2010. gadu Latvijas tekstila nozares uzņēmumi aizvadījuši izaugsmes un iekšēju strukturālu pārmaiņu zīmē.
Vadošie nozares uzņēmumi šogad plāno 20%-25% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar 2009. gadu. Optimistiskāk noskaņoti tie, kuri preces realizē ārpus Latvijas, viņu plāni paredz apgrozījuma kāpumu arī 2011. gadā. Jau februārī no krīzes bija izkļuvuši tekstilmateriālu ražotāji, bet gada vidū - arī gatavo apģērbu šuvēji, norāda Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) vadītājs Guntis Strazds. Viņam piekrīt arī Latvijas Veļas ražotāju (LATVERA) asociācijas vadītājs Jurijs Hadarovičs. Krīzes laikā tekstilrūpnieki visā pasaulē esot samazinājuši ražošanas apjomus, tāpēc šogad tirgū bija preču deficīts. Krievijā, Ukrainā un NVS valstīs auga pieprasījums, turklāt rubļa kurss attiecībā pret eiro pirmajā pusgadā bijis augsts. «Jo stiprāks ir rublis, jo lētāka kļūst importējamā produkcija Krievijā, un tas nospēlēja par labu mums,» viņš atzīst. Veļas ražotāji gadu beigšot 95% līmenī pret 2008. gada apjomiem, jo lielākā daļa pērno kritumu pārvarējusi. Ne tik spoži būšot ar peļņu, jo ir lieli, neatgūstami debitoru parādi. Tekstilražotāji sākuši apgūt arī jaunus tirgus - Kanādu, Singapūru, Albāniju, Honkongu, Ķīnu, Japānu, Apvienotos Arābu Emirātus, Izraēlu.
Krīzes mācības
Krīze daudziem lika pārvērtēt uzņēmuma struktūru, pārskatīt attiecības ar pircējiem, izstrādāt jaunu mārketinga stratēģiju. Šogad ražotāji centušies veidot tiešu kontaktu ar gala patērētāju, atverot savas pārstāvniecības vai firmas veikalus noieta tirgos - galvenokārt, lai izvairītos no starpniekiem un iegūtu patieso informāciju par patērētāju vēlmēm, kā arī panāktu zemāku gala cenu. Ražotāji sapratuši, ka nedrīkst turēt «visas olas vienā grozā», atzīst J. Hadarovičs. To apliecinājis 2009. gads, kad daudzi vairumtigotāji nenorēķinājās par preci, mazākus zaudējumus nodarot tiem uzņēmumiem, kas riskus bija sadalījuši. Piemēram, a/s Lauma Lingerie izveidojusi 21 veikala ķēdi Baltijas valstīs, SIA V.O.V.A. un New Rosme atvērušas kopuzņēmumus ārvalstīs. Lielākā daļa optimizējuši ražošanas izmaksas, gan tāpēc, ka lētāks kļuvis darbaspēks, gan arī izveidojot efektīvāku vadības modeli. Piemēram, a/s Lauma Lingerie samazina pamatkapitālu, plānojot atstāt to tikai likumā noteiktajā minimālajā apjomā - 25 tūkst. Ls. «Iemesli tam ir vairāki - uzņēmumam būtiski pieaug pārdošanas apjomi 2010. gadā, un pieaugums tiek plānots arī turpmāk, uzņēmums ir pilnībā atmaksājis visus aizņēmumus bankām un strādā ar pozitīvu naudas plūsmu. Tādējādi pamatkapitāla samazināšana neietekmē uzņēmuma pamatdarbību, bet kalpos par pamatu kapitāla struktūras efektivitātes uzlabošanai,» norāda L. Matisone. Savukārt veļas materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics mainījusi valdi, plānojot attīstību. Uzņēmums cer ieguldīt 6 milj. eiro apdares ceha rekonstrukcijā, tāpēc valdē uzaicināts strādāt Olafs Švanks, kuram ir liela starptautiska pieredze finansējuma piesaistīšanā uzņēmumiem. O. Švanka vadītais SIA Asapro ieguvis arī vienu no SIA Lauma Fabrics kapitāldaļām.
Skatās aiz robežām
Viena no akūtākajām problēmām ir speciālistu trūkums. Uz minimāliem vadošo speciālistu un tehnologu resursiem norāda nozares flagmanis - a/s Valmieras stikla šķiedra. SIA New Rosme, a/s Rita un citi ražotāji pārmet valstij, ka viena no eksportspējīgākajām nozarēm Latvijā nav valsts prioritāšu sarakstā. VRUA dati liecina, ka speciālistus Latvijā gatavo tikai 149 uzņēmumiem, lai gan nozarē strādā 746 uzņēmumi. Uzņēmēji to risina, gan piesaistot ārvalstu speciālistus, gan arī ražošanu paplašinot ārpus Latvijas - tuvāk darbaspēkam un noieta tirgiem. Lielākoties tas notiek, dibinot kopuzņēmumus vai izmantojot sadarbības partnerus. Šo tendenci uzņēmēji paredz arī nākamgad. Atklāti par šādiem plāniem runā SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers, apliecinot, ka dubultos ražošanas apjomus rūpnīcā Baltkrievijā. No Baltkrievijas gatavo produkciju var ievest Krievijā, kas ir galvenais uzņēmuma produkcijas noieta tirgus, bez muitas nodokļa. Daļu lētākās produkcijas New Rosme ražo Ķīnā. «Ja ražošanu no Latvijas pārnesam uz lētākiem tirgiem, tas ir ieguvums. Latvijā ražošanas apjomus neplānojam samazināt, bet viss pieaugums tiek izvietots ārpus Latvijas,» atzīst E. Štelmahers. Latvijā to nosoda, bet citās valstīs viņus ciena, jo uzņēmuma «smadzenes» un peļņa, arī liela daļa nodokļu paliek mītnes valstī, tā uzņēmējs.
Vairāki eksperti piekrīt, ka tik mazai valstij kā Latvija būtu jāorientējas uz intelektuālu attīstību, nevis jākļūst par masu produkcijas ražotāju, kas draud ar vispārējā izglītības līmeņa pazemināšanos, zemu maksātspēju valstī un nepieciešamību ievest darbaspēku.