ASV prezidents Baraks Obama apņēmies virzīt uz priekšu brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību (ES) un ASV, kas ļautu attīstīties gan Eiropai, gan arī Ziemeļamerikai.
«Godīga un brīva tirdzniecība starp abiem Atlantijas okeāna krastiem uztur miljoniem amerikāņu darbus,» otrdien Kongresā sakot uzrunu par stāvokli valstī, uzsvēra B. Obama. ASV prezidents pavēstīja, ka ar Eiropas Savienību tiks uzsāktas visaptverošas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu.
Starp ES un ASV jau patlaban pastāv stingras ekonomiskās saites. Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana tās padarītu ciešākas. ASV un ES veidus, kā pastiprināt ekonomiskās attiecības, sāka izskatīt pirms dažiem gadiem, kad abos reģionos samazinājās tautsaimniecību izaugsme un palielinājās Ķīnas, kā arī citu attīstības valstu konkurence.
Aizvadītajā nedēļā, ES samita laikā, bloka līderi vienojās par sarunu uzsākšanu ar ASV, lai pietuvinātos brīvā tirdzniecības līguma noslēgšanai. ES un ASV divpusējās tirdzniecības apmērs aplēsts 600 miljardu ASV dolāru apmērā, norāda Reuters. ASV kompānijas ES investējušas 1,9 triljonus dolāru, kas ir daudz vairāk nekā Ķīnā vai citās pasaules valstīs. Savukārt ES kompānijas veikušas 1,6 triljonus dolāru lielas investīcijas ASV.
Tiek prognozēts, ka sarunās lielākās grūtības varētu būt saistītas ar normatīvo šķēršļu likvidēšanu lauksaimniecībā un ķīmijas rūpniecībā. ES nesen atcēla dzīvu cūku un ar pienskābi apstrādātas liellopu gaļas importa aizliegumu no ASV, lai tādējādi demonstrētu, ka spēj gaisināt ASV lauksaimniecības nozares bažas.
ASV varasiestādes šādu lēmumu apsveikušas, tomēr norādījušas, ka ES ir jāmīkstina stingrie noteikumi, kas attiecas uz ģenētiski modificētu labību un gaļas, kas nākusi no dzīvniekiem, kuri baroti ar augšanas stimulatoriem, importu.
Diskusijas par Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līgumu līdz šim nav īpaši virzījušās uz priekšu. Iepriekš tika izveidota attiecīga darba grupa, tomēr oficiālu sarunu sākšana iekavējās.
Aizvadītā gada nogalē Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pavēstīja, ka līdz šim pieliktās pūles šā jautājuma risināšanā bijušas nepietiekamas, jo abās Atlantijas okeāna pusēs valda atšķirīga izpratne par pārtikas drošību, patērētāju aizsardzību un vides standartiem.