Būve

Nozīmīgākais 2010. gadā: Stabilizāciju būvniecībā vēl nesaskata

Ingrīda Drazdovska, 02.01.2011

Kristians Putniņš, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010. gads viens no biežāk locītajiem vārdiem būvniecībā bija dempings.

Latvijā dominēja valsts un pašvaldību pasūtījumi, projekti, ko līdzfinansē no ES fondiem - ūdenssaimniecības un kanalizācijas saimniecības objekti, tranzītielu projekti, visdažādāko sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti. Turpretī privātie pasūtījumi pēdējos gadus ir gājuši tikai mazumā. Neraugoties uz augsto bezdarba līmeni, būvniekiem sāk trūkt kvalificēta darbaspēka.

Daļa atbirs

Sūri konkurējot par pasūtītājiem, zēla un plauka dempings, un tas veicināja arī pelēkās zonas paplašināšanos. Atsevišķi projekti palikuši nesākti vai darbi aizkavējušies, jo būvnieki nav spējuši pildīt solīto. SIA Skonto būve vadītājs Guntis Rāvis DB iepriekš pieļāva, ka pelēkā zona būvniecībā šobrīd varētu būt ap 50%. Kompānijas, kas savu darbību balstot uz dempingu, ir lemtas iznīcībai. Tā kā būvmateriālu, degvielas cenām u. c. ir tendence pieaugt, līgumi, kas slēgti iepriekš un kuru darbus paredzēts pildīt 2011. gadā, būs ar mīnusiem, viņš izteicās. Pavasari kopumā varētu nesagaidīt trešdaļa uzņēmumu, turklāt arī tādi, kas pilda saistības pret valsti. Tāpat nevietā esot prieks par lētajiem darbiem. Piemēram, nereti kāds ceļu posms tiek nosolīts par puscenu, jārēķinās, ka tur tad būs arī puskvalitāte.

Stabilitātes pazīmes 2010. gadā nozarē kopumā nebija saskatāmas. Būtiski saasinājās konkurence, un pastāvīga parādība bija un ir dažādi konkurences izkropļojumi, piekrīt ceļu būves kompānijas SIA Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja, piebilstot, ka ir parādījušās pazīmes, kas vedina domāt - daži nozares uzņēmumi saasināto konkurenci nav spējuši izturēt. Par spīti apjomu kritumam, šogad saglabājusies interese, ko par pasūtījumiem Latvijā izrādījušas ārvalstu kompānijas.

Pirmie soļi sakārtošanā

Līdz šim aktīva valdības rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā un negodprātīgo uzņēmēju dalības ierobežošanā valsts pasūtījumos nav bijusi vērojama, saka SIA Latvijas energoceltnieks (būvkompānijas LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis. 2010. gadā gan ir sperts formāls solis uz priekšu. Publisko iepirkumu likumā iekļaujot prasību par algu 70% apmērā no nozares vidējā atalgojuma, valsts demonstrējusi vēlēšanos stimulēt sev pienākošos nodokļu iekasēšanu. Praksē gan šī sistēma nedarbojoties.

Neizdzēšamas pēdas atstāj cilvēku aizplūšana, kas ir pamats kvalificētu speciālistu trūkumam, uzsvēra A. Asars -Asarovskis. Nākamais gads būs izšķirošs, jo parādīs, vai ir sasniegts zemākais punkts, par kuru jau ilgstoši tiek spriests.

Uz ārzemēm

Tā kā iekšējais būvniecības tirgus ir ļoti sarucis un uzņēmēji necer, ka nozarē tuvākajos pāris gados varētu būt izaugsme, tie turpināja pētīt un meklēt jaunas iespējas un pastiprināja darbību ārvalstu tirgos. DB vēstīja, ka būvnieki darbojas gan rietumos, gan austrumos, pilda gan apakšuzņēmēju, gan ģenerāluzņēmēju funkcijas.

Uldis Pīlēns, UPB holding prezidents, uzsver, ka situācijā, kad krīt iekšējais tirgus (2009. gadā - par 60% un šogad vēl par 30%), lēmums pārorientēt uzņēmuma darbību uz eksporta tirgiem izrādījies pareizs. Uzņēmums koncentrēsies uz Īslandi, kur atjaunojusies aktivitāte, uz Vāciju, Skandināviju, Itāliju. «Būtiska šajā situācijā ir specializācija. Mēs turpināsim iet industriālās būvniecības virzienā. Nākamajā gadā ieejam ar noslēgtiem līgumiem visās darbības jomās, kas garantē zināmu stabilitāti,» viņš teic.

Binders 2010. gadu vērtē kā labu, jo bija pats galvenais - darbs. Vairāku apjomīgu objektu izbūve turpinājās no iepriekšējā gada, vairāki tika pabeigti, un tika arī uzsākti jauni. Arī šis uzņēmums ir meklējis iespējas ārpus Latvijas, šogad gūta pirmā pieredze par ceļu būves sistēmas iezīmēm Igaunijā.

Tikmēr LEC ziņo, ka arī šogad un turpmāk tas strādās trīs pamatvirzienos - celtniecībā, sakaru un enerģētikas jomā. Neskatoties uz vispārējo ekonomisko situāciju valstī un nozarē, līdz šim iespēts turpināt attīstību bez krasiem kritumiem. Uzņēmumam šobrīd ir vairākas iestrādes visos trīs uzņēmuma pamatdarbības virzienos, bet kā perspektīvāko tas saredz tieši enerģētikas jomu, kur potenciāli iezīmējas atsevišķi liela apjoma objekti.

Neesot skaidrības

Izaugsmi būvniecībā Latvijā aptaujātie neprognozē. A. Asars-Asarovskis neslēpj, ka ir piesardzīgs. Bažas radot valdības neprognozējamie lēmumi un ne vienmēr aktīvā rīcība izaugsmes veicināšanā. Nav skaidrības - tā jau drīz būs kļuvusi par hronisku nozares problēmu, saka arī A. Sēja. «Daudz kas būs atkarīgs no valdības kopīgajām tautsaimniecības pamatnostādnēm un cilvēkiem, kuri vadīs nozari,» viņš teica.

Vaicāti, vai ir jārēķinās ar būvizmaksu pieaugumu, speciālisti akcentē, ka tas turpināšoties. Būvniecībā cenas kāps, jo būvmateriālu cenu veidojošām komponentēm ir tendence palielināties. Vietējo būvmateriālu sadārdzināšanos sekmēs degvielas izmaksu un darbaspēka izmaksu pieaugums. Jau šogad vērojams būvniecības izmaksu pieaugums, kas ne lēcienveidīgi un strauji, tomēr turpināsies arī nākošgad, teic SIA Merks vadītājs Ivars Geidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru