Būvniecība un īpašums

Ogrē par 199,9 tūkstošiem eiro būvēs multifunkcionālu sporta un atpūtas parku

Žanete Hāka, 19.05.2016

Jaunākais izdevums

Ogrē tiks būvēts multifunkcionāls sporta un atpūtas parks, informē Ogres novada dome.

Kopš astoņdesmito gadu beigām laukumā iepretim Ogres luterāņu baznīcai nav veikti nekādi uzlabojumi. Lai paplašinātu laukuma izmantošanas iespējas šobrīd tiek veidots multifunkcionāls sporta un atpūtas parks.

Multifunkcionālais sporta un atpūtas parks ietvers asfaltēta laukuma ar lietus novades sistēmu izveidi, kas vasarā var kalpot basketbola, velo-polo, florbola, skrituļslidošanas vai līdzīgu sporta aktivitāšu rīkošanai. Savukārt ziemas periodā, aizverot lietus ūdens savākšanas noteces, iespējams uzsaldēt ledu slidošanas un hokeja nodarbībām.

Tiks veidots arī auto stāvlaukums ar 76 vieglo automašīnu, 4 invalīdu, 2 autobusu stāvvietām un gājēju celiņi. Stāvlaukums, sporta laukums un gājēju celiņš būs apgaismoti. Laukums tiks labiekārtots, tajā paredzēts veidot arī apstādījumus.

Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti līdz Ogres pilsētas svētkiem. Būvdarbus veic SIA Valkas meliorācija un projekta kopējās izmaksas ir 199,9 tūkstoši eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reģionu vadītāji: Mazie uzņēmumi reģionos nākamgad bankrotēs

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.

«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,»” vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - FOTO: Ogres skvēra būvdarbi traucē uzņēmējdarbībai

Žanete Hāka, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres centrā, Brīvības ielā, uzsākti skvēra būvdarbi, taču vietējie uzņēmēji sūdzas, ka lielais troksnis un norobežojumi negatīvi ietekmē biznesu.

DB aptaujāja vairākus uzņēmējus, kas atzina, ka par labu biznesam remontdarbi nenāk, un, ja vasarā parasti bija lielākais klientu pieplūdums, tad tagad daļa cilvēku cenšas apiet būvdarbus pa citu ceļu vai steidz ātrāk paiet garām troksnim un putekļiem, kas rodas no darbiem. Tajā pašā laikā kā pozitīvais aspekts tiek minēts tas, ka cilvēku ietvei atvēlētā daļa ir šaura un ved tieši gar veikaliņiem, kas - no otras puses - liek kādam garāmgājējam palūkoties piedāvājumā.

«Veikals viennozīmīgi ir tukšāks nekā ierasti, blakus urbj, braukā traktori, griežas putekļi, tādēļ cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk aiziet garām šim ielas posmam,» atzina kāda veikala vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) izvietotie Geocaching slēpņi tiek aktīvi apmeklēti arī gadu pēc to novietošanas patiltēs. Turklāt apmeklētāju publicētie komentāri Geocaching.com vēsta, ka nav mazinājies iedzīvotāju sašutums par valsts pārziņā esošo tiltu bēdīgo stāvokli, informē LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

No biedrības LCB izvietotajiem Geocaching slēpņiem apmeklētāji visaktīvāk pulcējušies apskatīt tiltus pār Ranku (Ogres novads), Iecavu (Iecavas novads) un Sidrabi (Jelgavas novads), kur koncentrējusies ceturtdaļa no visiem apmeklētājiem. Savukārt tilti pār Viesīti (Viesītes novads) un Bērzaunes upi (Madonas novads) šogad apmeklētājiem ir slēgti.

«Kopš slēpņu izvietošanas esam saņēmuši ļoti daudz iedzīvotāju komentāru par tiltu bēdīgo stāvokli. Mums ir prieks, ka iedzīvotāji nav bijuši vienaldzīgi un aktīvi iesaistījušies bēdīgo tiltu apsekošanā. Diemžēl tikai ar iedzīvotāju iniciatīvu vien šajā gadījumā nepietiek – ir jāiesaistās arī valstij. Gada laikā valsts izrādītā iniciatīva ir bijusi diezgan niecīga. No tiltiem, kuros pērn izvietojām slēpņus, izmaiņas šogad plānotas vien divos tiltos. Tiltam pār Viesīti beidzot uzsākti ilgi gaidītie remontdarbi, bet tiltu pār Bērzaunes upi sliktā stāvokļa dēļ iecerēts nojaukt, komentē,» Z. Brunavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aptur lokālplānojumu zemei Ogres novadā, kur apsver Gallusman olu produktu ražotnes izveidi

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Atjaunotā sanatorija būs jaunas, kultūrvēsturiskas naktsmājas Ogres viesiem

Dienas Bizness, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Izvēlēts atdzīvināt bijušo sanatoriju Ogre, kas atrodas Gaismas prospektā 2/6, ko mēs pārņēmām savā īpašumā no Veselības ministrijas pagājušā gada decembrī. Šī sanatorija ir vietējās nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis, bet Anša Cīruļa zīmējumi, kas atrodas sanatorijā, ir valstiskas nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis,» reģionālajam medijam Daugavas Balss stāstījis Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis.

Sanatorija atrodas tuvu Zilajiem kalniem, kur nemitīgi, īpaši vasarā, notiek dažādas sporta aktivitātes. «Mums vienmēr nepieciešama vieta, kur nakšņot sportistiem. Lai efektīvāk būtu iespējams izmantot Zilo kalnu trases, lai piesaistītu lielāku tūristu plūsmu, atjaunotajā sanatorijā plānots dot naktsmājas Ogres sportiskajiem viesiem,» viņš atklāj.

Šobrīd pašvaldība pretendē uz finansējumu 300 000 eiro apmērā, lai atjaunotu sienu gleznojumus un ēku.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nav pateikts «jā» SIA Gallusman plānotajam Ovostar Union olu produktu ražotnes projektam Latvijā. Nīderlandē bāzētā kompānija Ovostar Union savu ražošanu izvērsusi Ukrainā, un tai pieder 89% uzņēmuma Gallusman.

Pārējie 11% pieder Arnim Veinbergam, kas ir SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Jau sākotnēji SIA Gallusman ir saņēmusi pretrunīgu vērtējumu saviem plāniem par Ovostar Union olu ražotnes atvēršanu Ogres un Tukuma novados, arī Valkas novadā. Plānotie produkcijas apjomi un arī saražoto putnu mēslu daudzums būtu iespaidīgs un pārspētu Latvijas olu nozares uzņēmumu apjomus, kas projektu liek vērtēt pretrunīgi gan no vides aizsardzības, gan godīgas konkurences skatupunkta.

Taču produkcijas apjoms un mēslu daudzums nav vienīgie kritēriji, kuri radījuši aizdomas. Kaut gan publiski pieejamā informācija par Ovostar Union finansēm rāda augšupeju, holdingam ir sadrumstalots akcionāru tīkls, uzņēmuma mājas adrese ir Nīderlande, un Latvijā uzņēmumam, visticamāk, būtu grūtības ar patiesā labuma guvēju uzrādīšanu. Tas varētu radīt problēmas ar finanšu plūsmas caurskatāmību, kura Latvijā pēdējā laikā tiek īpaši pieprasīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tuvojas Ziemassvētki, Ogres apkaimes mežā aizvadītajā nedēļas nogalē varēja salasīt gailenes, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kāda ogrēniete atsūtījusi gaileņu fotogrāfijas un pastāstījusi, ka sēnes atradusi mežā Zilo kalnu apkaimē, netālu no pagrieziena uz Kalnājiem. Viņa pat apsvērusi domu vilkt ārā savu, pagrabā ziemas guļai nolikto, sēņu grozu un Ziemassvētku galdam salasīt svaigas gailenes.

Gailenes decembrī daudzviet bija atrodamas arī 2001. gadā, bet 2007. gadā tās varēja lasīt pat janvārī, atgādina medijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai būs pieejami 75 miljoni eiro

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.

Pašvaldībām pieejamais ERAF atbalsts programmas otrās un trešās kārtas ietvaros ir vairāk nekā 75 miljoni eiro, informē CFLA.

Programmas mērķis ir atbalstīt izglītības infrastruktūras attīstību pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs – sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās un ģimnāzijās, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.

CFLA izsludinājusi atlasi programmas otrās un trešās kārtas ietvaros - iesniegt projektus ir uzaicinātas un tiks aicinātas reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un vairākas novadu pašvaldības. Otrās kārtas ietvaros projektus iesniegs Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība, savukārt trešās kārtas ietvaros - Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Salaspils un Viļakas novada pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē gaidāmos iedzīvotāju skaita samazināšanās riskus ir iespējams «mīkstināt», palielinot ekonomisko izaugsmi līdz 5% gadā un būtiski samazinot ienākumu atšķirības starp Rīgu un novadiem

Par to, kā ekonomiskā politika ietekmē demogrāfiju, intervijā DB stāsta domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Fragments no intervijas:

Kuri novadi iedzīvotāju krituma ziņā ir riska zonā?

Jo tālāk no Rīgas, jo lielāks apdraudējums.

Viena no Latvijas problēmām ir tā, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo ļoti izkliedēti, līdz ar to infrastruktūras uzturēšana ir dārga. Vai un kādu jūs redzat risinājumu?

Lauki nekļūs tukši, taču būs novadi, kur iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies. Iespējams, šajās ļoti reti apzīvotajās vietās ar laiku būs mežs vai lauksaimniecības zemes. Tomēr, runājot plašāk par to, ka mēs dzīvojam samērā izkliedēti, jāteic, ka šāds modelis iespējams tikai pie finansiāli ļoti spēcīgas Rīgas, kas spēj to nofinansēt.

Komentāri

Pievienot komentāru