Pirms diviem gadiem dibinātais SIA JAG NextGen Wind apņēmies veikt revolūciju enerģētikas tirgū, radot daudz efektīvākus vēja ģeneratorus. Patlaban tiek izstrādāts pirmā produkta prototips, bet līdz gada beigām tam vajadzētu būt gatavam, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Ģirts Fiļipovs.

Ģ. Fiļipovs stāstīja, ka ideja par jauna tipa vēja ģeneratoriem radusies, iepazīstoties ar Latvijas zinātnieku, kuram iepriekš bijusi doma radīt jauna tipa vēja ģeneratoru. Sākotnēji zinātnieks un uzņēmējs vērsās pie ekspertiem Rīgas Aviācijas institūtā un konsultējās par to, vai ideja par vēja ģeneratoru ar 146 metru platu spārnu ir īstenojama.

«Klasiskajiem vēja ģeneratoriem ir horizontālā ass, bet mēs esam izstrādājuši ar vertikālo asi, respektīvi, klasiskie vēja ģeneratori ar horizontālo asi un trīs spārniem aizņem tikai 2% spārnu laukuma no kopējās vēja ģeneratora darbības plaknes. Mēs izmantojam līdz pat 80% spārnu laukumu no kopējā vēja ģeneratora darbības plaknes,» jaunā vēja ģeneratora specifiku apraksta Ģ. Fiļipovs.

Aprit 25 gadi, kopš Latvijā uzstādīti pirmie vēja ģeneratori, tāpēc Pasaules Vēja dienā, 15. jūnijā Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina sabiedrību pozitīvi novērtēt vēja enerģijas potenciālu.

Asociācija aicina valsts līmenī domāt par tā attīstīšanu, novēršot birokrātiskus šķēršļus un meklējot risinājumus "zaļās enerģijas" straujākai apgūšanai.

"Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā. Šajā laikā pasaulē vēja enerģijas apguve ir strauji attīstījusies. Arī mūsu valstī esam maziem soļiem gājuši uz priekšu, taču redzams, ka joprojām neesam spējuši pārkāpt aizspriedumu slieksnim. No vienas puses gandrīz 80% Latvijas sabiedrības atbalsta vēja enerģijas izmantošanu, no otras - pašvaldību iedzīvotāju un vadītāju vidū iesakņojušies mītiski stereotipi liek vilcināties ar racionālu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz ekspertu un atbildīgo instanču saņemtajiem pozitīvajiem atzinumiem un atļaujām vēja elektrostaciju būvniecībai," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Popes un Tārgales pagastā atklāts Latvijā jaudas ziņā lielākais vēja elektroenerģijas ražotnes parks, kur katra no deviņiem ģeneratoriem jauda ir 2,3 megavati. Vēja parka attīstītāja ir 2008. gadā darbu uzsākusī SIA Winergy, uzņēmums, attīstot arī projekta otro un trešo kārtu, kā arī nākotnē attīstot citus vēja parkus, tālākā nākotnē kopumā plāno saniegt 100 MW jaudu, ieguldot ap 200 milj. eiro.

Vēja parkā uzstādīti deviņi jaunās paaudzes Siemens ģeneratori, katra ģeneretora jauda ir 2,3 megavati (MW), torņa augstums - 90 metri, rotora diametrs – 101 metrs, bet spārna garums – 50 metri.

«Winergy vēja parks ir lielākais Latvijā pēc kopējās parka jaudas,» Db.lv norādīja uzņēmuma valdes loceklis Andruss Petersons. Viņš stāstīja, ka līdz šim projektā ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni latu. Šobrīd Winergy projekts paredz 55MW jaudas ražošanu un ekspluatācijā ir ticis nodots tikai projekta pirmais etaps. Plānota arī projekta otrā un trešā kārta, tāpēc nepieciešamās investīcijas tiek precizētas. Kopumā projekta īpašnieku ilgtermiņa mērķis ir saražot 100 MW kopējās jaudas, kas paredz ap 200 miljonu eiro ieguldījumus, norādīja Winergy valdes loceklis.

Baltijas valstu kopējais vēja enerģijas ražošanas portfelis pieaudzis par 11%, Igaunijā kompānijai Eesti Energia izbūvējot divus jaunus sauszemes vēja parkus.

Igaunijas Paldiski apgabalā Pakri pussalā un Narvā Eesti Energia uzbūvējusi 26 jaunus vēja ģeneratorus. Deviņi vēja ģeneratori atklāti Pakri pussalā, un katrs no tiem ir ar 2,5 MW jaudu, savukārt pārējie 17 ģeneratori, kas atrodas Narvā, ir ar jaudu 2,3 MW.

Abu vēja parku kopējā jauda ir 61,6 MW un tie spēj saražot elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, ar ko iespējams apgādāt 55 tūkst. mājsaimniecību. Tādējādi kopējā Baltijas sauszemes vēja parku jauda sasniegusi 640 MW. 2012. gada beigās Baltijas vēja parku kopējā jauda bija nedaudz lielāka par 550 MW.

Lielākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Baltijā ir Igaunijā, kur tā sasniegusi 355 MW, Lietuvā vēja parku jauda ir 225 MW, savukārt Latvijā vēja turbīnu kopējā jauda ir 60MW.

Divas saimniecības Vidrižos jau vairāk nekā gadu cīnās ar vējdzirnavām vistiešākajā nozīmē – lai gan firma vēja ģeneratorus uzstādījusi, tomēr tos nevar nodot ekspluatācijā. Viena no šīm saimniecībām nevar saņemt Eiropas Savienības atbalsta maksājumu. Lieta tiek gatavota skatīšanai tiesā, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Kristīnes Gulbes šinšillu audzētava z/s Sautlāči samaksājusi 7,5 tūkst. latu SIA Indie Energy Farm (pirms tam gan šis uzņēmums jau divas reizes mainījis nosaukumu) par trīs vēja ģeneratora iekārtu ar nominālo jaudu 2 kW uzstādīšanu un pieslēgšanu. Vēl 9 tūkst. latu samaksājusi turpat netālu esošā Ingrīdas Zaķes audzētava SIA Inga Z – arī par trīs tādas pašas jaudas ģeneratoriem. «Esmu slēgusi līgumu jau ar trīs firmām, 21. jūlijā, pirms gada, visam vajadzēja strādāt, bet vēl joprojām negriežas,» laikrakstam sūrojusies I. Zaķe.

Šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecība z/s Sautlāči pirms diviem gadiem realizējusi ES atbalsta projektu un modernizējusi kažokzvēru novietni – ierīkojusi ūdens attīrīšanas sistēmu, uzlikusi divus ūdens akumulatorus un plānojusi ar vēja ģeneratoriem ražot elektrību un apsildīt fermu. Iekārtas uzstādītas, 500 šinšillu ganāmpulks barojas un aug, taču pie Eiropas naudas nav iespējams tikt, jo vēja ģeneratori negriežas un elektrību neražo. «Līgumā bija ierakstīts, ka 2010. gada 31. decembrī te viss griezīsies, tad datums tika pārcelts uz 2011. gada 24. oktobri... Sākumā tiešām fiksi gāja, lielā putenī raka pamatus, ar elektrību sildīja un Ziemassvētku vakarā pamatus uzstādīja. Un tad sākās... Vispirms – ģeneratori tepat garāžās Rīgā tiek montēti, pēc tam – iesaluši jūrā un beidzot pazuda pavisam...» teikusi K. Gulbe.

Ventspils novada Vārves pagastā top jauni vēja ģeneratori, kas ir viens no daudziem iecerētiem vēja enerģijas projektiem Kurzemes ziemeļrietumos, ziņo Dienas Bizness.

Projekta pasūtītājs ir SIA Ošmaļi, projektētājs un būvnieks– SIA Leps. Šajā vēja parkā jau divi ģeneratori ir pabeigti – katrs ar 225 MW jaudu, bet būvniecības stadijā esošie vēja ģeneratori būs 50 m augsti, ar 225 KW jaudu katrs. Projekta gaitā vairākkārt mainījušies vēja parka īpašnieki – pārdota sākotnēji Vārves pagastā reģistrētā SIA Ošmaļi. Pašreizējie īpašnieki reģistrēti Rīgā, Krasta ielā 86 – 10, kur reģistrēta arī SIA PMG grupa, kas realizē vēja ģeneratoru projektu Piltenē.

Intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija! Ventspils mērs Aivars Lembergs gan norādīja, ka pret šādiem projektiem viņš izturas ar skepsi.

Valdības dienaskārtībā un laikrakstu lappusēs ik pa laikam uznirstošais Norvik bankas un vēja parku attīstītāja SIA Winergy miljonos mērāmais konflikts, kurā aiz abu pušu savstarpējiem pārmetumiem stāv aizdomas par miljonu izkrāpšanu no bankas, iestājies pavērsiens. Jauns, šoreiz Finanšu policijas (FP), kriminālprocess sola sniegt atbildes, kur varētu būt palikusi vismaz daļa no naudas, kas bija paredzēta jaunu vēja turbīnu iegādei, bet, kā uzskata Ekonomikas policijas (EP) izmeklētāji, daļēji «izmantota noziedzīgās grupas dalībnieku vajadzībām», tajā skaitā pērkot dārgus luksusklases auto un nekustamos īpašumus Jūrmalā un citviet, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Valsts ieņēmumu dienesta FP pārvalde ierosinājusi jaunu kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar nodokli apliekamo ienākumu un objektu slēpšanu. Šajā kriminālprocesā pagaidām nefigurē nevienas personas vārds, tomēr FP lēmumā, kas ir Dienas rīcībā, norādīts, ka tas ierosināts, pamatojoties uz konkrētu Norvik bankas iesniegumu, bet tajā savukārt figurē bijušās šīs bankas Korporatīvo klientu pārvaldes vadītājas, kādreizējās iekšlietu ministra Māra Gulbja sievas Tīnas Petersones vārds. Viņas vēlākais dzīvesbiedrs igauņu uzņēmējs Andruss Petersons ir EP izmeklētāju šķetinātās shēmas centrā.

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Ir iespēja īsā laikā nodrošināt Latviju ar tai nepieciešamo atjaunojamo enerģiju, sniegt attīstības iespēju Latvijas nīkuļojošām ostām un principiāli izbeigt atkarību no jebkādas gāzes izmantošanas.

Par to Dienas Bizness pārliecinājās Dānijā, aplūkojot vēja un saules parkus, Esbjergas ostu un tiekoties ar Dānijas Sadales tīklu analoga Energinet speciālistiem.

Vēl vairāk - mums ir iespēja mācīties no Dānijas pieredzes un izmantot tikai tos elementus, kuri pierāda sevi kā visefektīvākie. Turklāt jāievēro, ka Latvijai, atšķirībā no Dānijas, ir savas hidroelektrostacijas un darāmā patiesībā ir daudz mazāk. Pilnu pāreju uz atjaunojamo enerģiju Latvija, visticamāk, var veikt jau tuvāko septiņu, astoņu gadu laikā, līdz 2030. gadam sasniedzot nulles emisiju līmeni elektroenerģijas ražošanā.

Vēja ģeneratori aizvien lielāki

Lietainā 27. septembra rītā Dienas Bizness Esbjergas ostas teritorijā klātienē apskatīja vairāk nekā 160 metrus augsto vēja ģeneratoru ar nepilnus 100 metrus garām rotora lāpstiņām. “Tā jauda ir 8 megavati, tādus parasti uzstāda jūrā, kādas 50 jūdzes no krasta, kur vējš ir pietiekami stiprs, bet šeit, Esbjergā, ostas teritorijā, vējš ir pietiekams, un šis ir viens no piemēriem, kad uz zemes ir uzstādīts jūrai paredzēts rotors. Tur, tālumā, jūs redzat 236 metrus augstus vēja ģeneratorus ar vairāk nekā 100 metrus garām rotora lāpstiņām, kuru jauda ir gandrīz 20 megavati,” Dienas Biznesam stāstīja uzņēmuma European Energy projektu vadītājs Aleksandrs Reumerts (Alexandr Reumert), piebilstot, ka iekšzemē uzstādāmie rotori ir zemāki un ar mazāku lāpstiņu garumu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši efektīvu lēngaitas vēja ģeneratoru ar integrētu energoelektronikas pārveidotāju, informē RTU Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva.

Ģenerators izceļas ar augstu lietderības koeficientu - virs 91% -, un iekārta nodrošinās iespēju ražot enerģiju vietās ar nelielu vēja vai ūdens straumes ātrumu.

Jaunā tipa ģeneratorā ir iestrādāti «paredzēšanas» vadības algoritmi, kas ļauj kontrolēt jaudas plūsmu un nodrošina iekārtas izejā stabilu spriegumu neatkarīgi no vēja vai ūdens straumes ātruma. Šāda sistēma ļaušot arī vienkāršāk veidot tā saucamās mikrotīklu un gudrotīklu sistēmas, kā arī tieši pieslēgt vēja iekrātu pie patērētāja trīsfāzu maiņstrāvas tīkla.

RTU zinātnieku piedāvātajā sistēmā ģenerators ir apvienots ar energoelektronikas pārveidotāju, tādējādi nodrošinot augstāku iekārtas lietderību, jo pārveidotājs ar ģeneratoru ir savstarpēji salāgoti. Šis esot lietotājam draudzīgs risinājums no izmaksu un uzstādīšanas viedokļa.

Norvēģija trešdien Ziemeļjūrā oficiāli atklāja pasaulē lielāko peldošo vēja ģeneratoru parku, kas ir vēl viens solis pārējā no fosilajiem kurināmajiem uz videi draudzīgu enerģiju.

Vēja ģeneratoru parkā "Hywind Tampen" atrodas 11 vēja ģeneratori, no kuriem katrs spēj saražot līdz 8,6 megavatiem elektroenerģijas, nodrošinot piecām blakus esošajām naftas un gāzes ieguves platformām aptuveni 35% no to enerģijas vajadzībām.

Tas atrodas aptuveni 140 kilometrus no krasta un elektroenerģijas ražošanu sāka pērnā gada beigās, taču oficiāli tika atklāts trešdien, svinīgajā pasākumā piedaloties Norvēģijas kroņprincim Hakonam un premjerministram Jūnasam Gāram Stērem.

"Mums un eiropiešiem nepieciešams vairāk elektroenerģijas. Karš Ukrainā šo situāciju ir aktualizējis," sacīja Stēre.

"Šai elektroenerģijai jābūt no atjaunīgiem avotiem, ja Eiropa vēlas sasniegt savus klimata mērķus," viņš norādīja.

Vācijas kanclere Angela Merkele palīdzēs atklāt Vācijas pirmo jūras vēja enerģijas parku Baltic 1, vēsta The Local.

A. Merkele piedalīsies 21 vēja ģeneratora atklāšanā Baltijas jūrā. Vēja ģeneratori atradīsies 16 kilometrus no Fišlandes-Dārsas-Cingstas pussalas krastiem. Ģeneratoru īpašnieks un pārvaldītājs ir lielais enerģijas uzņēmums Energie Baden-Württemberg (EnBW). Turbīnu ražotājs - Siemens.

Vēja ģeneratori saražos teju 50 megavatus elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai ar elektrību apgādātu 50 tūkstošus mājsaimniecību.

Baltic 1 atklāšana ir tikai daļa no Vācijas paredzētajiem pasākumiem, lai būvētu «zaļās enerģijas» ražotnes. Kopumā «zaļās enerģijas» ieguvju uzstādīšanai paredzēti trīs miljardi eiro uzņēmuma EnBW investīciju. Līdz 2020. gadam EnBW plāno panākt, ka 20% no uzņēmuma saražotās enerģijas, tiek iegūta, izmantojot atjaunojamos dabas resursus.

Norvēģijas enerģētikas kompānija Statoil un Vācijas lielākais enerģētikas uzņēmums E.ON pirmdien paziņoja, ka investēs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, lai Baltijas jūrā izveidotu vēja ģeneratoru parku, kas būs viens no lielākajiem piekrastes vēja ģeneratoru projektiem.

Arkonas vēja ģeneratoru parks, kas atradīsies uz ziemeļaustrumiem no Vācijas piekrastes, nodrošinās atjaunojamu enerģiju līdz pat 400 000 mājsaimniecību Vācijā, bet tā jauda veidos 385 megavatus, norāda abi uzņēmumi.

Vēja ģeneratoru parks, kuru būvēs un pārvaldīs E.ON, darbību ar pilnu jaudu sāks 2019.gadā un tajā būs 60 vēja ģeneratori.

Šis projekts nodrošinās Statoil iespēju palielināt savu vēja ģeneratoru parku enerģijas kapacitāti par 50%, bet E.ON kļūs par pirmo uzņēmumu, kas pārvaldīs vēja ģeneratoru parkus gan Vācijas Ziemeļjūrā, gan Baltijas jūrā.

Pēdējā laikā bieži tiek spriests par to, ka lielas naudas summas, maksājot par elektroenerģiju, Latvijā tiek samaksātas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā.

Mēs gribam būt par daudz eiropeiski, neņemot vērā mūsu reālo situāciju. Skrienot vilcienam pa priekšu, mēs mēģinām izpildīt pat rekomendācijas un ieteikumus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara palielināšanu ES.

Jāuzsver, ka, ņemot vērā mūsu pašreizējo energoapgādes situāciju, mums faktiski nekas vairs nebūtu jādara, lai izpildītu ES ieteikumus, jo tas viss mums jau ir – Latvija pilnībā iekļaujas ES uzstādījumos. Tomēr Latvijā tas tiek ignorēts, pieņemot likumus, kas paredz AER staciju atbalstu, un uz tā pamata tiek dalītas licences dažādu jaunu staciju darba uzsākšanai, nepaskaidrojot, ka šādi iegūta enerģija maksā aptuveni četras reizes dārgāk nekā enerģija, kas saražota, izmantojot gāzi.

Igaunijas valdība grasās «uzlikt krustu» enerģētikas kompānijas Eesti Energia plānam būvēt apjomīgu vēja parku Rīgas jūras līcī, raksta Bizness&Baltija.

Lai realizētu projektu, Eesti Energia cenšas panākt atļauju celtniecībai Rīgas līča akvatorijā 100 kvadrātkilometrus lielā platībā un 50 gadiem.

Savukārt Igaunijas premjers Andruss Ansips paziņojis, ka valdība «visticamāk» neļaus uzņēmumam rezervēt nepieciešamo platību. «Es uzskatu, ka vienam komercuzņēmumam nav nepieciešams atdot tik lielu platību,» norādījis premjers.

Pēc A.Ansipa vārdiem, ja saskaita visus piedāvātos projektus saistībā ar vēja enerģiju kopā, Igaunijai uzkrātos jauda aptuveni četri tūkstoši megavatu apmērā, tanī pašā laikā minimālais patēriņa līmenis vasaras laikā esot 400 megavati diennaktī, bet maksimālais elektroenerģijas patēriņš ziemas laikā nepārsniedzot 1,6 tūkstošus megavatu.

Plānotais vēja parks Ventspils novadā, kas izraisījis plašu rezonansi ornitologu strīdu dēļ, mainījis projekta virzītājus.

SIA W.e.s.1; W.e.s.2; W.e.s.5; W.e.s.7; W.e.s.8,; W.e.s.9; W.e.s.10,; W.e.s.11; W.e.s.12; W.e.s.13 valdē atbrīvota Ventspilī deklarētā Ilze Kuņicka, bet viņas vietā valdē iecelts rīdzinieks Vladimirs Vahromovs, liecina publikācija Latvijas Vēstnesī.

Db.lv jau rakstīja, ka pēc tam, kad Latvijas Ornitologu biedrība pateica, ka uzņēmumu W.e.s iecerētie vēja ģeneratori Kurzemē, Ventspils novada Krievlaukos un Kamārces pļavās kaitēs migrējošo dzērvju dzīves kvalitātei, zibenīgi tika nodibināta alternatīva ornitologu biedrība, kas deva vēja biznesmeņiem labvēlīgu atzinumu. Toreizējais projekta virzītājs un kapitālsabiedrību dibinātājs Renārs Liepiņš neslēpa, ka alternatīvo organizāciju - Baltijas Ornitologu asociāciju - dibinājuši «pazīstami cilvēki». Viņaprāt, konceptuāli nav pareizi, ka galavārds par industriālu projektu tiek atstāts sabiedriskas organizācijas ziņā. 2010. gada novembrī Ventspils dome akceptēja jaunās organizācijas atzinumu un atstāja bez ievērības Latvijas Ornitoloģijas biedrības viedokli.

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia plāno būvēt apjomīgu ofšora vēja parku, kura izmaksas lēšamas 1,5 miljardu eiro apmērā, atsaucoties uz Aripaev, ziņo BBN.

Eesti Energia atjaunojamo energoresursu projektu nodaļas vadītājs Ero Sava skaidro, ka patlaban kompānijai ir plāns piekrastē izvietot 300 vēja ģeneratorus, taču to skaits galu galā varētu būt 100 līdz 120 ģeneratori – atkarībā no laika apstākļiem būvēšanai paredzētajā vietā, kā arī projekta ietekmes uz apkārtējo vidi.

Projekta gala stadijā vēja parka kapacitāte plānota 780 gigavatstundu apmērā. Tas gan rada zināmas problēmas, jo valsts subsīdijas vēja enerģijas ražotājiem maksā tikai tad, ja kapacitāte nepārsniedz 600 gigavatstundas. Šajā sakarā Eesti Energia gatavojas aicināt valdību palielināt šo slieksni, lai kompānija varētu saņemt valsts subsīdijas.

Pēdējā laikā sabiedriskajā telpā bieži tiek spriests par to, kā varētu panākt, lai Krievijas koncerns Gazprom samazinātu Latvijai dabasgāzes cenas.

Vērtējot šo jautājumu no globālā aspekta, jāatzīst, ka fosilie kurināmie nekad nekļūs lētāki. Cenu izmaiņu tendence vienmēr būs vērsta uz augšu. Tam ir pamatoti iemesli. Jāsaprot, ka, lai šos resursus apgūtu, ir nepieciešams veikt arvien dziļākus urbumus zemes dzīlēs. Tādējādi arī tehnoloģiju izmantošana maksā arvien dārgāk. Piemēram, lai šobrīd iegūtu dabasgāzi, pietiekami dārga metāla trubas ir jāieurbj četru kilometru dziļumā. Tāpat jāmin, ka fosilo resursu daudzums nav neierobežots. Pirms neilga laika Krievijas enerģētikas zinātnieki veica pētījumu par dažādu energoresursu izmantošanas apjoma tendencēm. Dabasgāzes izmantošana faktiski sākās 1900. gadā, visvairāk tā tika lietota ap 2000. gadu, pašreiz tas vairs neaug, bet attiecībā uz nākotni tiek prognozēts, ka šis patēriņš pakapeniski samazināsies. Savukārt atomenerģijas izmantošana šobrīd visai strauji iet uz augšu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par 10 miljoniem eiro palielina finansējumu atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī precizē konkursa nosacījumus, informē VARAM.

Valdība 26.aprīlī apstiprināja VARAM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts AER" nolikums".

Grozījumi paredz palielināt konkursā pieejamo finansējuma apjomu, nosakot to 30 miljonu eiro apmērā, kā arī precizē atsevišķus konkursa nosacījumus, lai atbalsts būtu pieejams pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka pašlaik vērojama ļoti augsta iedzīvotāju interese par atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādi un uzstādīšanu. Latvijas Vides investīciju fondā nepilnu divu mēnešu laikā iesniegti jau 119 pieteikumi.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu saistībā ar plāniem Rucavas novadā bijušās Dunikas pagasta teritorijā būvēt vēja parku. Pieteikumu iesnieguši divdesmit Rucavas novada iedzīvotāji, DB informēja ST pārstāve Līna Kovalevska.

Tiesa vērtēs novada domes noteikumu «Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem» daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu bijušās Dunikas pagasta teritorijā, atbilstību Satversmes 105. un 115.pantam, kas garantē tiesības uz īpašumu un noteic tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Pieteikumā norādīts uz vairākiem procesuālajiem pārkāpumiem, kas esot pieļauti plānojuma izstrādes gaitā. Sūdzības iesniedzēji turklāt uzskata, ka uzstādītie vēja ģeneratori radikāli mainīs apkārtējo dzīves telpu, liedzot pilnībā izmantot iedzīvotāju īpašumus, piemēram, lauksaimniecības zemi, mainīs apkārtējo ainavu un dabu.

Viņi norāda, ka tuvumā plānotajam parkam atrodoties vairākas Natura 2000 teritorijas, proti, dabas liegumi, dabas parki un mikroliegumi.

Atceltas rezervācijas, pārceltas kāzas un tūkstošiem eiro zaudējumi - tādas ir sekas biežiem elektroenerģijas pārrāvumiem Nurmuižas pils kompleksā.

Bijušajam baņķierim, uzņēmējam Oļegam Fiļam piederošais Nurmuižas pils komplekss Talsu novada Laucienes pagastā regulāri piedzīvo elektroenerģijas pārrāvumus, kā rezultātā tiek ietekmēta biznesa darbība. Nurmuižas pils kompleksā darbojas restorāns, viesnīca un SPA, kas aprīkoti ar ļoti dārgu un sarežģītu tehniku, kas tiek bojāta regulāro elektrības pārtraukumu dēļ.

Nurmuižas restorāna un viesnīcas vadītāja Kristīne Jelinska Nurmuižā strādā 4 gadus un ar elektroenerģijas pārtraukumiem sastopas regulāri, ko apliecina e-pastu un Whatsapp sarakstes izdrukas jau kopš 2021.gada. Sarakstes pašlaik tiek gatavotas iespējamai tiesvedībai.

"Piemēram, šī gada 16.septembrī elektrība no rīta noraustījās 12 reizes, kas var radīt neatgriezeniskas sekas mūsu tehnikai. Ir nodedzināti vairāki kafijas aparāti šīs vasaras laikā. Ledusskapis un citas iekārtas ir iegādāti par vairāk nekā 300 000 eiro," stāsta K.Jelinska.