Pārtika

Odzienas muižā sāks ražot kvasu

Dienas Bizness, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Odzienas muižā izveidots kvasa brūzis. Jau tuvākajā laikā tur sāks darīt šo atspirdzinošo dzērienu, lai vasaras sākumā piedāvātu pircējiem, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Brūzis izveidots bijušajā Odzienas muižas pienotavas ēkā. Agrāk tur tecēja piena un krējuma «upes», bet tuvākajā nākotnē raudzēs kvasu un, iespējams, arī alu.

Uzņēmums Odzienas muiža projektu īstenoja, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Iegādātas nepieciešamās ražošanas iekārtas — iesala dzirnavas, kvasa vārāmais katls, raudzēšanas tvertnes un filtrēšanas iekārta, kas izvietotas ēkas pirmajā stāvā. Tur ir telpas arī izejvielu glabāšanai. Savukārt pagrabstāvā vēsumā novietotas mucas, kur glabāsies atspirdzinošais dzēriens, un to pildīs gan muciņās, gan pudelēs.

Ēkā vēl valda miers un telpās vēsums, bet drīzumā sāksies rosība, raksta Staburags. Odzienas muižas kvasa un alus ražošanas vadītāja Anete Ābelniece stāstījusi, ka maijā vai jūnijā kvasu sāks vārīt, lai jauno produktu varētu piedāvāt jau šajā sezonā. Tas būs dabīgi raudzēts iesala kvass. Visas izejvielas tā ražošanai, izņemot, protams, ūdeni, uzņēmums iepirks ārvalstīs, jo tur to kvalitāte esot pārbaudīta, un šobrīd Latvijā ir arī tikai viens uzņēmums, kurā ražo iesalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Odzienas muiža nav ne lepnā Rundāle, ne Mežotne, tomēr tai ir savs īpašais šarms un, pats galvenais, liela perspektīva. Ilgus gadus pamestajā Odzienas muižas pilī nu atkal skan mūzika, logos deg gaisma, un uz svētkiem aizvien biežāk pulcējas cilvēki

Varbūt mazliet banāli ir salīdzināt Odzienas muižu un pili ar Fēniksu, kas atdzimst no pelniem, tomēr ļoti tālu no patiesības tas nav. Varam arī vilkt paralēles ar kādu vecu anekdoti „ar bārdu”, sakot, ka Odzienā beidzot ir sākusies 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara postījumu novēršana. Un arī tas nav tālu no patiesības, jo pēc 1905. gada lielās dedzināšanas Odzienas muižas pils tā arī nekad vairs nav tikusi atjaunota kādreizējā godībā, lai gan visos laikos tā tikusi kaut daļēji apsaimniekota. Pēdējos gados pils ēka bija pamesta likteņa un laikapstākļu varā, un tas, protams, nav palicis bez sekām.

Tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, pilī un citās senajās muižas ēkās atgriežas cilvēki un dzīvība. 2014. gada rudenī pils labā spārna logos pirmoreiz pēc ilgiem gadiem atkal iedegās gaisma – un, lai arī tie tobrīd esot bijuši tikai celtnieku gaismekļi, dažam labam, kas to pamanīja, šis skats licis pat pa asarai nobirdināt. Muižas pils ir tikusi pie otrās elpas, un tai līdzi arī vecais muižas krogs, alus brūzis, mantu klēts un citas ēkas, kas vēl saglabājušās no tiem – vecajiem labajiem – laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesība ir skaudra – muiža prasa nepārtrauktas rūpes un ieguldījumus, bet ar peļņas nešanu nesteidzas , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šķita, ka vecās un kādreiz tik krāšņās muižu ēkas drīz vien tiks pārdotas, atjaunotas un pārveidotas par prestižām viesnīcām, saietu namiem un dzīvojamām ēkām, bet tagad ir redzams, ka šī Latvijas kultūrvēstures daļa tiek pakļauta arvien lielākiem pārbaudījumiem un lielākā daļa no tās acīmredzot lemta pazušanai.

Cita sistēma

Atbilstīgi to senatnīgajai godībai muižas nespēj uzturēt ne pašvaldības, ne privātīpašnieki un vēl jo vairāk to apgrūtina arhitektūras pieminekļa statuss. Līdz ar agrāro reformu pagājušā gadsimta divdesmitajos gados praktiski tika iznīcināta muižas kā saimnieciski neatkarīgas lauksaimnieciskas vienības pastāvēšana, un neviens no DB aptaujātajiem privātajiem muižu īpašniekiem nespēja pat iedomāties, kā muiža mūslaikos varētu funkcionēt tās vēsturiskajā veidā. «Agrāk bija tā ‒ jo muižai vairāk zemes, jo vairāk tā izsūca no vides, lauksaimniecības un īpašuma, bet šodien tas ir otrādi – jo tev ir lielāka muiža, jo vairāk tā izsūc no tevis,» tieši tik skaudra ir Zēlustes muižas, Lāņu muižas un Ēdoles pils īpašnieka Kaspara Viškinta atziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Viedoklis: Kas ir kvass?

Elita Grīga, Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārā departamenta eksperte, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē sevi pieteikusi jauna koncertu un citu īpašu notikumu vieta - atjaunotā jūgendstila būve Lūznavas muiža.

Lūznavas muiža atrodas Rāznas nacionālajā parkā, Rēzeknes novada Lūznavā. Aktīvu darbību tā atsākusi pērnā gada septembrī.

Šajā nedēļas nogalē, 23. janvārī, muiža uzsāks 2016. gada kultūras notikumus ar jaunu izstāžu atklāšanu un cikla Kamermūzika Lūznavā ieskaņas koncertu Čells un teorba, kurā uzstāsies festivāla Baroka mūzikas dienas Rēzeknē mākslinieciskā vadītāja, čelliste Ilze Grudule un mūziķis, komponists un mākslinieks Vincents Flikigers. Pirms koncerta muižas izstāžu zālēs savu ceļu pie mākslas mīļotājiem uzsāks profesora, gleznotāja Osvalda Zvejsalnieka izstāde Terra Vitae un sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā skatāmā izstāde Budapeštas jūgendstila plakāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Elvi tīkla izveidotājs darbojas Kuldīgas viesnīcu un īpašumu biznesā

Linda Zalāne, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2 Baloži, kā arī pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir savairojušies apartamenti. DB aptaujātie uzņēmēji lēš, ka to skaits varētu būt vairāk nekā simts, bet reģistrēti ir ap 80. Apartamentu bums mudinājis Virkas muižas īpašnieku Kasparu Bergmani, kurš savulaik izveidoja Elvi tīklu, pievērsties nekustamo īpašumu attīstīšanai Kuldīgā.

«Kuldīgā būvējam ēku ar 24 dzīvokļiem, jo līdz ar apartamentu izveidi ir jāsaskaras ar sekām, proti, īres dzīvokļu rezerves pilsētā ir izsīkušas. Nopietni skatos arī Kuldīgas vecpilsētas virzienā, kur esmu iegādājies piecas ēkas. Divas no tām ir rekonstrukcijas stadijā, bet pārējās notiek projektēšanas darbi. Mērķauditorija ir cilvēki, kas ir pensionējušies un kuriem ir īpašumi Rīgā, bet tai pašā laikā ir vēlme pārvākties uz dzīvi mazpilsētā,» stāsta K. Bergmanis, kurš kopš 2016. gada Virkas muižas restaurācijā un renovācijā ieguldījis ap 700 tūkst. eiro un tuvākajos gados investīciju plūsmu šajā objektā vēl neapturēs, jo līdz šim izdevies savest kārtībā aptuveni pusi no īpašuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgezeem no plastmasas neatteiksies

Ilze Žaime, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības vietā tirdziņā bija ieradusies ar savu trauku - 3 litru burku, lūdzot pārdevējai tajā iepildīt izlejamo kvasu. Taču tas klientei tika atteikts norādot, ka produkcija tiek pildīta tikai uzņēmuma izsniegtajā plastmasas iepakojumā un vienīgā iespēja ir dzērienu sākotnēji iepildīt plastmasas pudelē un pēc tam pārliet burkā. Vērsāmies pie SIA «Ilgezeem» vadības, lūdzot skaidrot situāciju.

Uzņēmumā apliecināja, ka SIA «Ilgezeem» izlejamie dzērieni ir iegādājami tikai vienreizējai lietošanai paredzētā plastmasas iepakojumā.

Arī iegādājoties alkoholiskus dzērienus glāzēs, jārēķinās ar to, ka tie vispirms tiks ielieti pudelēs, pēc tam pārlieti glāzēs. Kā skaidro uzņēmumā iemesls tam ir augsto higiēnas prasību nodrošināšana. Dzērieni pudelēs tiek uzpildīti no tam speciāli paredzētām iekārtām un speciāliem izlejamajiem krāniem, kas nedrīkstot nonākt saskarsmē ar nevēlamām baktērijām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) regulāri veicot laboratoriskus izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka iekārtas ir tīras. Šie krāni ir pielāgoti tikai viena veida pudelēm un darbojas zem augsta spiediena, tādēļ nav iespējams no tiem uzpildīt glāzes vai, piemēram, stikla pudeles. Uzņēmumā akcentē - tas nevar paļauties, ka visu pircēju personīgās pudeles atbildīs nepieciešamajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Igauņu vīni no Latvijas cidonijām

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Uldis Andersons, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāatgriežas pie saknēm. Šeit muižas apkārtnē kādreiz bijuši plaši ābeļdārzi,» skaidrojot, kā radusies ideja ražot dabiskās sulas un citus augļu un dārzeņu produktus, reģionālajam laikrakstam Zemgales Ziņas stāstījis Blankenfeldes muižas īpašnieks Valdis Jākobsons.

Augļu koku dārzs muižas teritorijā bijis arī kolhoza laikos, no vecajām ābelēm tagad gan palikuši tikai daži vecie koki. Tomēr nevis āboli, bet plūškoka produkti kļuvuši par Blankenfeldes muižas īpašo izstrādājumu. Tikko kā ražošanā nonākuši divi pavisam jauni gardumi – saldais ābolu–kazeņu un plūškoka ogu ievārījums un gaļas ēdienu piedevām piemērotais plūškoka ogu čatnijs.

Muižas saimnieks lielījis plūškoka garšas īpašības un stāstījis, ka nesen tā sulā pagatavojis ļoti garšīgu gulašu. Kad būs nokārtotas visas nepieciešamās atļaujas un dokumenti, tapšot arī vīns. Dokumentu kārtošana gan diezgan sarežģī uzņēmējam dzīvi, jo esot krietni ko nopūlēties, lai varētu savu produkciju ražot un tirgot atbilstoši likumdošanai. Pagaidām Blankenfeldes produktus iespējams iegādāties pāris vietās Rīgā un pašā muižā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izglābj baroka pērli - Liepupes muižu

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restaurēt Medzes pagastā esošo Tāšu muižu un saglabāt visu pēc iespējas dabiskāku – tāds ir Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna mērķis. Tāšu muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tādēļ uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajai niansei un izmantoti dabīgie celtniecības un apdares materiāli, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Muižas ieejas halles grīda restaurēta divas vasaras, pastāsta K. Veinberga. «Tā neizskatās, bet visas flīzes, kas bija sadrupušas, salika atpakaļ pa gabaliņiem. Nemaz nevar pateikt, ka grīdas restaurācijā ir ieguldīts daudz darba.» Grīdu «atsvaidzinājuši» akmens restauratori no Rīgas, kuri savu roku pielikuši arī pie Brīvības pieminekļa. Lai saglabātu valsts nozīmes arhitektūru un mākslu, nepārtraukti tiek piesaistīti Kultūrkapitāla fonda projektu līdzekļi. «Nevar tā vienkārši ņemt un taisīt. Jāveic restaurācija pēc apraksta, arī meistariem jābūt sertificētiem. Līdz ar to process ir mierīgs un lēns,» stāsta muižas saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 14.novembrī, Komercreģistrā kopumā reģistrēti 14 jauni uzņēmumi, deviņi no tiem – Rīgā, liecina Lursoft dati.

Vakar reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls veido 10,97 tūkst.EUR.

Pēc Lursoft datiem, pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA «Klauģu muiža RE» – tā reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 3 tūkstoši eiro.

SIA «Klauģu muiža RE» vienīgais dalībnieks ir Kiprā esošajam Abacus (Cyprus) Limited piederošā SIA «Klauģu muiža», kurai pieder arī Madonas novadā esošā SIA «Ezermaļu mežu īpašumi».

Visos uzņēmumos kā patiesais labuma guvējs norādīts krievu miljardieris Pjotrs Avens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmēji darbaspēka izmaksu dēļ nav konkurētspējīgi Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2020

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un "Swedbank" rīkotais Zemgales biznesa klubs, kas notika Pļaviņu novadā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izmaksas Latvijā ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs, tādējādi radot papildu slogu biznesam.

Tā, diskutējot par nodokļu sistēmas ietekmi uz konkurenci uzņēmējdarbībā, secināja uzņēmēji šā gadā pirmajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un "Swedbank" rīkotajā Zemgales biznesa klubā, kas notika Pļaviņu novadā.

Tikšanās laikā, kur piedalījās Zemgales uzņēmēji un Pļaviņu un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji, kārtējo reizi uzņēmēji uzsvēra tās problēmas, kas jau daudzus gadus traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Starp tām tika minēts gan darbinieku trūkums, gan dažādu valsts institūciju subjektīvā normatīvo aktu tulkošana, gan darbaspēka izmaksas, kas šobrīd Latvijas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus citu valstu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Topošajā Ogres novada kvasa un alus ražotnē iecerēts saražot 40 tonnas produkcijas gadā

LETA, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada Suntažu pagastā topošās kvasa un alus ražotnes plānotais ražošanas apjoms paredzēts no 50 līdz 150 litriem dienā jeb 40 tonnas gadā, aģentūru LETA informēja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Tajā paredzēts ražot vairāku šķirņu alu, kas tiks pozicionēts augstākās kvalitātes kategorijā ar tam atbilstošu cenu, tāpēc nepastāv risks, ka tas varētu veicināt nelabvēlīgu dzeršanas paradumu izplatību pagastā. Paredzēts ražot arī bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, bezalkoholisko alu, atkarībā no sezonalitātes un izejvielu pieejamības arī atspirdzinošos dzērienus, izmantojot vietējos augļus un ogas.

Sapožņikovs atklāja, ka būvniecības ieceres materiālos ir minēts, ka uz vietas tiks veikta saražotās produkcijas mazumtirdzniecība. Tirgu savas produkcijas noietam uzņēmējs meklēs pats.

Pats ražotnes īpašnieks Jānis Rudzītis ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka ražotnē plānots ieguldīt personiskos līdzekļus 50 000 eiro apmērā. Šī ideja tapusi piecu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Izveidots Latvijā gaumīgāko dāmu un kungu istabu tops

Dienas Bizness, 26.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Starptautiskajai tualetes dienai, kas tiek atzīmēta novembrī, Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu.

Kā labākais tualetes projekts Latvijā tika atzīts restorāns VillAmor Rīgā. Otrajā vietā Liepupes muiža, bet trešajā vietā Mālpils muiža.

Ceturto vietu ieņem restorāns Annas dārzs, 5. vietu – restorāns MIO, 6. vietu – Jonathan SPA Amatciemā, 7. vietu – restorāns Aqua Luna, 8. vietu – Bibliotēka No.1, 9. vietu – restorāns Fazenda Bazārs Siguldā un topu noslēdz Kuldīgas novada muzejs.

Kopumā eksperti vērtēja vairāk nekā 40 pieteiktās vietas Latvijā.

«Patiess gandarījums, ka Latvijā sabiedriskās vietās arvien vairāk piedomā pie tualetes interjera, nevis tikai pie centrālo telpu dizaina. Visi topā iekļautie projekti ir gaumīgi un ataino šī brīža tendences. Šobrīd modē ir grezna klasika ar modernā interjera elementiem vai tieši pretēji – vienkāršs skandināvu funkcionālisms,» komentē žūrijas eksperte Indra Salcēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes izsludinātajā Hāmaņa muižas izsolē pieteicās viens pretendents, ar kuru tiks slēgts pirkuma līgums, DB pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.

Nekustamā īpašuma objekta, kas atrodas Rīgā, Slokas ielā 41A, izsole bija paredzēta 8.martā, tomēr tā nenotika, jo dalībai izsolē bija pieteicies tikai viens izsoles pretendents un, ievērojot ar Rīgas domes 2018.gada 21.novembra apstiprinātā nekustamā īpašuma objekta privatizācijas projekta noteikumus, ar vienīgo izsoles pretendentu tiks slēgts pirkuma līgums.

Pirkuma līgums šobrīd ir slēgšanas stadijā, un to plānots noslēgt šonedēļ, informē M. Vilemsons.

Db.lv jau rakstīja, ka īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2.

Ēka celta 1886.gadā.

Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu. 2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega. 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vārenbrokas muižas īpašniece: Līdz šim sanācis tikai apdedzināties

Uldis Andersons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies jaunas dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība Siguldas apkārtnē, un daudzie jaunie objekti nodoti ekspluatācijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.

Tas ir bruģēts, ar vairākiem skatu laukumiem, atpūtas zonām, aptuveni 600 metru garumā un ved no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabo Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo tūristu plūsma tiek novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinājās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur veikta Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus ir izveidota taka Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā. Tā dēvētās Mazās Siguldas ierīkošana ļauj Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, tapusi jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat ir labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru