. Sieviešu izaicinājumi sākas jau agrā bērnībā – izglītības sistēma (un armija Izraēlā) joprojām pret sievietēm izturas atšķirīgi, nekā pret vīriešiem. Ne tikai startup, bet arī biznesā kopumā ģimenes kapitāls parasti tiek izmantots, lai atbalstītu vīra, nevis sievas biznesu. Tāpat lielākajā daļā ģimeņu bērnu audzināšana un rūpes par mājsaimniecību tradicionāli joprojām ir sieviešu darbs. Līdz ar to sievietēm ir grūtāk uzsākt biznesu, jo tas prasa resursus, laiku, zināšanas un sapratni par tehnoloģijām. Vismaz Izraēlā šodien ir daudz atbalsta sistēmu sievietēm, kas dod spēku ticēt sev, apzināties, ka tas ir iespējams un redzēt piemērus, kam tas ir izdevies. Daudzas no šīm sievietēm apvienojas, lai palīdzētu un atbalstītu citas un izplatītu informāciju. Mēs piedzīvojam pārmaiņas, un uzņēmējdarbībā ir arvien vairāk sieviešu. Es esmu ļoti optimistiski noskaņota un redzu pozitīvus procesus notiekam Izraēlā un WMN.»

Foto: Tomer Foltin

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām Eiropā sievietes biznesu uzsāk retāk nekā vīrieši, jo īpaši - informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā; lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un startup biznesā, daudzās valstīs ir dažādas programmas un organizācijas, piemēram, Riga TechGirls, she codes, koprades telpa Women led ventures (WMN)

«Eiropā sieviešu skaits, kuras nodibina savu uzņēmumu, ir teju puse no vīriešu uzņēmēju skaita,» saka Anna Martineza (Ana Martínez), FACE Entrepreneurship preses sekretāre. FACE Entrepreneurship ir Eiropas Komisijas projekts, kas izstrādāts, lai veicinātu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmējdarbību, strādājot ar tādiem aspektiem kā izvairīšanās no riska, noturība un izpratne par neveiksmi. A. Martineza domā, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmēju vidū sieviešu ir mazāk nekā vīriešu, ir tas, ka sievietes bieži vien ir mazāk pārliecinātas par sevi, nekā viņu vīriešu dzimuma kolēģi. Uzņēmējas, kuras piedalās FACE Entrepreneurship, bieži vien ir uztraukušās par to, vai viņām ir gana labas zināšanas, spējas un kontakti, lai veidotu veiksmīgu uzņēmējdarbību. Pašapziņas trūkums retāk novērojams vīriešu vidū, kuriem galvenās bažas parasti ir saistītas ar finansējuma piesaisti un sociālo atzīšanu. Sašaurinot aplūkojamo tēmu un analizējot IKT biznesu, redzams, ka 19% uzņēmēju šajā jomā ir sievietes. «Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka daudzām sievietēm šķiet, ka tehnoloģijas nav domātas viņām. Palēnām mainās sieviešu un vīriešu attiecība Eiropas biznesā. Tas varētu būt saistīts ar iniciatīvām un programmām, kas stimulē startup aktivitāti sieviešu vidū. Taču tik un tā priekšā vēl tāls ceļš un ir svarīgi rādīt paraugus, ar kuriem sievietes var identificēties, lai rosinātu viņas uzņemties iniciatīvu ne tikai tehnoloģijās, bet arī sabiedrībā kopumā,» saka A. Martineza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas bizness abonenti kopā ar laikrakstu saņēmuši žurnāla Dzīves garša šā gada otro numuru.

Dzīves garša šoreiz pievērsusies sievietēm, kuras cenšas nemanīt sabiedrībā vietumis vēl gruzdošos, dzimumus dažādās kategorijās dalošos stereotipus vai vienkārši ir par tiem augstākas.

Latvijā situācija nav tik dramatiska kā citviet, bet tas nenozīmē, ka problēmas pie mums vispār neeksistē. Dažāda izmēra problēmu netrūkst. Ar daudzām no tām viņas iemācījušās sadzīvot – smaidīt, ignorēt, apiet, raustīt plecus, izmantot savā labā un pažēloties tikai draudzeņu kompānijā. Ja parēķina, cik daudz mentālās enerģijas tas prasa, vairāk varētu sasniegt, ja nebūtu jācīnās ar aizspriedumu un stereotipu vējdzirnavām.

Pārāka par šiem aizspriedumiem ir Svetlana Afanasjeva, kura nu jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi strādā tradicionāli par vīriešu pasauli dēvētajā būvniecības nozarē un vada būvniecības uzņēmumu BMGS. «Domāju, ka pats jēdziens «biznesa sieviete» ir stereotips. Es biznesa vidē neredzu un nejūtu starpību starp vīrieti un sievieti, starp dažādiem vecumiem. Izšķirošais ir tas, cik tu kā vadītājs esi spējīgs, nevis tas, kāds tev ir dzimums un kāds ir tavs vecums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Latvijas sievietes - otras aktīvākās LinkedIn lietotājas pasaulē

Monta Glumane, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot pēc sieviešu īpatsvara lielākajā profesionālajā biznesa kontaktu sociālajā tīklā «LinkedIn», Latvija ierindojas otrajā vietā pasaulē, informē Latvijas Interneta asociācijai (LIA).

Tas nozīmē, ka Latvijas sievietes aktīvi izmanto digitālos rīkus profesionālajai izaugsmei un biznesa attīstībai.

Kā liecina LIA sniegtā informācija, tad sievietes Latvijā ir aktīvākas «LinkedIn» lietotājas nekā vīrieši - minēto biznesa sociālo tīklu izmanto 97 tūkstoši sieviešu jeb 67% no kopskaita.

Mūsu valsti pasaules mērogā apsteidz tika Lietuva, kur sieviešu īpatsvars starp šī biznesa sociālā tīkla lietotājiem ir 69% jeb 120 tūkstoši. Trešajā vietā ar 11 miljoniem sieviešu jeb 65% no kopējā «LinkedIn» lietotāju skaita šajā valstī ierindojas Ķīna. Salīdzinājumam - vidējā vīriešu un sieviešu proporcija globālā mērogā ir 56% pret 44% par labu vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā sieviešu skaits biznesa eņģeļu vidū aug, bet izmaiņas notiek lēnām

«Man bail minēt skaitļus, bet šķiet, ka eņģeļinvestoru vidū sieviešu nav vairāk par 10%,» saka Nensi Govindere (Nanci Govinder), Rising Tide Europe tīkla eņģeļinvestore un Šveices inovāciju aģentūras Innosuisse jaunuzņēmumu konsultante.

Situācija, vērtējot pa valstīm, ir atšķirīga, un tam ir dažādi iemesli. Viņa uzskata, ka liela nozīme ir skolu sistēmai, kas mudina sievietes būt neatkarīgām. Pēc viņas teiktā, ir vajadzīga domāšanas maiņa finansēšanas jomā. «Uz sievietēm uzņēmējām skatās citādāk nekā uz vīriešiem, kuri ir uzņēmēji. Ir jāiesaistās, jāatbalsta un jāiedrošina, jāmaina sieviešu domāšana, ka viņām nevar būt ģimene un bizness. Var būt viss, bet varbūt ne viss vienlaikus,» saka N. Govindere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Sieviešu iesaiste biznesā veicina valsts kopējo ekonomiku

Anda Asere, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Daudzās Eiropas valstīs viens no ilgtspējas stūrakmeņiem ir dzimumu līdztiesība jeb vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem.

Sieviešu iesaiste biznesā veicina valsts kopējo ekonomiku un labklājību, tāpēc ir būtiski nodrošināt abu dzimumu iesaisti uzņēmējdarbībā

Dzimumu līdztiesība ir ne tikai taisnīguma, bet arī uzņēmējdarbības ilgtspējas jautājums, saka Inese Rebaine, mācību centra Auto kopšanas akadēmija valdes locekle un biedrības Līdere biedre. Daudzās Eiropas valstīs viens no ilgtspējas stūrakmeņiem ir dzimumu līdztiesība jeb vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem. «Iesaistoties lielākam skaitam sieviešu uzņēmējdarbībā, iespējams sasniegt būtiskas izmaiņas uzņēmumu iekšējā vidē, kas kopumā ietekmē arī ārējās vides situāciju. Pētījumos ir apstiprinājies, ka sievietes uzņēmējas, atbildīgi un disciplinēti rīkojoties, spēj ieviest lielāku kārtību saimnieciskās darbības nodrošināšanā un rūpējas par darbinieku labklājību, kas izpaužas sociālās garantijās vai darba drošības ievērošanā. Jo vairāk uz šādu pieeju orientētu personu būs Latvijā, jo pastāv lielākas cerības realizēt uzņēmējdarbības vides atbalstu sabiedrībai kopumā,» viņa teic. AS Madara Cosmetics dibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere uzsver, ka sieviešu līdztiesība ietekmē ne vien to, ka viņām ir vairāk naudas un līdz ar to arī valsts ekonomika uzplaukst, bet vienlaikus tas pozitīvi ietekmē arī demogrāfiju – jo aktīvāka sieviete ir biznesā, jo turīgāka viņa ir un var atļauties vairāk bērnu. Runājot par bērniem, viņa uzsver, ka ir svarīgi pieturēties pie ģimenes pabalstiem, kas dod iespēju pavadīt laiku ar bērnu ne vien mammai, bet arī tētim. «Nomainot nodarbi, ir mazāks izdegšanas risks, tāpat tā ir iespēja tēviem iepazīt citu lomu,» spriež uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Pēc Deloitte iniciatīvas Latvijā nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Deloitte SheXo klubs pasaulē darbojas jau kopš 2011. gada un šobrīd apvieno 10 Centrāleiropas valstu sievietes, kas strādā vadošās pozīcijās gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Arī Latvijā šim klubam šobrīd jau pievienojušās vairāk nekā 40 zinošas, mērķtiecīgas un spēcīgas sievietes- līderes, lai dalītos gan ar savu pieredzi, gan iedvesmotos un mudinātu arī citas sievietes jauniem panākumiem, uzdrošinoties sasniegt visambiciozākos karjeras mērķus.

«Mūsu mērķis ir veicināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumā, darbojoties mentoringa lomā un palīdzot ar idejām, lai arvien vairāk sieviešu varētu sasniegt valdes pozīciju. Lietuvā SheXo klubā mums jau ir 60 biedri, no tiem divi ir vīrieši, kas vēlas labāk izprast, kādā veidā radīt līdzsvaru savu uzņēmumu valdē. Līdz ar to nav tā, ka šajā klubā mēs neielaižam vīriešus- mēs veltām uzmanību jebkam, kas palīdz sievietēm attīstīt karjeru,» SheXo kluba Latvijā atklāšanā sacīja Deloitte Latvia partnere Kristīne Jarve. Viņa piebilda, ka šajā klubā ir ieinteresēta gan pragmātisku, gan emocionālu apsvērumu dēļ. «Pētījumi apliecina, ka uzņēmumi, kuru valdē ir vismaz 30% sieviešu, ir inovatīvāki, ar labāku reputāciju un mazāku kadru mainību. Savukārt personīgi kā divu meitu mammai man ir svarīgi, lai tad, kad viņas veidos savu karjeru, viņām vairs nav jāsaskaras ar stereotipiem par sieviešu un vīriešu profesijām un to, ko sieviete var vai nevar darīt un sasniegt,» piebilda K. Jarve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daiļā dzimuma pārstāvēm pieder trešdaļa no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, turklāt dāmas sāk iekarot arī par vīriešu darbības lauciņu uzskatītās jomas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tendenci apliecina SIA Lursoft pētījums, kurā aplūkoti 189 475 uzņēmumu dalībnieki, kuros abu dzimumu attiecība bija gandrīz divi pret vienu jeb 65,82% vīriešu un 34,18% sieviešu. Proti, 70 704 uzņēmumu vadībā kā dalībnieces reģistrētas 84 846 sievietes. Savukārt 131 366 uzņēmumu vadībā kā dalībnieki reģistrēti 163 370 vīrieši.

Atskatoties uz pērnā un aizpērnā gada datiem, 2014. gada februārī sievietēm piederēja 69 526 uzņēmumi, un biznesā kā kapitāldaļu turētājas bija iesaistījušās kopumā 84 606 daiļā dzimuma pārstāves. Faktiski tas nozīmēja, ka, tāpat kā 2013. gadā, arī pērn Latvijā vidēji trešā daļa no visiem uzņēmumiem piederēja sievietēm. Tiesa, salīdzinot ar 2013. gadu, kad daiļā dzimuma pārstāvēm piederēja daļas 33,21% no visiem valstī reģistrētajiem uzņēmumiem, 2014. gadā to īpatsvars bija nedaudz sarucis līdz 32,89%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sieviešu diena nevis ar ziediem, bet vienādu algu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret šodien atzīmējamo Sieviešu dienu var būt dažādas attieksmes, sākot ar rasoliem un puķēm darba vietās un neiztrūkstošo torti Cielaviņa mājās un beidzot ar kategorisku noraidījumu kā pret padomju sarkanajiem svētkiem.

Tomēr neaizmirsīsim, ka 8. martā centrā nav nedz ziedi, nedz tortes, nedz vulgāri izprasts marksisms, bet 21. gadsimtā tik aktuālā tēma par līdztiesību, kuru nevajag jaukt ar vienādību. Kāpēc par to vērts runāt biznesa laikrakstā? Jo sieviešu līdztiesība ir ne tikai sociāls, bet arī ekonomisks fenomens. Sieviešu līdzdalība darba tirgū, ekonomiskajās norisēs un uzņēmējdarbībā ir spilgts liecinājums par konkrētās tautsaimniecības veselību.

Latvijā situācija nekādā gadījumā nav kritiski slikta, tomēr ir skaitļi, par kuriem vērts zvanīt trauksmes zvanus. Labklājības ministrija savos jaunākajos datos norāda,ka, veicot vienus un tos pašus darba pienākumus, sievietes saņem vidēji par 20% zemāku atalgojumu nekā vīrieši, Eiropas Savienībā – par 15 %, bet Latvijā – par 16 %. Un te nederēs izplatītie spriedelējumi, ka sievietes strādā mazāk apmaksātos darbos nekā vīrieši, jo 16% atšķirība algā ir par vienādiem darba pienākumiem. Tas nekādā ziņā nav kompliments Latvijas ekonomikai un biznesam. Latvijā ir krietni lielāks sieviešu īpatsvars ar augstāko izglītību nekā vīriešu – attiecīgi 35,6% un 22%. Tajā pašā laikā tikai 29% Latvijas sieviešu ieņem vadošus amatus un sievietes ir proporcionāli maz (~20-30%) pārstāvētas augstākajos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Kā redzams, ir liela neatbilstība – ir būtiski vairāk sieviešu ar augstāko izglītību nekā vīriešu, taču vadītāju līmenī tikai trešā daļa ir sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru