Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Jūlija sākumā Rīgas brīvostas valdes sēdē apstiprināts Rīgas brīvostas pārvaldes Gada pārskats par 2021. gadu. Par spīti pandēmijas radīto seku ietekmei uz globālo ekonomiku un transporta sektoru kopumā, Rīgas brīvosta aizvadītajā gadā strādājusi ar pozitīvu finanšu rezultātu.

"Esmu gandarīts, ka šajā trauksmainajā, nozarei sarežģītajā laikā spējām noturēt Rīgas ostas finanšu stabilitāti. Saskaņā ar auditētā finanšu pārskata datiem, 2021. gadā Rīgas ostas ieņēmumu pārsniegums pār izmaksām veidoja 2,26 miljonus eiro, kas liecina par saimniecisku finanšu plānošanu", informē valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Esam spējuši sabalansēt izdevumus ar nepieciešamību investēt ostas tālākā attīstībā - gan ostas infrastruktūras uzlabošanā, gan ostas procesu digitalizācijā. Tā piemēram, šobrīd aktīvi turpinās darbs pie ostas industrializācijas, jauna saules enerģijas parka attīstības, kā arī vairākiem ārvalstu investīciju projektiem", turpina V.Zeps.

Rīgas brīvostas pārvalde otrdien, 22.novembrī, izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Rīgas brīvostas pārvaldē norāda, ka ir noslēgusies pieteikšanās pārvaldes izsludinātajam atklātajam konkursam par teritorijas nomas tiesībām saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās.

Rīgas ostas teritorijā paredzēts izveidot saules paneļu parku ar nominālo jaudu vismaz 100 megavatu (MW) un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100 000 megavatstundu (MWh) gadā.

Konkursā pieteikušies vairāki dalībnieki, visi - starptautiskas kompānijas vai to pārstāvniecības Latvijā, kas savā darbībā jau realizējušas lielapjoma saules parkus arī citviet Eiropā. Plašāka informācija par pretendentiem var tikt sniegta pēc izsoles procedūras beigām.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP) norāda, ka saules parka izveide ļaus attīstīties vairākos virzienos, pirmkārt, tā ir pieejama zaļā elektroenerģija, kuru varēs izmantot gan ostas uzņēmumi, gan arī citi uzņēmumi pilsētā, tādējādi ostas infrastruktūra kļūs zaļāka un klimatneitrālāka. Otrkārt, saules parks un zaļās enerģijas pieejamība ostas uzņēmumiem ļaus attīstīt arī citus inovatīvus alternatīvās enerģijas projektus, tostarp saistībā ar ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanas ostas un pilsētas vajadzībām. Treškārt, šādi projekti ļauj turpināt virzību uz enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Rīgas ostā darba vizītē 26.jūljā viesojās Polijas Infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks un viņa pavadošā uzņēmēju delegācija, tostarp Gdiņas ostas pārvaldes vadība. Vizītes ietvaros Polijas delegācija tikās ar Rīgas brīvostas vadību, lai pārrunātu abu ostu sadarbības iespējas.

Darba tikšanās ietvaros Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Gdiņas ostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jaceks Sadajs parakstīja nodomu protokolu, kas paredz stiprināt un attīstīt abu ostu sadarbību, kā arī līdz šā gada beigām Rīgas ostā apstrādāt un pārkraut vismaz 5 miljonus tonnu akmeņogļu kravu.

Ņemot vērā nestabilo situāciju pasaules energoresursu tirgū, traucējumus kravu piegādes ķēžu plūsmās, kā arī Rīgas un Gdiņas ostu kravu pārkraušanas un uzglabāšanas jaudu rezerves, ostu vadītāji apņēmušās 2022. gada ietvaros sadarboties kravu pārkraušanas, uzglabāšanas, šķirošanas procesu veicināšanā.

“Mēs augsti novērtējam šo sadarbības iniciatīvu ar Polijas kolēģiem un Gdiņas ostu. Tas ir liels solis pretī jaunu transporta koridoru izveidei starp Latviju un Poliju, kas var kalpot par pamatu plašākai sadarbībai dažādu segmentu kravu apritei nākotnē. Sadarbības stiprināšana ar uzticamiem biznesa partneriem sniegs ieguvumu abām pusēm un ļaus vieglāk un efektīvāk pārvarēt globālo nenoteiktību uzliktos pārbaudījumus,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgas brīvostā šogad plāno pārkraut aptuveni 20 miljonus tonnu kravu, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Viņš prognozēja, ka šogad lielāko kravu apjomu veidos kokmateriāli. Savukārt pēc tam konteinerkravas un lauksaimniecības kravas.

"Kas attiecas uz kokmateriālu kravām, tad pārsvarā tās ir vietējās, un līdz ar to svārstību risks ir mazāks. Arī lauksaimniecības kravas ir vietējās, un ir diezgan droši, ka tās būs arī turpmāk," papildināja Šteins.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka konteinerkravas nāk tranzītā, tostarp no Vidusāzijas, kur var parādīties dažāda veida ierobežojumi, taču pagaidām tādu nav, un no Vidusāzijas kravas var ievest diezgan brīvi.

"Arī kravām no Ķīnas šis ir koridors, pa kuru kravas ar dzelzceļu līdz ostai var atvest 12-13 dienu laikā un tālāk jau tās sūtīt pa visu Eiropu, kas ir daudz ātrāk, nekā veikt visu ceļu ar kuģi. Taču visām šīm kravām ir augsts risks, jo pa vidu ir Krievija, un mēs nezinām, vai kādā brīdī tā nevar paziņot, ka kaut kas neapmierina, un ieviest ierobežojumus," piebilda Šteins.

Rīgas brīvostas pārvaldes izsolē par Kronvalda parkā esošo biroja ēku uzvarējis nekustamo īpašumu pārvaldītājs SIA "Inolink", aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Brīvostā norādīja, ka patlaban notiek pirkuma līguma detaļu saskaņošanas process, vienlaikus tiek risināts jautājums par brīvostas biroja jauno telpu vietu. Kronvalda parka birojā pārvalde plāno uzturēties vismaz vēl sešus mēnešus.

"Inolink" valdes loceklis Arnis Ronis aģentūrai LETA norādīja, ka kompānija šo īpašumu nolēma iegādāties, jo tam ir laba atrašanās vieta.

Viņš pauda, ka "Inolink" pamatdarbība ir sava vai nomātā nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, un Kronvalda parkā esošais nekustamais īpašums tiks izmantots tikai "Inolink" darbībai. Tāpat kompānija ņems vērā to, ka ēkai ir jāsaglabā publiskā funkcija.

Jautāts, vai ēku uzņēmums izmantos kā biroja vietu vai izīrēs šo īpašumu citiem, Ronis atbildēja, ka pēc ēkas pārņemšanas "Inolink" veiks tās detalizētu inženiertehniskā stāvokļa apsekošanu. Pēc tam tiks lemts par tālākām darbībām saistībā ar šo īpašumu.

Rīgas dome 4.aprīlī nolēma vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apturēt Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Domes sēdē koalīcijas pārstāvji lielākoties uzsvēra VARAM lēmuma nesamērīgumu, apturot visu attīstības plānu, nevis tikai tās daļas, pret kurām ministrijai ir iebildumi.

Daudz laika tika veltīts pārmetumiem par ministra Artūra Toma Pleša (AP) partijas saistību ar azartspēļu biznesu un šī biznesa interešu lobēšanu.

VARAM lēmums par Rīgas plānojumu - ļoti negatīvs signāls investoriem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas...

Opozīcija arī kritizēja Rīgas domes koalīcijas nespēju pildīt savu solījumu, sadarboties ar valdību, kurā pārstāvētas Rīgas domes koalīcijā esošās partijas.

Šo pārmetumu par pamatotu atzina arī koalīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis (LRA/NA), kurš norādīja, ka ir jāstrādā pie sadarbības ar valdību uzlabošanas.

Savukārt vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka pēc šī gadījuma vērtēt Rīgas domes sadarbību ar valdību nevajag. Viņa ieskatā, galvaspilsētas un valdības sadarbība esot laba, pašvaldībai esot izdevies piesaistīt dažādiem projektiem 300 miljonus eiro no Atveseļošanās un noturības mehānisma.

Slikta sadarbība esot tikai ar vienu ministriju - VARAM, piebilda politiķis.

Savukārt partijas "Latvijas attīstībai" pārstāvis, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps aicināja domes deputātus paskatīties pašiem uz savu darba kvalitāti. Viņš atgādināja, ka Rīgas domes deputātus sodījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par lēmumu ziedot "Rīgas satiksmes" līdzekļu basketbola klubam "TTT". Viņš atgādināja, ka Saeima ir nolēmusi Svētā Pētera baznīcu nodot draudzei, nevis pašvaldībai, kā arī pašvaldība ir zaudējusi tiesās par darbinieku atbrīvošanu.

Zeps aicināja sēsties pie galda un runāt ar kolēģiem no VARAM.

Arī balsojumā Zeps nolēma nepiedalīties. Tāpat darīja viņa partijas biedre Anete Jēkabsone-Žogota un deviņi "Saskaņas" deputāti.

Latvijas Krievu savienības deputāti balsoja pret, bet visas pārējās koalīcijas partijas un opozīcijas partija "Gods kalpot Rīgai", atbalstīja lēmumu vērsties Satversmes tiesā.

Kopumā šo lēmumu atbalstīja 40 deputāti, pret bija četri, bet 11 nebalsoja.

Jau ziņots, ka VARAM ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, iepriekš preses konferencē informēja ministrs Plešs.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Ministrijas eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildusi arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.

Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču, kā atzīmē VARAM, tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.

Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmē lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.

Ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.

Savukārt pašvaldība informē, ka konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka VARAM plāna izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus.

Domes ieskatā neesot pieļaujams, ka brīdī, kad plānojums ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.

Pašvaldības ieskatā, tādējādi faktiski tikušas apstrīdētas pašvaldības tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums neparedzot ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām.

Šāda rīcība būtiski aizskarot Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un, ņemot vērā galvaspilsētas statusu - arī valsts intereses.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes procesā trīs reizes notikusi plānojuma redakciju publiskā apspriešana. VARAM Rīkojumā neesot iebildumu par plānojuma publiskās apspriešanas procedūras pārkāpumiem. Lai arī VARAM min, ka ir saņemts 21 plānojuma apstrīdējums, neviens no tiem nav iekļauts ministrijas rīkojumā, kā iemesls plānojuma apturēšanai.

VARAM savu viedokli par jauno Rīgas teritorijas plānojumu izteica 2018.gadā un 2021.gadā, nevienā no šiem atzinumiem neesot bijis iebildumu vai prasību, kas tagad rīkojumā tiek minētas par iemeslu plānojuma darbības apturēšanai. Izņēmums esot jautājums par azartspēļu ierobežošanu Rīgas pilsētas teritorijā, apgalvo pašvaldība.

Zemo emisiju zonu Rīgas centrā plānots ieviest 2027.gadā, šodien vebinārā par bezemisiju zonas ieviešanas ietekmi uz loģistiku, teica Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Viņš teica, ka pašlaik notiek intensīvs darbs, speciālistiem strādājot pie dažādiem zemo emisijas zonu modeļiem, ierobežojumu veidiem un ieviešanas scenārijiem.

Politiķis informēja, ka aprīlī plānots sākt plašākas diskusijas par šādas zonas ieviešanu.

Zeps atklāja, ka, visticamāk, zemo emisijas zona tiks veidota tā dēvētajā dzelzceļu lokā un Rīgas vēsturiskajā centrā. Taču pašlaik vēl nevar nosaukt precīzas ielas, kurās to ieviesīs.

Zeps norādīja, ka līdz rudenim plānots nākt klajā ar iespējamiem zemo emisiju zonas scenārijiem, kas būs jāapstiprina Rīgas domei.

Zemo emisiju zonas izveides mērķis ir panākt, lai līdz 2030.gadam Rīgas centrā nevienā dienā netiktu fiksēta gaisa piesārņojuma normu pārsniegšana.

Rīgas brīvostas pārvaldes telpās un pilsētas kanāla akvatorijā 9.jūnijā notika SIA “Rīgas Brīvostas flote” (RBF) jauniegādātā peldošā drona OTTER prezentācija.

Šis ir pirmais šāda tipa dziļummērījumu peldlīdzeklis Latvijā - drons jeb peldoša bezpilota autonoma platforma ar daudzstaru dziļuma uzmērīšanas sistēmu lietošanai ostu akvatorijās, piekrastes un Latvijas iekšējos ūdeņos.

Jauniegūtā tehniskā ierīce paver vēl nebijušas mobilitātes iespējas hidrogrāfijas pakalpojumu sniegšanā ne tikai ostā, bet arī citās ūdenstilpnēs.

“Izmantojot OTTER drona platformu kopā ar LMT testēsim gan 5G datu straumēšanas stabilitāti, gan kopā ar RTU zinātniekiem veidosim jaunus algoritmus ostu akvatorija testiem, kas nākotnē ļaus radīt un komercializēt jaunus mūsu radītus produktus. Vienlaikus šī bezpilota peldlīdzekļa galvenās priekšrocības ir jaunas un videi draudzīgas tehnoloģijas ieviešana RBF darbā, funkciju mobilitāte un resursu ietaupījums, tas viss rezultātā paaugstina produktivitāti Rīgas brīvostā, sekmējot visas ostas konkurētspēju,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgas brīvostas pārvalde elektroniskā izsolē par 4,484 miljoniem eiro pārdevusi Kronvalda parkā esošo biroja ēku, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Izsoles sākumcena bija noteikta 4,479 miljonu eiro apmērā, savukārt izsoles solis bija 5000 eiro.

Samaksa par pirkumu veicama divu nedēļu laikā no izsoles dienas. Pēc samaksas saņemšanas Rīgas brīvostas valde apstiprinās un publiskos izsoles rezultātu, aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Nekustamā īpašuma Kalpaka bulvārī 12, Rīgā, kopējā platība ir 3461,6 kvadrātmetri.

Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka izsoles nolikumā ir noteikts pārejas periods seši mēneši. Attiecīgi, ja izsole būs veiksmīga, tad tiks lemts par tālāko procesu, tostarp, kur atradīsies jaunās biroja telpas.

Pirmajā izsolē pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo objektu par nosacīto cenu ir saistītās zemes vienības īpašniekam - Rīgas pašvaldībai, kas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu mēneša laikā no paziņojuma par pārdošanu publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".

Rīgas ostā trešdien piestājis Lielbritānijas kruīza kompānijas "Ambassador Cruise Line" kuģis "Ambience", tādējādi atklājot šī gada jūras kruīzu tūrisma sezonu, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Kruīza kuģis ar 1292 pasažieriem Rīgā ieradies Baltijas jūras ziemas kruīza "Nordic City Escapes" ietvaros, apmeklējot piecas Skandināvijas un Ziemeļeiropas ostu pilsētas - Skāgenu, Stokholmu, Rīgu, Klaipēdu un Kopenhāgenu.

Kuģis "Ambience" ir 245 metrus garš un 36 metrus plats. Kuģiem ir desmit klāji un 789 pasažieru kajītes ar maksimālo ietilpību līdz 1400 pasažieriem.

Rīgas ostā kuģis ieradās no Stokholmas un trešdienas vakarā dosies tālāk uz Klaipēdu.

Brīvostā atzīmē, ka līdz šim bija ierasts, ka kruīza kuģi Rīgā sastopami gada siltajos mēnešos, tomēr pēdējos gados vērojama jauna tendence - aktīvā kruīzu sezona Baltijas jūras reģionā kļūst ilgāka. Kā norāda nozares eksperti, vienas no aktīvākajām šajā nišā ir tieši britu kruīza kompānijas.

Rīgas brīvostas pārvalde elektroniskā izsolē ar 4,479 miljonu eiro sākumcenu no šodienas piedāvā iegādāties Kronvalda parkā esošo biroja ēku, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Elektroniskā izsole ar augšupejošu soli sāksies šodien un noslēgsies 2025.gada 13.janvārī.

Izsoles sākumcena noteikta 4,479 miljonu eiro apmērā, savukārt izsoles solis būs 5000 eiro.

Nekustamā īpašuma Kalpaka bulvārī 12, Rīgā, kopējā platība ir 3461,6 kvadrātmetri.

Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka izsoles nolikumā ir noteikts pārejas periods seši mēneši. Attiecīgi, ja izsole būs veiksmīga, tad tiks lemts par tālāko procesu, tostarp, kur atradīsies jaunās biroja telpas.

Pirmajā izsolē pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo objektu par nosacīto cenu ir saistītās zemes vienības īpašniekam - Rīgas pašvaldībai, kas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu mēneša laikā no paziņojuma par pārdošanu publicēšanas "Latvijas vēstnesī".

Lielākais Rīgas brīvostā strādājošais stividoruzņēmums “Rīgas Universālais termināls” (RUT) jaunā tehnikā, kravas laukumu izbūvē un tehnoloģiskajos risinājumos plāno investēt vismaz 4 miljonus eiro.

Vienlaikus uzņēmums plāno arī par 5% kāpināt apkalpotu kravu apjomus, kā arī piesaistīt papildus kravas saldēto pārtikas produktu un lauksaimniecības produktu segmentā. Kopš 2014. gada, kad uzņēmumu iegādājās japāņu koncerna “Mitsui” meitasuzņēmums Singapūras ostu operators “Portek International”, tajā ir investēti jau vismaz 60 milj. eiro.

RUT šā gada pirmajos 10 mēnešos ir pārkrāvis jau vairāk nekā 3 miljonus tonnu dažādu kravu, kas ir aptuveni 18% no kopējā kravu apgrozījuma Rīgas ostā. Lielāko apjomu no RUT pārkrautajām kravām veidoja mežsaimniecības produktu un konteineru kravas.

“Rīgas Universālais termināls ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem Rīgas brīvostā. Turklāt, pateicoties tā izvēlētajai stratēģijai – vienlīdz nopietni fokusēties gan uz tranzīta kravām, gan Baltijas reģiona kravām – tas ar savu efektīvo loģistikas risinājumu klāstu sniedz mūsu pašu uzņēmējiem iespējas sasniegt citu valstu tirgus. Uzņēmums attīstās, audzē apjomus, investē infrastruktūrā un tehnoloģijās, kas ir labs signāls un ļauj mums ar optimismu skatīties nākotnē,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 18,794 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 10,22 miljoni tonnu, kas ir par 29,5% mazāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,728 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 2,4%, bet lejamkravas - 846 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 42,4%.

Konteinerizētās kravas pērn Rīgas ostā pārkrautas 5,108 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 27,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gadā - 19,8%).

Labība un labības produkti pērn Rīgas ostā pārkrauti 3,261 miljona tonnu apmērā, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 17,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 2,337 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%).

Rīgas osta parakstījusi sadarbības deklarāciju ar Kartahenas ostu Spānijā, Triestes un Monfalkones ostu Itālijā un Ziemeļjūras ostām Beļģijā un Nīderlandē, lai stiprinātu ostu darbu ilgtspējas, enerģētikas, digitalizācijas un Eiropas transporta jomā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Tādējādi Rīgas osta kļuvusi par vienu no četru jūru ostu apvienības dibinātājām, bet apvienība ir atvērta, un tai var pievienoties arī citas ostas.

Paredzēts, ka ostas apmainīsies ar zināšanām, pieredzi un labās prakses piemēriem enerģētikas jomā, tostarp atjaunojamo energoresursu ražošanā un izmantošanā ostās, kā arī vides pārvaldībā un ilgtspējīgā ostu apsaimniekošanā. Tāpat kopējā ostu tīklā stiprinās katras ostas konkurētspēju, veicinot kravu plūsmu starp ostām un daloties zināšanās par ostas procesu digitalizāciju, ostas kopienas sistēmām (PCS) un satiksmes vadību.

Brīvostā norāda, ka vēl viens svarīgs mērķis ir sadarbība finansējuma piesaistē un kopīga piedalīšanās Eiropas projektos, īpaši ilgtspējas, enerģētikas, viedo tehnoloģiju un Eiropas transporta tīkla jomās.

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 11,505 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2024.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 5,537 miljoni tonnu, kas ir par 17,4% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Savukārt ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,395 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 6,8%, bet lejamkravas - 573 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 8,2%.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 28,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2023.gada astoņos mēnešos - 25,9%).

Kokmateriāli šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,026 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 23% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 17,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 13,3%), savukārt lauksaimniecības beramkravas pārkrautas 2,016 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, veidojot 17,5% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 14%).

Latvijā bāzēts tehnoloģiju jaunuzņēmums PurOceans Technology sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “OVI” atbalstu ostas akvatorijā Sarkandaugavā šomēnes testē inovatīvu, videi draudzīgu metodi vēsturiskā piesārņojuma savākšanai.

Jauno zinātnieku komanda, kas ir vairāku jaunuzņēmumu konkursu un hakatonu (Prototrons, CleanWater Hackaton un Hack DigitalSea’21) uzvarētāji, ir izgudrojuši risinājumu grunts (ezeru, upju, jūru un okeānu) neinvazīvai attīrīšanai no eļļas nogulsnēm, mikroplastmasas, ķīmiskām vielām un citiem piesārņojošiem elementiem.

Risinājuma pamatā ir tā sauktā flotācijas metode, kas neietver ķimikāliju izmantošanu, elektriskos impulsus vai grunts rakšanu, tādējādi mazinot kaitējumu florai un faunai. Metodes ietvaros uz gultnes tiek nogremdēta piltuve, ar kuras palīdzību pie noteikta gaisa spiediena no akvatorija gultnes tiek pacelts naftas piesārņojums, atdalīts no grunts un smiltīm, un neļaujot tam izplatīties tālāk apkārtējā vidē, savākts slēgtos rezervuāros. Tehnoloģija ir iepriekš validēta, un izmēģinājumos izdošanās radītāji tai sasniedz pat līdz 98% efektivitāti.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Plānotajā industriālajā parkā Spilves pļavās sākotnēji varētu tikt radītas ap 2000 darba vietām, atklāja Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Viņš pauda, ka brīvostas pārvalde topošā parka izstrādei grasās piesaistīt profesionālu attīstītāju, jo osta "nepretendē uz to, ka zina labāk, kā attīstīt industriālos parkus" un ir gatava uzklausīt attīstītājus, kas jau nāk ar savu redzējumu par to, kas šajā parkā varētu atrasties.

Ķeras pie investoru piesaistes Spilves teritorijas attīstībai

Rīgas brīvostas pārvalde uzsāk darbu pie potenciālo investoru piesaistes Spilves teritorijas attīstībai...

"Mēs ņemam profesionāļus, globālus spēlētājus un runājam ar viņiem par iespējām veidot sadarbīgu modeli, lai nav tā, ka mēs tikai atdodam nomā zemi, bet gan arī kaut ko investējam no ostas, investējam varbūt ko no domes vai valsts, lai veidotu pievedcelus, risinātu mazliet tās transporta piekļuves problēmas, cita starpā arī dzīvošanas problēmas, jo realitātē mēs runājam par uzņēmumu vietu, kas varētu sākotnēji ģenerēt ap 2000 darba vietām," sacīja Zeps.

Tāpat brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka industriālajā parkā nav paredzēts norobežoties ar tādiem uzņēmumiem, kas obligāti būtu saistīti ar ostas pamatdarbību - kraušanu.

Vienlaikus saistībā ar pieaugušajām elektroenerģijas cenām blakus industriālajam parkam varētu attīstīt arī vēja vai saules enerģijas parku, kas uzņēmējiem varētu būt interesants piedāvājums, ņemot vērā vienmērīgāku enerģijas tirdzniecības tarifu, automātiski radot tiem priekšrocības.

Kā ziņots, saskaņā ar operatīvajiem datiem šā gada deviņos mēnešos caur Rīgas ostu nosūtīti 15,2 miljoni tonnu dažādu kravu, turklāt 2021.gada septembrī pārkrauts par 8% vairāk kravu nekā pagājušā gada septembrī.

Kopumā visvairāk no kravām deviņos mēnešos pārkrauts mežsaimniecības produktu, tas ir, 4,6 miljoni tonnu, kas ir 10% pieaugums pret 2020.gadu, ap trīs miljoniem tonnu konteineru un ap diviem miljoniem tonnu labības produktu, kuru apjoms salīdzinot ar 2020.gadu audzis par vairāk nekā 10%.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Rīgā iecerēts īstenot pirmo dzīvojamā mājas pārbūvi pēc aprites ekonomikas principiem, šodien žurnālistus informēja SIA "Rīgas nami".

Projekta laikā 1969. un 1970.gadā būvēta kopmītņu ēka Ziepju ielā 11 tiks pārbūvēta par īres namu, kurā būs divi dienas centri un tam apkārt būs labiekārtota ārtelpa.

Piecstāvu nama atjaunošanu plānots veikt kā pilotprojektu un paraugu padomju laika daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, izmantojot aprites ekonomikas principus.

Kā pasākumā norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps (LA), mājokļu jautājumu risināšana ir viens no aktuālākajiem un svarīgākajiem jautājumiem pašvaldības dienaskārtībā.

Viņš informēja, ka 1.novembrī Rīgā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājum risināšanai bija reģistrētas 1924 ģimenes.

Savukārt SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže uzsvēra, ka šī nama pārbūve ir nozīmīga visiem būvniecības jomā iesaistītajiem Latvijā, jo šajā projektā tiks pārbaudīta aprites ekonomikas principu ieviešana un īstenošana.