Labklājības ministre Ilze Viņķele par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktori apstiprināšanai valdībā virzīs Inesi Kalvāni.

I.Kalvāne pašreiz ir NVA Pakalpojumu departamenta direktore, informē Labklājības ministrija (LM).

«Vēlos paust savu gandarījumu par to, ka I.Kalvāne ir piekritusi uzņemties vadīt NVA. Aģentūru saredzu, kā būtisku atslēgas iestādi visas valsts attīstības kontekstā pēckrīzes periodā. Nevienam nav noslēpums, ka demogrāfisko rādītāju un nodarbinātības politikas kontekstā mums priekšā stāv daudzi izaicinājumi, to skaitā kvalitatīva darbaspēka nodrošināšana iepretim joprojām augstajam bezdarba rādītājam. Esmu pārliecinājusies, ka I.Kalvānei ir gan stratēģiskais redzējums par aģentūras attīstību, gan amatam nepieciešamā pieredze LM un NVA, kā arī atbilstoša izglītība un personīgās īpašības,» norāda I. Viņķele.

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Starp ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri ir bez darba gadu un ilgāk, visvairāk ir tādu cilvēku, kas nav ieguvuši nekādu profesiju un līdz šim ir darījuši mazāk kvalificētus darbus. Savukārt pārprodukciju darba tirgū veido šādi mazkvalificēto darbu veicēji, jo darba devēji cenšas optimizēt darba procesu, ieviešot jaunas tehnoloģijas, kas samazina nepieciešamību pēc šāda darbaspēka, intervijā žurnālam Bilance atklāja Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Bezdarba problēmas būtība neslēpjas ekonomikas vājumā un reģionālajā nesabalansētībā – tā ir izglītības sistēmas neatbilstība darba tirgus prasībām, kā arī pašu bezdarbnieku kvalifikācijas un dažreiz arī motivācijas trūkuma problēma, stāsta NVA direktore..

Jo cilvēks ir izglītotāks, jo labāk viņš spēj piemēroties jebkurām dzīves situācijām, tostarp arī atrast darbu, uzskata I. Kalvāne.

Vienlaikus NVA direktore atzīst, ka vienmēr, kamēr pastāvēs ražošana, būs jāizpilda arī tādi darbi, kur nepieciešams roku darbs, tomēr «daļa mūsu klientu diemžēl nav motivēti strādāt vai pat meklēt darbu».

Pašlaik darba devēji visvairāk meklē kvalificētus strādniekus – sava amata meistarus, piemēram, iekārtu operatorus, mehāniķus, stāsta I. Kalvāne.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktores amatā valdība iecēlusi līdzšinējo NVA Pakalpojumu departamenta direktori Inesi Kalvāni.

I. Kalvānei ir gan stratēģiskais redzējums par NVA attīstību, gan amatam nepieciešamā pieredze, kā arī atbilstoša izglītība un personīgās īpašības, skaidro Labklājības ministrija. Jānorāda, ka iepriekš konkurss uz NVA direktora amatu beidzās nesekmīgi.

Jaunajai NVA vadītājai ir maģistra grāds sabiedrības vadībā. Pirms savas profesionālās darbības uzsākšanas NVA viņa bijusi Labklājības ministrijas Eiropas Savienības Struktūrfondu departamenta direktora vietniece un Strukturālās politikas nodaļas vadītāja. I. Kalvāne ir pildījusi arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vietnieces pienākumus.

Anetes Kalvānes mērķis ir sākt ražot Wrap it bišu vaska ietinamās drāniņas ēdiena uzglabāšanai dabai vēl draudzīgākā veidā – no organiskās kokvilnas, kā arī veiksmīgi noslēgt vegāniskos eksperimentus

«Gribas ražot bez sirdsapziņas pārmetumiem,» iesāk Wrap it produkta radošā izpildītāja Anete Kalvāne. Viņai bija svarīgi aizrauties ar ideju, kuras drošības spilvens ir pārliecība par vajadzīgu produktu, kas nepiesārņo pasauli, un arī pats ražošanas process ir tīrais baudījums. Tie arī ir iemesli, kāpēc rūpals nav palicis tikai mājas līmenī, bet pārtapis par biznesa ideju. Turklāt dzīves ceļi viņu atgriezuši jau bērnudārza takās, kad ļoti patikuši rokdarbi, vien iziets līkums, iegūstot vēsturnieces diplomu.

Bezatkritumu kredo

Kolorītās Wrap it drāniņas top kopš pērnā gada rudens. A. Kalvāne uzsver, ka tas nav nekāds jaunatklājums, bet gan sens veids, kā uzglabāt ēdienu. «Zinājām, ka cilvēki tādas izgatavo arī mājas apstākļos un tas ir ļoti vienkārši, bet ne visiem tas patīk un padodas,» vērtē A. Kalvāne. Recepti gan neviens uz paplātes nepienesa, tā bija pašai jāuzmin. Tālab pirmie mēģinājumi ar gludekli uz dēļa bija laikietilpīgi. Tehnoloģija tika apgūta ātri. Kā smaida A. Kalvāne, internets parāda priekšā visu. Vien nācās izdomāt, kā darbu padarīt efektīvāku. Nu jau tiek izmantota sildvirsma, un drāniņa top piecu minūšu laikā. Lai nodrošinātu pirmo piedāvājumu draudzenes veikalam, kas atbalsta dzīvesveidu bez standarta iepakojuma, drāniņas tika darinātas teju divas dienas. Tagad tāds apjoms taptu pāris stundās. Pilnībā zem t.s. zero waste dzīvesveida divu mazu bērnu mamma A. Kalvāne parakstīties nevar, bet šis kredo viņai licis aizdomāties par planētas mantojumu nākamajām paaudzēm, kā arī nepirkt tik daudz dažādu lietu, mazāk patērēt.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne tiek virzīta Valsts kontroles padomes locekļa amatam.

Kalvāne aģentūrai LETA apliecināja, ka kandidē uz šo amatu, tomēr no citiem komentāriem atturējās. Viņa uzsvēra, ka varēs atbildēt uz jautājumiem pēc tam, kad Saeima pieņems lēmumu šajā jautājumā.

Saskaņā ar Valsts kontroles likumu padomes locekļu amata kandidātus Saeimai iesaka valsts kontrolieris.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa vēstulē Saeimai norāda, ka parlaments 19.maija sēdē atbrīvoja no valsts kontroles padomes locekļa amata Lauru Graudiņu pēc pašas vēlēšanās. Šim vakantajam amatam Krūmiņa iesaka Kalvānes kandidatūru.

Vēstulē Saeimai Krūmiņa uzsver, ka Kalvānei ir vadītāja pieredze, kā arī pieredze iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveides un tās darbības novērtēšanā, finanšu vadībā, iekšējo auditu veikšanas organizēšanā, stratēģisko plānu izveides organizēšanā, kā arī starptautiskās sadarbības organizēšanā.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Latvijas iedzīvotājiem vairs nav tik liela interese par darba iespējām Īrija, kā bija agrāk, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Pēc viņas teiktā, Latvijas iedzīvotājiem ir interese par Eiropas nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), tomēr tā nav liela. «Atšķirīgs no iepriekšējiem gadiem gan ir tas, ka EURES sāk izmantot arī mūsu darba devēji. Mēs joprojām esam darbinieku donorvalsts. Taču jāsaka paldies mūsu kolēģiem, ka viņi ir pievērsuši darba devēju uzmanību tam, ka šo tīklu var izmantot arī nepieciešamo speciālistu meklēšanai. Piemēram, Latvijā ir pakalpojumu centri, kas dara noteiktus darbus kādas citas valsts uzņēmumiem un tur ik pa laikam vajag cilvēkus, kuri, piemēram, zina kādu no Skandināvijas valodām. Darba devēji par šo iespēju ir ļoti apmierināti,» teica Kalvāne.

Bezdarba līmenis Latvijā ir tikpat augsts kā vidēji pārējā Eiropas Savienībā (ES), bet jauniešu un ilgstošais bezdarbs ir zemāks par ES vidējiem rādītājiem, šodien žurnālistiem preses konferencē pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Aprīlī Latvijas un ES vidējais bezdarbs bija 9,7%, un Latvija uz citu valstu fona atrodas pa vidu. Savukārt jauniešu bezdarbs ES vidēji ir 20,9%, bet Latvijā - 15,7%. Arī ilgstošā bezdarba ziņā Latvija ir labākā situācijā nekā vidēji ES, tomēr Latvijas gadījumā liela daļa ilgstošo bezdarbnieku ir virs 50 gadu vecuma, un šāda parādība ir novērojama tikai dažās valstīs.

Kā pastāstīja Kalvāne, ilgstošā bezdarba ziņā liela uzmanība būtu jāpievērš prevencijai jeb tam, lai cilvēks nekļūtu par bezdarbnieku. Viņa norādīja, ka tam domāta mūžizglītība.

Kā sacīja Kalvāne, NVA īstenotā mūžizglītības projektā iesaistījās aptuveni 7000 cilvēku un vēlāk tikai aptuveni 5% no viņiem zaudēja darbu. Vaicāta, vai tas darbotos arī ar mazkvalificētu darbaspēku, piemēram, ar tiem, kuri strādā zivrūpniecībā, Kalvāne norādīja, ka šajā gadījumā minētā pieeja, visticamāk, nedarbotos un būtu jāmeklē kādi citi varianti.

Pēc uzņēmuma Liepājas metalurgs maksātnespējas Liepājā bez darba varētu palikt vairāk nekā tūkstotis cilvēku, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne pauda intervijā Latvijas Radio.

Līdz šim NVA kā bezdarbnieki ir reģistrējušies aptuveni 120 iepriekš Liepājas metalurgā strādājošie, pauda I. Kalvāne, aicinot to darīt arī citus. Savlaicīgi reģistrējoties NVA bezdarbnieku rindās, palielinās iespēja atrast jaunu darbu.

Liepājā darba vakanču nav daudz – aptuveni simts, turklāt tās visas nav saistītas ar metālapstrādes nozari, uzsvēra I. Kalvāne.

«Mēs faktiski vienojāmies [ar Liepājas metalurga administrāciju – red.] par to, ka tajā brīdi, kad pienāks maksātnespēja, mēs esam gatavi strādāt kopā ar administrāciju, informēt cilvēkus, ka jānāk uz NVA, kā jāreģistrējas, kādus pakalpojumus var saņemt,» stāstīja NVA vadītāja.

AS Liepājas metalurgs darbiniekiem pagaidām nav izmaksāta alga, ziņo portāls liepajniekiem.lv.

Kaut arī algu solīts izmaksāt 8. novembrī, darbinieki to aizvien nav saņēmuši, apstiprinājis uzņēmuma arodbiedrības vadītājs Jānis Grava. «Izpilddirektora arī vairs nav, līdz ar to nav kam jautāt,» paudis J. Grava. Uzņēmuma vadītāji solījuši līdz otrdienai algas izmaksāt, taču nav zināms, vai tās izmaksās pilnā apmērā.

Lai norēķinātos ar strādniekiem, uzņēmums cenšas pārdot visu, ko vien var, taču nodrošinātie kreditori lūguši neveikt mantas pārdošanu, jo tas pasliktina viņu stāvokli. «Uzņēmums šobrīd dara to, kas būtu jādara maksātnespējas procesā – pārdod mantu, lai norēķinātos ar parādiem. Tomēr TAP laikā uzņēmumam būtu jāpelna, nevis jātirgo manta,» sacījis administrators Haralds Velmers.

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Adekvātus datus par likvidētām darba vietām, kā arī jaunradītām konkrētās nozarēs ir tikpat kā neiespējami iegūt

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu bāzē ir atrodamas nodarbināto skaita pārmaiņas un brīvās darba vietas, savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) apzina tos cilvēkus, kuri nāk reģistrēties kā bezdarbnieki, un iegūst ziņas par nozarēm, no kurām viņi nāk un kāda ir viņu profesija, tāpat zina darba devēju pieteiktās vakances. Adekvātus datus par likvidētām darba vietām, kā arī jaunradītām konkrētās nozarēs ir tikpat kā neiespējami iegūt un līdz ar to arī izdarīt atbilstošus secinājums par šiem pretēji vērstajiem procesiem. Tāpat nav atbilstošu ziņu par atjaunotajām darba vietām. Tādas zina vietējās pašvaldības un nozaru eksperti.

Turpmāk attieksme pret bezdarbniekiem, kuri nevēlas atrast darbu, būs daudz bargāka – atšķirībā no situācijas līdz šim, lai saņemtu valsts piešķirto bezdarbnieku pabalstu, obligāti un pilnībā būs jāizpilda visi bezdarbnieku pienākumi.

Tā norāda jaunā Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne.

Jauna, stingrāka kārtība bezdarbnieku apkalpošanā neesot «nekas no jauna izdomāts», jo šādi rīkoties liek esošā ekonomiskā situācija, Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Kalvāne.

Runājot par situāciju pašā NVA, aģentūras jaunā direktore norāda, ka, pēc dokumentiem, kas viņai līdz šim bijušu pieejami, var spriest, ka nauda aģentūrai ir pietiekošā daudzumā, lai izmaksātu cilvēkiem algas - cits jautājums ir, vai un cik tas ir efektīvi.

Pēc viņas teiktā, šī brīža NVA budžets neļauj īstenot vienkāršāko risinājumu – visiem palielināt algas. Iespēju robežās aģentūra meklēšot risinājumus atalgojuma celšanai, bet «mēs gribam arī risināt savas problēmas», skaidro Kalvāne.

Krievijas noteiktais importa aizliegums Latvijas zivīm un to produktiem neapšaubāmi varētu atstāt vistiešāko ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un bezdarba līmeni, šodien žurnālistiem preses konferencē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Viņa stāstīja, ka zivsaimniecības nozarē Latvijā strādā vairāki tūkstoši cilvēku, tomēr šobrīd vēl nav vērojams ļoti liels šīs nozares bezdarbnieku pieplūdums. Tāpat pieprasījuma kritums pēc šīs nozares produktiem atstās ietekmi uz nodarbinātību.

Kalvāne uzsvēra, ka NVA šiem cilvēkiem ir gatava ne tikai sniegt konsultatīvu atbalstu, bet arī sniegt visus nepieciešamos pakalpojumus kvalifikācijas uzlabošanai.

Viņa arī piebilda, ka vēl jāvērtē, cik ilgs laiks ir nepieciešams šīs problēmas risināšanai, iespējams, ja tas būs nepieciešams, aģentūra piedāvās arī kādus subsidētās nodarbinātības pakalpojumus.

Liepājas metalurga (LM) bankrots vai būtisks darbības samazinājums pilsētai nozīmētu sarežģījumus un ietekmētu katru ģimeni, atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka LM ir liels uzņēmums, kas nodarbina ļoti daudz cilvēku. «Katram liepājniekam kāds tuvāks vai tālāks ģimenes loceklis ir vairāk vai mazāk saistīts ar šo uzņēmumu. Attiecīgi arī katras ģimenes ienākumi ir atkarīgi no tā, cik tie šajā darba vietā būs regulāri un pastāvīgi,» sacīja I. Kalvāne.

NVA direktore skaidroja, ka vislielākā problēma būs tad, ja cilvēkiem, kas ir šauri specializējušies darbam LM, nebūs iespējas strādāt līdzīgu darbu. NVA šādā krīzes situācijā sniegtu palīdzību, šiem cilvēkiem piedāvājot kvalifikācijas celšanas programmas, pārkvalifikācijas programmas un pagaidu darbavietas. Tomēr tas esot tikai īsa termiņa risinājums. «Bezdarba mazināšanas zāles ir darbavietas. Šobrīd Liepājā NVA reģistros ir aptuveni 150 brīvas darbavietas, kas ir desmit reizes par maz, lai varētu kvantitatīvi sadalīt uz LM strādājošajiem,» skaidroja I. Kalvāne. Viens no risinājumiem varētu būt mobilitātes programma, tomēr LM ir liels uzņēmums un, ja ir problēma tik lielai cilvēku grupai, tad šāds risinājums vajadzīgs komplekss.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012. gada maija beigās bija 12,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2012.gada aprīli ir samazinājies par 0,6% punktiem, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

NVA uzskaitē 2012.gada maija sākumā bija 127 783, bet maija beigās – 121 994 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 5789 cilvēkiem.

Bezdarbnieka statusu 2012.gada maijā zaudēja 13 503 cilvēki. Gandrīz puse no viņiem jeb 48,4% statusu zaudēja, jo iekārtojās darbā. Savukārt 43,9% bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas; kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA; divas reizes atteicās no piemērota un reāla darba piedāvājuma; neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.

Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta NVA direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par NVA direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz NVA direktora vietu.

Tāpat apsūdzēts NVA Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Viņš savulaik bijis VAS "Tiesu namu aģentūra" valdes priekšsēdētājs.

Apsūdzēto vidū ir Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir NVA Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dūcis 2000.gadu sākumā bijis galvenais speciālists Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat viņš savulaik strādājis par padomnieku un vecāko ekspertu Aizsardzības ministrijā.

Šā gada 9 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā ir iesaistījušies 119 nodarbinātie, kas ir atraduši darbu vismaz 20 kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, informē NVA.

Kurzemē nodarbināto reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā iesaistīti 44, Latgalē - 36, Vidzemē - 22 un Zemgalē - 17 nodarbinātie. 94% reģionālās mobilitātes atbalsta saņēmēju izvēlas transporta izdevumu kompensāciju un tikai 6% - dzīvojamās telpas īres izdevumu apmaksu.

Ja iepriekšējos gados reģionālās mobilitātes atbalstam varēja pieteikties tikai komersantu nodarbinātās personas, tad šogad to var izdarīt arī tie nodarbinātie, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Darba ņēmējam, kurš vismaz divus mēnešus ir reģistrēts NVA kā bezdarbnieks un ir atradis darbu 20 vai vairāk kilometru attālumā no deklarētās dzīves vietas, jādodas uz savu NVA filiāli un jāiesniedz pieteikums mobilitātes atbalsta saņemšanai. Tas ir jāizdara 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas dienas. Savukārt vakancei, kurā tiks nodarbināts darba ņēmējs, vismaz nedēļu pirms darba attiecību uzsākšanas ir jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV/Vakanču portālā. Bezdarbnieks var pieteikties NVA filiālē personīgi, pa pastu vai elektroniski ar e-parakstu. Klientu ērtībām, iesnieguma paraugs finanšu atlīdzības saņemšanai atrodams arī NVA mājaslapā. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no pirmdienas līdz 15.jūnijam pieņems darba devēju pieteikumus vakanču izveidei skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam, informē NVA sabiedrisko attiecību nodaļā.

Darba vietas varēs sākt veidot no 6.jūlija, ievērojot drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devējiem, kuri nodarbinās skolēnus, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai un dotāciju darba vadītāja atalgojumam, apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne nepieļauj, ka bezdarba līmenis Latvijā varētu pārsniegt 10% atzīmi, jo ir pienācis laiks pavasara un vasaras sezonālajiem darbiem, kas neļaus bezdarba līmenim pieaugt.

Kalvāne atzina, ka reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā pēdējo trīs mēnešu laikā ir pieaudzis, tomēr pieaugums ir bijis stabils, proti, nav pārsniedzis 10% atzīmi.

«Apkopojot operatīvos datus bezdarba līmenis Latvijā ir 9,8% un tagad var izdarīt secinājumus, ka tā pieaugums ir apstājies, līdz ar to varam izteikt cerību, ka šis cipars būs augstākais bezdarba līmenis,» sacīja Kalvāne.

Kā ziņots, decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, bet novembra beigās - 9,3%.

Janvārī, tāpat kā novembrī un decembrī, visstraujāk bezdarbs pieaudzis Kurzemē - par 0,6 procentpunktiem, janvāra beigās sasniedzot 12,1%, kā arī Zemgalē, kur bezdarbs arī palielinājies par 0,6 procentpunktiem, sasniedzot 10,4%.

Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš 2013.gada pavasara īsteno komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu.

Tas paredz, ka attālāk no dzīvesvietas komersanta nodarbinātām personām pirmo četru darba tiesisko attiecību mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu - transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no attālākām pilsētām vai novadiem, informē NVA.

Kopš NVA piedāvā reģionālās mobilitātes veicināšanas programmu, šo iespēju jau ir izmantojuši kopumā 523 strādājošie, no tiem šī gada 9 mēnešos – 136. Šogad visvairāk komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes programmas dalībnieku ir Latgalē – 39%, tad seko Kurzeme – 24%, Vidzeme – 16%, Zemgale – 12% un Rīgas reģions 9%. Vairums pasākuma dalībnieku (97%) izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 3 % - īres izdevumu atlīdzību. Maksimālā summa, ko komersanta nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eIro.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni. Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961, informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%).

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni.

Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

Šī gada septiņos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pavisam reģistrēti 41,15 tūkstoši darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas, liecina NVA dati.

No tām 20,14 tūkstoši publicēti CV/Vakanču portālā, bet 21,02 tūkstoši pieteikti NVA filiālēs.

Pašreiz ir pieejami vairāk nekā 8 tūkstoši brīvu darba vietu, no tām gandrīz puse reģistrētas NVA CV un vakanču portālā.

Pārsvarā ar NVA starpniecību darba devēji šogad meklē strādniekus, dažāda veida pārdevējus, pārdošanas speciālistus un konsultantus, transportlīdzekļu vadītājus, pastniekus, tirdzniecības pārstāvjus un aģentus, celtniecības speciālistus, klientu apkalpošanas speciālistus, pavārus un šuvējus.

Darba devēji parasti izmanto divas iespējas, lai sameklētu sev darbinieku. Viena no tām - patstāvīgi NVA CV/Vakanču portālā ievietot savus darba piedāvājumus, tādejādi sameklējot savam uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus. Otra iespēja - darba devējs par vakanci paziņo NVA filiālē. Pastāv arī izvēles iespējas, publicēt šo darba sludinājumu NVA vakanču portālā vai definēt kā daļēji slēgtu, pēc kuras iekšējā NVA reģistrā tiks sameklēts potenciālais darbinieks.

Reģionālās darba mobilitātes pasākumā Darbs Latvijā kopš projekta sākuma līdz aprīļa beigām kopumā iesaistījušies 266 nodarbinātie, no tiem 84 strādājošie programmā iesaistījās šogad, informē Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji.

2014.gadā reģionālās darba mobilitātes pasākumā NVA plāno iesaistīt 300 nodarbināto, šim nolūkam paredzētais finansējums – 119,5 tūkstoši eiro.

Saņemot NVA atbalstu, cilvēki iegūst iespēju strādāt attālāk no savas dzīves vietas, darba dēļ nepametot savas mājas un ģimenes. Viņi strādā tādās profesijās kā pārdevējs, palīgstrādnieks, šuvējs, pavārs, traktora vai automobiļa vadītājs, operators, konditors, elektriķis, programmētājs. Visvairāk mobilitātes pabalstu saņēmēju ir Latgalē - 72 un Vidzemē - 48, bet vismazāk Kurzemē - 23.

Mobilitātes programmas dalībniekiem darba attiecību pirmo četru mēnešu laikā NVA kompensē transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus. 92% pasākuma dalībnieku izmantoja iespēju saņemt transporta izdevumu kompensāciju un tikai 8% - īres izdevumu atlīdzību. Svarīgi, ka 92% nodarbināto, pabeidzot dalību pasākumā un vairs nesaņemot NVA finansiālo atbalstu, turpina darba attiecības pie tiem darba devējiem, ar kuriem tika nodibinātas darba tiesiskās attiecības pirms iesaistes pasākumā.