OIK likvidēšana siltumu dažviet varētu sadārdzināt pat par 40% 

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu veicināt siltumenerģijas tarifu kāpumu, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) prognozē, ka atsevišķās pilsētās pieaugums varētu sasniegt pat 40%.

Armanda Vilcāne, 2019. gada 30. janvāris plkst. 6:26

Šobrīd atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. LSUA norāda, ka, ja OIK tiks atcelta bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās varētu ievērojami sadārdzināties, atsevišķos gadījumos pat apdraudot uzņēmumu spēju nodrošināt centralizēto siltumapgādi. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro publiski paziņojis, ka OIK, visticamāk, tik strauji atcelta gan netiks.

Liels trieciens
Tarifu pieaugums varētu skart aptuveni 996 tūkstošus cilvēku jeb teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kas siltumenerģiju iegādājas no valsts atbalstu saņemošajām stacijām, uzsver LSUA pārstāvis un uzņēmuma Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma,» atzīst J. Bērziņš.

Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šāda valsts lēmuma dēļ virkne komersantu varētu bankrotēt. «Ir uzņēmumi ar finansiāli spēcīgiem akcionāriem, kuri, iespējams, spēs pārfinansēt esošās kredītsaistības, bet citi, īpaši mazākie uzņēmumi, to nespēs. Tas nozīmē, ka atsevišķas pilsētas un apdzīvotas vietas, kur siltumapgāde balstīta uz koģenerāciju, varētu palikt arī bez siltuma. Pieņemot tik kardinālus lēmumus, būtu jāatceras, ka šis valsts atbalsts ir bijis valdības iedibināts un aktīvākās pašvaldības to labticīgi izmantoja, lai iegūtu lētāku siltumenerģiju. Pārejas periods ir nepieciešams, lai aizvietotu koģenerāciju ar citu siltuma ražošanas tehnoloģiju, kam būs nepieciešams papildu finansējums,» pauž E. Vīgants. Viņš domā, ka pareizākais un lētākais risinājums šobrīd būtu sagaidīt, kad atbalsta termiņš oficiāli beidzas, jo tas būtu vienīgais likumīgais ceļš.

Jāmeklē alternatīvas
Katrs uzņēmums, veicot investīcijas siltumapgādē, ir rēķinājies ar noteikto valsts atbalsta termiņu, kura ietvaros komersants iecerējis dzēst kredītu vai veikt iekrājumus citas iekārtas uzstādīšanai, kas spētu efektīvi ražot siltumu arī pēc atbalsta termiņa beigām, skaidro LSUA vadītāja un Salaspils siltuma valdes locekle Ina Bērziņa-Veita. Arī viņa piekrīt, ka atbalsta pārtraukšana pirms noteiktā termiņa varētu negatīvi ietekmēt kā siltumenerģijas, tā enerģētikas nozari kopumā.

Visu rakstu Siltums varētu kļūt dārgāks lasiet 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 29. septembris plkst. 11:02

Gala lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms samazinās, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē...

2014. gada 06. oktobris plkst. 11:47

Siltumapgādes uzņēmums Fortum līdz pirmdienai Jelgavā apkuri pieslēdzis sešām dzīvojamām...

2014. gada 05. marts plkst. 11:15

Lai apzinātu šķeldas piedāvājumu un cenu, Liepājas suiltumenerģijas uzņēmums SIA Liepājas...

2014. gada 07. janvāris plkst. 9:44

Par 2013. gada decembra apkuri rīdziniekiem būs jāmaksā vidēji par 36% mazāk...

2013. gada 15. oktobris plkst. 11:09

Parādi netiek iekļauti siltumenerģijas tarifa aprēķināšanā, tādēļ to apjoms neietekmēs...

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2019. gada 29. janvāris plkst. 8:28

Elektroenerģiju aizsargātajiem lietotājiem šobrīd nodrošina tikai viens uzņēmums, kas nozīmē,...

2019. gada 28. janvāris plkst. 15:42

Pagājušajā nedēļā Nord Pool tirdzniecības reģionā vidējā spot cena bija augstāka par...

2019. gada 28. janvāris plkst. 7:46

Pagājušajā gadā līderpozīcijas elektroenerģijas tirgū saglabāja uzņēmums Latvenergo, nozares...

2019. gada 25. janvāris plkst. 15:44

Preču enerģijas patēriņš būtiski ietekmē kā dabas resursu un enerģijas patēriņu, tā...

2019. gada 25. janvāris plkst. 9:25

Eiropas Komisija apstiprinājusi līdzfinansējuma piešķiršanu 50% apmērā vienotā dabasgāzes...

2019. gada 24. janvāris plkst. 11:25

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24...

2019. gada 23. janvāris plkst. 8:02

Pagājušajā gadā līderpozīcijas gāzes tirgū saglabāja uzņēmums Latvijas Gāze (LG), nozares...

2019. gada 21. janvāris plkst. 16:54

Nord Pool tirdzniecības apgabalos Ziemeļvalstīs novērots elektroenerģijas spot cenu pieaugums....

2019. gada 21. janvāris plkst. 6:48

Elektrotīklu avārijas dēļ liela daļa Panamas svētdien sešas stundas pavadīja bez elektrības....

2019. gada 16. janvāris plkst. 6:59

Enerģētikas nozares pārstāvji neatbalsta Saeimas deputātu aicinājumu izstrādāt regulējumu...