Eiropas lidsabiedrības šogad varētu ciest zaudējumus 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Zaudējumu apmēru daļēji varētu izraisīt pirmās un biznesa klases ceļotāju skaita samazināšanās, prognozējusi Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Kopumā pasaules lidsabiedrības 2012. gadā varētu nopelnīt 4,1 miljardu ASV dolāru, liecina IATA aprēķini. Iepriekš IATA prognozēja, ka pasaules lidsabiedrību peļņa būs trīs miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta Financial Times. IATA savu prognozi mainījusi ņemot vērā to, ka daudzas lidsabiedrības cēlušas biļešu cenas.

Tomēr Eiropas lidsabiedrības joprojām cieš no reģiona parādu krīzes ietekmes, norādīja IATA. «Neskatoties uz politiķu pūlēm, eirozonas krīze turpinās. Ne tikai ekonomika ir vāja – Eiropā ir vairāki nedraudzīgi apstākļi, lai nodarbotos ar aviācijas biznesu – apgrūtinošas regulācijas, augsti nodokļi un novecojušas gaisa satiksmes kontroles,» sacīja IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers.

Sākot ar 2004.gadu krievu lidsabiedrība Transaero sāka veidot “melno sarakstu”. Pasažieri, kuru vārdi būs sarakstā, nevarēs iegādāties šīs lidsabiedrības biļetes. Līdzīgus sarakstus jau vairākus gadus veido Aeroflot un Pulkovo, turpretī krievu lidsabiedrības Sibir un Kraseir nesteidzas pārņemt šo pieredzi. No vienas puses, zaudēt klientus lidsabiedrībām nav izdevīgi. Taču no otrās puses – pasažieri ir spējīgi sabojāt lidojumu ne tikai ekipāžai, bet arī citiem pasažieriem un tas var ietekmēt lidsabiedrības imidžu. Pēc lidsabiedrības noteikumiem cilvēks, kas ir pārkāpis lidojuma drošības noteikumus, nevarēs 5 gadu laikā iegādāties attiecīgās lidsabiedrības biļetes. Nekorekta uzvedība, kontaktējoties ar kompānijas personālu, rupjam pasažierim var draudēt ar speciālu atļauju iegādāšanās nepieciešamību. ASV par noteikumu pārkāpumu lidojuma laikā pasažieri var sodīt ar vairākiem desmitiem tūkstošiem ASV dolāru soda naudu. 2003.gadā britu lidsabiedrības British Airways reisos tika fiksēti 300 huligānisko gadījumu. Tādiem pasažieriem lidmašīnā izraksta rakstisku brīdinājumu. Atkārtota noteikumu pārkāpuma gadījumā pasažieris sniedz paskaidrojumus policijā. Lidsabiedrība Pulkovo 2003. gadā tika reģistrēti divi gadījumi, kad pasažieri lietoja alkoholu un agresīvi izturējās pret citiem pasažieriem. Pašlaik atbilstoši Krievijas aviācijas administratīvajam kodeksam, pasažieris, kas neadekvāti uzvedas lidojumu laikā, maksā soda naudu 0,5 minimālo darba algu apmērā, lidojot iekšzemes reisos un no vienas līdz divām minimālām darba algām – starptautiskajos reisos. Pasažieru agresīvas uzvedības gadījumos pasažieru drošība ir atkarīga no lidmašīnas apkalpojoša personāla sagatavotības, kuri rīkojās pēc speciāli sagatavotām instrukcijām. Ir zināmi gadījumi, kad lidmašīnām ir nācies veikt ārkārtas nosēšanos. Tāpēc lidsabiedrības arvien biežāk uzsāk veidot pasažieru “melnos sarakstus”. Krievijā “melnos sarakstus” jau ir izveidojušas lidsabiedrības Transaero, Aeroflot un Pulkovo. Pie šīs bāzes plāno pievienoties arī lidsabiedrība Urālu avialīnijas. Tiek uzskatīts, ka lidsabiedrību drošības dienestam būtu lietderīgi zināt agresīvo pasažieru vārdus. Savukārt lēmums par biļetes pārdošanu “agresīvam" pasažierim ir jāpieņem pašai lidsabiedrībai. Avots: Eiropa.lv

No šī gada 1. septembra tiks iekasēta pakalpojuma maksa par katru izsniegto biļeti. Vairāk kā 20 lidsabiedrības ir paziņojušas par servisa komisijas maksas ieviešanu līdz pat 45 eiro par vienu biļeti. Iegādājoties biļetes ceļojumu birojos šī komisijas maksa var vēl palielināties. Praktiski šī gada rudenī lidsabiedrības ir nolēmušas mainīt savu sistēmu. Šoreiz zaudētājos būs pasažieri, kuriem nāksies ievērojami vairāk maksāt par savu lidojumu, neatkarīgi no tā kur tiks iegādāta biļete – internetā, ceļojumu birojā vai arī pie pašas lidsabiedrības. Iemesls šādai rīcībai ir lidsabiedrības Lufthansa lēmums svītrot komisijas maksājumus ceļojumu birojiem Vācijā no šī gada 1. septembra. Patlaban komisijas maksājumi sasniedz atkarībā no lidojumu mērķa un rezervētās klases 5-9% no biļetes cenas. Lufthansa piedāvā ceļojumu birojiem par katru pārdoto biļeti iekasēt papildus vēl savu pakalpojumu samaksu. Jaunā sistēma Lufthansai ir izdevīga pat vairāku iemeslu dēļ. Proti, tā ietaupa gadā līdz 100 miljoniem eiro kā arī klienti maksās paši par saņemtajiem ceļojumu biroju pakalpojumiem. Neatkarīgi no tā kur pasažieri iegādāsies sev lidojuma biļeti, tiem būs jāmaksā: iekšzemes un Eiropas lidojumu maršrutos Lufthansa iekasēs no pasažieriem 30 eiro par biļeti, bet tālo lidojumu maršrutos pat 45 eiro. Šāda sistēma ir nepieciešama, lai nosegtu biļešu pārdošanas tehnisko pusi, materiālus un personāla izmaksas. Maksāt pasažieriem nāksies vairāk, kaut arī pašam piedāvātajam produktam nekas neuzlabosies. Sekojot lidsabiedrībai Lufthansa, vairāk kā 20 citas lidsabiedrības pāries uz nulles komisijas maksām, tai skaitā ir gandrīz visas lielākās Eiropas un Ziemeļamerikas lidsabiedrības. Jau no 1. septembra līdzās Luthansa stāsies vēl sešas lidsabiedrības, bet pārējās 15, kuru vidū ir Air France, British Airways, Delta un United, plāno pievienoties laika posmā no šī gada 1. oktobra līdz nākošā gada 1. februārim. Pakalpojuma izmaksas būs līdzīgas ar Lufthansa ieviesto izmaksu sistēmu, proti no 30 līdz 45 eiro, taču būs arī lidsabiedrības (Lufthansa, Air France, ANA), kuras ir nolēmušas no pasažieriem, kuri vēlēsies elektroniski sastādītu biļeti saņemt arī drukātā veidā iekasēt vēl ekstra 8 eiro, bet Finnair - 10 eiro un Swiss - 15 eiro. Salīdzinoši Norvēģijā, kur jau pagājušā gada sākumā tika ieviesta nulles komisijas maksa, tagad ceļojumu biroji iekasē no klientiem pakalpojuma maksu 25- 50% apmērā. Šajā sakarībā iespējams izdevīgāk ir pasažieriem nākotnē izvēlēties savu biļeti internetā, nevis to pirkt ceļojumu birojos. Eksperti prognozē, ka ievērojami samazināsies ne tikai lidsabiedrību klientu skaits, bet arī ceļojumu biroju skaits. Jāatzīmē, ka ASV nulles komisiju ieviesa jau 2001. gada martā. Kopš tā laika American Society of Travel Agents ir atzīmējusi 33 000 ceļojumu biroju bankrotu un 55 000 darba vietu zaudējumu. Taču klientiem ir iespēja jau tagad rezervēt savu nākamo lidojumu. Avots: Eiropa.lv

Lufthansas stjuartu streiks, kurā aviokompānijas apkalpes darbinieki pieprasa algu paaugstināšanu 5% apmērā, atsakoties strādāt, nonācis līdz Rīgas lidostai – trešdienas rītā tika atcelts pirmais Lufthansa reiss, kas dodas uz Frankfurti.

Stjuartu streika dēļ tika atcelts Vācijas lidsabiedrības reiss no Rīgas uz Frankfurti, kas izlido no Latvijas pulksten 6:20, Db.lv apstiprināja starptautiskās lidostas Rīga pārstāve Sarmīte Rinmane.

«Ja pasažierim atcelts reiss, viņam ir jāvēršas aviokompānijā, kas tālāk risinās šo jautājumu,» viņa stāstīja. Db.lv gan trešdien neizdevās sazvanīt Lufthansa biroju Rīgā.

Lidsabiedrības stjuartu streiks sākās augusta nogalē un jau radījis pamatīgas rindas Frankfurtes lidostā. Tā, piemēram, pagājušajā piektdienā lidsabiedrība bija spiesta atcelt simtiem lidojumu. Tāpat, saistībā ar lielo gaisa kuģu skaitu, kas atradās uz zemes Frankfurtes lidostā, vietas vairs nebija lidaparātiem, kam lidostā būtu jāierodas, tādēļ tikuši atcelti arī daudzi ielidojošie reisi, raksta thelocal.de.

„Cashback” pakalpojuma jeb skaidras naudas izņemšana ar maksajumu karti, izmantojot POS terminālus tirdzniecības vietās, ieviešana sabalansēs POS terminālu tirgu Latvijā, uzskata informāciju tehnoloģiju kompānijas, kas izstrādā maksājuma karšu sistēmas SIA „Point Transaction Systems” direktora Agris Štikāns. „Maksājuma karšu jeb POS terminālu skaita pieaugumu tirdzniecības vietās varētu sekmēt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) un Latvijas vadošo banku izteiktas atbalsts „Cashback” pakalpojuma pilnīgai ieviešanai. POS terminālu tirgus attīstībā tas iezīmē jaunu tendenču nostiprināšanos, kā arī tirgus sabalansēšanu tuvākajā nākotnē, mazinot krasās atšķirības starp lauku rajoniem un Latvijas centrālo daļu." Pašreiz vidēji 60% no visiem maksājuma karšu termināliem tiek izmantoti Rīgā un Rīgas rajonā, bet 40% - lielākajās pilsētās un lauku apvidos. Tomēr valsts ekonomiskajai stabilitātei un caurskatāmiem naudas darījumiem būtiska ir POS terminālu tirgus vienmērīga attīstība. Lai to veicinātu, papildus primārajai maksājuma karšu terminālu funkcijai, kas garantē norēķinus ar karti, tiek piedāvāti jauni risinājumi, atbilstoši katra tirgus segmenta vajadzībām. Tā kā lauku rajonos un atsevišķās pilsētās ir nepietiekams skaits bankomātu, „Cashback” pakalpojums ir viena no alternatīvām, lai patērētājs varētu maksimāli izmantot visas maksājuma karšu funkcijas. Visās tirgū pieejamajos SIA „Point Transaction Systems” POS terminālu modeļu programmatūrās integrēta „Cashback” funkcija. Pakalpojuma aktivizēšanas iniciatīva jāuzņemas tirgotājam, vēršoties savas apkalpojošās bankas filiālē. Tomēr jāatzīst, ka līdz šim tirdzniecības vietu pārstāvju aktivitāte „Cashback” izmantošanā vērtējama kā zema, ko, visticamāk, ietekmējis gan mazo un vidējo tirgotāju mazais apgrozījums, lai no POS termināla izņemtu ievērojamas naudas summas, gan arī pircēju neinformētība par šāda servisa iespējām. Šodienas konkurences apstākļos, kad pakāpeniski pieaug arī maksājuma karšu lietotāju skaits, mazais un vidējais tirgotājs stratēģiski plāno un analizē visas klientu piesaistes metodes. Tirgotājs ir daudz atvērtāks POS termināla iegādei un, līdzīgi kā Skandināvijas valstīs, izprot tā nozīmi attiecību ar pircējiem veidošanā.

Lai arī POS termināļu pārdošanas un nomas rādītāji Latvijā ik gadu pieaug, joprojām ir liels skaits tirdzniecības vietu, kurās nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti. Pēc Verifone Baltic datiem pašreiz Latvijā ir apmēram 30% tirdzniecības vietu, kurās nav uzstādīts POS terminālis.

2014.gadā pārdoto bezskaidras naudas norēķinu ierīču skaits Latvijā pieaudzis par nepilniem 10%, bet iznomāto POS termināļu skaits – par aptuveni 20%, liecina Verifone Baltic rādītāji.

«Lielākā daļa (90%) tirgotāju Latvijā dod priekšroku termināļu nomai, jo tad nav jāuztraucas par termināļa nomaiņu bojājuma gadījumā vai saistībā ar izmaiņām likumdošanā noteiktajām prasībām. Nomaiņas riskus uzņemas tirgotāju apkalpojošā organizācija. Arī pasaules tendences liecina par pieaugošu POS termināļu nomas popularitāti līdzīgu iemeslu dēļ,» uzsver Verifone Baltic direktors Agris Štikāns.

Latvijas tūrismā tiek aktīvi diskutēts par zemo izmaksu lidsabiedrību piesaistīšanas lietderību mūsu ceļotāju apkalpošanai. Šo diskusiju pavada divi aspekti, proti, pirmkārt, tūrisma firmas baidās zaudēt savus līdzšinējos partnerus, kuru komisijas maksas ir garantējušas tūrisma firmām stabilus ienākumus un otrkārt, naktsmītnēm rodas iespēja paplašināt savu biznesu no tiešajiem lidojumiem bez tūrisma firmu starpniecības. Jārada jauns biznesa modelis Zemo izmaksu lidsabiedrības akcentēti izmanto tiešā mārketinga priekšrocības, pārdodot lidojuma biļetes bez starpniekiem internetā. Arī viesnīcas aizvien biežāk sāk izmantot šo mārketinga veidu, tādā veidā atstājot tūrisma aģentūras bez ierastajiem ienākumiem. Plašu rezonansi Rietumeiropā ir izpelnījies lidsabiedrības Lufthansa paziņojums par nulles komisijas maksas ieviešanu no 1. septembra. Tas ir radījis lavīnveida efektu, un arī citas tradicionālās lidsabiedrības kā KLM, Alitalia, SAS vai AUA steigšus cenšas paziņot par jaunajiem pakalpojumu apmaksas noteikumiem. Šie paziņojumi tūrisma firmas nostāda diezgan neizdevīgā pozīcijā, jo ierastais biznesa modelis ir zaudējis savu nozīmi. Daudzu tūrisma biroju darbība ir apdraudēta, jo tagad katrai ceļojumu aģentūrai būs pašai jānosaka sava pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka tūrisma firmām būs jārod jauni menedžmenta risinājumi, lai patērētājs būtu gatavs par pakalpojumu piemaksāt. Pēdējo gadu tendences ASV un Rietumeiropā parāda, ka ceļojumu biroju skaits strauji samazinās, jo standartizēto tūrisma produktu pārdošanu pārņem virtuālie ceļojumu biroji, piemēram, Travel24.com, Expedia.com, L’tour.de un citi. Līdz ar to tūrisma firmas meklē glābiņu ciešākā kooperācijā, attīstot jaunus pakalpojumus. “Smarttūrisms” iekaro Eiropu Zemo izmaksu lidsabiedrību pakalpojumi Rietumeiropā ir kļuvuši par ikdienišķu pakalpojumu, kurus labprāt izmanto ne tikai studenti, atpūtnieki un karalisko dzimtu pārstāvji, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darījumu cilvēki. Tūrisma eksperti norāda, ka tradicionālās lidsabiedrības saglabā savu tirgus daļu starpkontinentālajos lidojumos un kvalitātes pakalpojumos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības veiksmīgi attīsta savu biznesu Eiropas iekšzemes tirgū. Tradicionālās lidsabiedrības notur savas pozīcijas lielpilsētu lidlaukos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības investē reģionālajās lidostās. Rietumeiropā ir kļuvis moderns tā saucamais “smarttūrisms”, kur ceļotājs lēti nokļūst atpūtas vai darījumu vietā un ietaupīto naudu investē augstākas klases naktsmītnē vai restorānā. Eiropas lidojumu tirgū pašlaik norisinās īsta cīņa par pasažieriem, taču Latvijas gaisa satiksmes tirgū būtiskas cenu izmaiņas lidsabiedrību piedāvājumos vēl līdz šim nav piedzīvotas. Naktsmītnes pieprasa vairāk tūristu Latvijas naktsmītņu tirgus ik gadu palielinās un jo sevišķi reģionos, piemēram, Kurzemē vidēji ik gadus nāk klāt 20 jaunas viesnīcas vai viesu mājas. Tas palielina konkurenci un tāpēc Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ļoti pozitīvi atbalsta zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā, jo tas palielinātu apmeklētāju un nakšņotāju skaitu mūsu valstī. Piemēram, Skandināvijā pēc zemo izmaksas lidsabiedrību ienākšanas tirgū ir ievērojami pieaudzis pilsēttūrisms. Jāattīsta kompetence Latvijas tūrisma firmas saglabā augstu kompetenci ienākošā tūrismā biznesa viesu apkalpošanā, taču maz ir strādāts pie atpūtas ceļotāju apkalpošanas, kuri ierodas Latvijā kā lidsabiedrību klienti. Lietuva šajā jomā ir galvastiesu pārāka, jo jau vairākus gadus apkalpo čarterlidojumus no Vācijas. Liela nozīme šajā procesā ir arī tūrisma informācijas centru profesionalitātei, kurai būtu pēdējais laiks pāriet jaunā kvalitātē, proti, no pasīvās informēšanas uz aktīvu vietējo tūrisma produktu tirdzniecību. Šādā veidā atbalstot mazos uzņēmumus mārketinga aktivitātēs, jo lielajiem tūroperatoriem ar tik maziem uzņēmumiem sadarbība nav izdevīga. Rīga vai Jelgava Zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšana Latvijā var radīt labvēlīgu biznesa vidi tieši reģionālā tūrisma attīstībai un veicināt, ka

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Lidsabiedrība Lufthansa ir palielinājusi tiešo lidojumu skaitu no/uz trijām Baltijas valstīm kopumā par vairāk nekā 3400 sēdvietām katru nedēļu. Visos jaunajos un esošajos maršrutos Lufthansa ieviesīs pavisam jaunu Eiropas Biznesa klasi, kurā pasažieru ērtībām netiks izmantota, tātad paliks tukša, vidējā sēdvieta. Rīga Tika atklāts jauns maršruts no Rīgas uz Minheni. Pirmais lidojums būs 7:00 rītā no Rīgas uz Lufthansa lidostu Minhenē. Atpakaļ no Minhenes lidmašīna izlidos 19:55 un Rīgā ielidos 23:10. Jaunais maršruts Rīga-Minhene būs viegli savienojams ar lidojumiem uz Vāciju, Eiropu, Ziemeļameriku, Kanādu un Āziju. Šo maršrutu apkalpos lidmašīna AVRO ar 93 sēdvietām. Minhenes lidostā ir speciāls lidsabiedrību savienības Star Alliance termināls, kur ir visas modernās iekārtas, kas padara viegli atrodamu savu ceļu un vairs nepieciešamas tikai 30 minūtes. Lufthansa saglabās arī tiešo maršrutu no Rīgas uz Frakfurti, kas izlido no Rīgas 13:45 un 15:10 ielido Frankfurtē ar atgriešanās laiku Rīgā 12:50 un izlidošanu no Frankfurtes 09:20. Divu Lufthansa lidostu kombinācija Vācijā – Minhene un Frankfurte padarīs daudz vieglāku ceļošanu Baltijas pasažieriem. No šā brīža, viņiem vairs nav jāpārnakšņo Frankfurtē, bet caur Minheni viņi var atgriezties mājās tajā pašā dienā. Tallina Pirmajā aprīlī Lufthansa uzsāks ikdienas lidojumus starp Tallinu un Frankfurti, izlidojot no Tallinas 16:55 un ierodoties Frankfurtē 18:20 – labā laikā, lai paspētu uz tālajiem reisiem, piemēram, Bangkoku, Singapūru un Johannesburgu. No Frankfurtes lidmašīna izlidos 12:15 un Tallinā ieradīsies 15:40. Ar šo lidojumu grafiku ir iespējams sasniegt visas Eiropas pilsētas tajā pašā vakarā un ierasties Tallinā tikai ar vienu apstāšanās punktu. Maršrutā lidos 72 vietīga lidmašīna Canadair Regional JetViļņa Viļņai būs četri papildus reisi nedēļā uz Frankfurti, līdzās vienam esošajam, kas atstāj Viļņu 13:30 un ierodas Frankfurtē 14:35. No Frankfurtes lidostas lidmašīna izlido 09:25 un 12:25 ierodas Viļņā. Rīta lidojums no Frankfurtes piedāvā ērtu savienojumu ar iekškontinentālajiem lidojumiem. Papildus lidojumi pirmdienās, trešdienās, piektdienās un sestdienās būs lieliski savienojami ar ārzemju lidojumiem, kas atiet no Frankfurtes lidostas vakaros un joprojām ļaujot pavadīt pilnu darba dienu Viļņā, izlidojot no Viļņas 18:10 un 19:15 ierodoties Frankfurtē. No Frankfurtes Lufthansa lidmašīna izlidos 12:50 ar ierašanos laiku Viļņā 15:45. Pirmajās nedēļas dienās maršrutā lidos Boeing 737 lidmašīna ar 103 sēdvietām, piektdienās un sestdienās – Airbus 319 modeļa lidmašīna. Lufthansa Baltijas menedžeris Roberts Karls saka: “Mēs esam ļoti priecīgi, ka spējam nodrošināt šos jaunos pakalpojumus Baltijas reģionam. Es no sirds ticu, ka Lufthansa ar mūsu divām lidostām – Frankfurti un Minheni - pašreiz nodrošina labākos sakarus Eiropā un pārējā pasaulē.” Avots: Lufthansa

Lidsabiedrības airBaltic glābšana būtiski atšķiras no situācijas ar Parex banku, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

"Situācijas ir atšķirīgas. Nevar salīdzināt banku sektoru ar aviosabiedrību. Atšķirīgas nozares ar atšķirīgām problēmām," uzsvēra Dombrovskis.

Aviokompānijas gadījumā nauda tiek ieguldīta uzņēmuma darbības stabilizēšanai, "valdība to gatava darīt, taču ar konkrētiem nosacījumiem", savukārt Parex bankas gadījums bijis pavisam citāds, uzsvēra premjers.

Valdība iesaistīsies Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības un menedžmenta maiņu, jo valsts kapitāla daļu pārdošana pašreizējā situācijā faktiski būtu to atdošana par pārāk zemu cenu, skaidroja Dombrovskis.

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air samazinās lidojumu un darbinieku skaitu, galveno uzmanību pievēršot Igaunijai nozīmīgiem maršrutiem, pavēstījis lidsabiedrības uzraudzības padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke.

«Tas nozīmē, ka Estonian Air atteiksies no zaudējumus nesošām līnijām un koncentrēs savu uzmanību uz galveno, Igaunijai nozīmīgu virzienu apkalpošanu,» E. Rāsukes teikto preses konferencē citē kaimiņvalsts raidorganizācija ERR. E. Rāsuke arī norādīja, ka vispirms kompānija atteiksies no lidojumiem uz Tartu, Helsinkiem un Joensū Somijā.

Tāpat viņš arī pastāstīja, ka lidsabiedrības darbības sašaurināšana nozīmēs arī lidmašīnu un darbinieku skaita samazināšanu. Tomēr patlaban viņš atturējās nosaukt konkrētus skaitļus, jo šādus lēmumus neesot iespējams pieņemt vienas nakts laikā. «Saskaņā ar iepriekšējo stratēģiju veiktā jaunu maršrutu ieviešana un lidmašīnu pirkšanas zaudējumus tikai palielināja. Pēdējo sešu septiņu nedēļu laikā Estonian Air padome secināja, ka iepriekšējo stratēģiju nedrīkst turpināt,» sacīja E. Rāsuke.

Uzņēmumu konsultācijas firma McKinsey savā pētījumā ir nonākusi pie secinājuma, ka lētās lidsabiedrības līdz 2007. gadam palielinās apkalpoto pasažieru skaitu par 20% gadā. Pirms diviem gadiem lēto lidsabiedrību īpatsvars gaisa satiksmē bija 7%, taču līdz 2007. gadam tas dubultosies. McKinsey paredz, ka tradicionālās lidsabiedrības nav apdraudētas savā biznesā sakarā ar lēto aviokompāniju straujo attīstību, jo “lidojumu tirgū notiek produkta plašāka attīstība, bet ne biznesa pārgrupēšanās”. Tradicionālās lidsabiedrības attīstīs savu biznesu ar 4,5% pieaugumu gadā, bet čarterlidabiedrības 3,1% apmērā. Konsultāciju firma paredz, ka pēc 2007. gada lēto lidsabiedrību biznesa attīstība piebremzēsies, jo, pirmkārt, pieaugs konkurence šajā tirgus segmentā, otrkārt, tradicionālās lidsabiedrības ir spēcīgas savos nacionālajos tirgos un treškārt, čarterlidsabiedrības ir tomēr cieši saistītas ar saviem tūroperatoriem. Dažas lidsabiedrības savos nacionālajos tirgos jau tagad strādā tik elastīgi, ka lētajām lidsabiedrībām šajā biznesā nav iespējams konkurēt bez zaudējumiem. Pēc lētas lidsabiedrības Hapag-Lloyd Express (HLX) datiem liela loma šajā biznesā ir jaunajiem pasažieriem, kuri iepriekš nekad nav izmantojuši šajos maršrutos lidsabiedrību pakalpojumus. Apmēram 59% šādu klientu devās savos pirmajos lidojumos, ko piedāvā HLX. 37% aptaujāto pasažieru atzina, ka šo maršrutu iepriekš bija lidojuši ar citām lidsabiedrībām un 41% vēlas arī turpmāk izmantot šos pakalpojumus attiecīgajā maršrutā. Avots: Wirtschaftsblatt

Neviens tirgotājs praktiski nevar iztikt bez norēķinu karšu termināla. Latvijas patērētāji ir skaidri parādījuši, ka arvien vairāk viņi priekšroku dod bezskaidras naudas norēķiniem - vairāk nekā 90% cilvēku dod priekšroku šai maksāšanas metodei. Tomēr, izvēloties maksājumu termināla pakalpojuma sniedzēju un pašu terminālu, tirgotājam ir jāpieņem apdomīgs lēmums, ņemot vērā savas vajadzības un iespējas.

Valts Zutis, reDevice īpašnieks, stāsta, ka šogad viņi ir kļuvuši par MakeCommerce klientu, izmantojot gan maksājumu termināļus, gan interneta veikala maksājumu pieņemšanu. "Mēs kā startups vienmēr meklējam gan izdevīgākos, gan mūsu klientam, gan mums pašiem ērtāk lietojamos risinājumus. Iespēja sagatavot maksājuma saiti, ko nosūtīt klientam par papildus piemaksām ir tiešām ērts risinājums abām iesaistītajām pusēm. Makecommerce kopējais risinājums ļauj gan ērti un pārskatāmi klientiem norēķināties mūsu e-komercijas vidē, gan arī norēķināties uz vietas veikalā izmantojot POS termināli. Redzēt visus maksājumus un datus vienuviet ļoti atvieglo mūsu grāmatvedību un uzskaiti."

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Ekonomikas ministrija atgādina, ka saskaņā ar 2006.gada 27.marta MK rīkojumu Nr.203 Par darbdienu pārcelšanu šogad Latvijā tiek pārceltas 2 darbadienas, kuras ir starp brīvdienām un svētku dienām.

2007.gadā tiek pārceltas šādas darbdienas:

- no pirmdienas, 30.aprīļa, uz sestdienu, 14.aprīli;

- no pirmdienas, 24.decembra, uz sestdienu, 29.decembri.

Rīkojums par darba dienu pārcelšanu attiecas tikai uz no budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādām, bet pašvaldībām, komersantiem, komercsabiedrībām un organizācijām šis rīkojums ir rekomendējošs - tām pašām ir tiesības brīvi noteikt darba un atpūtas laiku.

Darba dienas tiek pārceltas ar mērķi racionālāk izmantot darba un atpūtas laiku.

Ekonomikas ministrija atgādina, ka saskaņā ar 2006.gada 27.marta MK rīkojumu Nr.203 Par darbdienu pārcelšanu šogad Latvijā tiek pārceltas 2 darbadienas, kuras ir starp brīvdienām un svētku dienām, Db.lv informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

2007.gadā tiek pārceltas šādas darbdienas:

-no pirmdienas, 30.aprīļa, uz sestdienu, 14.aprīli;

-no pirmdienas, 24.decembra, uz sestdienu, 29.decembri.

Rīkojums par darba dienu pārcelšanu attiecas tikai uz no budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādām, bet pašvaldībām, komersantiem, komercsabiedrībām un organizācijām šis rīkojums ir rekomendējošs – tām pašām ir tiesības brīvi noteikt darba un atpūtas laiku.

Darba dienas tiek pārceltas ar mērķi racionālāk izmantot darba un atpūtas laiku.

Šī gada sākumā Swedbank POS termināļu tīklā ieviesta funkcija, kas ļauj pieņemt Ķīnas maksājumu sistēmas UnionPay norēķinu kartes, informē Swedbank pārstāvis Jānis Krops.

Šis jauninājums paver iespējas Ķīnas tūristiem tagad arī pie Latvijas tirgotājiem norēķināties ar pasaulē lielākās maksājumu karšu organizācijas UnionPay kartēm. Tirgotāju ievērībai - papildu darbības nav jāveic, jo šī funkcija Swedbank POS termināļu tīklā tiek aktivizēta automātiski.

UnionPay ir Ķīnas banku karšu industrijas asociācija un lielākā maksājumu karšu organizācija pasaulē pēc izsniegto karšu skaita. Kopumā tā ir izsniegusi ap 7 mljrd. maksājumu karšu vairāk nekā 49 pasaules valstīs; tostarp teju 100 milj. maksājumu kartes izsniegtas ārpus kontinentālās Ķīnas. UnionPay sadarbojas ar vairāk nekā 1800 institūcijām visā pasaulē, tās izsniegtās kartes pieņem vairāk nekā 170 valstīs 51 milj. tirgotāju.

Point Transaction Systems izveido sistēmu, ar kuras palīdzību tirgotājiem tiek samazinātas izmaksas - līdzšinējo maksājuma karšu terminālu autorizāciju ar telefonlīniju palīdzību nomaina interneta iespējas. Tas iespējams pateicoties jaunajam Point Transaction Systems maksājuma karšu terminālu programmas risinājumam Tirgotājiem jaunais pakalpojums ievērojami samazinās POS termināla uzturēšanas izmaksas, kā arī uzlabos tirdzniecības vietu apkalpošanas servisa kvalitāti. Šobrīd sekmīgai naudas transakcijas norisei nepieciešamas vidēji 10 – 20 sekundes. Tas ir laiks, kamēr tirgotājs un klients gaida līdz maksājuma karšu termināls ar tā saucamo iezvanpieeju sazinās ar autorizācijas centru. „Pieaugot ar norēķinu kartēm veikto darījumu skaitam, ir tikai loģiski, ka palielinās arī tirgotāju prasības pret POS termināliem, jo tie ir kļuvuši par būtisku komponentu attiecībās ar klientiem veidošanā. Mūsu kompānija, analizējot pašreiz tirgū pieejamos maksājuma karšu terminālu modeļus un pircēju prasības, secināja, ka maksājumiem ar karti nepārprotami jāgarantē laika ekonomija. Šo ideju attīstījām tālāk. Tagad ir izstrādāts unikāls risinājums, kas vienā ierīcē apvieno maksājuma karšu terminālu programmnodrošinājumu un interneta komunikācijas. Šī papildus funkcija nodrošina tūlītēju autorizāciju, izmantojot interneta pieslēgumu”, informē SIA Point Transaction Systems direktors Agris Štikāns. Pašlaik jauno maksājuma karšu terminālu risinājumu veiksmīgi izmanto jau 40 tirdzniecības vietās. Vērtējot tirgus attīstību, kompānija SIA „Point Transaction Systems” speciālisti paredz, ka tas jo īpaši izdevīgs būs vidējiem tirgotājiem Latvijas centrālajā daļā un lielākajās pilsētās. Šāds ģeogrāfiskais pārklājums skaidrojams ar īpatnējo situāciju Latvijā, kad interneta pieejamība valstī attīstās ļoti nevienmērīgi.

Latvijas tūrisma firmas izstrādā specpiedāvājumus trešo valstu tūristiem, lai piesaistītu lielāko daļu Šengenas zonas apmeklētāju.

Pašreizējā Latvijas tūrisma industrijas vīzija ir piesaistīt lielu daļu potenciālo NVS un Āzijas valstu ceļotgribētāju uz Latviju kā sava ceļojuma sākumpunktu. Galvenais «ierocis» cīņā par tūristiem varētu kļūt Rīgas lidosta un aviobiļešu piedāvātās cenas. Tiesa, šobrīd problēmas var radīt augošās cenas, kas neatbilst tūrisma pakalpojumu kvalitātei.

Strādā kopīgi

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters uzsver, ka gan airBaltic, gan lidosta, gan Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) plāno strādāt kopīgi, lai mērķus realizētu. TAVA direktors Uldis Vītoliņš, kura vadītā organizācija šobrīd uzņemoties tādas kā koordinatora funkcijas un mudina tūrisma nozarē iesaistītās kompānijas sadarboties un piedāvāt dažādus specpakalpojumus potenciālajiem NVS tūristiem, norāda, ka bez airBaltic specpasākumus un koordinētas darbības veic arī kuģošanas kompānija Tallink, viesnīcu ķēdes u.c. tūrisma nozarē iesaistītas kompānijas un struktūras. «Vīzija ir tāda, ka mēs vēlamies izveidot Latviju par tūrisma centru, no kura tālāk plānot un doties ceļojumā pa visu reģionu,» uzsver U. Vītoliņš. Latvijas pirmais mērķis šobrīd esot aizsteigties priekšā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai un nodrošināt labākās pozīcijas NVS valstu tūristu piesaistīšanai, jo arī mūsu kaimiņvalstīm iestāšanās Šengenā sniegs līdzīgas priekšrocības cīņā par tūristiem. «Mums arī tīri ģeogrāfiski ir priekšrocības - esam Baltijas reģiona pašā vidū un Rīga ir kā radīta, lai kļūtu par tūrisma plūsmas centru,» uzsver U.Vītoliņš.

“Smartpost Itella” iegulda 2 miljonus eiro, lai paplašinātu paku termināļu tīklu visās trijās Baltijas valstīs.

“Ar šo nozīmīgo ieguldījumu plānojam palielināt ģeogrāfisko pārklājumu Baltijas valstīs un būt vēl tuvāk saviem klientiem,” saka “Smartpost Itella Baltics” vadītājs Ģedimins Mikuss (Gediminas Mickus). Viņš skaidro, ka ieguldījuma mērķis ir uzlabot paku termināļu tīklu visās trīs Baltijas valstīs: “Pērn “viskarstākajā” sezonā bija acīmredzams, ka pieprasījums pēc “Smartpost Itella” pakalpojumiem ir ievērojami pieaudzis.”

Šogad uzņēmums plāno ierīkot vēl 63 jaunus paku termināļus Latvijā, 25 - Lietuvā un 12 - Igaunijā. Kopumā “Smartpost Itella” paku termināļu tīkls visās Baltijas valstīs ir palielinājies par 10%. Plānots arī palielināt 40 esošos paku termināļus Latvijā, 15 paku termināļus Lietuvā un piecus Igaunijā.

Gruzijas parlaments ir nolēmis izstāties no Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS). Dokumenti par to ir saņemti arī NVS galvenajā mītnē Minskā, un tas nozīmē, ka ir sākusies oficiāla Gruzijas izstāšanās procedūra no NVS, ziņo newsru.com.

Izstāšanās procedūra ietver Gruzijas izslēgšanu no 1991. gada 8.decembra lēmuma par NVS dibināšanu.

Kā paziņojis Gruzijas vēstnieks Minskā Dāvids Zalkaliani (Давид Залкалиани), Gruzija ir oficiāli paziņojusi par izstāšanos no NVS. «Vakar, 18.augustā, mēs, Gruzijas vēstniecība Baltkrievijā saņēmām ziņu no Gruzijas Ārlietu ministrijas un nodevām to tālāk NVS galvenajai mītnei Minskā,» paziņojis Gruzijas vēstnieks.

Pirmoreiz par Gruzijas izstāšanos no NVS pagājušajā nedēļā paziņoja Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.

Latvija no kopējā Krievijas ceļotāju skaita Baltijā apkalpo tikai 11%. Latvijas valdība, piesedzoties ar ES normatīvajiem aktiem, politiski ierobežo tūristu plūsmu no NVS valstīm, tādā veidā turot Latvijas ienākošā tūrisma firmas un viesnīcas jau kuro gadu pusbadā. Latvijas tūrisma industrija ir kļuvusi par sava veida ķīlnieci mūsu valdības politiskajās spēlēs. Austrumos esošais tirgus tiek ierobežots ar sarežģītu vai arī neērtu vīzu politiku un ekspansija uz Rietumu tirgu tiek bremzēta ar protekcionismu gaisa satiksmē, robežas šķērsošanas rindām un pasīvo tūrisma informācijas mārketingu avottirgos. Latvijas tūrisma uzņēmējam ir jāpiepūlas divtik vairāk nekā Igaunijā vai Lietuvā, taču par spīti tam mēs esam tūristu skaitu no Krievijas pagājušajā gadā palielinājuši par 16%, kur Lietuvā samazinājās par 0,9% un Igaunijā saglabājās 2001.gada līmenī. Latvija gatavojas atver tūrisma informācijas centru trīs reizes tālākā Londonā nekā Maskavā, lai gan britu tūristi skaita ziņā Latvijā nepārsniedz 1% robežu, bet krievu ceļotāji ir 8%. Pagājušajā gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Krievija kā Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķis bija 18% no robežas šķērsotājiem jeb apmēram 415 tūkstoši un Baltkrievija 7%. Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās tikai 10% ceļotāju, bet uz NVS valstīm kopumā 26%. Krievijā mūsu ceļotāji iztērējuši 2002. gadā 26 miljonus Ls jeb par 10 miljoniem vairāk nekā krievu ceļotāji Latvijā, bet NVS valstīs kopumā mūsu ceļotāji iztērēja aptuveni 33 miljonus Ls. Kaimiņi kaimiņus nesmādē Krievijas pilsoņi varēs šķērsot Lietuvas robežu tranzītā uz Kaļiņingradu bez Lietuvas vīzas. Lielākā noteikumu izmaiņa, kura tiks ieviesta vasaras vidū, saistīta ar iebraukšanas kārtības vienkāršošanu, kas tagad neparedz dokumentālu pierādījumu Kaļiņingradas apmeklējuma nepieciešamībai. Ceļotāji Lietuvas konsulātā par 5 eiro var iegādāties triju gadu vīzu un šķērsot Lietuvas robežu ar vilcienu vai automašīnu. Krievijas pilsoņiem jāšķērso Lietuva tranzītā 24 stundu laikā. Ārkārtējos gadījumos Krievijas pilsonis dokumentāli pierādot brauciena nepieciešamību var pirkt dzelzceļa biļeti un iebraukšanas atļauju tranzītam saņems jau vilcienā. Tādā veidā Lietuva kā ES kandidātvalsts parāda savu liberālo tūrisma politiku attiecībā uz Krieviju. Pagājušajā gadā Lietuvu apmeklēja 1,17 miljoni Krievijas ceļotāju, 646 770 baltkrievu un 70 638 no citām NVS valstīm. Lielākā daļa NVS tūristu ierodas ar autotransportu, taču ievērojams daudzums izmanto dzelzceļa satiksmi, piemēram, 313 tūkstoši no Krievijas un 178 tūkstoši no Baltkrievijas. Austrumi kļūst lēnām pievilcīgi Pēdējo 12 gadu laikā Latvijas atpūtas tūrisma bizness ir centīgi apguvis Rietum- und Viduseiropu, atstājot novārtā NVS tirgu. Liela daļa Latvijas ceļotāju Krieviju līdzīgi Rietumeiropas tūristiem sāk uztver kā sava veida eksotiku, jo šīs zemes apciemo galvenokārt darījumu cilvēki, radinieki un avantūristi. Taču jau tuvāko gadu laikā NVS valstis var atkal kļūt par iecienītu ceļojuma mērķi. Tam par iemeslu ir sekmīga Krievijas iekšzemes tūrisma attīstība, kas radīja labvēlīgus apstākļus jaunu tūrisma uzņēmumu veidošanai ārpus ierastajiem centriem Maskavā un Sanktpēterburgā. Jāatzīmē, ka pagājušā sezona Krievijas iekšējam tūrismam bija uzplauksmes gads, piemēram, Piemaskavas pansionāti, Melnās jūras kūrorti, upju kruīzi, Zelta loks un eksotiskie ceļojumi uz Altaju vai Baikālu. Šī gada Krievijas lielākais pasākums ir Sankpēterburgas 300 gadu jubileja, taču Krievijas otrā lielākā pilsēta ik gadu pievilina trīs miljonus tūristu no ārzemēm. Šī gada pasākums dos papildus vairāk kā 200 000 tūristu. Visas viesnīcas uz maija beigām ir jau pilnībā norezervētas un ārzemju viesiem šajās dienās būs iespējams apmeklēt vairāk kā 200 koncertu, izstāžu un galeriju. Krievija tūrisma tirgus ir interesants arī pasaules lielākajiem tūrisma koncerniem. Par to liecina arī Rietumvalstu lielāko tūrisma firmu klātbūtne un aktivitātes Krievijā. Viens no jaunākajiem piemēriem ir Eiropas tūroperators Rewe Touristik (trešais lielākais Vācijā), kurš

Parādnieces lidsabiedrības no NVS valstīm – Armēnijas, Gruzijas, Kazahstānas un Ukrainas no 1. oktobra nedrīkst vairs lidot uz Krievijas lidostām. Tā ir paziņojis Krievijas Satiksmes ministrs Igors Levitins. Tomēr šobrīd šis aizliegums neskar gandrīz nevienu aktīvu lidsabiedrību, jo lielākā daļa parādu ir no uzņēmumiem, kas pa šo laiku jau ir bankrotējuši. Lidsabiedrībām, kas šobrīd no NVS valstīm piedāvā lidojumus uz Krieviju, ir tikai minimāli parādi vai to vispār nav. Lidsabiedrībām Dnepravia un Kabi no Ukrainas, piemēram, kopā parādi sastāda 250 ASV dolārus, kamēr Ukrainas lidsabiedrību, kuras vairs neeksistē, parādi kopumā ir vairāk nekā 5 miljoni ASV dolāri. Līdzīga situācija ir ar Armēnijas uzņēmumiem, tā informē interneta avīze "russland-aktuell". Parādi 2,7 miljonu ASV dolāru apmērā, no kuriem uz eksistējošo lidsabiedrību rēķina ir aptuveni 6.000 ASV dolāri. Šobrīd uz Krieviju lidojošās lidsabiedrības no Gruzijas un Kazahstānas vispār ir bez parādiem. Tomēr Krievija grib vecos parādus 3,6 miljoni ASV dolāri (Gruzija) un 5,5 miljoni ASV dolāri (Kazahstāna) atgūt no citiem uzņēmumiem. Krievijas Satiksmes ministrs baidās, ka šie rēķini pazudīs aizmirstībā. Tādēļ draudi slēgt gaisa telpu ir vairāk taktisks gājiens, lai neļautu aizmirst par šo tēmu. Krievijas Satiksmes ministrs cer, ka vai nu šobrīd aktīvās lidsabiedrības, tālākās attīstības interesēs Krievijā, uzņemsies šos bankrotējušo uzņēmumu parādus, vai arī valstis darīs kaut ko lietas labā. Kādā preses paziņojumā Satiksmes ministrs norādīja uz to, ka Ukraina pamatā ir piekritusi savas it kā bankrotējušās lidsabiedrības Airlines Ukraine parādu 4,5 miljonu ASV dolāru apmērā dzēšanai, tomēr līdz šim Ukrainas puse neko šo saistību sakarā nav darījusi. Avots: Eiropa.lv

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.