Jaunākais izdevums

Pagājušajā nedēļā ekspluatācijā tika nodota Vecgulbenes muižas klēts, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele. Tās renovāciju Gulbenes novada dome sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju aizsāka 2013.gada 1.decembrī saskaņā ar projektu Vecgulbenes muižas klēts – lauku mantojuma glabātāja. Par to informējusi Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja Dace Kurša.

Viņa atklāj, ka ēkā ir veikti daudzi renovācijas darbi.

«Ir ierīkota apkures un ventilācijas sistēma, sanitārais mezgls. Ir labiekārtota ēkas apkārtne, tajā skaitā ierīkots āra apgaismojums un atpūtas zona. Ēkā ir renovēta jumta konstrukcija, nepieciešamajās vietās protezējot koka daļas. Jumta plakņu iekšējā virsmā izveidots dēļu klājs, lai otrā stāva līmenī būtu iespējams eksponēt muzeja krājumu. Ir izgatavota rokas dzirnavu replika un restaurēti 4 metāla darba rīki, kuri tikuši plaši izmantoti meža darbos, un trūkstošās detaļas virvju vijamajam ratam un vijamajam aparātam, lai pilnasinīgi realizētu muzejpedagoģisko programmu Lins latvju sētā un Klēts. Pavasarī vēl tiks veikti apzaļumošanas darbi un sakārtos iebrauktuvi, lai klēti var apmeklēt arī cilvēki ar kustību traucējumiem,» stāsta D.Kurša.

Projektu vadītāja skaidro, ka projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 106471.39 eiro, kuras 100 procentu apmērā ir programmas finansējums. Projekta neattiecināmās izmaksas sedz Gulbenes novada pašvaldība.

Projekts īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākuma Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana aktivitātes Muzeju darbības attīstība ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izglābj baroka pērli - Liepupes muižu

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā biznesa projekts

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Uldis Andersons, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vārenbrokas muižas īpašniece: Līdz šim sanācis tikai apdedzināties

Uldis Andersons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Odzienas muiža nav ne lepnā Rundāle, ne Mežotne, tomēr tai ir savs īpašais šarms un, pats galvenais, liela perspektīva. Ilgus gadus pamestajā Odzienas muižas pilī nu atkal skan mūzika, logos deg gaisma, un uz svētkiem aizvien biežāk pulcējas cilvēki

Varbūt mazliet banāli ir salīdzināt Odzienas muižu un pili ar Fēniksu, kas atdzimst no pelniem, tomēr ļoti tālu no patiesības tas nav. Varam arī vilkt paralēles ar kādu vecu anekdoti „ar bārdu”, sakot, ka Odzienā beidzot ir sākusies 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara postījumu novēršana. Un arī tas nav tālu no patiesības, jo pēc 1905. gada lielās dedzināšanas Odzienas muižas pils tā arī nekad vairs nav tikusi atjaunota kādreizējā godībā, lai gan visos laikos tā tikusi kaut daļēji apsaimniekota. Pēdējos gados pils ēka bija pamesta likteņa un laikapstākļu varā, un tas, protams, nav palicis bez sekām.

Tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, pilī un citās senajās muižas ēkās atgriežas cilvēki un dzīvība. 2014. gada rudenī pils labā spārna logos pirmoreiz pēc ilgiem gadiem atkal iedegās gaisma – un, lai arī tie tobrīd esot bijuši tikai celtnieku gaismekļi, dažam labam, kas to pamanīja, šis skats licis pat pa asarai nobirdināt. Muižas pils ir tikusi pie otrās elpas, un tai līdzi arī vecais muižas krogs, alus brūzis, mantu klēts un citas ēkas, kas vēl saglabājušās no tiem – vecajiem labajiem – laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesība ir skaudra – muiža prasa nepārtrauktas rūpes un ieguldījumus, bet ar peļņas nešanu nesteidzas , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šķita, ka vecās un kādreiz tik krāšņās muižu ēkas drīz vien tiks pārdotas, atjaunotas un pārveidotas par prestižām viesnīcām, saietu namiem un dzīvojamām ēkām, bet tagad ir redzams, ka šī Latvijas kultūrvēstures daļa tiek pakļauta arvien lielākiem pārbaudījumiem un lielākā daļa no tās acīmredzot lemta pazušanai.

Cita sistēma

Atbilstīgi to senatnīgajai godībai muižas nespēj uzturēt ne pašvaldības, ne privātīpašnieki un vēl jo vairāk to apgrūtina arhitektūras pieminekļa statuss. Līdz ar agrāro reformu pagājušā gadsimta divdesmitajos gados praktiski tika iznīcināta muižas kā saimnieciski neatkarīgas lauksaimnieciskas vienības pastāvēšana, un neviens no DB aptaujātajiem privātajiem muižu īpašniekiem nespēja pat iedomāties, kā muiža mūslaikos varētu funkcionēt tās vēsturiskajā veidā. «Agrāk bija tā ‒ jo muižai vairāk zemes, jo vairāk tā izsūca no vides, lauksaimniecības un īpašuma, bet šodien tas ir otrādi – jo tev ir lielāka muiža, jo vairāk tā izsūc no tevis,» tieši tik skaudra ir Zēlustes muižas, Lāņu muižas un Ēdoles pils īpašnieka Kaspara Viškinta atziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Turkalnes muižā ražos arī kalvadosu un viskiju no alus

Biznesa Plāns, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noplukusi, veca ēka ceļa malā, kam viegli pabraukt garām, pat kārtīgi neuzmetot skatienu. Tāds varēja būt uzņēmēja Kaspara Bramaņa iespaids par Turkalnes muižas klēti. Taču viņam, Turkalnes patriotam, bija cits redzējums.

Ēka ir atjaunota un ieguvusi jaunu funkciju – 30. aprīlī Kaspars vērs ēkas pamatīgās durvis tūristu grupām, lai iepazīstinātu ar paša iekārtoto alus, sidra un vīna darītavu. Šeit iecerēts ražot arī kalvadosu un no alus gatavot savu viskiju.

Jauna pietura tūrismam

Ēku Ikšķiles novadā Kaspars iegādājās pirms pieciem gadiem un nekavējoties salāpīja cauro šīfera jumtu. Viņam Turkalnes muižas teritorija domās bijusi jau sen. Lai gan lepnā kungu māja uzspridzināta 2. pasaules kara laikā, muižas teritorijā ir saglabājušās vairākas sendienu ēkas, tostarp jancīgu kalpu namiņu rinda. Atlikušās ēkas šeit gandrīz sagrāvusi nevis munīcija, bet cilvēku attieksme un vienaldzība. Tā kā Kaspars iegādājies daļu muižas teritorijas un kopumā septiņas ēkas, viņš vēlas palēnām savest kārtībā tās visas, katrai no ēkām atrodot savu funkciju. Kaspars ir izpētījis muižas vēsturi, un viņu dziļi personīgi saista šis īpašums, kuru 1928. gadā bija iegādājušies turīgās Taubes dzimtas pārstāvji kā lauku īpašumu, bet kara laikā bija spiesti to atstāt. Kungu mājā kara laikā bija ierīkota diennakts telefona centrāle – iespējams, tas bija pietiekams iemesls tam, lai kungu māju uzspridzinātu.Ikdienā Kaspars darbojas netālajā atpūtas kompleksā Turbas – Bramaņu ģimenes uzņēmumā ar vairāk nekā 25 gadu vēsturi. «Ja parēķinu, cik līdzekļu ieguldīts šajā ēkā, saprotu, ka izdevīgāk būtu bijis Turbās uzcelt jaunu brūzi. Tomēr šī vēsturiskā muiža ir mūsu novada un ciema vēstures daļa jau kopš XVII gadsimta sākuma. Ja es nerīkotos, nevajadzētu daudz, lai ēkas aizietu bojā. Piemēram, muižai bija ļoti skaists stallis, bet tas ir pārvērties drupās. Tāds liktenis piemeklētu visas muižas kompleksa ēkas,» uzskata Kaspars. «Līdzīgi kā tēvam savulaik bija interese uzcelt Turbas, arī es vēlos izdarīt ko līdzvērtīgu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baņķiera mūža projekts

Monta Glumane, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

“Ja esi 15 gadus veltījis ēku atjaunošanai, tad cilvēkiem tas

ir jārāda. Lai viņi nelien pāri žogam, bet cēli ienāk pa vārtiem un priecājas par paveikto,”

domā Nurmuižas saimnieks Oļegs

Fiļs ar draudzeni Kristīni.

Foto: Matīss Markovskis

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža projektam - Latvijas lielākā muižas kompleksa Nurmuižas atjaunošanai, kurā drīzumā durvis vērs restorāns - krogs un viesnīca.

Talsu novada Laucienes pagastā esošo muižas kompleksu baņķieris iegādājās 2004. gada beigās, un aizvadītā gada nogalē apritēja 15 gadi, kopš tur uzsākta renovācija. "Tas, kāpēc iegādājos tieši šo muižas kompleksu, ir garš stāsts, bet īsumā viss ir vienkārši. Pirms 15 gadiem biju krietni jaunāks, ar darbu un ģimenes apstākļiem viss bija labi. Sāku interesēties par Latvijas vēsturi un pamanīju, ka Latvijā ir ap 1000 pilīm, muižām, pusmuižām. Sāku pētīt to vēsturi, iedvesmojos un vispirms apskatījos pavisam citas muižas un ēkas. Pēkšņi man piezvanīja un teica: "Oļeg, tev jāredz!"" atceras O.Fiļs.

Muižas kompleksu veido 33 ēkas, un savulaik Nurmuižas pilij piederēja 17 000 hektāru zemes. O.Fiļs joko, ka šodien tas ir viss Laucienes pagasts. Dažas no ēkām sākotnēji pat nebija pamanāmas un bija ļoti nolaistas. Iepriekšējie īpašnieki Firksu dzimta, kuri šo īpašumu mantoja, nespēja to pārvaldīt, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nebija finansiālu līdzekļu muižas kompleksa renovācijai. Tiesa, Firksu dzimta joprojām regulāri sazinās ar tagadējo īpašnieku, izsakot viņam lielu pateicību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Bulduros interesentiem durvis vēris pirmais pilnībā rekonstruētais nams topošajā tā sauktajā wellness rezidencē Muižas nami.

Jūrmalā, Bulduros, Muižas ielā 19 top dzīvojamais komplekss Muižas nami, kas sastāv no trim namiem, kur divas ēkas ir restaurēti koka arhitektūras pieminekļi, bet viena ēka - mūsdienīgas arhitektūras paraugs, kas sintēzē ar seno koka arhitektūru veido mūsdienīgu dzīves vidi.

Muižas namu rezidencēs tiek piedāvāti 20 apartamenti platībā no 57 līdz 126 kvadrātmetriem, cenā 3630 EUR/m².

Projektu realizē tā īpašnieks – uzņēmums Inbalans Group, kurš projektā investējis ap 4 miljoniem eiro, partnerībā ar ekskluzīvo īpašumu tirgotāju Baltic Sotheby`s International Realty.

Rezidenču būvuzņēmējs ir SIA Casa Construction. Plānots, ka Muižas nami projekts tiks pabeigts 2016.gada oktobrī - novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokneses novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA Vecbebru muiža par Vecbebru muižas kompleksa — kungu mājas, klēts, staļļa, pagraba — iznomāšanu 30 gadiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Maijā novada pašvaldības rīkotajā izsolē pieteicās viens pretendents — nesen izveidotais uzņēmums Vecbebru muiža.

Kā liecina informācija Lursoft datubāzē, uzņēmums ar pamatkapitālu 1 eiro izveidots 2014. gada 9. oktobrī. Tas reģistrēts Bebru pagasta Tulpēs, un uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Imants Strads.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lauki acīm redzami izmirst

Dienas Bizness, 30.04.2015

«Tā te Rezakā dzīvojam – transporta nav un viss. Ja naudas nav, tad netiksi pat līdz Alsviķiem, lai nopirktu produktus. Pie manis gan brauc apkopēji no sociālā dienesta,» stāsta rezakietis Vilhelms Ločmelis.

Foto: Gatis Bogdanovs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezaka ir apdzīvota vieta Alsviķu pagastā, uz kuru nekursē sabiedriskais transports. Vienīgais autobuss, kas šeit kursē, ir skolēnu autobuss, kurš skolēnus ved uz Strautiņu pamatskolu. Rezakā nav veikala un arī autoveikals nebrauc. Rezakā ir mazliet vairāk par 20 iedzīvotājiem, kuriem šī vieta ir mīļa, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Alūksniete Inga Lāneta uz Rezaku brauc pie vecākiem, kuri dzīvo 1800.gadā celtā mājā Dambīši. Māja piederējusi viņas vecvectēvam un ir kultūrvēstures piemineklis. «Vecvectēvs bija mežsargs, bet pirms tam šajā mājā dzīvojuši vācieši, tieši tāpēc to arī nenodedzināja. Šī ir vienīgā tāda māja šeit. Kultūras pieminekļu biedrība saka, ka tad, ja vēlamies mainīt mājai jumtu, tai ir jāliek skaidu jumts, bet naudu jau mums tādam jumtam nedod. Mūsu pasūtītais jumts neder. Arī pārdot māju nedrīkstam, jo valstij ir priekšroka, bet valsts par māju neko nesaka. Mēs varētu to kaut vai pārdot un uzcelt blakus jaunu māju. Autobuss šeit nekursē kopš sovhoza laikiem, un tiem, kam nav transporta, ir jādodas līdz Alsviķiem kājām, lai ar autobusu nokļūtu kaut kur tālāk,» stāsta I.Lāneta. Agrāk Rezakā bijis daudz cilvēku un dzīvība kūsājusi, jo darbojusies arī privātā pamatskola, kura atradās muižas ēkā. Skola tika likvidēta 2000.gadā. «Tagad tā ir izsaimniekota un neredzu šeit arī kādu nākotni. Zeme tiek pārdota un meži izcirsti. Ja šeit būtu autobuss, vieta būtu pieejamāka. Kaut vai divreiz vai trīsreiz nedēļā tas varētu kursēt,» teic I.Lāneta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Elvi tīkla izveidotājs darbojas Kuldīgas viesnīcu un īpašumu biznesā

Linda Zalāne, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2 Baloži, kā arī pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir savairojušies apartamenti. DB aptaujātie uzņēmēji lēš, ka to skaits varētu būt vairāk nekā simts, bet reģistrēti ir ap 80. Apartamentu bums mudinājis Virkas muižas īpašnieku Kasparu Bergmani, kurš savulaik izveidoja Elvi tīklu, pievērsties nekustamo īpašumu attīstīšanai Kuldīgā.

«Kuldīgā būvējam ēku ar 24 dzīvokļiem, jo līdz ar apartamentu izveidi ir jāsaskaras ar sekām, proti, īres dzīvokļu rezerves pilsētā ir izsīkušas. Nopietni skatos arī Kuldīgas vecpilsētas virzienā, kur esmu iegādājies piecas ēkas. Divas no tām ir rekonstrukcijas stadijā, bet pārējās notiek projektēšanas darbi. Mērķauditorija ir cilvēki, kas ir pensionējušies un kuriem ir īpašumi Rīgā, bet tai pašā laikā ir vēlme pārvākties uz dzīvi mazpilsētā,» stāsta K. Bergmanis, kurš kopš 2016. gada Virkas muižas restaurācijā un renovācijā ieguldījis ap 700 tūkst. eiro un tuvākajos gados investīciju plūsmu šajā objektā vēl neapturēs, jo līdz šim izdevies savest kārtībā aptuveni pusi no īpašuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pedvālē top starptautiska mākslinieku rezidence

Jānis Strautiņš, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pedvāles mākslas parkā, rekonstruējot un pārbūvējot vēsturisko Firksu-Pedvāles muižu, top starptautiska mākslinieku rezidence

Pedvāles mākslas parka īpašnieks Ojārs Feldbergs DB sagaida, ietērpts putekļu mākonī, un viņa rokās rēc un šņāc akmeņkaļa instrumenti. Tēlnieks gatavo nākamos objektus savam sirds parkam. Mēmie akmens milži viņa rokās sāk runāt, un laukakmeņi, pie kā viņš ir ķēries tagad, jaunā veidolā stāstīs par Latviju – kāds akmens pārtop par lietus mākoni vai ezeru, cits pārvēršas birztalā. Līdzīgi, kā Ojārs transformē akmeņus, viņam izdevies piepildīt vienu no mūža sapņiem – beidzot notiek kopš deviņdesmito gadu sākuma izsapņotā Firksu-Pedvāles muižas kungu mājas renovācija.

Uzturēja pie dzīvības

Ēka, kas jau gandrīz pilnībā atguvusi ārējo veidolu, atrodas pie mākslas parka ieejas un turpmāk kalpos māksliniekiem no visas pasaules, kas Pedvāles mākslas parkā meklē tādas sajūtas, ko nevar gūt nekur citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē sevi pieteikusi jauna koncertu un citu īpašu notikumu vieta - atjaunotā jūgendstila būve Lūznavas muiža.

Lūznavas muiža atrodas Rāznas nacionālajā parkā, Rēzeknes novada Lūznavā. Aktīvu darbību tā atsākusi pērnā gada septembrī.

Šajā nedēļas nogalē, 23. janvārī, muiža uzsāks 2016. gada kultūras notikumus ar jaunu izstāžu atklāšanu un cikla Kamermūzika Lūznavā ieskaņas koncertu Čells un teorba, kurā uzstāsies festivāla Baroka mūzikas dienas Rēzeknē mākslinieciskā vadītāja, čelliste Ilze Grudule un mūziķis, komponists un mākslinieks Vincents Flikigers. Pirms koncerta muižas izstāžu zālēs savu ceļu pie mākslas mīļotājiem uzsāks profesora, gleznotāja Osvalda Zvejsalnieka izstāde Terra Vitae un sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā skatāmā izstāde Budapeštas jūgendstila plakāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsākta vērienīga vēsturiskā Siguldas pils kompleksa rekonstrukcija

Lelde Petrāne, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī vērienīgi rekonstrukcijas darbi uzsākti Siguldas pils kompleksā, kurā ietilpst vairākas vēsturiskās ēkas, tostarp Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils ar muižas ēkām un dārzu. Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas laikā tiks pārbūvēta muižas koka māja, pils kompleksa dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kurās kapitālais remonts nav veikts vairākus gadu desmitus.

Tuvāko gadu laikā, piesaistot līdzekļus ERAF no Emisijas kvotu izsoļu finanšu instrumenta, pārbūve skars arī Siguldas Jauno pili, kurai šobrīd norisinās pārbūves un restaurācijas būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Kopējās Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas izmaksas varētu sasniegt vairākus miljonus eiro un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, to plānots pabeigt 2018.gadā, lai vēsturiskais komplekss nākotnē varētu pārtapt par radošo kvartālu un vietu, kur veiksmīgi attīstīties uzņēmējdarbībai, radot vairāk nekā 90 jaunas darba vietas.

Pils kompleksa muižas koka mājai (saukta arī par Vasaras pili), kas uzskatāma arī par vecāko koka ēku Siguldā, nav veikti kapitāli remontdarbi un pārbūves vismaz kopš 1993.gada, kad kompleksā ietilpstošās ēkas tika iekļautas pašvaldības bilancē. Šobrīd 19.gadsimtā klasicisma stilā celtās ēkas ārējās un iekšējās konstrukcijas atrodas avārijas stāvoklī un ēka ir pilnībā neizmantojama. Ēkā esošo kultūrvēsturisko vērtību situācija arvien vairāk pasliktinās mitruma un nestabilās gaisa temperatūras dēļ. Ēku pēc pārbūves paredzēts izmantot gan radošām darbnīcām, gan kā konferenču un semināru centru, akcentējot kņazu Kropotkinu dzimtas stāstu un viņu paveikto Siguldas attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rūmenes muižā šīs vasaras sezonā piedāvās iespēju veikt individuālas rezervācijas

LETA, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hotel Bergs privātajā lauku rezidencē Rūmenes muižā, sākot no maija, šīs vasaras sezonā būs iespējams veikt individuālas rezervācijas un uzturēties kādā no 14 rezidences apartamentiem, šodien žurnālistiem sacīja Hotel Bergs un Rūmenes muižas direktore Iveta Sprūdža.

Hotel Bergs un Rūmenes muižas valdes priekšsēdētājs Aleksis J.Karlsons norādīja, ka rezidences koncepts netiek mainīts - tā joprojām paliks publiskam apmeklējumam nepieejama privāta rezidence, kurā uzturas Bergu dzimtas mantinieki un kuru var noīrēt privātklienti, kam tiek garantēts pilnīgs diskrētums, taču šovasar tiek piedāvāta iespēja individuāliem apmeklētājiem uzturēties muižā, iepriekš Hotel Bergs veicot rezervāciju.

Viesiem tiks piedāvāti plaši un individuāli dizainēti apartamenti trīs ēkās - Kungu mājā, Dārza mājā un vēsturiskajā Staļļa ēkā. Aktīvās atpūtas cienītājiem tiks piedāvāti izbraucieni ar velosipēdiem, krokets, «bocce ball», makšķerēšana, pastaigas, vasarā tiks atklāts arī četru bedrīšu golfa laukums.

Komentāri

Pievienot komentāru