Citas ziņas

Olli Rēns: Eiro pieņemšana ir nopietna ceļa sākums gan Latvijai, gan eirozonai kopumā

Žanete Hāka, 12.09.2013

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās ir bijusi mierīgas ekonomiskas demokrātiskas pārvaldes attīstības process, un Latvijas tam ir izcils piemērs, Rīgā notiekošajā Eiro konferencē sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns.

«Latvijai šis sasniegums ir nopietna darba un visas tautas piepūles rezultāts, kurai pateicoties ļoti dziļas ekonomiskās krīzes apstākļos Latvija iestāsies eirozonā ļoti labā pozīcijā – zems parāda līmenis, ekonomika elastīga un ir pierādījusi, ka var strādāt arī piesaistītajā eiro režīmā,» saka O. Rēns.

Viņš norāda, ka eirozonai Latvijas iestāšanās pierāda savienības vitalitāti. Tiem, kas vēl neizmanto vienoto valūtu, tas parāda, ka, izpildot kritērijus, valsts var iestāties eirozonā, un politika, kas orientēta uz stabilizāciju, nes rezultātus.

«Eiropas stabilitātes mehānisma izveide ļauj skatīties drošāk nākotnē. Finanšu tirgus pārraudzība ir uzlabota, lai varētu izvairīties no dažādām norisēm. Banku savienības izveide stiprinās Eiropas monetāro sistēmu un eirozonai būs stabils banku sektors,» saka Rēns.

«Eirozonas valstis cenšas stiprināt tēriņu stabilitāti un veikt reformas ilgtspējīgai izaugsmei, tādēļ redzam pirmās atlabšanas pazīmes. Ekonomika atdzīvojas, un, ja valdības konsekventi pieturēsies pie mērķiem, nākamgad būs izaugsme, kas atspoguļosies labākos nodarbinātības rādītājos un citur. Ir vēl lieli riski, runājot par politisko nestabilitāti, atkāpšanos no reformām, bet kopumā esam no bedres ārā un ejam uz krīzes beigu pusi, atveseļojot ekonomiku un veicinot nodarbinātību,» sacīja O. Rēns.

Viņš ir pārliecināts, ka latvieši ātri novērtēs eiro labumus. «Ir skaidrs, ka esam noraizējušies par dažādiem jautājumiem, bet pēc eiro ieviešanas atbalsts strauji pieaug,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eirozonas finanšu ministri dod zaļo gaismu eiro ieviešanai Latvijā

Dienas Bizness, 21.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri vienojušies atbalstīt eiro ieviešanu Latvijā 2014. gada sākumā, vēsta Reuters.

Latvijas pieredze liecina, ka valsts var veiksmīgi pārvarēt krīzi, lai cik smaga tā būtu, un no krīzes var iziet vēl spēcīgāka, pauda Eiropas Savienības (ES) monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

17 eirozonas valstu ministri secināja, ka Latvija ir gatava ieviest eiro nākamā gada 1. janvārī un Latvijas vēlme ieviest eiro liecina par pārliecību par vienoto valūtu, norādīja O.Rēns. «Tie, kas prognozē eiro sabrukšanu, vienkārši kļūdās,» norādīja O. Rēns.

DB jau rakstīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgā ziņotāja Burkharda Balca ziņojums par Latvijas gatavību ieviest eiro ir jau izveidots, un pauž pozitīvu nostāju.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc Latvijas valsts iestāžu pieprasījuma publicējusi vērtējumu par Latvijas ekonomisko un tiesisko konverģenci. ECB publicētais ziņojums apliecina, ka Latvija izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Olli Rēns: Latvijas vēlme ieviest eiro ir uzticības apliecinājums kopējai valūtai

Dienas Bizness, 05.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēlme ieviest eiro ir uzticības apliecinājums Eiropas kopējai valūtai un pierādījums, ka tiem, kuri pareģoja eirozonas izjukšanu, nebija taisnība, iepazīstinot ar konverģences ziņojumu par Latviju, sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns.

EK ziņojumā secinājusi, ka Latvija ir sasniegusi augstu ilgspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni ar eirozonu un ierosina Padomei pieņemt lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada 1. janvāra.

«Latvijas pieredze apliecina, ka valsts var sekmīgi pārvarēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, lai cik smaga tā arī nebūtu, un kļūt vēl stiprāka. Pēc smagās lejupslīdes 2008. un 2009. gadā Latvija īstenoja izlēmīgu politisku rīcību, ko atbalstīja ES un SVF vadītā finansiālās palīdzības programma, kura uzlaboja ekonomikas elastību un pielāgošanās spējas atbilstoši vispārējiem ES noteikumiem par ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Un tas ir atmaksājies - paredzams, ka Latvijai šogad būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā,» atzina O. Rēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK kritizē Standard and Poor's lēmumu samazināt ES kredītreitingu

, 20.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņoja, ka starptautiskās reitingu aģentūras Standard and Poor's lēmums samazināt Eiropas Savienības (ES) kredītreitingu nav bijis pareizs, jo bloka dalībvalstu apņemšanos nodrošināt sabalansētu ES budžetu nosaka līgumi.

Standard and Poor's piektdien par vienu pakāpi samazināja ES kredītreitingu, šādu lēmumu skaidrojot ar bloka dalībvalstu vājo kredītspēju.

Aģentūra ES ilgtermiņa kredītreitingu samazināja no AAA uz AA+, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns norādīja, ka «EK nav vienisprātis ar Standard and Poor's apgalvojumu, ka dalībvalstu budžeta saistības stresa apstākļos ir apšaubāmas».

«Visas dalībvalstis vienmēr un arī finanšu krīzē ir veikušas nepieciešamos maksājumus budžetā pilnā apjomā un laikus,» uzsvēra Rēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 10.janvārī, Rīgā ieradīsies Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs (Herman van Rompuy) un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso), lai tiktos ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un piedalītos pasākumā par godu eiro ieviešanai Latvijā, informēja Valsts kanceleja.

Tikšanās laikā ar Ministru prezidentu amatpersonas pārrunās aktuālākos ES dienaskārtības jautājumus - banku savienības izveide, tālāka Ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšana un padziļināšana, gatavošanās Eiropas Parlamenta vēlēšanām un līdz tām vēl paveicamais Eiropas Komisijas darba programmas izpildē, gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē un citi jautājumi.

Svinīgajā pasākumā, kurā tiks simboliski atzīmēta Latvijas pievienošanās eirozonai, piedalīsies arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns (Olli Rehn) un citas ārvalstu un Latvijas iestāžu vadošās amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reālākais Latvijas teritoriālais iedalījums būtu Rīgas aglomerācijā un 29 attīstības centros

LETA, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

«Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,» konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.

Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences

Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Lai saņemtu medicīnas pakalpojumus, nodokļu nemaksātāji budžetā varētu iemaksāt ap 7 miljonus eiro

LETA, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personas, kuras neveic sociālās iemaksas, bet vēlas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, valsts budžetā brīvprātīgo iemaksu veidā varētu samaksāt ap 7 miljonus eiro, šodien žurnālistiem pieļāva veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Politiķe teica, ka 7 miljoni eiro esot aptuvenā aplēstā summa, ko gadā varētu iemaksāt 30 000 cilvēku, kuri, pēc ministres aplēsēm, varētu nebūt automātiski apdrošināti, jo nav legālā darba ņēmēji vai valsts pasargātās iedzīvotāju grupas.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu veselības aprūpi nākamgad, jāveic iemaksa 51,60 eiro apmērā jau šogad, lai nebūtu nākamgad jāveic jau 206,40 eiro maksājums. Lai saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumus iemaksām jābūt veiktām par iepriekšējo un tekošo gadu, atgādināja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

HansaMatrix virtuālā konferencē stāstīs par kapitāla piesaisti un akciju iekļaušanu biržā

LETA, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 11.jūlijā, augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotāja AS HansaMatrix rīkos virtuālo konferenci, lai interesentiem sniegtu informāciju par neseno kapitāla piesaisti uzņēmumam un plānoto uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga biržā.

Virtuālā konference notiks plkst.13 pēc Latvijas laika. To vadīs un uz dalībnieku jautājumiem atbildēs HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Lai piedalītos virtuālajā konferencē, interesentiem iepriekš jāreģistrējas. Interesenti, kas vēlas uzdot jautājumus, aicināti tos iesūtīt iepriekš uz e-pasta adresi «[email protected]» vai uzdot tos portālā naudaslietas.lv.

Pirms tam plkst.11 biržas Nasdaq Riga telpās Rīgā, Vaļņu ielā 1, notiks preses konference, kurā HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Osmanis medijiem sniegs plašāku informāciju par uzņēmuma neseno kapitāla piesaistes procesu un uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā. Preses konferencē piedalīsies arī biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, LHV Pank Institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis un Eversheds Bitāns konsultants Mikus Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomika gan šogad, gan nākamgad turpinās augt lēnāk nekā citi galvenie reģioni, piemēram, ASV un Ķīna, jo augstais bezdarba un parāda līmenis kavē vienotās valūtas reģiona ekonomikas atveseļošanos, jaunākajā pārskatā norāda Eiropas Komisija.

EK gan uzlabojusi eirozonas IKP pieauguma prognozi uz 1,2% kāpumu, salīdzinot ar novembrī prognozēto 1,1% pieaugumu.

Paredzams, ka bezdarba līmenis šajā gadā saruks līdz 12%, tomēr tas aizvien ir otrs augstākais līmenis eiro ēras laikā, uzsver EK. Tiek lēsts, ka valdības parāds eirozonā npakāpsies līdz 95,9% no IKP.

«Sliktākais krīzes periods var būt aiz muguras, tomēr tas nav aicinājums būt bezrūpīgiem,» saka Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

EK uzsver, ka pēdējie dati apstiprina, ka rētas no valstu parādu krīzes lēnām dzīst. Parādzīmju tirgi ir stabilizējušies un uzlabojas arī ekonomikas noskaņojums, taču valstu pārstāvji aizvien cīnās ar lēnāku izaugsmi un augstāku bezdarba līmeni nekā pirms krīzes 2008. gadā, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē noslēgusies Eiropas Savienības (ES) komisāru apspriede, kurā tika spriests par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Eiropas Komisija (EK) devusi zaļo gaismu Latvijas dalībai eirozonā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Oficiālo ziņojumu par Latvijas gatavību pievienoties Eiropas kopējai valūtai jeb eiro EK publicēs plkst.14 pēc Latvijas laika. Vēstījumu par ziņojuma saturu sniegs ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Kā LETA jau iepriekš ziņoja, visas prognozes liecināja, ka ziņojums par Latvijas gatavību ieviest eiro būs pozitīvs, jo mūsu valsts ar uzviju izpilda Māstrihtas kritērijus. Vienlaikus vērīgi tiek gaidīts, kādi "draudzīgi kritiski ieteikumi" tiks izteikti un kādi diplomātiski īpašības vārdi tiks lietoti ziņojumā.

EK konverģences ziņojuma uzmetums liecināja, ka Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus. Ziņojumā tika izvērtēti arī vairāki papildus faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība, kā arī nacionālā darba, produktu un finanšu tirgus integrācija Eiropā. Lai arī EK pieminēja salīdzinoši lielo nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas banku sektorā, tika arī norādīts, ka Latvijas finanšu tirgus regulatori ieviesuši virkni pasākumu šo biznesa aktivitāšu risku mazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Panākts progress banku savienības jautājumā, bet nesaskaņas joprojām pastāv

LETA-AFP, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri trešdienas rītā paziņoja, ka panākuši progresu pārrunās par banku savienības izveidi un jo sevišķi par finansējumu mehānismam, lai slēgtu grūtībās nonākušās bankas pirms tās iedragā ekonomiku.

Tomēr ministri atteicās sniegt detalizētu informāciju, kas liecina, ka joprojām pastāv nesaskaņas, jo sevišķi Francijas un Vācijas starpā attiecībā uz banku savienības ieviešanu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ir panākta vienošanās par finansējumu Kopīgajam mehānismam banku finanšu problēmu risināšanai (SRM), Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms sacīja: «Mēs šajā jautājumā esam nogājuši tālu ceļu.»

Atsakoties sniegt sīkāku informāciju, viņš norādīja, ka sasniegts ir pietiekami daudz, lai viņš būtu optimistiski noskaņots pirms trešdien paredzētās sanāksmes ar pārējiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas iekšzemes kopprodukts nākamajā gadā augs par 1,1%, nevis 1,2%, kā iepriekš lēsts, liecina jaunākās Eiropas Komisijas prognozes.

Tāpat paaugstināta bezdarba prognoze – nākamgad bezdarba līmenis būs 12,2%, nevis 12,1%, kā tika prognozēts pirms sešiem mēnešiem.

EK prognozes pārskatījusi, ņemot vērā, ka eirozonas ekonomika patlaban nav uzņēmusi atveseļošanās tempu un parādu krīze turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, savukārt bezdarba līmenis saglabājas rekordaugsts, raksta Bloomberg.

«Fiskālā konsolidācija un strukturālās reformas, kas ir veiktas Eiropā, ir izveidojušas pamatu, lai ekonomika atveseļotos,» sacījis ES monetāro lietu komisārs Olli Rēns, tomēr piebilstot, ka ir pāragri to saukt par uzvaru. Viņš norāda, ka bezdarba līmenis saglabājas nepieņemami augsts, tādēļ ir jāturpina strādāt, lai uzlabotu Eiropas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Der Spiegel: Merkele bloķē ierosinājumu Grieķijai piešķirt papildu palīdzību

LETA--AFP, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele bloķējusi finanšu ministra Volfganga Šeibles priekšlikumu pirms maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Grieķijai piedāvāt jaunu finansiālu palīdzību, svētdien vēsta žurnāls "Der Spiegel".

Šeible vēlējies grūtībās nonākušās Grieķijas valdībai izrādīt solidaritāti, plānojot piedāvāt papildu Eiropas palīdzību, ziņo žurnāls.

«Viņš uzskata, ka bez papildu palīdzības radikālās partijas Grieķijā varētu vēlēšanās gūt lielus panākumus, novedot valdību līdz sabrukumam,» norāda Der Spiegel.

Taču Merkeles iekšzemes politiskās bažas likušas viņai bloķēt šo priekšlikumu, ņemot vērā satraukumu, ka eiroskeptiķu partija Alternatīva Vācijai (Alternative für Deutschland - AfD) varētu gūt labumu no svaigām debatēm par palīdzību Grieķijai.

Pērn izveidotā partija paziņojusi, ka tā atbalstītu atgriešanos pie Vācijas markas. Septembrī aizvadītajās vēlēšanās tā nespēja pārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropas Savienība ar SVF starpniecību gatava Ukrainai piešķirt līdz 20 miljardiem eiro

Dienas Bizness, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir gatava Ukrainai piedāvāt finansiālo atbalstu vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī pagarināt termiņus sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, raksta Financial Times.

Tiklīdz Ukraina paudīs pārliecinošu gatavību reformām un izveidos leģitīmu valdību procesā, kas balstīts uz demokrātiskiem principiem, Eiropas Savienība būs gatava piedāvāt būtisku finansiālo palīdzību Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem.

Tā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns, uzstājoties G20 sanāksmes laikā Sidnejā.

Eiropas Savienība ir gatava sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai piedāvātu Ukrainai finansiālo atbalstu 20 miljardu eiro apmērā uz septiņiem gadiem.

SVF gan tikmēr uzsver, ka jebkuram aizdevumam Ukrainai ir jābūt ar stingriem noteikumiem, ieskaitot nacionālās valūtas grivnas devalvāciju, kā arī pakāpenisku enerģijas subsīdiju samazināšanu, kas veicina strauju Ukrainas ārvalstu valūtu rezervju kritumu. Kā norāda SVF, Ukrainas ārvalstu valūtu rezerves samazinās ar tempu 2 miljardi ASV dolāru mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kariņš: Ja Dombrovskis nekļūs par EK vadītāju, komisāra portfeli viņš iegūtu labu

LETA, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja krīzes laikus Latvijas valdības vadībā pavadījušais Valdis Dombrovskis (V) nekļūtu par Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, komisāra posteni nākamajā EK sasaukumā viņš noteikti iegūtu labu, pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš.

Galvenais, ko Dombrovskis pats izlems, - turpināt savu politisko karjeru Latvijā vai Eiropā, norāda Kariņš.

«Zinot, ka Dombrovskis ir ieguvis ārkārtīgi lielu respektu ES, es teiktu - tā dzelzs ir karsta un vajag kalt, kamēr dzelzs ir karsta,» uzsver Kariņš. Ja Dombrovskis tiks virzīts ieņemt kādu amatu ES vadībā, patlaban viņam ir izredzes. Pēc pieciem gadiem pasaule atkal būs mainījusies un būs jaunas zvaigznes. Patlaban Dombrovskis ir jaunā zvaigzne.

Protams, lai kāds kļūtu par EK vadītāju, viņam ir jābūt izvirzītam no savas EP politiskās grupas. Otrkārt, tai partijai ir jāuzvar EP vēlēšanās, jo par EK vadītāja kandidatūru ir jānobalso EP. Premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) uz jautājumu, ko viņa redz kā nākamo Latvijas eirokomisāru, nešaubīgi nosauca Dombrovska vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē Latvija saņem aplausus

Gunta Kursiša, 21.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Latvija saņēmusi aplausus, un pret Latvijas iestāšanos eirozonā nav izskanējuši iebildumi, mikroblogošanas vietnē Twitter raksta Andris Vilks.

ECOFIN sanāksmē tika skatīta eirozonas dalībvalstu rekomendācija par eiro ieviešanu Latvijā un ES Padomes rekomendācijas dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, un tajā piedalījās Latvijas Finanšu ministrijas pārstāvji, tostarp ministrs Andris Vilks un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdien eirozonas finanšu ministri devuši zaļo gaismu eiro ieviešanai Latvijā, savukārt ES monetāro lietu komisārs Olli Rēns pauda, ka Latvijas pieredze liecina, ka valsts var veiksmīgi pārvarēt krīzi, lai cik smaga tā būtu, un no krīzes var iziet vēl spēcīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ukrainas parādzīmju un akciju cenas piedzīvoja straujāko kāpumu gandrīz četru gadu laikā, jo uzlabojas valsts nākotnes perspektīvas saistībā ar Rietumvalstu piedāvāto finansiālo palīdzību, raksta Bloomberg.

Dolāru parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2023.gadā ienesīgums saruka par 103 bāzes punktiem līdz 9,16%, kas ir zemākais līmenis kopš janvāra beigām. Ukrainas parādzīmes, kuru dzēšanas termiņš ir jūnijs, pirmdien maksāja 97,61 dolāra centu, salīdzinot ar 95,63 centiem 21.februārī.

Savukārt Ukrainas akciju indekss UX Index pieauga par 12%, kas ir straujākais kāpums kopš 2010. gada maija.

Ukraina cīnās ar rekordlielo tekošā konta deficītu, un tās ārvalstu valūtas rezerves pērnā gada laikā ir sarukušas par 28% līdz 17,8 miljardiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2006.gada. Valsts saistību apjoms, kas jāatdod līdz nākamā gada beigām, ir 17 miljardi dolāru, un parādzīmēm viena miljarda dolāru apmērā dzēšanas termiņš ir viens miljards dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielie investori uz Ukrainas spēju atmaksāt parādu vēl skatās bažīgi

Žanete Hāka, 25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka obligāciju tirgos valda prieks par iespējamo Rietumu palīdzību Ukrainai, lielie investori aizvien bažījas, cik ātri Kijeva var saņemt šo palīdzību un vai Starptautiskā Valūtas fonda finansējums var pārstrukturizēt tās parādus, raksta Reuters.

Tādi fondi kā Templeton, Fidelity, Amundi, ING un Stone Harbor Investment Partners pērnā gada nogalē atkal atsāka ticēt Ukrainas spējai atmaksāt aizdevumu investoriem, ņemot vērā Krievijas piedāvāto finansējumu 15 miljardu dolāru apmērā.

Tāpat pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku ticība, ka darījums ar SVF izdosies, palīdzēja augt Ukrainas dolāru obligāciju cenām par 5-9 centiem, samazinot ienesīgumu. Tas arī uzlaboja obligāciju turētāju noskaņojumu, jo daļa investoru šogad jau ir vīlusies jaunattīstības valstu rādītājos un ieguldījumos, turklāt Ukraina un Venecuēla ir uzrādījušas šā gada vissliktākos rezultātus obligāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kas tev jāzina 12. septembra rītā

Dienas Bizness, 12.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

«Ir pat labi, ja laiku pa laikam kāds valdības loceklis ir spiests laiku pavadīt sastrēgumā – tas varbūt liks aizdomāties par ceļu stāvokli un ceļu remontdarbu organizēšanas problēmām valstī,» tā šorīt, ironizējot saistībā ar finanšu ministra Andra Vilka pārdomām nokļūstot sastrēgumā, DB saka būvuzņēmumu biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šodien Rīgā pulcējas eirozonas elite, lai piedalītos eiro ieviešanai veltītā konkurencē. Tajā būs gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, gan Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents, ekonomikas monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diferencēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lielāks neapliekamais minimums, bet tikai līdz 1000 eiro bruto ienākumiem, mainīti griesti veselības, izglītības un ziedojumu tēriņiem

Tās tiek dēvētas par nozīmīgākajām pārmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) ne tikai pēdējo 6–8 gadu laikā, bet pat pēdējo 20–25 gadu posmā. Uzņēmēju un grāmatvežu vērtējums par šīm novitātēm un risinājumiem atšķiras. Plānotās izmaiņas vērtēja eksperti DB sadarbībā ar BDO LAW, AS BDO Latvia un RISEBA rīkotajā konferencē X-faktors nodokļu regulējumā.

«Latvijā no 2018. gada būs trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā – jau 31,4% apmērā,» konferencē stāstīja AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītāja Jeļena Bārtule. Viņa uzsver, ka tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks,» norādīja J. Bārtule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas likvidators par pusgada darbu nopelnījis 2,9 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj

Līva Melbārzde, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj, to nosaka tirgus loģika. Arī darbinieki nenāks strādāt pie tiem, kas nevar samaksāt.»

To DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018 teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzstājoties pirmajā – valdības diskusiju panelī kopā ar citu ministriju pārstāvjiem. Šīs diskusijas pieteikumā DB uzsvēra, ka nākamais ir ļoti vērienīgu un daudzpusīgu reformu gads, tāpēc mēs centāmies saprast, uz ko ir virzītas un kādus rezultātus sagaida šo reformu iniciatores – Ekonomikas, Finanšu, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas.

Lai gan DB valdes loceklis Jānis Maršāns šīs konferences atklāšanas runā sacīja: «Es apstiprināto nodokļu reformu uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti», ministriju pārstāvji katrs no savas perspektīvas centās uzsvērt pretējo.

Komentāri

Pievienot komentāru