Šomēnes klientiem durvis vērs Rīgā pirmā Marriott tīkla viesnīca, AC Hotel Riga, informē kompānijas pārstāvji.

Kopš 2018.gada janvāra ēkā notiek renovācijas darbi. Tā atrodas bijušās viesnīcas Albert Hotel vietā (Dzirnavu 33). Lai atbilstu starptautiskās kompānijas standartiem, AC Hotel by Marriott modernizētas nama iekšējās sistēmas. Pēc renovācijas viesnīcas ēka tiks sertificēta atbilstoši starptautiskajai programmai LEED (Leadership in Energy and Environmental Design). Kopējās investīcijas renovācijā pārsniedz desmit miljonus eiro.

Aprīlī Rīgā tika parakstīts trīspusējs līgums par Marriott tīkla jaunās četrzvaigžņu viesnīcas AC Hotel Riga pārvaldīšanu. Līgumu parakstīja Marriott International reģionālais direktors Janušs Mituļskis, SIA Legendhotels Latvija valdes loceklis Tauri Sumbergs un nekustamā īpašuma attīstītāja Vastint Latvia valdes loceklis Romāns Astahovs.

Uz renovācijas laiku tiek slēgta viesnīca «Albert Hotel», lai 2019. gadā to atklātu kā jauno «Marriott» grupas viesnīcu ar nosaukumu «AC Hotel Riga». Jauno «Marriott» viesnīcu Latvijā pārvaldīs viesnīcu operators «Legendhotels».

Pēc renovācijas, ko veiks viesnīcas «Vastint Latvia» īpašnieks, «AC Hotel Riga» būs pieejamas 239 istabiņas. Viesnīcā atradīsies konferenču centrs, atpūtas telpa, restorāns un fitnesa centrs. Operators «Legendhotels Latvija» ir noslēdzis 20 gadu franšīzes līgumu ar «Marriott International», un jaunā viesnīca savu darbību sāks 2019. gadā.

«Legendhotels» valdes loceklis Tauri Sumbergs norāda, ka «Marriott International» ienākšana Latvijas tirgū ir būtisks notikums. Līdz ar to Latvija nonāks vairāk nekā 85 miljonu «Marriott» regulāro viesu redzeslokā, kas varētu būtiski palielināt Latvijas tūristu skaitu un spodrināt valsts tēlu.

«Legendhotels» ir starptautisks viesnīcu operators, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Polijā, patlaban pārvaldot 5 viesnīcas. 2017. gadā «Legendhotels» saskaņā ar «Marriott International» franšīzes līgumiem uzsāka sadarbību ar pasaulē lielāko viesnīcu ķēdi.

Viesnīcu operators Marriott International par 12,2 miljardiem ASV dolāru iegādāsies Sheraton īpašnieku Starwood Hotels&Resorts, radot pasaules lielāko viesnīcu tīklu, raksta Reuters.

Apvienotajai kompānijai piederēs vai franšīzes biznesa veidā tā pārvaldīs 5500 viesnīcas pasaulē ar 1,1 miljonu istabām. Tādējādi ievērojami palielināsies Marriott klātbūtne valstīs ārpus ASV. Savukārt divas trešdaļas Starwood ienākumu tiek iekasēti ārpus ASV. Uzņēmums sāka runāt par pārdošanu aprīlī, kad paziņoja, ka apsver stratēģiskas alternatīvas.

Starwood akcionāri par katru uzņēmuma akciju saņems 0,92 Marriott A klases akcijas un 2 dolārus, koā veidojot 72,08 dolārus par akciju.

Darījuma rezultātā Marriott paredz ietaupīt vismaz 200 miljonus dolāru gadā.

Marriott vadītājs Arne Sorensons sacījis, ka jaunais viesnīcu tīkls piedāvās plašāku zīmolu izvēli patērētājiem, uzlabos ekonomisko stāvokli īpašniekiem un franšīzes ņēmējiem, palielinot arī viesnīcu skaitu.

Rīgā, Dzirnavu ielā oficiāli atvērta Latvijā pirmā un Baltijā lielākā Marriott tīkla viesnīca – AC Hotel Riga.

AC Hotel by Marriott Riga koncepcija balstās uz starptautiskās ķēdes - AC Hotels standartiem un viesu apkalpošanas filozofiju. Zīmolam ir spāņu izcelsme, to ir radījis viesnīcnieks un vizionārs Antonio Catalan, kura vārda iniciāļi iekļauti logotipā un nosaukumā. Viesnīcas iekārtojumā, īpaši restorānā un virtuvē, jūtamas gan modernās eiropeiskās tendences, gan dienvidiem tipiskā nepiespiestā atmosfēra. AC lounge iespējams nobaudīt gan biznesa pusdienas, gan citus ēdienus.

AC Hotel Riga pārvalda starptautiskais viesnīcu operators Legendhotels OU. Sadarbību ar Marriott International pēc franšīzes līguma noslēgšanas kompānija sāka 2016. gadā.

Šobrīd jau ir atvērtas šī tīkla viesnīcas Igaunijā un Polijā. AC Hotel by Marriott Riga sāka uzņemt viesus šī gada jūnijā. Viesnīcas AC Hotel by Marriott Riga ēkas īpašnieks – uzņēmums SIA Vastint Latvia.

500 miljoni viesnīcas ķēdes Marriott viesu cietuši hakera uzbrukumā, kas ildzis vismaz četrus gadus, atzinuši kompānijas pārstāvji.

Piektdien uzņēmums paziņoja, ka informācija ir paņemta no Starwood viesu rezervējumu datubāzes.

Nezināms uzbrucējs nozadzis viesu datus, tajā skaitā, epastus, vārdus, uzvārdus, adreses, pases numurus un, iespējams, maksājumu karšu informāciju. Noziegums pakāpeniski veikts četrus gadus.

Patlaban daudzi drošības eksperti uzdod jautājumu, kā uzbrucējam izdevies noziegumu veikt četrus gadus un neviens to nepamanīja.

«Šis ir viens no lielākajiem datu drošības pārkāpumiem, kāds līdz šim pieredzēts. Marriott grupa ir cienījama starptautiska viesnīcu ķēde, tomēr jājautā, kā šis kiberuzbrukums varēja skart 500 miljonus viesu,« sak Kaspersky Labgalvenais drošības pētnieks Deivids Emms.

Šobrīd piecu pārvaldīto viesnīcu portfeli Igaunijas kompānija Legendhotels tuvākajā laikā plāno papildināt ar vēl divām.

Divas no Legendhotels viesnīcām ir Igaunijā, viena – Latvijā un divas – Polijā, kur tapšanas stadijā ir vēl divas. Vaicāts, cik vēl viesnīcu vēlētos savā ķēdē, Legend H & S OÜ vadītājs Tarmo Sumbergs (Tarmo Sumberg) teic, ka nav izvirzījis skaitlisku mērķi. «Augam dinamiski, mums patīk tas, ko mēs darām. Iespēju ir daudz,» viņš uzskata. Uzņēmums apsver iespēju atvērt arī kādu viesnīcu ārpus Baltijas un Polijas.

Kopš 1991. gada

«Viesnīcu biznesā nonācu 1991. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Tolaik tirgus bija brīvs, ēkas bija sliktā stāvoklī. Pirmos gadus savā karjerā strādāju viesnīcā Olümpia Tallinā, mēs veidojām viesnīcu grupu Reval Hotel Group. Beigās mums bija četras viesnīcas Tallinā un plānojām attīstīties arī Latvijā un Lietuvā. Atradām partneri, lielu nekustamā īpašuma kompāniju Linstow, kas pārņēma viesnīcu Latvija Rīgā un viesnīcu Lithuania Viļņā, uzņēmums mums piedāvāja operacionālo partnerību, vēlāk nopirka Reval Hotel Group. Es biju rīkotājdirektors un pēdējais privātais kapitāldaļu īpašnieks kompānijā. Man darbs lielā grupā šķita diezgan garlaicīgs un pārāk lēns. Esmu uzņēmējs un vienmēr vēlos ātrus lēmumus, strauji virzīties uz priekšu. Kad aizgāju, paņēmu viena gada pauzi, iesaistījos darbā publiskajā sektorā, bet 2002. gadā sāku veidot jaunu viesnīcu kompāniju,» stāsta T. Sumbergs.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šodien atbalstīja Rīgas domes lēmumprojektu par grausta Kungu ielā 33 piespiedu sakārtošanu.

Nekustamais īpašums Kungu ielā 33 sastāv no zemesgabala 1961 kvadrātmetra platībā, uz kura atrodas administratīvā ēka un garāža. Nesen nekustamajam īpašumam mainījās īpašnieks, un kopš šā gada 31.oktobra īpašumtiesības ir nostiprinātas uz DNB Nord bankas meitasuzņēmuma SIA Salvus 3 vārda. Iepriekšējais īpašnieks bija SIA Kunguavots.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) norāda, ka 13.novembrī, klātienē apsekojot ēku kopā ar tās īpašniekiem, tika konstatēts, ka ēkas stāvoklis ir kritisks un tā apdraud garāmgājēju drošību. Viņš uzsvēra, ka ēka ir steidzami jānorobežo un jāizdara visas nepieciešamās darbības, lai tai nebūtu iespējams piekļūt.

Viesnīcu tirgus Rīgā ir gana piesātināts, tomēr kā šogad, tā turpmāk ir sagaidāma jaunu viesmīlības objektu, zīmolu ienākšana.

2017. gadā nozare atzīmēja sengaidītu notikumu – viesnīcas Kempinski Grand Hotel Riga atklāšanu. «Tā bija tik ilgi gaidīta, un caur saviem kanāliem daudziem ceļotājiem paver šo galamērķi,» vērtē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis (šobrīd pārstāv arī pašmāju kompāniju Mogotel). Viņaprāt, šāda līmeņa viesnīcas un zīmola parādīšanās ietekmē galamērķa prestižu.

Colliers International atzīmē, ka pērn, līdztekus Kempinski, jau pieminētā Mogotel ir nostiprinājusi savu klātbūtni, Vecrīgā atverot Rixwell Domus Hotel kādreizējās viesnīcas Kolonna vietā un Rixwell Hotel Konventa sēta.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

Graustam Kungu ielā 33, kura vietā jau pirms četriem gadiem ieplānota viesnīcas Marriott Hotel celtniecība, šodien piešķirta A kategorija un piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), tā šodien lēma Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija.

A kategorija piešķirta ar nosacījumu, ka īpašniekiem ēka steidzami jāiekonservē. Savukārt NĪN no jūnija būvei paaugstināsies no pašreizējiem 12 000 eiro uz 32 000 eiro.

Nekustamais īpašums Kungu ielā 33 sastāv no zemesgabala 1961 kvadrātmetra platībā, uz kura atrodas administratīvā ēka un garāža. Nesen nekustamajam īpašumam mainījās īpašnieks, un kopš šā gada 31.oktobra īpašumtiesības ir nostiprinātas uz DNB Nord bankas meitasuzņēmuma SIA Salvus 3 vārda. Iepriekšējais īpašnieks bija SIA Kunguavots.

Ēkas stāvoklis ir kritisks, un tā apdraud garāmgājēju drošību. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa sastāvdaļa.

#Vasaras sezonai jau rezervēta liela daļa jaunās viesnīcas Benevilla numuriņu.

Tā kā naktsmītņu piedāvājums Alūksnē nav pārāk liels, vasaras sezonai jau rezervēta liela daļa jaunās viesnīcas Benevilla numuriņu

Lai izbūvētu viesnīcu, SIA Benevilla ir piesaistījusi Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai paredzēto publisko finansējumu, kas tika piešķirts, lai varētu paplašināt Alūksnes kultūrvēsturiskajā centrā pieejamos tūrisma pakalpojumus. Ēka Brūža ielā, kurā atrodas viesnīca, ir celta pagājuša gadsimta sākumā un ir daļa no Alūksnes vēsturiskā centra apbūves. Tā ir netālu no Alūksnes ezera un rekonstruētās Vecās pils, blakus Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un atjaunotajam kultūras centram. Tuvumā atrodas ezera Pilssala, Tempļa kalna pussala, skatu tornis un citi atraktīvi tūrisma objekti.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka izbeigs pasaulē populāro «zaļo karšu» jeb pastāvīgās uzturēšanās atļauju loteriju.

Teroraktu Ņujorkā Manhetenā otrdien sarīkojušais Uzbekistānas pilsonis Saifullo Saipovs, kurš nogalināja astoņus cilvēkus, ASV bija ieradies šīs programmas ietvaros.

«Es sāku procesu loterijas programmas izbeigšanai,» reportieriem pavēstīja Tramps.

1990.gadā sāktās programmas ietvaros katru gadu tiek izlozēti 50 000 «zaļo karšu».

Teroraktu sarīkojušais 29 gadus vecais Saipovs ASV legāli ieceļoja 2010.gadā.

Saipovs otrdien uz velosipēdistu celiņa Lejas Manhetenā ar auto notrieca vairākus gājējus un velosipēdistus, vismaz astoņus cilvēkus nogalinot un 11 ievainojot.

Policija Saipovu sašāva vēderā, tomēr viņš, pēc visa spriežot, izdzīvos.

ASV biržas trešdien bija slēgtas, jo valstī atzīmēja Neakarības dienu. Tāpēc arī Eiropas biržās tirdzniecības apmērs bija mazāks.

Eiropas akciju biržās cenām nebija vienotas tendences - Londonā un Frankfurtē tās saruka, bet Parīzē pieauga.

Naftas cenas Ņujorkā saruka, bet un Londonā pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, britu mārciņas vērtība pret dolāru palielinājās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien saruka par 0,27 ASV dolāriem līdz 73,87 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,09 dolāriem līdz 77,85 dolāriem par barelu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien samazinājās par 0,3% līdz 7573,09 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,3% līdz 12 317,61 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,1% līdz 5320,50 punktiem.

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Šonedēļ apritējuši divi gadi pēc kustības Occupy Wall Street izveidošanās Manhetenā, un kustības dalībnieki gadadienu nosvinējuši ar protestu pie Ņujorkas biržas un gājienu gar vairākām bankām, vēsta Reuters.

Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem protesti Manhetenā ilga vairākas nedēļas, un to dalībnieki pauda, ka vēlas pievērst uzmanību Volstrītas firmu ietekmei ASV un pasaules ekonomikā. Galu galā kustības dalībnieki bija spiesti pārtraukt protestus un dzīvošanu teltīs 2011. gada novembrī pēc pilsētas mēra Maikla Blūmberga (Michael Bloomberg) iejaukšanās.

Grupa iedvesmojās no protestiem Āfrikā un Tuvajos Austrumos, apmetās parkā Ņujorkas finanšu rajonā, aicinot 20 tūkstošus cilvēku «pārpludināt» šo vietu «dažus mēnešus». Tādās vietās kā Ēģipte un Lībija sacelšanās tika rosināta ar sociālo mediju palīdzību un Occupy Wall Street pārstāvji pauda, ka šāds rīcības plāns «nostrādās» arī ASV. «Bagātie izbēg pēc milzīga nozieguma,» sacījis dokumentālo filmu veidotājs Maikls Mūrs (Michael Moore), kurš piedalās akcijā, un piebildis: «Volstrītā neviens nav arestēts saistībā ar sabrukumu 2008. gadā.»

Viesnīcu pārvaldības uzņēmums «Apex Alliance Hotel Management» 18.septembrī Vecrīgā, Grēcinieku ielā atklāj pirmo Hilton zīmola viesnīcu Rīgā «Hilton Garden Inn Riga Old Town». Viesnīcas izveidē kopumā plānots investēt 23 miljonus eiro.

«Hilton Garden Inn Riga Old Town» viesiem piedāvās 100 numuriņus, konferenču zāles un restorānu «Beef Room». Sākotnēji plānots izveidot 50 cilvēku lielu komandu. Plānotais šī brīža projekta investīciju apmērs – 13,5 miljoni eiro.

Līdz pilnīgam projekta noslēgumam tuvāko 18 mēnešu laikā plānots izveidot 175 istabas. Istabas iedalītas King (divguļamā gulta), Twin (divas vienguļamās gultas), King istaba ar dīvānu un King Deluxe istaba ar skatu uz vecpilsētu. Kopējās investīcijas projektā ir 23 miljoni eiro.

Pašlaik «Apex Alliance Hotel Management» pārvalda «Hilton Garden Inn» Bukarestes vecpilsētas viesnīcu, «Courtyard by Marriott» viesnīcu Viļņas pilsētas centrā, jaunatklāto «Hilton Garden Inn» viesnīcu Viļņas vecpilsētas centrā. Šogad plānots atvērt vēl četras viesnīcas: «Hilton Garden Inn Riga Olda Town» Rīgas vecpilsētā, «Hilton Garden Inn» pie Bukarestes lidostas, «Courtyard Bucharest Floreasca» un «Moxy BucharestOld Town».

Nekustamā īpašuma attīstītājs Vastint Latvia, noslēdzot līgumu ar SIA PK Serviss par nulles cikla darbiem, sāk pirmās kārtas būvniecības darbus dzīvojamo ēku kompleksam Lindenholma. Tajā pilsētai raksturīgās daudzdzīvokļu ēkas būs veidotas ar piepilsētas privātmājām raksturīgajiem elementiem.

Lindenholma atrodas vienā no Rīgas pierobežas rajoniem – Mārupē, kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē. Pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvētas sešas ēkas, piedāvājot 209 dažādas konfigurācijas dzīvokļus, kas topošajiem iemītniekiem tiks piedāvāti ar pilnu apdari vairākos dizaina stilos. Projektā paredzētas plašas privātās ārtelpas ar terasēm vai balkoniem katram dzīvoklim. Tiks iekārtots arī plašs iekšpagalms tikai kājāmgājējiem.

Kopumā Lindenholmā būs vairāk nekā 650 dzīvokļi un daudzstāvu autostāvvieta. «Dzīvokļu pārdošanas procesu Vastint Latvia sāks pēc ēku nodošanas ekspluatācijā. Tas ļaus jaunajiem īpašniekiem klātienē aplūkot un iejusties sevis izvēlētajā dzīvoklī,» nākamos soļus komentē Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors.

Lielbritānijas aviokompānija «British Airways» otrdien paziņoja, ka pēc desmit gadu pārtraukuma nākamā gada vasarā atsāks lidojumus uz Pakistānu.

«British Airways» lidojumus uz Pakistānu pārtrauca 2008.gadā saistībā ar terorista pašnāvnieka sarīkotu sprādzienu viesnīcā «Marriott» Islamabadā.

Aviosabiedrība otrdien norādīja, ka reisi no Londonas Hītrovas lidostas uz Islamabadu atsāksies 2019.gada jūnijā, nodrošinot trīs lidojumus nedēļā.

Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā miljons Pakistānas izcelsmes iedzīvotāju, tai esot lielākajai Pakistānas diasporas kopienai Eiropā.

Grūtībās nonākusī «Pakistan International Airlines» šobrīd ir vienīgā aviokompānija, kas piedāvā tiešos lidojumus starp abām valstīm.

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Jau nākamgad tiks pielikts punkts vērienīgajam teritorijas attīstības projektam Jaunā Teika; lietuviešu attīstītājs Hanner lūko pēc jaunām iespējām Rīgā, stāsta Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), Hanner grupas uzņēmumu vadītājs Latvijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai Hanner plāno attīstīt citas biroju ēkas Rīgā?

Mēs lūkojamies pēc jaunām iespējām. Nedomāju, ka kaut ko pasāksim, līdz Jaunās Teikas projekts būs pilnībā pabeigts. Mazāka apjoma projekti turpmāk varētu tapt (līdzīgi Place Eleven ēkai) – tādu attīstīšanā esam ieinteresēti. Vēl neko neesam nopirkuši, taču ir daži objekti, kuri mūs interesē.

Kuras vietas Rīgā jūs uzlūkojat par perspektīvām biroju namu attīstībai? Pilsētā nav izteikta t.s. centrālā biznesa rajona.

Jā, tas tiesa. Skanste varētu būt viens no variantiem. Domāju, ka jālūko kaut kur centra tuvumā, varbūt ne tieši pilsētas centrā, taču pēc iespējas tam tuvāk.

Reģistrētas nekustamā īpašuma attīstītāja Vastint Latvia īpašumtiesības 19 hektāru plašai apbūves platībai Rīgā, Ezerparka teritorijā, informē uzņēmums.

Vastint Latvia iegādātais īpašums sastāv no 13 atsevišķiem zemes gabaliem, kas atrodas starp Rusova, Ķīšezera, Talejas un Ungura ielu, un ir daļa no Ezerparka teritorijas. Blakus iegādātajam īpašumam ir Valsts ieņēmumu dienesta centrālā ēka un projekts Ezerparka nami.

Vastint Latvia īpašumu iegādājās no uzņēmumu grupas New Europe Real Estate. Darījuma finanšu konsultanti bija Catella Corporate Finance, savukārt juridiskās konsultācijas nodrošināja advokātu biroji FORT un Rosenthal.

Nekustamā īpašuma attīstītāja Vastint Latvia līdz šim realizētie projekti ir Rīgas klusajā centrā: viesnīcas ēka, kas šobrīd tiek renovēta un drīzumā tiks atvērta kā AC Hotels by Marriott, A klases biroju ēka Zaļā 1, mūsdienīgs dzīvojamais nams FUTURIS, jauna dzīves un darba telpa – Magdelēnas kvartāls, kur pirmās kārtas ietvaros ir pabeigtas divas dzīvojamās ēkas un šobrīd veiksmīgi norit dzīvokļu pārdošana.

Lindenholmas dzīvojamo ēku kompleksā Mārupē oktobrī nosvinēti projekta pirmās kārtas spāru svētki, informē projekta attīstītājs Vastint Latvia.

Lindenholmas komplekss tiek būvēts kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē. Pateicoties izdevīgajai atrašanās vietai, Lindenholmā apvienotas gan pilsētas daudzdzīvokļu ēku, gan privātmāju priekšrocības, ļaujot topošajiem iemītniekiem baudīt Mārupes zaļo apkārtni un lielisko infrastruktūru tiešā pilsētas tuvumā.

Pirmajā kārtā Lindenholmā tiks uzceltas sešas ēkas ar 209 dzīvokļiem, kas tiks piedāvāti ar augstas kvalitātes iekšējo apdari trīs dažādos dizaina stilos. Dzīvokļiem būs plašas privātās ārtelpas — balkons vai terase. Starp ēkām tiks ierīkotas zaļās zonas un labiekārtoti, no mašīnām brīvi iekšpagalmi. Pirmās kārtas būvniecības darbus plānots pabeigt 2020.gada otrajā pusē.

Valdība otrdien lems par Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanu viesnīcās, liecina valdības sēdes dienaskārtībā iekļautie jautājumi.

Pēc EM aplēsēm, kopējais nepieciešamais finansējums valsts atbalsta sniegšanai mēnesī ir 563 500 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) stāstīja, ka valsts varētu segt visus izdevumus, kas saistīti ar personas izmitināšanu viesnīcā, tomēr jaunais piedāvājums paredz no valsts budžeta segt 80% izdevumu, savukārt 20% būtu personas līdzmaksājums.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) veiktās tūristu mītņu aptaujas, optimālā cena vienas personas izmitināšanai sastādītu ne vairāk kā 35 eiro par numuru par diennakti. Personas viesnīcās tiktu izmitinātas 14 dienas.

Paredzams, ka izmaksas tiks attiecinātas tikai uz izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu, turpretī ēdināšanas pakalpojumi netiks iekļauti un to izmaksas netiks segtas.