Investors

OPEC zaudē pozīcijas

Jānis Šķupelis, 03.06.2015

Reizi pusgadā Vīnē notiek Jēlnaftas eksportētājvalstu karteļa naftas ministru sanāksme. Attēlā atainots viesnīcas darbinieks, kas veic uzkopšanas darbus pirms Saūda Arābijas naftas ministra ierašanās.

Foto: AFP/SCANPIX

Jaunākais izdevums

OPEC jāmēģina izdzīvot naftas pārprodukcijas laikmetā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas beigās pasaules izejvielu tirgū gaidāms zīmīgs notikums – Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksme, kuras laikā karteļa biedri lems par savām oficiālajām melnā zelta ieguves kvotu izmaiņām. Finanšu tirgus dalībnieku bāzes scenārijs ir, ka OPEC savu kopējo naftas ieguves kvotu nemainīs, lai gan kādi pārsteigumi, protams, pilnībā izslēdzami nav. Tāpat pašlaik daudz tiek spriests par to, ka OPEC vairs nav uzskatāms par kaut cik viendabīgu veidojumu, kas mazinājis karteļa spēju ietekmēt tendences naftas tirgū.

Aktuālā kvota

Pašlaik OPEC valstis oficiāli apņēmušās vidēji dienā iegūt 30 miljonus barelu naftas. Jāatgādina, ka OPEC savu kvotu nemainīja arī iepriekšējā sanāksmē pagājušā gada novembra beigās. Toreiz pēc šāda lēmuma aizsākās straujš naftas cenu kritums, jo karteļa valstis deva skaidru mājienu, ka labāk cīnīsies par savām tirgus daļām, nevis dominējoša ir vēlme uzturēt augstākas minētā energoresursa cenas. Tādējādi līdz ar paaugstinātiem OPEC naftas ieguves apjomiem tirgū radās ievērojama šī resursa pārprodukcija.

Pieejamie dati arī liecina, ka realitātē OPEC valstis naftu cenšas iegūt vēl vairāk un pat konkurē savā starpā. Piemēram, ASV investīciju bankas Morgan Stanley analītiķi norāda, ka jau šobrīd OPEC valstis vidēji dienā realitātē iegūst vairāk par 31 milj. bareliem naftas (maijā tie bija gandrīz 31,6 miljoni barelu naftas vidēji dienā). Tādējādi neesot izslēdzama situācija, ka oficiālā karteļa naftas ieguves kvota pat tiks pabīdīta augstāk – līdz tai pašai 31 miljona barelu atzīmei. Šāda scenārija gadījumā visai iespējams, ka naftas cenas nonāks zemāk, jo tas varētu būt rosinājums karteļa biedriem iegūt vēl vairāk naftas. Katrā ziņā arvien redzamāks ir tas, ka realitātē katra OPEC valsts naftas ieguves ziņā dara, kā grib, un virsroku ņem individuālā valstu interese.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) aplēses liecina, ka pašlaik globālais naftas piedāvājums pieprasījumu vidēji dienā pārsniedz par diviem miljoniem barelu. Lielākās daļas izejvielu tirgus analītiķu aplēses liecina, ka globālais naftas pārpalikums, visticamāk, varētu būt aktuāls arī nākamajā un aiznākamajā gadā.

Visu rakstu OPEC zaudē pozīcijas lasiet 3. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas karteļa līderi pauž vēlmi reformēties un turpināt sadarbību ar jauniem biedriem

Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) jau kādu laiku sadarbojas ar vairākiem šī resursa ieguvējiem, kuri nav šī karteļa sastāvā. Pamatā tas ticis darīts, lai pēc agrākā naftas cenas sabrukuma šajā tirgū sabalansētu pieprasījumu/piedāvājumu, mazinātu daudzu valstu jēlnaftas uzkrājumus un celtu cenu. Vēl decembrī tā saucamā «OPEC+» lēma kopējo melnā zelta ieguvi samazināt ap 1,2 miljoniem barelu dienā.

Šobrīd izskatās, ka šīs valstis ir ceļā uz arvien ciešāku sadarbību, un daži uzskata, ka jaunā alianse ir mēģinājums reformēt nosacīti mirstošo OPEC, kuru ik pa laikam pavada iekšējie konflikti un neapmierinātība ar organizācijas kopējo politiku, ko lielākoties diktē Saūda Arābija un pēdējā laikā – arī Krievija, ko var uzskatīt par OPEC sadarbības valstu līderi. Valdot šādam fonam, «OPEC un Krievija+» ir ceļā uz pavisam oficiālu partnerību, kur šis priekšlikums tikšot apspriests šā mēneša vidus sanāksmē Vīnē, liecina pieejamā informācija. Jaunais šo valstu sadarbības nolikums, ja tāds tiek pieņemts, paredz, ka trīs gadus reizi divos mēnešos regulāri turpinās gan OPEC, gan tās sadarbības valstu mītiņi, kuru laikā tiek spriests par esošās politikas īstenošanas izaicinājumiem un melnā zelta ieguves izmaiņām, atklājušas OPEC amatpersonas. Vairāki analītiķi piebilst – jebkurā gadījumā, visticamāk, kaut kāda vienošanās par sadarbību tiks pieņemta, jo tās neesamības gadījumā melnā zelta cena var sabrukt, ko iesaistītās puses negrib.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

OPEC krievu rulete un citas nianses

AS SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intriga naftas tirgū par to, kāda tuvākajos gados būs naftas cena, pieaug. Lūk, dažas nianses. Naftas cena šobrīd ir atkāpusies no sasniegtajiem augstumiem un pastāv apstākļi, kas var likt cenai kritumu turpināt. Viens no tiem ir tirgū izveidojies lielākais spekulatīvais burbulis vēsturē. Tādēļ iespējams, ka izpārdošana turpināsies.

Taču fokusā ir arī OPEC, kas spēlē krievu ruleti ar globālo pieprasījumu. Respektīvi, ja pieprasījums nākamajos divos gados strauji pieaugs (+2.1% gadā), tad OPEC būs savu panācis.

Kartelis varēs atcelt ierobežojumus un paziņot par uzvaru: augstākas cenas, zemāki krājumi. Ja pieprasījums kāps vidējā tempā (piemēram, + 1.8% gadā), tad OPEC joprojām būs labi. Taču tas nevarēs atcelt ierobežojumus un nāksies turpināt regulēt piedāvājumu.

Savukārt, ja pieprasījuma pieaugums būs tikai 1.3% apmērā, kā prognozē SEA, tad OPEC būs sprukās. Pieprasījums pēc OPEC naftas 2019. gadā saruks līdz 31.7 miljoniem barelu. Tādā gadījumā OPEC papildus pašreizējam ieguves samazinājumam (1.5 m/b) vajadzēs pievienot vēl 0.8 miljonu barelu, lai saglabātu kontroli pār cenām. Alternatīva būs pieņemt sakāvi un atkal atgriezties pie stratēģijas «apjoms vispirms, tad cena», kā tas notika 2014. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas karteļa biedri savā starpā konkurē arvien asāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo mēnešu laikā no pasaules naftas ieguvēju un eksportētāju karteļa (OPEC) puses skanējušas divdomīgas ziņas. Vairākas karteļa valstis sūdzējušās par zemajām naftas cenām un norādījušas, ka OPEC vajadzētu samazināt savus melnā zelta ieguves apjomus, lai šī resursa cenu novestu augstāk. Šajā pašā laikā daudzas OPEC valstis, kuras to var izdarīt, naftu iegūst pastiprinātos apjomos, kas nozīmē, ka būtībā notiek vien periodiska mētāšanās ar vārdiem, nevis gatavošanās kādām stratēģiskām izmaiņām.

Sagaidāms, ka spekulācijas par OPEC iespējamiem lēmumiem saistībā ar karteļa naftas ieguves kopējām kvotām pirms decembra sākumā paredzētas organizācijas biedru sanāksmes tikai pieņemsies spēkā. Šobrīd OPEC valstis apņēmušās kopā vidēji dienā iegūt 30 miljonus barelu naftas. Pieejamie dati liecina, ka realitātē OPEC vidēji dienā iegūst par 1 līdz 1,6 miljoniem vairāk naftas, nekā ir tās oficiālais slieksnis. Karteļa amatpersonas turklāt norādījušas, ka šā gada septembrī OPEC valstis saražojušas visvairāk naftas trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābijas "cenu karš" izraisa strauju naftas cenu kritumu

LETA--AFP/BLOOMBERG, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OPEC politika spēlē par labu ilgstoši zemākai naftas cenai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada beigās naftas tirgu atkal satricinājuši Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) ministri. Kartelis nu vienojies, ka vidēji dienā kopā turpinās izpumpēt aptuveni 31,5 miljonus barelu naftas. Jāpiebilst, ka iepriekšējā oficiālā OPEC naftas ieguves kvota bija 30 miljoni barelu melnā zelta vidēji dienā. Savukārt realitātē OPEC valstis naftu jau 18 mēnešus pēc kārtas ieguvušas vairāk, nekā ir to oficiālā kvota. Līdz ar šādu lēmumu OPEC oficiālo ieguves kvotu vienkārši pietuvina saviem reālajiem melnā zelta ieguves apjomiem.

Būtībā tas nav nekas jauns, un OPEC samierinās ar jauno realitāti. Turklāt nav izslēgts, ka karteļa dalībvalstis nu gribēs pārsniegt arī šo jauno oficiālo naftas ražošanas līmeni (drīzāk pat varētu teikt, ka šāda situācija ir ļoti iespējama). Viss notiekošais liecina par to, ka OPEC valstis turpinās vēl aktīvāk cīnīties par tirgus daļu (visticamāk, arī savā starpā), un lielāks piedāvājums (šajā gadījumā naftas) parasti mēdz novest pie zemām cenām. OPEC ietekmīgāko valstu nostāju visai labi ataino Irākas naftas ministra teiktais. «Kāpēc OPEC vienīgajam vajadzētu ziedot savu daļu tirgū? Amerikāņiem nav kādi ieguves griesti, krieviem arī nav. Kāpēc OPEC būtu jābūt kādiem griestiem?» spriež Irākas Adels Abduls Mahdi. Savukārt Irānas naftas ministrs Bijans Namdars Zanganegs rezumējis, ka piektdienas lēmums nozīmē – «visi naftas ieguves ziņā darīs, kā viņi paši grib un spēj». Viņš arī piebilst, ka naftas piedāvājums šī resursa pierādījumu šobrīd globālā mērogā pārsniedz aptuveni par diviem miljoniem barelu vidēji dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saūda Arābija: OPEC vēlas pietiekamu naftas ieguves samazinājumu tirgus līdzsvarošanai

LETA, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC vēlas panākt pietiekamu naftas ieguves apjoma samazinājumu, lai palielinātu jēlnaftas cenas pasaules tirgū, ceturtdien paziņoja Saūda Arābijas naftas ministrs Hāleds al Fālihs.

«Mēs vēlamies pietiekamu samazinājumu tirgus līdzsvarošanai, kas būtu līdzvērtīgi sadalīts starp [OPEC] dalībvalstīm,» pirms organizācijas sanāksmes žurnālistiem norādīja al Fālihs.

OPEC dalībvalstis un citas naftas ieguvējvalstis, kas nav OPEC sastāvā, Vīnē tiekas divu dienu sanāksmē, lai apspriestu iespējas apturēt naftas cenu kritumu, kas pasaules tirgū novērots pēdējos divos mēnešos.

Tikmēr trešdien ASV prezidents Donalds Tramps ierakstā savā tvitera kontā aicināja naftas ieguvējvalstis saglabāt naftas ieguvi nemainīgā līmenī.

«Cerams, ka OPEC saglabās naftas plūsmu pašreizējā, neierobežotā apjomā. Pasaule nevēlas un tai nav vajadzīgas augstākas naftas cenas,» raksta Tramps, kurš jau vairākkārt apsūdzējis OPEC par naftas cenu mākslīgu uzturēšanu augstā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuveita prognozē naftas cenu kāpumu līdz 60 dolāriem

LETA, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuveitas jaunais naftas ministrs Esams al Marzuks ceturtdien prognozēja, ka naftas cenas pasaules tirgū var pieaugt līdz 60 dolāriem par barelu, ņemot vērā Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstu un valstu ārpus OPEC apņemšanos samazināt jēlnaftas ieguves apjomu.

Ministrs gan termiņu izteiktās prognozes realizācijai neminēja, norādot vienīgi, ka viņš ir optimistiski noskaņots par naftas ražotājvalstu spēju ievērot vienošanos par jēlnaftas ieguves samazināšanu, lai likvidētu ilgstošo energoresursu piegāžu pārmērību.

Mēs sagaidām, ka naftas cenas veidos aptuveni 50-60 dolārus par barelu, kad tiks sākta jēlnaftas ieguves samazināšana janvārī, sacīja Marzuks. Mēs sagaidām, ka naftas cenas vēlāk pieaugs līdz 60 dolāriem un ceram, ka tās tur stabilizēsies. Tā ir laba cena mums un nosargās ražošanas kvotas OPEC dalībvalstīm un valstīm ārpus OPEC.

Kā ziņots, Krievija un vēl desmit valstis ārpus Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC sestdien vienojās samazināt savu jēlnaftas ieguves apjomu par vairāk nekā pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas tirgus pamazām virzās uz līdzsvara pusi, jo jēlnaftas krājumi mazinās, pieprasījums ir veselīgs, bet piedāvājums sarūk, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tādēļ ir spēkā prognozes par naftas cenu atgūšanos turpmākajos divos gados (2017. un 2018. gadā), respektīvi USD 55 un USD 60. Šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī naftas vidējās cenas prognoze ir USD 50. Prognoze ir pazemināta par USD 5, jo jēlnaftas krājumu sarukuma temps ir bijis lēnāks un aktivizējusies ASV naftas ieguves urbumu skaits.

Pieaugot naftas cenai, ASV atsācies urbumu skaita kāpums. Taču līdz šim tas ir bijis nepietiekams, lai lauztu kopējās tendences. Gada pirmajā ceturksnī ASV slānekļa uzņēmumi ievērojami samazināja aktivitātes apjomus. Tomēr, tā kā naftas cena ir pieaugusi, ir pazīmes par nelielu aktivitātes palielināšanos. Kopš maija beigām naftas urbumu skaits ir pieaudzis par 90 jeb 28%. Ir palielinājies arī šo uzņēmumu budžeti, tomēr investīciju tēriņi, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, joprojām ir par 50% zemāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties Naftas eksportētājvalstu organizācijai (OPEC), kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par 1 miljonu barelu dienā (b/d), OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0.6 miljoniem barelu dienā, tendences naftas tirgū raksturo SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Rezultātā krājumu apjoms jūlijā gada laikā bija krities par 85 miljoniem barelu. Samazinoties krājumiem, naftas ražotāji kopumā un OPEC ir bijuši ieguvēji, jo īpaši panākot vēlamo prēmiju spot cenai, kurai vēl nesen tika piemērotas ievērojamas atlaides.

2018. gadā tirgū turpinās valdīt pietiekams daudzums naftas. Tādēļ, lai nodrošinātu krājumu turpmāku samazināšanos, OPEC nāksies turpināt ietekmēt tirgu līdz pat 2018. gada beigām. Savukārt 2019. gadā sāks uzrādīties investīciju samazinājuma ietekme, kas krājusies kopš 2014. gada.

Tādejādi 2019. gadā, augot pieprasījumam - zemās cenas un ekonomikas izaugsmes ietekmē, OPEC zudīs nepieciešamība uzturēt ieguves ierobežojumus. Brent naftas cenas prognozes ir, ka 2018. gadā tās cena būs vidēji 55 ASV dolāri, bet 2019. gadā - 60 ASV dolāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Akciju indeksi sasniedz vēsturiskas virsotnes

Žanete Hāka, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada noslēgums finanšu tirgos kā vienmēr nāk ar pārsteigumiem – nesenajā OPEC sanāksmē karteļa dalībvalstis ne tikai vienojās par naftas ieguves samazināšanu, bet uz līdzīgu soli pamudināja arī vairākus konkurentus, jaunākajā finanšu tirgus apskatā norāda DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Eiropas centrālā banka (ECB) ir vienojusies pagarināt vērtspapīru uzpirkšanas programmu līdz nākamā gada decembrim, tai pašā laikā samazinot uzpirkšanas apjomu līdz 60 miljardiem EUR iepriekšējo 80 miljardu vietā. Pozitīvais noskaņojums ASV finanšu tirgos, kas aizsākās pēc Trampa ievēlēšanas, turpina plesties plašumā. ASV makroekonomikas dati virknē rādītāju ir bijuši labāki, nekā gaidīts, dodot iemeslu galvenajiem akciju indeksiem sasniegt jaunas, vēsturiski augstākās virsotnes.

Pēdējo nedēļu laikā naftas cena ir spēcīgi svārstījusies augšup un lejup, reaģējot uz katru jaunāko informāciju par naftas ieguves apjomiem, plānotajām izmaiņām gan ieguves, gan pieprasījuma pusē. OPEC nesen panāktā vienošanās paredz, ka kartelis samazinās naftas ieguvi par 1.2 miljoniem barelu dienā (mbpd); kopā pasaulē iegūst vairāk nekā 90 mbpd, no tā apmēram trešdaļu - OPEC valstis. Ilgstoši šādu lēmumu kavēja gan Saūda Arābijas stratēģija — kaitēt jaunajiem naftas ražotājiem, gan nespēja vienoties ar OPEC nepiederošajiem naftas eksportētājiem, pirmkārt, Krieviju. Tagad tas ir noticis, OPEC konkurentes piekritušas samazināt ražošanu par 0.6 mbpd, pusi šīs nastas uzņēmusies Krievija. Tirgi joprojām ir skeptiski par to, vai OPEC būs pietiekama disciplīna, lai vienošanos izpildītu. Vēsturiski tā ir bijusi ļoti liela problēma. Tāpēc daļa tirgus analītiķu domā, ka karteļa ietekme uz cenām vēsturiski bijusi otršķirīga, pirmkārt, tās virzījusi tehnoloģiju attīstība, jaunu atradņu apgūšana u.c. fundamentālie faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pareģo arī ietekmīgā naftas karteļa galu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zemās naftas cenas sit pa kabatu daudziem šī resursa ieguvējiem un jau ziņots, ka par viendabīgu veidojumu nekādā gadījumā vairs nevar uzskatīt arī jēlnaftas eksportētājvalstu organizāciju (OPEC). Šī karteļa dalībnieku vidū pieaugusi konkurence par naftas noieta tirgiem, kur neviena valsts, šķiet, nav gatava uzupurēties un samazināt savus šī resursa ieguves apjomus (tādējādi zaudējot tirgus un līdz ar to – ieņēmumus).

Vismaz pašlaik OPEC izvērsusi kariņu ar ASV slānekļa naftas ražotājiem, kuriem melnā zelta ieguves izmaksas ir lielākas. OPEC stratēģija paredz, ka ilgstoši zemas naftas cenas novedīs pie daudzu ASV slānekļa apguves industrijas pārstāvju bankrota, kas kādā brīdī atkal nozīmēs, ka pieaug karteļa nozīme (OPEC iegūst aptuveni 40% no pasaulē patērētās naftas). Šādai stratēģijai ir vairāki vājie punkti, un drosmīgākie prognozētāji pat paredz, ka galu galā notikumi naftas tirgū var novest pat pie OPEC kā institūcijas sabrukuma. Jāatgādina, ka OPEC ir dibināta 1960. gadā un šīs organizācijas līderis ir Saūda Arābija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftai jauni rekordi, šogad prognozē lielāku svārstīgumu

Žanete Hāka, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas pēdējās nedēļas vērojams visai straujš naftas cenas pieaugums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā kopš augusta vidus palēkusies par 10 ASV dolāriem un pārrāpusies pāri apaļajai 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Rezultātā šobrīd pasaulē vērojama dārgākā nafta četru gadu laikā. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) pārstāvji devuši mājienus, ka naftas piedāvājuma palielināšana, visticamāk, tuvākajā laikā nav dienas kārtībā. Turklāt naftas piedāvājuma pusi uz jautājuma zīmes uzlikuši notikumi, kas aptver Irānu un Venecuēlu. Būtībā OPEC atklājusi, ka negarantēs zaudēto Irānas un Venecuēlas barelu aizvietošanu ar papildu naftas ieguvi. Pieejamā informācija liecina, ka Venecuēlā augustā vidēji dienā tika iegūti aptuveni 1,25 miljoni barelu naftas, kas ir par pusmiljonu mazāk nekā pagājušā gada beigās un par miljonu mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OPEC, visticamāk, turpinās sargāt savu tirgus daļu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamnedēļ naftas tirgū gaidāms nozīmīgs notikums – notiks Jēlnaftas eksportētājvalstu (OPEC) sanāksme, kuras iznākumam var būt liela ietekme uz pasaulē nozīmīgā energoresursa vērtību preču biržās.

Vismaz šobrīd būtu milzīgs pārsteigums, ja OPEC nākamnedēļ tomēr izdomās aizskart savas melnā zelta ieguves kvotas. Tīri formāli OPEC dienas kvota, visticamāk, pat tiks palielināta par vienu milj. bbl līdz 31 milj. bbl, jo kartelim pēc kāda laika atkal pievienojusies Indonēzija (realitātē vidēji dienā gan, visticamāk, OPEC iegūs pat 33 milj. bbl naftas).

Vismaz pagaidām nekādi mājieni par kvotu samazināšanu nav saņemti no OPEC vadošās valsts – Saūda Arābijas – puses. Tādējādi ticamākais scenārijs nākotnē ir tāds, ka naftas cena saglabājas piezemēta, jo ieguves pārpalikums tirgū mazinās lēni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

OPEC vienojas nemainīt naftas ieguvi

LETA, 05.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC piektdien Vīnē notikušajā sanāksmē nolēma saglabāt pašreizējās naftas ieguves kvotas, paziņoja Saūda Arābijas naftas ministrs Ali al Nuaimi.

Tādējādi OPEC naftas ieguves apjoms arī turpmāks veidos 30 miljonus barelu dienā.

Šajā apjomā organizācijas naftas ieguves kvotas saglabājušās jau vairāk nekā trīsarpus gadus.

«[Naftas ieguves] griesti saglabājušies nemainīgi. Jūs būtu pārsteigti, uzzinot, cik draudzīgi aizritēja šī sanāksme,» norādīja Nuaimi.

Arī analītiķi iepriekš prognozēja, ka OPEC kārtējo reizi nolems naftas ieguves kvotas saglabāt nemainīgas, ņemot vērā vēlmi nosargāt savu tirgus daļu pret slānekļa naftas ieguves apjoma straujo pieaugumu ASV.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) gan vēsta, ka OPEC patiesībā iegūst 31,2 miljonus barelu naftas dienā, kas skaidrojams ar piegāžu pieaugumu no Saūda Arābijas un Irākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenas lejupslīde. Cik noturīgi?

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobris naftas tirgū atnesa negaidītus pavērsienus. Kopš tā sākuma Brent jēlnaftas cena nogāzās par aptuveni 30% no 86 dolāriem līdz 59 dolāriem.

Vērtējot dinamiku, nevar nepamanīt investoru uzvedību, kas kopš septembra beigām ir mazinājuši neto garās pozīcijas par 40% jeb no 1.1 miljardiem barelu līdz 650 miljoniem barelu. Investori sāka zaudēt pārliecību šā gada aprīlī/maijā, kad kļuva skaidrs, ka gada otrajā pusē OPEC+ samazinās ieguves ierobežojumus. No tā laika garās spekulatīvās pozīcijas Brent un WTI naftai, sasniedzot augstāko punktu 1.4 miljardi barelu, sāka mazināties.

Globālais finanšu tirgus, ko atspoguļo S&P500 indekss, saglabāja augšupeju līdz pat oktobra sākumam, kad investori strauji mainīja pozīciju. Tas izpaudās gan S&P500 indeksa, gan Brent cenas lejupslīdē. Naftas tirgus nosacījumi tikmēr piedzīvoja izmaiņas - tie kļuva mazāk strikti - vairāk piegādes (ASV, Krievija, Lībija), brīvākas Irānas sankcijas nekā gaidīts un mazliet vājākas globālā pieprasījuma perspektīvas. Turklāt Džamala Hašogi nogalināšana nostādīja Saūda Arābiju īpašā situācijā pret Trampu, kurš aicināja palielināt ražošanas apjomus un samazināt cenas. Var pieņemt, ka SA varētu būt centusies izpatikt un atbalstīt prezidentu kongresa priekšvēlēšanu situācijā, tādejādi mēģinot piegludināt iespējamās nepatikšanas. Taču tikpat nozīmīgs iemesls cenu korekcijai varētu būt bijusi investoru skatījuma maiņa, kas lika strauji izpārdot aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru