Parādu nastas nomāktā Itālija, visticamāk, bankrotēs, taču Spānija varētu izvairīties no maksātnespējas, secinājusi Lielbritānijas analītiķu grupa Ekonomisko un Biznesa pētījumu centrs (CEBR), vēsta BBC.

Analītiķu grupa ir izskatījusi iespējamos krīzes attīstības scenārijus un secinājusi, ka Itālijai neizdosies izvairīties no defolta, ja vien valsts nepiedzīvos strauju lēcienu ekonomiskajā attīstībā.

Lai arī Itālija ir ieviesusi stingrus taupības pasākumus un cer likvidēt budžeta deficītu jau līdz 2014. gadam, valsts ekonomikai nepieciešams pamatīgs izaugsmes «grūdiens». Tomēr Itālijas ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī ir augusi tikai par 0,1% un tiek paredzēts, ka turpmākā izaugsme būs tik pat gausa.

Pretējās domās ir Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš trešdien, uzrunājot parlamentu, apgalvoja, ka valsts ekonomika ir «spēcīga» un tās bankas uzticamas.

Indija nākamgad apsteigs Lielbritāniju un Franciju, kļūstot par pasaulē piekto lielāko ekonomiku, liecina otrdien publiskotais Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centra (CEBR) pētījums.

CEBR norāda, ka Indija, kas šobrīd ir pasaulē septītā lielākā tautsaimniecība, 2018.gadā pakāpsies uz piekto vietu, bet līdz 2032.gadam sasniegs trešo vietu.

«Neskatoties uz īslaicīgiem traucējumiem, Indijas ekonomika joprojām ir līdzvērtīga Francijas un Lielbritānijas tautsaimniecībām, un 2018.gadā tā būs apsteigusi tās abas, lai kļūtu par pasaulē piekto lielāko ekonomiku ASV dolāru izteiksmē,» skaidro CEBR.

Eksperti arī vēsta, ka pasaules ekonomikas izaugsmi veicinās lēta enerģija un digitālā revolūcija. Globālās ekonomikas izaugsmi stimulēs Āzijas tautsaimniecības, tostarp Indija, Ķīna un Japāna.

Tikmēr pasaulē lielāko ekonomiku ASV 2030.gadā apsteigs Ķīna, prognozē CEBR.

Nākamo desmit gadu laikā sairs eiro, savukārt Itālija un Grieķija no Eiropas vienotās valūtas atteiksies jau šogad, pārliecināti Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centra (CEBR) analītiķi.

«Izskatās, ka 2012. gads būs laiks, kad eiro sāks sairt,» norāda CEBR, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph. Centrs uzsvēra - ir 99% liela iespējamība, ka eiro beigs eksistēt nākamo desmit gadu laikā.

Tomēr britu pētījumu centra analītiķi arī atzina, ka gada laikā situācija var uzlaboties. «Tas vēl nav noticis – mēs paredzam 60% lielu iespēju, ka eirozonu līdz gada beigām pametīs kāda valsts,» norādīja CEBR izpilddirektors Duglass Makviljams (Douglas McWilliams).

D. Makviljams arī uzsvēra, ka Grieķija «diezgan noteikti» pametīs eirozonu un pašlaik izskatās, ka Itālija varētu tai sekot. Abas valstis pašlaik ir pārņēmusi parādu krīze un tām nākas ievērot stingrus finanšu taupības pasākumus.

Japānas ekonomika pēc postošās zemestrīces un cunami šogad var samazināties par 1%, prognozē Ekonomikas un Finanšu pētniecības centrs (Centre for Economic and Business Research jeb CEBR).

Jāpiebilst, ka pirms katastrofas CEBR Japānas ekonomikai šogad prognozēja izaugsmi 1,5% apmērā. Tāpat tuvākajā laikā par aptuveni 20% sarukšot visa Japānas atomenerģijas izlaide.

CEBR arī paredz, ka katastrofa Japānā šogad atņems 0,2% no visas globālās ekonomikas izaugsmes. Pašlaik centrs paredz, ka pasaules ekonomika šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu augs par 3,5%.

«Šā gada beigās un nākamgad sagaidāma plaša Japānas postījumu atjaunošana un būvniecības aktivitātes pieaugums, kas, visticamāk, liks ātrāk augt minētās valsts ekonomikai,» teikts CEBR paziņojumā.

Ja Tonijs Blērs (Tony Blair) laikā, kad viņš bija premjerministrs, būtu Lielbritāniju pievienojis eirozonai, tad tagad valsts bezdarba līmenis patlaban būtu divas reizes augstāks.

Ar šādu viedokli klajā nācis Ekonomikas un biznesa izpētes centrs (CEBR), ziņo BBC.

CEBR izveidojis savu ekonomikas modeli, lai uzzinātu, kas būtu noticis, ja T. Blērs būtu pievienojis Lielbritāniju eirozonai.

CEBR norāda, ka, Lielbritānijai esot eirozonā, valsts ekonomiskā izaugsme laika posmā no 1998. līdz 2006. gadam būtu nedaudz lielāka, taču tāpat augstāka arī būtu inflācija, jo, visticamāk, procentu likmes būtu zemākas.

Taču pēc 2006. gada ekonomiskā lejupslīde, Lielbritānijai esot eirozonā, būtu krietni vien straujāka nekā tā bija, valstij neesot eirozonā. «Iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn būtu sarucis par 7%, nevis 5% kā tas bija, un bezdarba līmenis tagad būtu ap 15%,» teikts CEBR ziņojumā.

Notikumi eirozonā paralizē Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanos, un valsts jau ir ieslīgusi recesijā. Ekonomikas analītiķi apgalvo, ka aizvadītā gada pēdējā ceturksnī Lielbritānijas IKP ir samazinājies un turpinās sarukt arī šā gada pirmajos trijos mēnešos.

Par recesijas iestāšanos Lielbritānijā liecina Ernst & Young Item Club un Centre for Economics Business Research (CEBR) pētījumi, vēsta britu laikraksts The Guradian. Galvenais aspekts, kurš izraisa recesiju Lielbritānijā, ir notiekošais eirozonā, kas ietekmējis britu eksporta apjomus.

«Aizvadītā gada pēdējā un šā gada pirmā ceturkšņa dati, visticamāk, uzrādīs, ka mēs esam atpakaļ recesijā un mums nepieciešams gaidīt līdz vasarai, kad parādīsies pirmās zīmes par situācijas uzlabošanos. Tomēr 2009. gadā notikušais neatkārtosies,» sacīja Ernst & Young Item Club galvenais ekonomikas padomnieks profesos Pīters Spensers (Peter Spencer).

Brazīlija ir apsteigusi Lielbritāniju un kļuvusi par pasaules sesto lielāko ekonomiku, secināts Ekonomikas un uzņēmējdarbības centra (CEBR) pētījumā, vēsta BBC.

Tāpat centra analītiķi paredz, ka līdz 2016. gadam Lielbritāniju apsteigs arī Francija. Savukārt eirozonas ekonomika nākamgad samazināsies par 0,6%, taču, ja «netiks atrisinātas ar eiro saistītas problēmas,» tad monetārās savienības ekonomika varētu samazināties pat par 2%, teikts CEBR paziņojumā.

Fakts, ka Lielbritānijas ekonomiku apsteigusi Brazīlija, ir viena no liecībām pieaugušai globālajai tendencei, sacīja CEBR izpilddirektors Duglass Makviljams (Douglas McWilliams).

«Es domāju, ka tā ir daļa no lielām ekonomiskajām izmaiņām – mēs redzam ne tikai austrumu ietekmes pieaugumu, bet arī to, ka tās valstis, kuras ražo izejvielas, pakāpeniski kāpj uz augšu ekonomiskās līgas tabulā», norādīja centra pārstāvis.

Grieķijai nāksies vai nu upurēt labklājību, vai arī izstāties no eirozonas un tādējādi zaudēt veselas desmitgades, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Vasilis Rapanos.

Šā gada pirmais ceturksnis Grieķijai būs ārkārtīgi svarīgs, jo izšķirsies vai Grieķija paliks eirozonā, vai arī to pametīs, kas atsviedīs valsti 20 – 25 gadus tālā pagātnē, norādīja centrālās bankas vadītājs.

«Es ceru, ka mūsu politiskā sistēma saprot, cik kritisks ir šis brīdis. Politiķiem vajadzētu atteikties no partiju interšu pārstāvēšanas, kā arī no personīgajām ambīcijām un atbalstīt valdību tās centienos izglābt valsti,» sacīja V. Rapanos.

Grieķija pašlaik aizvada sarunas ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, kas paredzēta, lai samazinātu kreditoriem piederošo obligāciju nominālo vērtību par 50%. Tādējādi valsts parādsaistības samazināsies par 100 miljardiem eiro, vēsta The Wall Street Journal. Šīm sarunām jānoslēdzas šā gada sākumā, un tās ir svarīgs priekšnoteikums, lai Atēnas varētu saņemt Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības finanšu palīdzību.

Pagaidu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums Lielbritānijā palīdz ekonomikai izkļūt no recesijas, un nodokļa atjaunošana iepriekšējā līmenī apdraud ekonomikas atlabšanu, atsaucoties uz Ekonomikas&Biznesa Pētījumu Centra (Centre for Economics & Business Research, CEBR) paziņojumu, vēsta Bloomberg.

Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings (Alistair Darling) nodokli precēm un pakalpojumiem līdz 15% pazemināja pirms gada ar mērķi palielināt patērētāju izdevumus. Viņš ir apstiprinājis, ka tas atgriezīsies 17.5% līmenī jau nākamā gada 1. janvārī.

Šī politika ir palielinājusi patērētāju izdevumus par 6.8 miljardiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (10.9 miljardi ASV dolāru) un pacēlusi iekšzemes kopproduktu šogad par 0.5%, norādījis CEBR, piebilstot, ka nākotnē labvēlīgā ietekme varētu būt vēl lielāka.

Ja nodoklis tiks atjaunots iepriekšējā līmenī, mazumtirgotājiem un citām nozarēm, kas ir atkarīgas no patērētāju izdevumiem, esot sagaidāms grūts pavasaris.

Globālā ekonomika, visticamāk, atkārtoti nenonāks lejupslīdē, uzskata Ekonomikas un uzņēmējdarbības izpētes centrs (CEBR), kas gan samazinājis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 3,7% līdz 3,5%, vēsta BBC.

Jaunu ekonomikas lejupslīdes vilni negaida arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kas gan arī samazinājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 3,2% līdz 2,6%.

Abas institūcijas izrādījušas bažas par ASV ekonomiku, kur vēl tuvāko gadu laikā, samazinoties ekonomikas atlabšanas tempiem, varētu saglabāties augsts bezdarba līmenis.

CEBR paredz, ka ASV korporatīvais sektors galu galā palielinās tēriņus, kā rezultātā gaidāma straujāka ekonomiskā izaugsme, taču tas neesot gaidāms ātrāk par 2012. gadu.

Db.lv jau vēstīja, ka Mandatum Life ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā Pauls Lukka paudis uzskatu, ka jaunattīstības valstu ekonomiskā izaugsme ļaus pārciest ASV IKP vājumu. Tādējādi arī viņš secina, ka otrs recesijas vilnis ir maz ticams.

Visticamāk, eiro šā gada laikā nepazudīs, neņemot vērā parādu krīzi eirozonā, citējot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājas Kristīnes Legardes (Christine Legarde) teikto, vēsta Reuters.

«Vai 2012. gadā mēs pieredzēsim eiro beigas? Es tā nedomāju, jo eiro ir ne vien jauna valūta, bet arī gana noturīga,» norādīja K. Legarde, viesojoties Dienvidāfrikā.

Vienotā valūta eiro tika ieviesta 1999. gadā.

«Problēmas eirozonā pastāv saistībā ar parādu krīzi, kā arī banku sistēmas stabilitāti, tomēr pati eirozonas valūta – eiro, 2012. gadā nepazudīs,» norādīja SVF vadītāja.

Atbildot uz jautājumu, vai 2012. gadā eirozonu pametīs Grieķija, K. Legarde norādīja, ka «eirozonas partneri ir vairākkārt apstiprinājuši savu apņemšanos, un mēs varam to vienīgi atbalstīt». Jau vēstīts, ka Grieķija pašlaik diskutē ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, kas paredzēta, lai samazinātu kreditoriem piederošo obligāciju nominālo vērtību par 50%. Tādējādi valsts parādsaistības samazināsies par 100 miljardiem eiro. Tāpat jau rakstīts, ka Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centra (CEBR) analītiķi ir pārliecināti, ka Grieķija un Itālija no Eiropas kopējās valūtas atteiksies jau šogad.

Pārsteidzošais Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) licis lielai daļai britu uzņēmumu atcelt vai aizkavēt investīcijas vairāk nekā 65 miljardu sterliņu mārciņu (75 miljardu eiro) apmērā, liecina pirmdien publiskotie dati.

Šīs aplēses balstītas uz pētījumu, ko veicis Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centrs (CEBR), finanšu pakalpojumu uzņēmums Hitachi Capital un tirgus izpētes kompānija YouGov, kas nesen aptaujājuši 1015 uzņēmumu vadītājus par investīciju lēmumiem pēc Brexit balsojuma 23.jūnijā notikušajā referendumā.

Aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem apgalvoja, ka viņi Brexit dēļ ir aizkavējuši vai atcēluši plānotās investīcijas.

Kā visbiežāk minētais iemesls šādam lēmumam ir britu sterliņu mārciņas vērtības kritums vai ar to saistītās prognozes par inflācijas pieaugumu.

Tāpat kompāniju vadītāji norādījuši uz neskaidrību par Lielbritānijas turpmāku dalību Eiropas vienotajā tirgū un valsts ekonomikas veselību pēc Brexit.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Igaunija vēlas piesaistīt Lielbritānijā bāzētus akadēmisko un uzņēmējdarbības aprindu pārstāvjus kļūt par Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņēmējiem, tādējādi iegūstot cerības arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) turpināt saņemt piekļuvi ES finansējumam un tirgiem, otrdien vēsta laikraksts Financial Times (FT).

Esam dzirdējuši no akadēmisko aprindu pārstāvjiem Lielbritānijā, kas bažījas par potenciālo Breksita ietekmi, bet kā risinājumu saskata elektroniskā rezidenta statusa saņemšanu, sacījis Igaunijas elektronisko rezidentu programmas vadītājs Kaspars Korjuss.

Izmantojot elektroniskā rezidenta statusu, Igaunijā reģistrēts "virtuālais institūts" ļautu viņiem turpināt strādāt Lielbritānijā, bet arī saglabāt klātbūtni darbā ES akadēmiskajā vidē," viņš klāstīja un piebilda, ka šādā situācijā būtu iespējams arī pieteikties ES finansējumam.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju kompānijas varētu būt īpaši ieinteresētas noskaidrot Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa sniegtās iespējas, norādīja Korjuss.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Lielbritānijā par Baltijas imigrantu paverdzināšanu tiek tiesāti četri Latvijas pilsoņi.

28 gadus vecais Ivars Mežals, 36 gadus vecais Juris Valujevs, 33 gadus vecā Oksana Valujeva un 26 gadus vecā Lauma Vankova apsūdzēti par nelicencētu starpniecību darbā iekārtošanā, par viesstrādnieku šantažēšanu un apkrāpšanu.

Visi apsūdzētie tiesā noliedza savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Apsūdzētie Latvijas pilsoņi aizturēti pagājušā gada oktobrī apjomīgā Lielbritānijas likumsargu reidā, vērstā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos Kembridžšīrā.

Lielbritānijas Nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA) reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā no verdzības apstākļiem atbrīvoja 80 viesstrādniekus, kas pārsvarā bija no Latvijas un Lietuvas.

Lielbritānijā pagājušā gada beigās dzīvoja 39 tūkstoši Latvijas viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu pretstatā tikai aptuveni 7000 viesstrādnieku 2004.gadā, pirmdien vēstī britu laikraksts Telegraph, atsaucoties uz oficiālajiem Apvienotās Karalistes statistikas datiem.

No Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm visvairāk Lielbritānijā ir poļu - 529 tūkstoši; strauji palielinās arī Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo slovāku skaits -pagājušā gada beigās viņu skaits sasniedzis 52 tūkstošus iepretim tikai 8000 slovāku 2004.gadā, kad Lielbritānija atvēra savu darba tirgu strādājošajiem no jaunajām bloka valstīm Austrumeiropā. Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo rumāņu skaits minētajā periodā pieaudzis no 14 tūkstošiem līdz 53 tūkstošiem.

Kopumā Lielbritānijā no jaunajām ES valstīm pērnā gada nogalē dzīvoja 508 tūkstoši ES Austrumeiropas valstīs dzimušu cilvēku - astoņas reizes vairāk nekā 2004.gadā.

12 mēnešu laikā veiksmīgi noslēdzies pirmais Latvijas pilsoņa Andra Bruvela Lielbritānijas tiesā iesniegtais maksātnespējas process.

Iespēju krietni ātrāk un lētāk iziet bankrota procesu Lielbritānijā izmantojuši tūkstošiem Vācijas un Beļģijas iedzīvotāju, un statistika liecina, ka pieaug arī Latvijas iedzīvotāju interese par liberālo Lielbritānijas maksātnespējas regulējumu, lai atbrīvotos no savām finanšu saistībām.

«Man bija vairāki kredīti Latvijā, kas ņemti, lai palīdzētu brāļa biznesam, kā arī autokredīts Lielbritānijā. Brāļa bizness neizdevās, cietu avārijā, līdz ar ko dažus mēnešus iekavēju kredītmaksājumus. Šo sakritību dēļ nespēju segt ikmēneša maksājumus, nonācu neapskaužamā situācijā. Esmu priecīgs par Clear Debt Solutions piedāvāto iespēju veikt maksātnespējas procedūru Lielbritānijā, un nu viena gada laikā esmu ticis vaļā no savām finansiālajām saistībām,» savu lēmumu par maksātnespējas procesa realizāciju Lielbritānijā skaidro A. Bruvels.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien uzrunā parlamentam iecerējusi teikt, ka pēc vienošanās par nosacījumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), sarunās par «Breksitu» radusies jauna optimisma noskaņa.

Jau vēstīts, ka piektdien tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

ES un Lielbritānija panākušas vienošanos par «šķiršanās rēķina» summu

Meja sacīs, ka šī vienošanās prasījusi kompromisus no abām pusēm, un norādīs, ka vēl nekas nav beidzies, liecina premjeres runas teksts.