Ievērojami kāpinot eksportu, poligrāfijas nozare 2010. gadā apjomu ziņā varētu tuvoties 2008. gada rādītājiem.
2010. gads vēl nav beidzies, taču provizoriski nozares eksporta apjoms varētu būt palielinājies par 25-30%, salīdzinot ar 2009. gadu, rēķina Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija (LPUA). Pašlaik nozare eksportē ap 50 - 55% no saražotās produkcijas. Poligrāfiju kā eksporta nozari arī Latvijā ir pamanījuši, piemēram, pēdējā DnB Nord bankas apskatā pieminēts, ka tā ir sasniegusi visu laiku augstākos eksporta apjomus, raksturo asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere. Viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi vēl vairāk sākuši darboties ārējā tirgū, bija krīze pašmāju grāmatu ražošanā. Pasūtījumu samazinājums iekšējā tirgū 2009. gadā bijis par aptuveni 40%. Gan grāmatu izdevēju, gan poligrāfijas uzņēmumu darbību ietekmēja paaugstinātas PVN likmes piemērošana grāmatām (no 5% uz 21%, vēlāk - no 2009. gada 1. augusta tomēr atkal samazinot līdz 10%), līdz ar to vairākus mēnešus grāmatu izdevēji poligrāfijas uzņēmumiem faktiski neko nepasūtīja. Mazākos apjomos tika pasūtīti arī reklāmas materiāli, etiķetes, saruka avīžu un žurnālu tirāžas. Tādējādi nozares uzņēmumi bija spiesti meklēt un pakāpeniski ir arī atraduši iespējas ārvalstīs.
Ieguvumi
Eksporta apjomu kāpums 2010. gadā nozīmē arī kopējo nozares apgrozījuma palielināšanos. LPUA pieļauj, ka, iespējams, tas varētu tuvoties 2008. gada līmenim (tas bija gads, kad Latvijas poligrāfijas nozarei bija lielākais apgrozījums pēdējā desmitgadē). DB jau ziņoja, ka poligrāfijas nozares 2009. gadā piedzīvojusi kritumu par aptuveni 14 % - kopējais apgrozījums samazinājies no 110 miljoniem latu 2008. gadā līdz 95 miljoniem latu pērn. Gada beigas uzņēmumiem ir ražīgas, tāpēc pilnīgu ainu par šo gadu būs iespējams novērtēt nedaudz vēlāk. SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis uzskata, ka nozare uzrādīs labus rezultātus. «Provizoriski rēķinām, ka apgrozījums varētu būt pieaudzis pat par 20 %. Nozare saņēmās, palielināja eksporta aktivitāti un apjomus. Tas bija iespējams tieši krīzes dēļ - uzņēmumi bija spiesti pārskatīt izmaksu struktūru, kļuva konkurētspējīgāki. Eiropas mērogā mūsu industrija ir ļoti maza. Lejupslīde Eiropā to neietekmēja negatīvi, bet gan veicināja - uzņēmumi Eiropā bija visai izlepuši, bet krīzē bija spiesti meklēt jaunas iespējas, un aptvēra, ka ir ļoti labs piedāvājums Austrumeiropā, Baltijā - cena, kvalitāte, termiņi ir ļoti labvēlīgi,» viņš teica.
Akcentēs izglītību
Tuvākajā nākotnē asociācija lielas cerības saista ar projektu, ko varētu līdzfinansēt no ESF (Eiropas sociālais fonds), kurš paredz atbalstu nodarbināto apmācībā. Profesionālā apmācība ir aktuāla, ņemot vērā, ka nozarei speciālistus apmāca tikai vienā izglītības iestādē. «Esam pievērsušies mācību kvalitātes uzlabošanai Rīgas Valsts tehnikuma Poligrāfijas centrā. Nav jau citu iespēju, kadri ir vajadzīgi, līdz ar to nozares speciālistiem ir jāiesaistās apmācībā. Ir cilvēki, kas ir ar mieru ziedot savu laiku, zināšanas, sniegt zināšanas ar cerību, ka kvalitāte augs, nozare saņems tādus kadrus, kādi tai ir vajadzīgi. Ir paredzēti arī līgumi par prakses vietām,» atklāj asociācijas vadītāja.
Nākotnē par ES līdzekļiem uz Rīgas Valsts tehnikuma Poligrāfijas centra bāzes tiks izveidots kompetenču centrs, kurā ne tikai tiks apmācīti topošajie poligrāfiķi, bet arī strādājošiem nozares darbiniekiem būs iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju.