Noliktavu plauktu sistēmu plānošana ir nozīmīgs aspekts efektīvai noliktavu pārvaldībai. Pārdomāta preču uzglabāšana plauktu sistēmās veicina efektīvāku noliktavas darba organizāciju. Bez pārdomātas preču uzglabāšanas sistēmas noliktavu darbība var kļūt haotiska, veicinot darba izpildes kavēšanos un palielinot izmaksas attiecībā uz klientu apkalpošanu, noliktavu uzturēšanu un darbiniekiem. Šajā rakstā aplūkosim labākās prakses noliktavu plauktu sistēmu plānošanā, lai uzlabotu noliktavu darbības efektivitāti.

Plauktu sistēmu plānošana

3D plānošana ievērojami atvieglo noliktavu organizācijas un iekārtošanas plānošanu. Vizualizējot noliktavas izkārtojumu, tiek sniegts skaidrāks ieskats telpas efektīvai izmantošanai. Galvenās priekšrocības, kuras sniedz 3D noliktavu plauktu sistēmu plānošana, ir:

1. Precīza un organizēta telpas izmantošana: 3D plānošanas programmatūra var identificēt neizmantotas vai slikti izmantotas vietas, palīdzot optimizēt plauktu konfigurācijas.

2. Uzlabota piekļuve: Noliktavas vizualizēšana 3D formā nodrošina labāku eju platumu, piekļuves punktu un darba plūsmas ceļu plānošanu.

3. Preču uzglabāšanas risinājumu testēšana: Ar 3D plānošanas programmatūru ir iespējams simulēt dažādas plauktu izvietošanas un darba plūsmas, lai noteiktu visefektīvāko izkārtojumu pirms izmaiņu ieviešanas.

Ekonomikas ministrija (EM) kā otrs lielākais AS "Rīgas siltums" akcionārs rosina nekavējoties sasaukt jaunu ārkārtas akcionāru sapulci, lai lemtu par EM ierosinājumu atsaukt visu uzņēmuma padomi, informēja EM.

Ministrija norāda, ka 6.oktobra "Rīgas siltuma" akcionāru sapulces darba kārtības jautājumā par padomi un tās uzdevumiem akcionāriem balsošanai un lēmuma pieņemšanai tika izvirzīts tikai viens lēmuma projekts - EM ierosinājums atsaukt "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju Jevgeniju Belezjaku un padomes priekšsēdētāja vietnieku Gati Sniedziņu, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

No pārējiem akcionāriem netika pieteikti alternatīvi priekšlikumi jautājumā par padomi un tās uzdevumiem, kas tiktu virzīti balsojumam.

EM kā viena no "Rīgas siltuma" akciju turētājām 3.septembrī nāca klajā ar ierosinājumu sasaukt "Rīgas siltuma" ārkārtas akcionāru sapulci, kurā aicināja visus akcionārus lemt par "Rīgas siltuma" padomi. EM vērtējumā "Rīgas siltuma" padome nebija pietiekami ambicioza un neizrādīja sākotnējo iniciatīvu aktīvai iesaistei, lai "Rīgas siltuma" tarifs netiktu paaugstināts.

Saskaroties ar pastāvīgu darbaspēka trūkumu, sīvu konkurenci un augošajiem klientu apkalpošanas standartiem, tehnoloģiju integrācija mazumtirdzniecībā vairs nav greznība, bet teju izdzīvošanas jautājums. Tā kā demogrāfiskā situācija turpina pasliktināties, arvien jaunu risinājumu ieviešana veikalos ir tikai laika jautājums.

Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāji vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem, kad cilvēki visbiežāk uzsāk darba attiecības, 2014. gadā bija 134 tūkstoši, bet šogad tikai nepilni 88 tūkstoši, kas ir samazinājums par 35 % 10 gadu laikā. Tas nozīmē, ka konkurence uz darba rokām strauji palielinās. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2024. gada 2. ceturksnī no gandrīz 25 tūkstošiem reģistrētajām brīvajām darba vakancēm 11 % bija tirdzniecības nozarē, tāpēc darba sludinājumi pie tirdzniecības vietām nav retums.

Jau esam pieraduši pārtikas veikalos izmantot preču skenerus un pašapkalpošanās kases, taču, tehnoloģijām attīstoties, klāt nāks arvien jauni risinājumi, kas ļaus vēl vairāk racionalizēt operācijas, uzlabot klientu pieredzi un veicināt izaugsmi. Minēšu dažus risinājumu piemērus, kas jau ir izplatīti citviet pasaulē un tuvākajā laikā varētu tikt ieviestas arī lielākajos Latvijas veikalos.

Ja nu pazīstama telpa spētu sniegt vairāk – palīdzētu justies labāk, uzlabotu sadarbošanās iespējas un pielāgotos Tavām vajadzībām? Tieši ar šādu ieceri tika pārveidota biroja telpa Agroresursu un ekonomikas institūtā. Ar ekspertu palīdzību un svaigu skatījumu esošais telpas plānojums tika pārvērsts par elastīgu un funkcionālu darba vietu, kuru var izmantot pētnieki no visas Latvijas. Projekta eksperti dalās pieredzē par to, kā tas viss tika realizēts un kā pārdomāts telpu interjers spēj uzlabot darba plūsmu ikdienā.

Lai ikdienas darbā atbalstītu savus darbiniekus, jo īpaši tos, kuri darba vajadzībām brauc no citām Latvijas pilsētām vai strādā daļēji attālināti, institūtam radās nepieciešamība Rīgā izveidot tam īpašu telpu – daudzfunkcionālu biroju, kurā darbinieki spētu ērti strādāt.

“Šīs telpas galvenais mērķis bija parādīt, ka birojs var būt citāds – funkcionāls, taču patīkams un mājīgs. Neraugoties uz lielajiem izmēriem, augstajiem griestiem un ne visai ideālajiem renovācijas apstākļiem, interjera dizaineres uzdevums bija atrast līdzsvaru starp profesionālu atmosfēru un mājīgu vidi, kas vienlaikus veicina iztēli,” stāsta Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvis Renārs Zīle.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) ir pārtraukusi sadarbību ar vairāku ugunsdzēsēju depo būvniecībā iesaistīto uzņēmumu "Rere būve", jo tas ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības un pabeigt darbus pilnā apjomā Dagdas un Ilūkstes depo, kā arī piegādāt nepieciešamās iekārtas Priekules un Iecavas depo ēkās, informēja NVA.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informējusi 19.augustā, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu.

Kā norādījusi aģentūras direktore Ramona Innusa, lēmums pārtraukt līgumu nav bijis vienkāršs, bet "ir nopietni izvērtēts būvkomersanta līdz šim demonstrētais izpildījums, tādēļ šis ir optimāls risinājums, lai pēc iespējas mazinātu valsts budžetam nodarīto zaudējumu apmēru, sekmētu objektu pabeigšanu saprātīgā termiņā un to pilnvērtīgu ekspluatāciju".

Ilūkstes un Dagdas depo darbi tiekot kavēti kopš 2023.gada 1.jūlija, bet kopš šī gada maija vispār neesot pavirzījušies uz priekšu. Vērtējot faktisko darbu izpildes progresu iepriekšminētajā laika periodā, secināms, ka šajos objektos izpildīto darbu vērtība nav sasniegusi pat 2% no šo objektu kopējās būvdarbu vērtības, neskatoties uz būvkomersanta būvsapulcēs un vēstulēs dotajiem solījumiem pabeigt darbus noteiktos termiņos, klāsta NVA.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Lai gūtu objektīvu un visaptverošu analīzi par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, kā arī, lai izstrādātu praktisku darbības plānu SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrācijai "Latvijas dzelzceļa" koncernā, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) noslēdzis līgumu ar starptautisku konsultantu "Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects" par padziļināta izvērtējuma veikšanu, aģentūru LETA informēja LDz.

Noslēgtā līguma summa ir konfidenciāla, informēja LDz.

Ministru kabinets 2025. gada 10. jūnijā Satiksmes ministrijai uzdeva sadarbībā ar LDz organizēt "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu izvērtējumu, kas ietver projekta vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko aspektu analīzi, kā arī rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai. Šī uzdevuma mērķis ir veicināt kvalitatīvas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi pēc iespējas īsākā termiņā, kā arī nodrošināt sinerģijas un ietaupījumus, kas saistīti ar vienota infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanu un vienota pārvaldības modeļa ieviešanu.

Raidieraksts “Vairāk naudas kopā ar Karīnu Kulbergu” ir platforma sarunām par personīgajām finansēm, investēšanu un finanšu neatkarību, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm. To izveidojusi un īsteno Karīna Kulberga – finansiste, investore, sieviešu finanšu neatkarības kustības SheOwns dibinātāja un raidieraksta autore.

Šobrīd kopā jau ir 42 epizodes, kurās Karīna uz sarunām aicina sievietes no dažādām nozarēm, ar atšķirīgu profesionālo un investīciju pieredzi, veidojot atklātu un praktisku dialogu par naudu, lēmumiem un ilgtermiņa domāšanu.

Pēdējos gados arvien biežāk publiskajā telpā izskan arī finanšu tirgus termins “kapitāla tirgus” – un tas ieņem vietu arī raidieraksta sarunās. Epizodēs kapitāla tirgus tiek aplūkots gan no investores, gan no uzņēmējas un uzņēmuma skatupunkta, skaidrojot, kā strādā obligācijas, kā tiek piesaistīts finansējums un kādi apsvērumi jāņem vērā, izvērtējot dažādus finanšu instrumentus. Sarunu formāts ļauj sarežģītus jautājumus izskaidrot saprotami, praktiski un bez liekas teorijas, padarot kapitāla tirgus tēmas pieejamākas plašākai auditorijai.

Strauji augošais datu apjoms, mākslīgā intelekta attīstība un pieaugošā kiberdrošības risku intensitāte liek daudzām organizācijām pārskatīt savas IT infrastruktūras spējas.

Turklāt tirgū novērojams augstāks pieprasījums pēc jaudīgām datu glabāšanas un serveru platformām, kas ietekmē arī piegādes termiņus un tehnoloģiju pieejamību. Šo procesu rezultātā uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar jautājumu – kā nodrošināt stabilu, ilgtspējīgu un nākotnes vajadzībām gatavu infrastruktūru?

Atea, viens no lielākajiem IT infrastruktūras piegādātājiem Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, norāda, ka modernizācijas nepieciešamība uzņēmumos ir skaidri novērojama visos reģiona tirgos.

Šī tendence labi redzama arī CIO Analytics pētījumā, kas veikts visā Ziemeļeiropā sadarbībā ar Atea. Drošība, efektivitāte un digitālā transformācija ir galvenās IT prioritātes tuvākajos gados, un organizācijas plāno būtiski palielināt ieguldījumus infrastruktūras modernizācijā un aizsardzībā. Pētījums rāda, ka 69% uzņēmumu investīcijas drošībā jau ir palielinājuši, savukārt biznesa nepārtrauktības plāniem pievēršas arvien plašāks uzņēmumu loks.Vienlaikus Baltijas valstīs aug kiberdraudu intensitāte, kas IT modernizāciju paceļ priekšplānā.

Izvēloties ārējo cieto disku, jūs esat svarīga lēmuma priekšā, kas ietekmēs jūsu datu drošību un pieejamību. Laikmetā, kad digitālie dati kļūst par ļoti svarīgu un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, pareizas to uzglabāšanas izvēle ir sevišķi būtiska. Ārējie cietie diski piedāvā elastīgu risinājumu datu pārnēsāšanai, dublēšanai un arhivēšanai. Tomēr tirgus ir piesātināts ar dažādiem modeļiem un specifikācijām, padarot izvēles procesu samērā izaicinošu.

Iekšējie pret ārējiem diskiem

Iekšējie cietie diski parasti ir datora galvenās atmiņas nesēji. Tie ir fiziski pievienoti datora sistēmai. Ārējie cietie diski savukārt piedāvā portatīvu datu glabāšanu, kas ļauj lietotājam viegli pārvietot datus no vienas sistēmas uz otru.

Ārējie diski ir ideāli datu kopiju veidošanai vai lielu datu apjomu, piemēram, filmu un fotoattēlu, glabāšanai. Tie nodrošina elastību un papildus atmiņas iespējas.

Fiziskās īpašības

Fiziskais izmērs un svars ir būtiski faktori, izvēloties ārējo cieto disku. Mazāki un vieglāki modeļi ir ērti ceļošanai, kamēr lielāki iespējams var piedāvāt vairāk glabāšanas vietas.

Lielums ietekmē ne tikai mobilitāti, bet arī glabāšanas jaudu. Piemēram, kompakts SSD (Solid-State Drive) var būt mazs un viegls, bet tajā pašā laikā piedāvā ātru datu pārsūtīšanas ātrumu.

Neskatoties uz to, ka mākslīgais intelekts (MI) ikdienā tiek bieži apspriests, reālos risinājumos tas pārtop vēl salīdzinoši reti. Īpaši mazie un vidējie uzņēmumi biežāk ieņem vērotāja pozīciju, jo mēdz būt grūti saskatīt reālu pievienoto vērtību MI izmantošanai savā biznesā.

Ja uzņēmums tomēr izvēlas MI izmantot, tad lielākoties tas ir ģeneratīvais mākslīgais intelekts (generative AI - angļu valodā). Ģeneratīvais MI spēj radīt tekstu, attēlus, video un citus materiālus, izmantojot jau uz esošiem datiem uztrenētus, gatavus modeļus un lietotāja pieprasījumu. Neskatoties uz šo funkciju potenciāli lielo pievienoto vērtību, šobrīd vien retais spēj ģeneratīvo MI izmantot pamata biznesa procesos. Lietošanas gadījumi aprobežojas ar eksperimentēšanu ar attēlu un teksta ģenerēšanu. Tomēr jau šobrīd pētījumos un aprakstītajos lietošanas gadījumos pierādīts – MI var izmantot jebkuru uzņēmuma procesu automatizācijai vai uzlabošanai (papildināšanai).

Norwegian Block Exchange (NBX) sadarbībā ar Nexpay aicina finanšu nozares profesionāļus uz semināru par Bitcoin kā uzņēmumu aktīvu, iezīmējot korporatīvās finanšu pārvaldības pārmaiņas reģionā.

Bitcoin Treasury Strategy norisināsies 2025. gada 25. septembrī Startup House Riga, Lastādijas ielā 12, un tajā aicināti piedalīties uzņēmumu vadītāji, finanšu direktori, atbilstības speciālisti un citi finanšu profesionāļi, kas vēlas vairāk uzzināt par Bitcoin pieaugošo lomu uzņēmumu finanšu pārvaldībā.

Diskusijās piedalīsies vadošie nozares eksperti:

Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas ir apsverams risks, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Lai datu glabāšanu un pārvaldību nodrošinātu tikai ES jurisdikcijā, Latvijas IT uzņēmums Capital noslēdzis sadarbību ar Luksemburgā bāzēto mākoņpakalpojumu uzņēmumu Gcore.

Risinājums paredz lokāli pārvaldāmu mākoņpakalpojumu ar datu glabāšanu tikai Eiropas Savienības teritorijā, atbildot uz augošo pieprasījumu pēc pārskatāmas un ES regulējumiem atbilstošas datu pārvaldības.

“Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas šobrīd kļūst par apsveramu risku, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Uzņēmumi Eiropā, arī Latvijā, aizvien biežāk interesējas, lai dati tiktu glabāti ES robežās vai pat konkrētā valstī. Šo izvēli nosaka gan valstu normatīvās prasības, gan uzticēšanās jautājumi,” skaidro Capital IKT vadītājs Eduards Harčuks.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt stratēģiski drošu risinājumu, kurā datu glabāšanas atrašanās vieta un piekļuves kontroles mehānismi atbild tikai Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam,” uzsver E.Harčuks. “Šādi varam palīdzēt vietējiem uzņēmumiem un iestādēm izvairīties no potenciāliem konfliktiem, kas var rasties datu apstrādes vai pārsūtīšanas gadījumā uz ārpus ES jurisdikcijām.”

Latvijas uzņēmums Lionpro, kas specializējas dzīvnieku uztura inovācijās un ilgtspējīgu risinājumu attīstībā, paplašina savu izglītojošo darbību Āzijā.

Uzņēmums kopā ar Kambodžas Akvakultūras asociāciju (CAA) un vienu no vadošajām Kambodžas komercbankām Wing Bank īstenojis iniciatīvu, kas vērsta uz vietējo zivju audzētāju izglītošanu un nozares modernizāciju, veicinot pārtikas drošību un ilgtspējīgu saimniekošanu.

Kā daļa no šīs sadarbības Phnompeņā norisinājās seminārs, kas pulcēja nozares profesionāļus, lai dalītos ar praktiskiem risinājumiem un zināšanām par ilgtspējīgu zivju audzēšanu, dzīvnieku uzturu un barības efektivitāti. Pasākuma mērķis bija paaugstināt vietējo audzētāju zināšanas par modernām praksēm, īpaši izglītības un inovāciju jomā, apliecinot pieaugošo interesi par efektīviem, videi draudzīgiem risinājumiem, kas uzlabo ražīgumu un kvalitāti. Semināru atklāja Juns Sovanarits (Yun Sovannarith), Kambodžas Akvakultūras institūta valdes loceklis un Tečo zemnieku tīkla asociācijas akvakultūras direktors, uzsverot, ka zināšanu pārnese un praktisku iemaņu stiprināšana ir būtisks solis nozares attīstībā un pārtikas drošības nodrošināšanā.

Pēdējo mēnešu laikā diskusijas par Rīgas Namu Pārvaldnieka (RNP) iespējamo akciju kotēšanu biržā bijušas plašas un nereti pretrunīgas. Taču šobrīd situācija ir kļuvusi skaidrāka – uzņēmuma valde un Rīgas dome ir vienojušās par konkrētu mērķi virzīt sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO) līdz 2027. gada pirmajam ceturksnim. Tas ir nozīmīgs pavērsiens, jo Latvijā gadiem ilgi ir runāts par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos uz biržu, taču praktisku piemēru līdz šim faktiski nav bijis.

Līdz ar to rodas jautājums – kāpēc tieši tagad? Vai tas ir stratēģisks solis kapitāla tirgus attīstībai un pārvaldības kvalitātes uzlabošanai, vai tomēr mēģinājums aizlāpīt budžeta caurumus? No finanšu nozares skatu punkta šie divi mērķi nav pretrunā. Ja IPO primārais mērķis ir īstermiņa fiskāls ieguvums, tirgus to ātri sapratīs, taču, ja mērķis būs pārvaldības uzlabošana, kapitāla piesaiste attīstībai un tirgus disciplīna, investoru uzticība būs ievērojami augstāka.

Pašvaldības uzņēmums biržā – vai investori to vērtē citādi?

RNP apkalpo aptuveni trešo daļu daudzdzīvokļu māju, taču tirgū jau ilgstoši darbojas spēcīgi privātie konkurenti, tostarp Civinity, Hagberg un citi. Konkurence Rīgā ir augsta, un klientu izvēli arvien vairāk nosaka cenas un kvalitātes attiecība. Šādā vidē publisks statuss var kļūt par attīstības paātrinātāju. Pašlaik RNP ierobežo publisko iepirkumu procedūras un lēmumu pieņemšanas temps – piemēram, 2023. gada lifta apkopes iepirkums ilga gandrīz četrus mēnešus, kamēr privātajā sektorā tas parasti aizņem pāris nedēļas. Biržas statuss pats par sevi iepirkumu regulējumus neatceļ, taču var mazināt politiskās ietekmes risku un veicināt operatīvo efektivitāti. Galvenā atšķirība starp privāta un pašvaldības uzņēmuma akciju piedāvājumu ir politiskā dimensija jeb sarežģītāks lēmumu pieņemšanas process un komunikācija ar sabiedrību. Turklāt RNP būtu jāreorganizē no SIA par akciju sabiedrību. Vienlaikus investoru prasības ir vienādas visiem: caurskatāma pārvaldība, skaidra stratēģija un kvalitatīvas un regulāras atskaites. Ja tas ir nodrošināts, pašvaldības izcelsme nav šķērslis – stabils akcionārs ar kontrolpaketi var pat tikt uztverts kā drošības faktors.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Davosā apliecinājis Latvijas interesi, lai ASV tehnoloģiju gigants "Google" iesaistītos Mākslīgā intelekta centra izveidē Latvijā, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Latvijas prezidents otrdien tikās ar "Google" viceprezidenti publiskās pārvaldes un rīcībpolitiku jautājumos Eiropā Aneti Kroberi-Rīlu.

Turpinot pagājušajā gadā Davosā un vizītē Kalifornijā sākto diskusiju ar "Google" vadību, sarunā apspriesta "Google" iesaiste Mākslīgā intelekta centra darbībā, sadarbība Baltijas valstu kiberdrošības spēju stiprināšanā, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītie izaicinājumi.

Rinkēvičs uzsvēris, ka Mākslīgā intelekta centra izveide un attīstība ir nozīmīga Latvijas prioritāte. Pēc viņa vārdiem, centra izveide ir būtiska, lai stiprinātu drošību un veicinātu konkurētspēju.

Latvijas prezidents informēja par progresu centra izveidei nepieciešamajā likumdošanā. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra samērīga tiesiskā regulējuma ieviešanu ES līmenī, kas ir sevišķi būtiski, lai ES vēl vairāk nezaudētu konkurētspēju.

Izveidojot Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieku grupa asociētā profesora Toma Salgala vadībā sāk nanofotonikas un nanostrukturētās optoelektronikas pētījumus.

«Mans un komandas pētījumu virziens ir nanofotonika un nanostrukturētā optoelektronika. Nanofotonika ir fundamentālā zinātne, bet optoelektronika – lietišķā zinātne ar plašu lietojumu kā klasiskajās telekomunikāciju, tā nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Attīstot fundamentālo zinātni, mēs rodam jaunas iespējas arī lietišķajā plaknē, kas pēcāk rezultēsies inovatīvos produktos un pakalpojumos sabiedrībai,» uzsver T. Salgals.

Jaunās laboratorijas zinātnieki pēta gaismas un vielu mijiedarbību nanomērogā, lai atklātu jaunus optiskos efektus, ko pēcāk izmantot inovatīvu un efektīvu informācijas pārraides, apstrādes un glabāšanas sistēmu un to elementu izstrādē. T. Salgals skaidro optisko efektu pētīšanu, gaismas kontroli un manipulēšanu nanomērogā: «Fokusējam optisko starojumu caur lēcu uz, piemēram, vatrīta daļiņām, mikrosfērām, varam pielikt klāt arī citus materiālus vai vielas, un pētām gaismas izplatību, absorbciju, emisiju un citu efektu iedarbību ar daļiņām. Varam daļiņas uzlikt arī, piemēram, uz silīcijas fotonikas mikročipa un pētīt, kā mainās gaismas izplatīšanās optiskajā čipā.» Šiem pētījumiem ir daudzsološs lietojums, kā saka T. Salgals, «fundamentāls pamats visam, kas šeit, RTU Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, notiek, – efektīvai ātrgaitas sakaru, kvantu, fotonikas mikročipu tehnoloģiju attīstībai un darbībai.»

Valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Raivi Kronbergu.

Plānots, ka Kronbergs darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāks 12.augustā.

Kronbergs valdības sēdē pauda pateicību par sava darba novērtējumu un norādīja, ka pašam personīgi ir izaicinājums būt nepārtrauktā attīstībā, kā arī valsts pārvaldi negaida viegli darbi un izaicinājumi.

Kā viena no prioritātēm Kronbergam būšot atjaunot sadarbību gan ar darba devēju konfederāciju padomi, konkurences padomi un Valsts kontroli.

Zemkopības ministrs pauda, ka Kronberga aiziešana no ZM būs zaudējums, bet viņš būs ieguvums valsts pārvaldei kopumā.

Kronbergs norādīja, ka ierēdniecība savu uzticību sabiedrībai var atjaunot, ja tā sniegs pakalpojumus tādā kvalitātē, kā paši tos vēlētos saņemt. "Ja būsim efektīvi, atklāti, pieejami, nebūs pārmetumu, ka ierēdniecība ir neefektīva," pauda Kronbergs.

Biznesa veiksmes pamatā ir spēja nepadoties, kā arī prasme nodrošināt uzņēmumā efektīvus procesus un izveidot spēcīgu komandu, domā Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja un valdes locekle.

Komanda ir jebkura veiksmīga uzņēmuma mugurkauls, spriež S.Saikovskaja, uzsverot, ka labu komandu veido uzticēšanās, komunikācija, kā arī kopīga vīzija un vērtības. Katram komandas dalībniekam savā darbavietā jājūtas novērtētam, kā arī motivētam sniegt savu unikālo prasmju un ideju ieguldījumu uzņēmumā, teic Join UP! Baltic vadītāja. Viņa uzskata, ka laba komanda ir ne tikai indivīdu grupa, kas strādā viens otram līdzās, bet gan saliedēta vienība, kas virza uzņēmumu uz priekšu.

Attīsta pārdevējas prasmes

Bērnībā es sapņoju kļūt par floristi un izveidot savu ziedu veikalu, atminas S.Saikovskaja. “Mani vienmēr ir vilinājušas košas krāsas un ziedu skaistums, kā arī ideja radīt kompozīcijas, kas varētu iepriecināt cilvēkus. Darbs ar ziediem šķita brīnišķīgs veids, kā ienest pasaulē mazliet prieka, turklāt šis sapnis man palīdzēja novērtēt radošumu un prieku, ko sniedz kaut kā jauna radīšana. Arī mana pirmā darba pieredze, ko guvu 13 gadu vecumā, bija saistīta tieši ar radošo industriju - palīdzēju māsai ar Tiffany stikla vitrāžām. Darbs ar krāsaino stiklu bija iedvesmojošs, un tas man daudz ko iemācīja,” atzīst S.Saikovskaja, kuras pirmā oficiālā darbavieta savukārt bija apdrošināšanas kompānijā IF P&C Insurance.

"Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) pauž sašutumu un aicina atbildīgās amatpersonas izvērtēt š.g. 7.novembrī LR Saeimā atklātā pārtikas preču pašapkalpošanās kiosku ieviešanas rezultātu, informē LOSP.

LOSP pārstāvji - lauksaimnieki un ražotāji, ir neizpratnē par Latvijas vietējā produkta teju pilnīgu neesamību pašapkalpošanās kioskā, kas atrodas LR Saeimā - vietā, kur būtu jārāda priekšzīmīgs piemērs, cik svarīgi un vērtīgi ir izvēlēties tieši vietējo produktu.

Šodiena LOSP birojā aizsākās ar vairāku lauksaimnieku zvanos un ziņās paustu izbrīnu, sašutumu un neizpratni par redzēto masu medijos. Par ziņu portālos publicēto rakstu un attēliem, kuros skaidri redzams, ka Latvijas vietējā ražojuma produktu teju nav nemaz Saeimā izvietotajā pārtikas kioskā.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Tas ir absolūti nepareizi un nepieņemami, ka tie pārtikas produkti, kas raksturīgi mūsu valstij, nav pirmā izvēle šī kioska plauktu piepildīšanai. Kauns skatīties, ka LR Saeimā - vietā, kur tiek pieņemti valstiski atbildīgi lēmumi, tiek tirgots jogurts no Lietuvas, burkāni no Portugāles, saldējums no Francijas, vistas desiņas no Polijas utt. LR Saeima ir tā institūcija, kurai būtu jārāda piemērs - ka pirmā izvēle vienmēr ir un būs mūsu pašu lauksaimnieku, pārstrādātāju un uzņēmēju radītie produkti!"

META-Regalbau Gmbh & Co izstrādā un nodrošina pilna spektra risinājumus Ananas E-komercijas loģistikas centram.

Nesen META nodeva klientam Ananas E-komercijas pielāgotu noliktavas risinājumu, kas jau veiksmīgi darbojas. Šis loģistikas centrs izcili demonstrē META piedāvātās inovācijas un kompetenci globālajiem klientiem ar savu META-ILS sistēmu (ILS – inovatīvi loģistikas risinājumi).

Ananas E-Commerce, kuru 2020. gadā dibināja Delta Holding, apvieno klientus, tirgotājus un darbiniekus Serbijā, Ziemeļmaķedonijā, Melnkalnē, Bosnijā un drīzumā arī citos reģionos, piedāvājot digitālo platformu, kas ļauj salīdzināt piedāvājumus pēc cenas, piegādes ātruma un vērtējumiem. Ananas ir revolucionizējis e-komercijas nozari Balkānos un mērķē kļūt par galveno iepirkšanās platformu šajā reģionā.

Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība? Kā vadītāja vienam no lielākajiem un straujāk augošajiem pašmāju mazumtirdzniecības uzņēmumiem, varu teikt – jā un nē!

Protams, pēdējā laika norises, legālas tirdzniecības ierobežojumi, nepārdomāti lēmumi, kas prasa lielas investīcijas, inflācijas izaicinājumi, demogrāfiskā situācija un kopējās ekonomikas tendences nosaka to, ka pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu tirgum reģionos ir daudz izaicinājumu. To pārvarēt vienatnē, izmantojot ierasto saimniekošanas praksi, ir grūti, tomēr nevaru piekrist viedoklim, ka situācija ir tik drūma un visi lauku uzņēmumi tuvojas bankrotam. ELVI Latvijas tirgū strādā vairāk nekā 25 gadus, mēs vistiešāk redzam reālo situāciju dažādos novados, varu droši apgalvot - šis ir iespēju laiks. Uzņēmumi var atrast veidu, kā kļūt efektīvāki, strādāt labāk un būt absolūti konkurētspējīgi, ja vien nebaidās mainīties. To varu apgalvot, analizējot gan ELVI zīmola veikalu datus, gan mūsu loģistikas uzņēmuma rezultātus, gan informāciju no korporatīvajiem klientiem, kas uzsākuši vienoto preču pasūtīšanu no mūsu centrālās noliktavas. Kas ir panākumu atslēga? Optimizācija, spēja bezkaislīgi analizēt datus un drosme attīstīties. Pircējam ir svarīga cena un sortiments, uzņēmumam – naudas aprites ātrums. Kā šo risināt, ja nākas strādāt reģionā ar ierobežotām iespējām? Man ir atbildes.

Tuvojas Ziemassvētki - laiks, kad tradicionāli vēlamies iepriecināt savus mīļos ar dažādām dāvanām. Reizēm dāvanu kopsumma veido vien pārdesmit eiro, taču atsevišķos gadījumos - mēdz sasniegt pat vairākus simtus, kurus cilvēki nereti izvēlas aizņemties.

SIA “eLizings.lv” veiktās aptaujas dati liecina, ka 57% gadījumu, piesakoties naudas kredītam, cilvēki iegūtos papildus līdzekļus iecerējuši tērēt ikdienas vajadzībām vai citu preču un pakalpojumu iegādei.

Bieži cilvēki pievērš uzmanību nebūtiskām detaļām, piemēram, ikdienā salīdzinot, kurā veikalā iespējams iegādāties lētākos griķus vai makaronus, taču svētku laikā nespēj saglabāt vēsu prātu un dāvanām iztērē ļoti lielas naudas summas. Aizņemoties naudu preču un pakalpojumu, tajā skaitā dāvanu iegādei, pirmkārt, vienmēr vajadzētu atcerēties par to, ka šo naudu vēlāk vajadzēs atmaksāt. Šī iemesla dēļ mēs iesakām aizņemties gudri un atbildīgi, neuzticoties tikai reklāmām vai pirmajam piedāvājumam. Turklāt jāatceras, ka šādas, ilgtermiņā, iespējams, neizdevīgas izvēles, klientus mudina veikt arī tirgotāji, kas, pārdodot kādu preci uz nomaksu, nereti cilvēkus iepazīstina tikai ar vienu iespēju, kā naudu aizņemties. Tā vietā mēs aicinām izvērtēt visus piedāvājumus, izvēloties sev piemērotāko, jo ir vairāki veidi, kā svētku laikā saglabāt vēsu prātu un naudu neaizņemties vai aizņemties gudri.